VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (otrā palāta paplašinātā sastāvā)
2024. gada 29. februārī (*)
Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana
Lietā T‑235/18 DEP
Qualcomm Inc., Sandjego [San Diego], Kalifornija (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv M. Pinto de Lemos Fermiano Rato un M. Davilla, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv N. Khan, C. Urraca Caviedes un A. Dawes, pārstāvji,
atbildētāja,
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta paplašinātā sastāvā)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja A. Markulli [A. Marcoulli] (referente), tiesneši J. Švarcs [J. Schwarcz], V. Tomljenoviča [V. Tomljenović], R. Norkus [R. Norkus] un V. Valasidis [W. Valasidis],
sekretārs: V. Di Buči [V. Di Bucci],
ņemot vērā 2022. gada 15. jūnija spriedumu Qualcomm/Komisija (Qualcomm – ekskluzivitātes maksājumi; T‑235/18, EU:T:2022:358),
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
1 Ar savu prasību, kas pamatota ar Vispārējās tiesas Reglamenta 170. pantu, prasītāja Qualcomm Inc. lūdz Vispārējo tiesu noteikt Eiropas Komisijai atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu summu 12 041 755,80 EUR apmērā, kas tai jāmaksā prasītājai par izdevumiem, kas tai radušies tiesvedībā saistībā ar lietu T‑235/18.
Apstrīdēšanas priekšvēsture
2 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 6. aprīlī un reģistrēts ar numuru T‑235/18, prasītāja cēla prasību par Komisijas Lēmuma C(2018) 240 final (2018. gada 24. janvāris) par procedūru saskaņā ar LESD 102. pantu un EEZ līguma 54. pantu (lieta AT.40220 – Qualcomm (ekskluzivitātes maksājumi)) atcelšanu, kurā Komisija konstatēja, ka prasītāja no 2011. gada 25. februāra līdz 2016. gada 16. septembrim bija ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli, un piesprieda prasītājai naudas sodu 997 439 000 EUR apmērā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
3 Ar 2022. gada 15. jūnija spriedumu Qualcomm/Komisija (Qualcomm – ekskluzivitātes maksājumi; T‑235/18, EU:T:2022:358) Vispārējā tiesa apmierināja prasītājas prasību un piesprieda Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.
4 Ar 2022. gada 15. decembra vēstuli prasītāja lūdza Komisiju tai atlīdzināt summu 14 436 418,29 EUR apmērā kā tiesāšanās izdevumus.
5 Ar 2022. gada 21. decembra vēstuli Komisija lūdza prasītāju sīkāk pamatot savu lūgumu.
6 Ar 2023. gada 1. marta vēstuli prasītāja pārskatīja savu lūgumu un lūdza Komisiju tai atlīdzināt summu 12 041 755,80 EUR apmērā kā tiesāšanās izdevumus.
7 Ar 2023. gada 6. marta vēstuli Komisija atteicās atmaksāt prasītājas pārrēķināto summu.
8 Lietas dalībnieki nav panākuši vienošanos par atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmēru.
Lietas dalībnieku prasījumi
9 Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu pamata tiesvedībā atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu summu, kuras atmaksāšana ir jāveic Komisijai, noteikt 12 041 755,80 EUR apmērā.
10 Komisija lūdz Vispārējo tiesu pamata tiesvedībā atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu summu noteikt 405 315 EUR apmērā un nepiespriest tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā par tiesāšanās izdevumu noteikšanu.
Juridiskais pamatojums
11 Saskaņā ar Reglamenta 170. panta 3. punktu, ja pastāv domstarpības par atlīdzināmajiem tiesāšanās izdevumiem, pēc tam, kad lietas dalībniekam, uz kuru attiecas pieteikums, ir tikusi dota iespēja iesniegt savus apsvērumus, Vispārējā tiesa lemj, izdodot rīkojumu, kurš nav pārsūdzams.
12 Saskaņā ar Reglamenta 140. panta b) punktu par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem uzskata “nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem radušies saistībā ar lietu, it īpaši ceļa un uzturēšanās izdevumus, kā arī atlīdzību pārstāvjiem, padomdevējiem vai advokātiem”. No šīs tiesību normas izriet, ka atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi ir tikai tie izdevumi, kas radušies saistībā ar tiesvedību Vispārējā tiesā un kas bijuši nepieciešami šī mērķa sasniegšanai (skat. rīkojumu, 2003. gada 6. marts, Nan Ya Plastics un Far Eastern Textiles/Padome, T‑226/00 DEP un T‑227/00 DEP, EU:T:2003:61, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).
13 Šajā lietā prasītāja lūdz atmaksāt kopējo summu 12 041 755,80 EUR apmērā, ko saskaņā ar tās aplēsēm veido 12 017 848,55 EUR kā honorāri par juridisko un ekonomisko konsultāciju pakalpojumiem un 23 907,21 EUR kā izmaksas par piedalīšanos tiesas sēdē.
14 Pirms tiek izskatīts prasītājas pieteikums par izdevumu atlīdzināšanu saistībā ar honorāriem un izmaksām, ir jāsniedz ievada apsvērumi par pieteikuma un tā pielikumu konfidencialitāti.
Ievada apsvērumi par pieteikuma un tā pielikumu konfidencialitāti
15 Jānorāda, ka, lai gan prasītāja katrā pieteikuma lappusē ir ierakstījusi atzīmi “konfidenciāli”, kā arī gandrīz visās pielikumu saraksta lappusēs ierakstījusi atzīmes “konfidenciāli”, “stingri konfidenciāli” vai “ļoti konfidenciāli”, tā Vispārējai tiesai nav iesniegusi nevienu pieteikumu par noteiktu datu nepubliskošanu saskaņā ar Reglamenta 66. vai 66.a pantu. Proti, pirmkārt, saskaņā ar Reglamenta 66. pantu pieteikums par fizisku personu personas datu nepubliskošanu ir jāiesniedz kā atsevišķs dokuments, un, otrkārt, saskaņā ar Reglamenta 66.a pantu pieteikums par tādu datu, kas nav fizisku personu personas dati, nepubliskošanu ir jāmotivē un jāiesniedz kā atsevišķs dokuments. Tomēr, tā kā šajā gadījumā ar atsevišķu dokumentu nav iesniegts neviens pieteikums par datu nepubliskošanu (attiecīgajā gadījumā – motivēts pieteikums), tas vien, ka pieteikumā par tiesāšanās izdevumiem un tā pielikumos ir norādītas minētās atzīmes, nevar tikt interpretēts kā pieteikums par datu nepubliskošanu.
