Lieta T‑335/09

Groupement Adriano, Jaime Ribeiro, Conduril – Construção, ACE

pret

Eiropas Komisiju

Prasība atcelt tiesību aktu – Programma MEDA I – Īpaša mērķa finansēšanas nolīgums – Eiropas Savienībai piešķirts pilnvarojums atgūt parādus, kas trešajai personai jāmaksā Marokas Karalistei – Paziņojums par parādu – Atgādinājuma vēstule – Akti, kas nav nodalāmi no līguma – Nepārsūdzams akts – Nepieņemamība

Rīkojuma kopsavilkums

Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība, kas faktiski attiecas uz līgumiska rakstura strīdu – Iestādes veikta līgumā noteikto tiesību īstenošana vienas līgumslēdzējas puses vārdā un tās labā – Kopienu tiesas kompetences neesamība – Nepieņemamība

(EKL 230. un 249. pants)

Saskaņā ar EKL 230. pantu Kopienu tiesas kontrolē tādu iestāžu pieņemto tiesību aktu likumīgumu, ar ko ir paredzēts radīt saistošas tiesiskas sekas trešajām personām, konkrēti mainot to tiesisko stāvokli. Šī kompetence attiecas tikai uz EKL 249. pantā paredzētajiem tiesību aktiem, ko iestādes pieņem saskaņā ar Līgumā paredzētajiem noteikumiem.

Savukārt tie iestāžu pieņemtie tiesību akti, kam, nenoliedzami, ir vienīgi līgumisks raksturs un kuri nav nodalāmi no līguma, kā tādi vien nav pieskaitāmi EKL 249. pantā paredzētajiem tiesību aktiem, kuru atcelšana Kopienu tiesām var tikt lūgta saskaņā ar EKL 230. pantu.

Tomēr tiesību akts, ko iestāde izdevusi līguma ietvaros, ir jāuzskata par nodalāmu no šā līguma gadījumos, kad, pirmkārt, iestāde to ir izdevusi, īstenojot savu kompetenci, un, otrkārt, kad šim aktam ir juridiski saistoša iedarbība, kas varētu ietekmēt tā adresāta intereses un tādējādi var būt pamats prasībai atcelt tiesību aktu. Šādos apstākļos tiesību akta adresāta prasība atcelt tiesību aktu ir jāuzskata par pieņemamu. Šajā kontekstā “pašas iestādes kompetence” ir jāsaprot kā tāda, kas paredzēta dibināšanas līgumos vai atvasinātajās tiesībās un kas ietilpst šai iestādei piešķirtās publiskās varas pilnvarās, un tādējādi tā ļauj tai vienpusēji noteikt vai grozīt trešo personu tiesības un pienākumus. Savukārt gadījums, ja iestāde īsteno no līguma izrietošas tiesības, kad Savienība ir saņēmusi pilnvarojumu rīkoties vienas līgumslēdzējas puses vārdā un interesēs, nav uzskatāms par šīs iestādes kompetences īstenošanu.

(sal. ar 24.–26., 32. un 33. punktu)