16 Turklāt arī pieteikuma tekstā nav ietverti šajā ziņā noderīgi paskaidrojumi. No vienas puses, prasītāja norādīja, ka tā no T.8.–T.13. pielikuma ir svītrojusi informāciju, uz kuru, pēc tās domām, attiecas konfidencialitāte “starp advokātu un klientu”. No otras puses, tā norādīja, ka T.8.–T.13. pielikumā ietverto rēķinu, kopsavilkumu un kvīšu iesniegšana nenozīmē “atteikšanos no privilēģijas, kas izriet no attiecībām starp advokātu un klientu, vai jebkādas citas juridiskās aizsardzības, kas saistīta ar šo dokumentu, to pamatā esošo paziņojumu vai jebkādu citu tiem pievienoto dokumentu konfidencialitāti”.
17 Tomēr visām šīm norādēm trūkst skaidrības un precizitātes, kas tādējādi neļauj Vispārējai tiesai saprast, vai, izņemot informāciju, ko pati prasītāja ir svītrojusi no pielikumiem saskaņā ar apgalvoto konfidencialitāti starp “advokātu un klientu” un kas netika iesniegta Vispārējai tiesai, pieteikumā vai tā pielikumos ietvertai noteiktai informācijai vai datiem, kas turklāt netika identificēti, piemīt prasītājas apgalvotais konfidenciālais raksturs, kas būtu jāaizsargā šajā tiesvedībā par tiesāšanās izdevumu noteikšanu.
18 Tā kā Vispārējā tiesa nevar lemt hipotētiski vai novērst pieteikuma iespējamās nepilnības, nevar pieņemt, ka prasītāja lūdz aizsargāt noteiktas informācijas vai datu, kas ietverti pieteikumā par tiesāšanās izdevumu noteikšanu vai tā pielikumos, konfidencialitāti saskaņā ar Reglamenta 66. vai 66.a pantu.
19 Turklāt nekas lietas materiālos neļauj uzskatīt, ka šajā rīkojumā izmantotā informācija un dati – it īpaši attiecībā uz pieprasītājām summām, advokātu un ekonomistu biroju nosaukumiem, advokātu un konsultantu skaitu un kvalifikāciju, rēķinu skaitu, to lappusēm un summām, stundu apjomu un stundu likmēm, izdevumu kategorijām, apmeklētajām pilsētām, kvīšu veidiem, to mērķiem un summām – būtu jāuzskata par konfidenciāliem šajā tiesvedībā un ka Vispārējai tiesai pēc savas ierosmes būtu jāpiemēro Reglamenta 66. vai 66.a pants.
Par honorāriem
20 Prasītāja lūdz atmaksāt kopējo summu 12 017 848,55 EUR apmērā kā honorārus par juridisko un ekonomisko konsultāciju pakalpojumiem, ko saskaņā ar tās aplēsēm veido 11 234 578,85 EUR par advokātu biroja Quinn Emanuel Urquhart & Sullivan (turpmāk tekstā – “Quinn Emanuel”) sniegtajiem juridisko konsultāciju pakalpojumiem, 302 658,10 EUR par advokātu biroja Cravath Swaine & Moore (turpmāk tekstā – “Cravath”) sniegtajiem juridisko konsultāciju pakalpojumiem un 480 611,64 EUR par Compass Lexecon un FTI Consulting (turpmāk tekstā – “Compass Lexecon/FTI”) sniegtajiem ekonomisko konsultāciju pakalpojumiem.
Par advokātu biroja “Cravath” honorāriem
21 Prasītāja lūdz atmaksāt summu 302 658,10 EUR apmērā kā honorārus par advokātu biroja Cravath sniegtajiem pakalpojumiem.
22 Vispirms attiecībā uz minētajiem honorāriem ir jākonstatē, ka šie pakalpojumi, kā to precizē prasītāja, neattiecas uz tiesvedību Vispārējā tiesā, bet gan uz tiesvedībām Amerikas Savienotajās Valstīs, kuru rezultātā prasītāja ieguva noteiktus dokumentus, ko tā pēc tam ar 2019. gada 26. jūlija dokumentu iesniedza kā pierādījumus tiesvedībā Vispārējā tiesā.
23 Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru “lieta” Reglamenta 140. panta b) apakšpunkta izpratnē attiecas vienīgi uz tiesvedību Vispārējā tiesā (rīkojumi, 2002. gada 24. janvāris, Groupe Origny/Komisija, T‑38/95 DEP, EU:T:2002:13, 29. punkts; 2004. gada 7. decembris, Lagardère un Canal+/Komisija, T‑251/00 DEP, EU:T:2004:353, 22. punkts, un 2010. gada 21. decembris, Le Levant 015 u.c./Komisija, T‑34/02 DEP, EU:T:2010:559, 31. punkts). Tādējādi jēdziens “atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi”, kas radušies saistībā ar lietu Vispārējā tiesā, Reglamenta 140. panta b) apakšpunkta izpratnē, ja vien šī paša reglamenta 190. panta 2. punktā nav noteiks citādāk, neietver tiesāšanās izdevumus citās tiesvedībās vai administratīvās procedūrās citās tiesās vai valsts vai starptautiskās iestādēs (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2010. gada 21. decembris, Le Levant 015 u.c./Komisija, T‑34/02 DEP, EU:T:2010:559, 35. un 50. punkts), pat ja šādu procedūru mērķis, kā tas ir šajā lietā, ir iegūt informāciju vai dokumentus, ar kuriem ieinteresētā puse vēlas pamatot prasības pamatus Vispārējā tiesā.
24 Proti, jebkuru jautājumu par izdevumiem, kas radušies procedūrās citās tiesās vai valsts vai starptautiskās iestādēs, attiecīgi reglamentē šo iestāžu noteikumi, un Vispārējā tiesā nevar lūgt tos atlīdzināt kā izdevumus, kas “radušies saistībā ar lietu” tajā.
25 Tādējādi lūgums atmaksāt summu 302 658,10 EUR apmērā par advokātu biroja Cravath sniegtajiem juridisko konsultāciju pakalpojumiem ir jānoraida.
Par advokātu biroja “Quinn Emanuel” honorāriem
26 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Eiropas Savienības tiesa nav tiesīga noteikt honorāru, kas lietas dalībniekiem ir jāmaksā to advokātiem, bet ir tiesīga noteikt to atlīdzības apmēru, ko var atgūt no lietas dalībnieka, kuram ir piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Pieņemot lēmumu attiecībā uz pieteikumu noteikt tiesāšanās izdevumus, Vispārējai tiesai nav jāņem vērā ne valsts noteiktā advokātu atlīdzības likme, ne arī iespējamā vienošanās, kas šajā ziņā noslēgta starp ieinteresēto lietas dalībnieku un tā pārstāvjiem vai padomdevējiem (skat. rīkojumu, 2017. gada 26. janvāris, Nurburgring/EUIPO – Biedermann (Nordschleife), T‑181/14 DEP, EU:T:2017:41, 10. punkts un tajā minētā judikatūra).
27 Turklāt ir jāatgādina, ka, nepastāvot Savienības tiesību normām attiecībā uz tarifiem vai darbam nepieciešamo laiku, Vispārējai tiesai ir brīvi jānovērtē lietas fakti, ņemot vērā strīda priekšmetu un raksturu, tā nozīmīgumu no Savienības tiesību viedokļa, kā arī lietas sarežģītību, darba apjomu, ko tiesvedība varēja radīt iesaistītajiem pārstāvjiem vai padomdevējiem, un strīda pamatā esošās lietas dalībnieku ekonomiskās intereses (skat. rīkojumu, 2017. gada 26. janvāris, Nordschleife, T‑181/14 DEP, EU:T:2017:41, 11. punkts un tajā minētā judikatūra).
28 Atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmērs, ko prasītāja šajā lietā lūdz atlīdzināt kā advokātu biroja Quinn Emanuel honorārus, ir jānovērtē, ņemot vērā šos apsvērumus.
29 No pieteikuma izriet, ka prasītājas aprēķinātā summa 11 234 578,85 EUR apmērā atbilst atlīdzībai deviņpadsmit personām, proti, četriem advokātu biroja Quinn Emanuel asociētajiem advokātiem, diviem juriskonsultiem (“of counsel”), desmit advokātiem palīgiem, diviem praktikantiem un vienam vecākajam jurista palīgam laikposmā no 2018. gada 24. janvāra līdz 2022. gada 15. jūnijam.
30 Lai pamatotu šo summu, prasītāja ir iesniegusi noteiktus aprēķina elementus. Vispirms pieteikuma T.5. pielikumā prasītāja ir iesniegusi (tās sagatavotu) kopsavilkuma tabulu, kurā norādītas stundu likmes (ASV dolāros (USD)), stundu skaits, par kurām izrakstīts ikgadējs rēķins par katru no minētajām personām laikposmā no 2018. līdz 2021. gadam, kā arī kopējā summa (euro), par ko advokātu birojs Quinn Emanuel izrakstījis ikgadēju rēķinu (turpmāk tekstā – “QE kopsavilkuma tabula”). Pēc tam pieteikuma tekstā prasītāja ir ievietojusi tabulu, kurā pieprasītā summa (euro) ir sadalīta kopējos honorāros advokātu birojam Quinn Emanuel un advokātu birojam Cravath un Compass Lexecon/FTI par astoņiem laikposmiem, kas, pēc prasītājas norādītā, atbilst dažādām tiesvedības Vispārējā tiesā stadijām (turpmāk tekstā – “laikposmu tabula”). Visbeidzot pieteikuma T.8. pielikumā prasītāja ir iesniegusi 34 advokātu biroja Quinn Emanuel iesniegtus secīgus rēķinus, kuros aptverti no 2018. gada 2. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam sniegtie pakalpojumi (kopā sasniedzot 613 lappuses pielikumu sarakstā) un kuros tostarp norādītas katras no minētajām 19 personām nostrādātās stundas un to stundu likmes (USD) (turpmāk tekstā – “QE rēķini”).
31 Turklāt pieteikuma tekstā prasītāja ir norādījusi iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka pieprasītā summa ir pamatota un saprātīga. Konkrētāk, papildus norādēm par lietas raksturu, nozīmīgumu un sarežģītību, prasītāja ir balstījusies uz tās pārstāvju veiktā darba apjomu, atsaucoties uz īstenotajām analīzēm un pētījumiem, kā arī uz tiesvedībā Vispārējā tiesā iesniegto pielikumu skaitu, proti, 73 pielikumiem (kopā 7900 lappuses), no kuriem 23 tās pārstāvji sagatavoja tiesvedības Vispārējā tiesā vajadzībām.
32 Pirmām kārtām, attiecībā uz strīda priekšmetu un raksturu, tā nozīmīgumu no Savienības tiesību viedokļa un lietas sarežģītību jānorāda, ka lietā T‑235/18 tika izvirzīti sarežģīti Savienības konkurences tiesību jautājumi, kas turklāt lika Vispārējai tiesai pieņemt lēmumu par lietas izskatīšanu paplašinātā sastāvā, piemērojot Reglamenta 28. panta 1. punktu. Konkrēti minētā lieta attiecās uz Komisijas lēmumu par LESD 102. panta piemērošanas procedūru, kas tika pieņemts pēc 2017. gada 6. septembra sprieduma Intel/Komisija (C‑413/14 P, EU:C:2017:632), kurā Tiesa precizēja agrāko judikatūru. Turklāt šī lieta attiecās uz ļoti tehnisku jomu par LTE standartam kopā ar UMTS un GSM standartiem atbilstoša mikroshēmojuma piegādi Apple Inc. priekš iPhone un iPad, un tajā tika izvirzīti daudzi sarežģīti jautājumi gan par lietas būtību, gan procesuāliem jautājumiem.
33 Otrām kārtām, runājot par iesaistītajām ekonomiskajām interesēm, pamatlieta attiecās uz Komisijas lēmumu, ar kuru prasītājai tika uzlikts naudas sods par apgalvotu LESD 102. panta pārkāpumu. Nenoliedzami tas bija liels naudas sods absolūtā vērtībā, sasniedzot aptuveni miljardu euro. Tomēr prasītājas pieteikumā izskatāmajā lietā nav ietverts neviens apstāklis, kas ļautu novērtēt minētā naudas soda nozīmību saistībā ar tās ekonomisko stāvokli. Turklāt arī prasītājas pieteikumā izvirzītais pieņēmums, saskaņā ar kuru apstrīdētais lēmums varētu būt juridiskais pamats vēlākām prasībām tiesā pret to, nepastāvot citiem precizējumiem, neļauj novērtēt ekonomiskās intereses, kas pamatlietā šajā ziņā tika norādītas attiecībā uz prasītāju. Tas pats attiecas uz tikpat nepamatotu apgalvojumu, ka vispārējās finansiālās sekas, kas jāsedz prasītājai, bijušas ievērojami lielākas nekā pieprasītie tiesāšanās izdevumi. Tādējādi, ja var uzskatīt, ka, ņemot vērā attiecīgo naudas sodu, minētajai lietai bija būtiska ekonomiska nozīme prasītājai, neviens no Vispārējā tiesā iesniegtajiem pierādījumiem neļauj uzskatīt, ka šī interese, kā to apgalvo prasītāja, būtu bijusi “milzīga”.
34 Trešām kārtām, attiecībā uz darba apjomu, ko tiesvedība varēja radīt prasītājas pārstāvjiem, ir svarīgi atgādināt, ka Savienības tiesas kompetencē galvenokārt ir uzskaitīt kopējo darba stundu skaitu, kas varētu būt objektīvi nepieciešams lietas vešanai Vispārējā tiesā, neatkarīgi no advokātu skaita, starp kuriem varētu sadalīt sniegtos pakalpojumus (skat. rīkojumu, 2004. gada 28. jūnijs, Airtours/Komisija, T‑342/99 DEP, EU:T:2004:192, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).
35 Jāatgādina, ka, lai gan principā tikai viena advokāta honorārs ir atlīdzināms, varētu būt, ka, ievērojot katras lietas raksturu, pirmkārt, jau tās sarežģītību, vairāku advokātu honorārus varētu uzskatīt par “nepieciešamajiem izdevumiem” Reglamenta 140. panta b) punkta izpratnē (skat. rīkojumu, 2004. gada 15. septembris, Fresh Marine/Komisija, T‑178/98 DEP, EU:T:2004:265, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
36 Lai šādos apstākļos noteiktu tiesāšanās izdevumus, Vispārējai tiesai ir jānoskaidro, kādā mērā iesaistīto advokātu grupas sniegtie pakalpojumi bija nepieciešami tiesas procesa norisei, un jāpārliecinās, ka vairāku advokātu nodarbināšana neradīja izdevumu nevajadzīgu dublēšanos (pēc analoģijas skat. rīkojumus, 2004. gada 28. jūnijs, Airtours/Komisija, T‑342/99 DEP, EU:T:2004:192, 44. punkts, un 2020. gada 27. novembris, Flabeg Deutschland/Komisija, T‑103/15 DEP, nav publicēts, EU:T:2020:585, 47. punkts).
37 Tomēr jāuzsver, ka koordinēšanas izdevumus starp vienas un tās pašas puses advokātiem nevar uzskatīt par nepieciešamajiem izdevumiem, kas ir jāņem vērā, lai aprēķinātu atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmēru (skat. rīkojumu, 2017. gada 13. janvāris, Idromacchine u.c./Komisija, T‑88/09 DEP, EU:T:2017:5, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).
38 Turklāt, ja vienas puses advokāti tai jau ir palīdzējuši procedūru vai darbību laikā pirms attiecīgā strīda izskatīšanas tiesā, ir jāņem vērā arī tas, ka šie advokāti pārzina prāvas atbilstošos apstākļus, kam būtu jāatvieglo viņu darbs un jāsamazina vajadzīgais laiks, lai sagatavotos tiesvedībai (skat. rīkojumu, 2006. gada 13. janvāris, IPK‑München/Komisija, T‑331/94 DEP, EU:T:2006:11, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).
39 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka, lai gan, ņemot vērā šī rīkojuma 32. un 33. punktā norādītos apstākļus, pamatlieta varēja prasītājas advokātiem radīt būtisku darba slodzi, tās pieteikums un pielikumi, it īpaši QE rēķini, laikposmu tabula un QE kopsavilkuma tabula, neļauj novērtēt darba apjomu atbilstoši pieprasītajām summām par advokātu biroja Quinn Emanuel honorāriem.
40 Pirmkārt, prasītājas Vispārējā tiesā iesniegtie 34 QE rēķini neietver nekādu veikto uzdevumu aprakstu. Proti, prasītāja ir izvēlējusies svītrot visu šo informāciju, Vispārējā tiesā iesniegtajos dokumentos to aizklājot, pamatojoties uz apgalvoto konfidencialitāti starp “advokātu un klientu” (skat. šī rīkojuma 16. punktu), par kuru Vispārējai tiesai nav jālemj šīs tiesvedības ietvaros. Tomēr šāda prasītājas izvēle nozīmē, ka šie rēķini neļauj noteikt, piemēram, to stundu skaitu, kas veltītas prasības pieteikuma sagatavošanai, replikas rakstam, katram no pārējiem prasītājas Vispārējā tiesā iesniegtajiem dokumentiem vai arī tiesas sēdei. Turklāt arī prasības pieteikuma tekstā prasītāja šajā ziņā nav sniegusi nevienu norādi vai aplēsi.
41 Lielākā daļa prasītājas iesniegto QE rēķinu turklāt attiecas ne tikai uz advokātu honorāriem, bet arī uz advokātu izdevumiem, tomēr tā šajā ziņā nav pieteikumā veikusi nekādu to nošķiršanu. Turklāt pirmais prasītājas iesniegtais QE rēķins, šķiet, attiecas arī uz pakalpojumiem, kas sniegti laikā pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas. Visbeidzot, pēdējā prasītājas iesniegtā QE rēķina beigu datums ir 2021. gada 30. jūnijs, savukārt prasītāja iesniedza apsvērumus Vispārējā tiesā 2021. gada 20. jūlijā.
42 Otrkārt, pieteikuma tekstā ietvertā laikposmu tabula ne tikai neattiecas vienīgi uz advokātu biroja Quinn Emanuel honorāriem, jo tajā ir iekļauti arī advokātu biroja Cravath un Compass Lexecon/FTI honorāri (skat. šī rīkojuma 30. punktu); tā arī neļauj konkrēti novērtēt darbu, kas tika paveikts saistībā ar katru laikposmu, un it īpaši stundu skaitu, kas tika veltīts Vispārējā tiesā iesniegto dokumentu sagatavošanai vai tiesas sēdei.
43 Tā kā šādu norāžu nav, prasītājas veiktais summu sadalījums šajā tabulā ir ne tikai nepamatots, bet tas arī, šķiet, izraisa acīmredzami pārmērīgu rezultātu šīs tiesvedības kontekstā, piemēram, summu aptuveni 3 400 000 EUR apmērā tikai par prasības pieteikuma sagatavošanu. Šāda summa ar vidējo hipotētisko stundas likmi 500 EUR apmērā atbilstu 6800 darba stundām, proti, 850 astoņu stundu darba dienām vienīgi prasības pieteikuma sagatavošanai. Tas pats it īpaši attiecas uz prasīto summu aptuveni 2 900 000 EUR apmērā par replikas sagatavošanu un uz summu aptuveni 2 350 000 EUR apmērā par gatavošanos tiesas sēdei.
44 Treškārt, šāda informācija par konkrēti paveikto darbu un ar to saistīto stundu apjomu neizriet arī no pieteikumam pievienotās QE kopsavilkuma tabulas. Tā kā Vispārējai tiesai nav pienākuma meklēt un identificēt iesniegtajos dokumentos elementus, kas varētu novērst precīzas informācijas un detalizētu paskaidrojumu neesamību pašā pieteikumā (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2008. gada 13. februāris, Verizon Business Global/Komisija, T‑310/00 DEP, nav publicēts, EU:T:2008:32, 50. punkts), šī tabula Vispārējai tiesai ļauj vienīgi konstatēt, ka advokātu birojs Quinn Emanuel izrakstīja prasītājai rēķinu par kopumā 16 422,16 stundām ar stundas likmi no 315 līdz 1515 USD par laikposmu no 2018. līdz 2021. gadam.
45 Tādējādi, neraugoties uz prasītājas iesniegto dokumentu un datu lielo skaitu, neviens no tiem neļauj noteikt, kādiem uzdevumiem atbilst šis kopējais stundu skaits, it īpaši stundu skaits, kas attiecīgajā gadījumā atbilst dublētiem uzdevumiem vai koordinācijas uzdevumiem starp 19 rēķinos iekļautām personām, vai minētās darba stundas tika nostrādātas tiesvedības Vispārējā tiesā vajadzībām un vai tās bija nepieciešamas šo mērķu sasniegšanai. Turklāt šie dokumenti neļauj precīzi noteikt stundas likmi, kas atbilst dažādiem advokātu veiktajiem uzdevumiem, katrā ziņā ņemot vērā to, ka stundu likmes, kas atbilst 1005 līdz 1515 USD, kādas ir dažas no QE rēķinos un QE kopsavilkuma tabulā minētajām stundu likmēm, šīs tiesvedības kontekstā ir acīmredzami pārmērīgas, lai noteiktu atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus saistībā ar attiecīgajiem honorāriem. Proti, lai gan lietas dalībnieks nenoliedzami var vērsties pie advokātiem ar tik augstām stundu likmēm, to pakalpojumu izmantošanu nevar uzskatīt par nepieciešamu šī rīkojuma 12. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē (šajā nozīmē skat. rīkojumus, 2014. gada 20. janvāris, Charron Inox un Almet/Padome, T‑88/12 DEP, nav publicēts, EU:T:2014:43, 24. punkts, un 2020. gada 8. jūlijs, Fastweb/Komisija, T‑19/17 DEP, nav publicēts, EU:T:2020:331, 51. punkts), vēl jo vairāk, ja, kā tas ir šajā lietā, šīs likmes pieteikumā nav norādītas saistībā ar skaidri identificētiem, konkrētiem uzdevumiem.
46 Ceturtkārt, prasītājas norāde, saskaņā ar kuru tās pārstāvji esot veikuši vairākus pētījumus un analīzes vai iesnieguši vairākus dokumentus Vispārējā tiesā, nepamato prasītās summas un ar tām saistītā darba nepieciešamību. Jāatgādina, ka, lai novērtētu radušos izdevumu nepieciešamību, pieteikuma iesniedzējam ir jāsniedz precīzas norādes (rīkojums, 2020. gada 8. jūlijs, Fastweb/Komisija, T‑19/17 DEP, nav publicēts, EU:T:2020:331, 44. punkts). Turklāt, lai gan prasītāja balstās uz iesniegto dokumentu garumu, kā arī ar tiem saistīto pielikumu skaitu un garumu, ir jānorāda, ka tas vien, ka prasītājas pārstāvji Vispārējā tiesā ir iesnieguši dokumentus ar daudzām lapām un pielikumiem, nekādi nepamato darba stundu un attiecīgi ar tām saistīto pieprasīto summu nepieciešamību tiesvedībai Vispārējā tiesā.
47 No tā izriet, ka prasītājas pieteikums neļauj noteikt ne stundu skaitu, kas atbilst advokātu biroja Quinn Emanuel advokātu veiktajiem dažādajiem uzdevumiem tiesvedībā Vispārējā tiesā, ne arī šiem uzdevumiem atbilstošo stundas likmi.
48 Lai gan jebkādas informācijas par tiesāšanās izdevumiem, kas faktiski radušies saistībā ar tiesvedību, tostarp it īpaši par stundu likmēm un par dažādu uzdevumu izpildei pavadīto laiku, neesamība nerada šķēršļus Vispārējai tiesai, pamatojoties uz taisnīgu novērtēšanu, noteikt atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmēru, tas tomēr tai rada situāciju, kurā tai ir jāveic noteikti stingra novērtēšana attiecībā uz prasītājas pretenzijām (rīkojums, 2020. gada 8. jūlijs, Fastweb/Komisija, T‑19/17 DEP, nav publicēts, EU:T:2020:331, 44., 46. un 47. punkts).
49 Turklāt attiecībā uz stundas likmi ir jāatgādina, ka, tā kā šībrīža Savienības tiesībās šajā ziņā nav noteikta atlīdzības skala, tad Vispārējā tiesa var to noraidīt un noteikt ex æquo et bono advokātu un speciālistu ekonomistu atlīdzināmo honorāru apmēru vienīgi tādā gadījumā, ja rēķinos iekļautā vidējā stundas likme šķiet acīmredzami pārmērīga (skat. rīkojumu, 2021. gada 19. janvāris, Romańska/Frontex, T‑212/18 DEP, nav publicēts, EU:T:2021:30, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).
50 Lai gan prasītāja šajā lietā nav sniegusi nevienu norādi vai pat aplēsi par dažādiem tiesvedības posmiem atbilstošo darba laiku un attiecīgo vidējo stundas likmi, Komisija savos apsvērumos par pieteikumu ir norādījusi šādas darba laika aplēses, kas advokātu birojam Quinn Emanuel būtu nepieciešamas attiecīgajiem tiesvedības posmiem:
– 500 stundas prasības pieteikumam (88 lappuses ar pielikumiem uz 4000 lappusēm);
– 200 stundas replikas rakstam (66 lappuses ar pielikumiem uz 600 lappusēm);
– 8 stundas 2019. gada 20. jūnija apsvērumiem (3 lappuses);
– 260 stundas 2019. gada 26. jūlija dokumentam (46 lappuses ar pielikumiem uz 3300 lappusēm);
– 12 stundas 2020. gada 25. augusta dokumentam (4 ar pusi lappuses);
– 4 stundas 2020. gada 9. novembra dokumentam (2 lappuses);
– 50 stundas 2020. gada 20. novembra atbildes sagatavošanai (18 lappuses);
– 2 stundas 2020. gada 15. decembra apsvērumiem (nosūtot parakstītu apņemšanos ievērot konfidencialitāti);
– 4 stundas 2020. gada 18. decembra apsvērumiem (2 lappuses);
– 15 stundas 2021. gada 26. janvāra apsvērumiem (6 lappuses);
– 6 stundas dalībai 2021. gada 15. aprīļa neformālajā sanāksmē (45 minūtes);
– 250 stundas dalībai tiesas sēdē no 2021. gada 4. maija līdz 6. maijam (3 dienas);
– 8 stundas 2021. gada 19. maija apsvērumiem (4 lappuses)
– un 20 stundas 2021. gada 20. jūlija apsvērumiem (32 lappuses).
51 Tādējādi Komisija savos apsvērumos bija aprēķinājusi, ka dažādajos tiesvedības posmos bija nepieciešamas ne vairāk kā 1339 darba stundas. Ierosinot saglabāt vidējo stundas likmi 300 EUR apmērā, Komisija būtībā secināja, ka būtu iespējams atgūt summu 401 700 EUR apmērā kā advokātu biroja Quinn Emanuel honorārus.
52 Tomēr, lai gan prasītājas pieteikums ir nepietiekami pamatots un acīmredzami pārmērīgs gan attiecībā uz pieprasītajām summām, gan ar tām saistīto stundu apjomu un stundas likmēm, Komisijas priekšlikums, kaut gan tas ir noderīgs, šķiet, tomēr nav atbilstošs novērtējums, ņemot vērā arī to, ka advokāti, kas pārstāvēja prasītāju Vispārējā tiesā, palīdzēja tai arī administratīvajā procesā Komisijā, kā rezultātā tika pieņemts apstrīdētais lēmums.
53 Konkrētāk, pamatojoties uz Komisijas aplēsēm, prasības pieteikuma (500 stundas), replikas (200 stundas) un 2019. gada 26. jūlija dokumenta (260 stundas) sagatavošanai tostarp būtu jāparedz 960 darba stundas. Tomēr, ņemot vērā izvirzīto pamatu skaitu, uzdoto juridisko un faktisko jautājumu sarežģītību, minēto dokumentu skaitu un secību, to pielikumos ietvertos un Vispārējā tiesā iesniegtos pierādījumus, kā arī izvirzītās argumentācijas aizvien mērķtiecīgāku un detalizētāku raksturu, šķiet, ka šāds novērtējums neatbilst šo trīs dokumentu sagatavošanai objektīvi nepieciešamajam darba laikam, kas tomēr nevarētu pārsniegt 1400 darba stundas.
54 Papildus šim stundu skaitam ir, pirmkārt, jāņem vērā arī 150 darba stundas citu rakstveida dokumentu, ko prasītāja iesniegusi Vispārējā tiesā, sagatavošanai, proti, dokumentu, kas jau minēti šī rīkojuma 50. punktā, kā arī noteiktu citu šajā punktā neminētu dokumentu sagatavošanai (2019. gada 16. janvāra pieteikums, 2020. gada 10. decembra pieteikums un tā 2020. gada 18. decembra papildinājums, 2021. gada 21. janvāra pieteikums, 2021. gada 29. marta apsvērumi un 2021. gada 3. maija apsvērumi). Otrkārt, ir jāņem vērā 250 darba stundas, kas nepieciešamas, lai sagatavotos un piedalītos 2021. gada 15. aprīļa neformālajā sanāksmē un 2021. gada 4.–6. maija tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.
55 Tādējādi, ņemot vērā visus šīs lietas apstākļus un uzskatot, ka 1800 darba stundas ir atbilstošs apjoms, lai sagatavotos visai tiesvedībai Vispārējā tiesā pamatlietā neatkarīgi no iesaistīto advokātu skaita, jāveic taisnīgs novērtējums ex æquo et bono par summu, ko var atgūt no Komisijas kā advokātu biroja Quinn Emanuel honorārus, to nosakot 750 000 EUR apmērā.
56 Ņemot vērā iepriekš minēto, atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi kā advokātu biroja Quinn Emanuel honorāri ir jānosaka 750 000 EUR apmērā.
Par “Compass Lexecon/FTI” iesaistīto ekonomikas konsultantu izdevumiem
57 Prasītāja lūdz atmaksāt summu 480 611,64 EUR apmērā par Compass Lexecon/FTI sniegtajiem ekonomisko konsultāciju pakalpojumiem.
58 Jāatgādina, ka, ņemot vērā noteiktu lietu galvenokārt ekonomisko raksturu, ekonomikas ekspertu padomu izmantošana, papildinot juridisko konsultantu darbu, var dažkārt izrādīties nepieciešama strīdos, kas attiecas uz lēmumiem šajās jomās, un tādējādi radīt tiesāšanās izdevumus, kurus var atgūt, piemērojot Reglamenta 140. panta b) apakšpunktu (attiecībā uz valsts atbalsta procedūru skat. rīkojumu, 2006. gada 19. decembris, WestLB/Komisija, T‑228/99 DEP, nav publicēts, EU:T:2006:405, 78. punkts un tajā minētā judikatūra, un attiecībā uz koncentrācijas darījumu skat. rīkojumu, 2020. gada 17. augusts, United Parcel Service/Komisija, T‑194/13 DEP II, nav publicēts, EU:T:2020:372, 66. punkts un tajā minētā judikatūra).
59 Lai tas tā būtu, šādai ekonomikas konsultantu iesaistei ir jābūt objektīvi nepieciešamai tiesvedības mērķiem (skat. rīkojumu, 2020. gada 17. augusts, United Parcel Service/Komisija, T‑194/13 DEP II, nav publicēts, EU:T:2020:372, 67. punkts un tajā minētā judikatūra).
60 No pieteikuma izriet, ka prasītājas aprēķinātā summa 480 611,64 EUR apmērā atbilst deviņu Compass Lexecon/FTI ekonomikas konsultantu honorāriem par laikposmu no 2018. gada 24. janvāra līdz 2022. gada 15. jūnijam.
61 Lai pamatotu šo summu, prasītāja ir iesniegusi aprēķina elementus, kas ir līdzīgi šī rīkojuma 30. punktā minētajiem elementiem, proti, vispirms pieteikuma T.6. pielikumā ietverto (tās sagatavotu) kopsavilkuma tabulu, kurā norādītas stundu likmes (USD) un stundu skaits, par kurām katram no minētajiem konsultantiem izrakstīts ikgadējs rēķins laikposmā no 2018. līdz 2021. gadam, kā arī kopējā summa (euro), par ko Compass Lexecon/FTI izrakstījusi ikgadēju rēķinu (turpmāk tekstā – “CL kopsavilkuma tabula). Turpinājumā prasītāja pieteikuma tekstā ir balstījusies uz to pašu laikposmu tabulu, kas minēta šī rīkojuma 30., 42. un 43. punktā. Visbeidzot, pieteikuma T.9. pielikumā prasītāja ir iesniegusi desmit rēķinus, kas attiecas uz laikposmu no 2018. gada 16. janvāra līdz 2021. gada 6. maijam un kurus tai iesniedza Compass Lexecon/FTI, norādot katra iesaistītā konsultanta nostrādātās darba stundas un to stundu likmes (USD) (turpmāk tekstā – “CL rēķini”).
62 Turklāt pieteikuma tekstā prasītāja ir norādījusi, ka tās ekonomikas konsultanti bija sagatavojuši ziņojumus vai pētījumus par ekonomiku, kas tika iekļauti prasības pieteikumā un replikā vai pievienoti to pielikumos, un ka viens no tās konsultantiem piedalījās tiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus. Prasītāja ir arī atsaukusies uz ekonomisko analīzi, ko tā iesniedza Komisijai.
63 Tomēr ir jākonstatē, ka, lai gan šajā lietā tiešām var uzskatīt, ka ekonomikas konsultantu dalība bija objektīvi nepieciešama tiesvedībai Vispārējā tiesā, prasītājas pieteikums un tā pielikumi, it īpaši CL rēķini, laikposmu tabula un CL kopsavilkuma tabula, neļauj novērtēt darba apjomu atbilstoši pieprasītajām summām par Compass Lexecon/FTI honorāriem par minēto tiesvedību Vispārējā tiesā.
64 Proti, vispirms CL rēķini, ko prasītāja ir pievienojusi pieteikuma pielikumā, neietver nekādu veikto uzdevumu aprakstu, jo prasītāja ir izvēlējusies visu šo informāciju svītrot no Vispārējā tiesā iesniegtajiem dokumentiem, to aizklājot (skat. šī rīkojuma 16. punktu un pēc analoģijas tā 40. punktu). Turpinot, laikposmu tabula, kas ietverta pieteikuma tekstā, neļauj veikt nekādu konkrētu novērtējumu (pēc analoģijas skat. šī rīkojuma 42. punktu). Visbeidzot, lai gan Vispārējai tiesai nav pienākuma meklēt un identificēt pielikumos elementus, kas varētu novērst informācijas un paskaidrojumu neesamību pieteikumā (šajā nozīmē skat. šī rīkojuma 44. punktu), pieteikumam pievienotā CL kopsavilkuma tabula ļauj Vispārējai tiesai vienīgi konstatēt, ka Compass Lexecon/FTI izrakstīja prasītājai rēķinu par kopumā 853,7 stundām ar stundas likmi no 242 līdz 1055 USD par laikposmu no 2018. līdz 2021. gadam.
65 Tādējādi, neraugoties uz prasītājas iesniegto dokumentu un datu lielo skaitu, neviens no tiem neļauj noteikt, kādiem uzdevumiem atbilst šis kopējais stundu skaits, it īpaši tas stundu skaits, kas attiecīgajā gadījumā atbilst dublētiem uzdevumiem vai koordinācijas starp deviņām personām, kas tika iekļautas rēķinos, uzdevumiem, vai minētās darba stundas tika nostrādātas tiesvedības Vispārējā tiesā vajadzībām un vai tās bija nepieciešamas šo mērķu sasniegšanai. Turklāt pretēji tam, ko šķietami apgalvo prasītāja, darbam, kas saistīts ar Komisijā iesniegtajām ekonomiskajām analīzēm, nav nozīmes šajā lietā, kas saskaņā ar šī rīkojuma 23. punktā atgādināto judikatūru attiecas vienīgi uz izdevumiem, kas radušies saistībā ar tiesvedību Vispārējā tiesā.
66 No tā izriet, ka prasītājas pieteikums neļauj noteikt ne stundu skaitu, kas atbilst dažādajiem uzdevumiem, ko Compass Lexecon/FTI ekonomikas konsultanti konkrēti veica tiesvedībā Vispārējā tiesā, ne arī šiem dažādajiem uzdevumiem atbilstošo stundas likmi.
67 Lai gan šādos apstākļos, pretēji Komisijas apgalvotajam, izmaksas, kas saistītas ar Compass Lexecon/FTI ekonomikas konsultantu iesaistīšanos, nevar pilnībā noraidīt, Vispārējās tiesas vērtējumam noteikti ir jābūt stingram saskaņā ar šī rīkojuma 48. punktā atgādināto judikatūru.
68 Pirmkārt, tā kā prasītāja nav sniegusi nekādas konkrētas norādes par tās ekonomikas konsultantu veikto darba apjomu, lai sagatavotu prasības pieteikumā un replikā iekļautos vai pievienotos ziņojumus un pētījumus, jāveic taisnīgs šī darba apjoma novērtējums ex æquo et bono, to nosakot 50 stundu apmērā. Otrkārt, kā izriet no tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai protokola, prasītājas ekonomikas konsultantam, klātesot prasītājas pārstāvjiem, kuri par to uzņēmās atbildību, tika atļauts piedalīties trīs tiesas sēdes dienās, lai sniegtu paskaidrojumus. Šiem uzdevumiem atbilstošais darba apjoms ir jānosaka 24 stundu apmērā. Līdz ar to var uzskatīt par taisnīgu 74 darba stundu apjomu visā tiesvedībā Vispārējā tiesā pamatlietā.
69 Attiecībā uz stundas likmi, tā kā pieteikums neļauj precīzi noteikt stundas likmi, kas atbilst dažādiem ekonomikas konsultantu veiktajiem uzdevumiem, un tā kā katrā ziņā stundas likme 1055 USD, kas ir viena no CL rēķinos un CL kopsavilkuma tabulā minētajām likmēm, būtu acīmredzami pārmērīga, nosakot atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus par attiecīgajiem honorāriem, jāveic taisnīgs novērtējums ex æquo et bono par summu, ko var atgūt no Komisijas kā Compass Lexecon/FTI honorārus, to nosakot 30 000 EUR apmērā.
70 Ņemot vērā iepriekš minēto, atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu summa kā Compass Lexecon/FTI honorāri ir jānosaka 30 000 EUR apmērā.
Secinājumi par honorāriem
71 Tādējādi atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu summa par honorāriem, kas saistīti ar juridisko un ekonomisko konsultāciju pakalpojumiem pamata tiesvedībā, ir jānosaka 780 000 EUR apmērā.
Par izdevumiem
72 Kā izdevumus par advokātu biroja Quinn Emanuel advokātu, Compass Lexecon/FTI ekonomikas konsultanta un viena no tās darbiniekiem ceļa un uzturēšanās izmaksām dalībai tiesas sēdē prasītāja lūdz atlīdzināt 23 907,21 EUR.
73 Tieši pieteikuma iesniedzējam ir pienākums iesniegt apliecinošus dokumentus, kas pierāda ceļa un uzturēšanās izdevumu, kurus viņš lūdz atmaksāt, faktisku rašanos un apmēru (rīkojums, 2017. gada 26. janvāris, Nordschleife, T‑181/14 DEP, EU:T:2017:41, 34. punkts).
74 Jāatgādina, ka ceļa un uzturēšanās izdevumi, kas radušies personām, kuras nav advokāti, ir atlīdzināmi tikai tad, ja šo personu klātbūtne bija nepieciešama tiesvedības mērķiem (skat. rīkojumus, 1998. gada 17. septembris, Branco/Komisija, T‑271/94 (92) EU:T:1998:222, 20. punkts un tajā minētā judikatūra un 2017. gada 27. oktobris, Heli‑Flight/AESA, T‑102/13 DEP, nav publicēts, EU:T:2017:769, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).
75 Izņemot īpašus apstākļus, var tikt atzīti par atmaksājamiem izdevumi par vienu konsultantu (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2014. gada 8. oktobris, Coop Nord/Komisija, T‑244/08 DEP, nav publicēts, EU:T:2014:899, 33. punkts).
Par advokātu biroja “Quinn Emanuel” advokātu ceļa un uzturēšanās izdevumiem
76 Prasītāja lūdz atlīdzināt summu 12 632,95 EUR apmērā par advokātu biroja Quinn Emanuel advokātu ceļa un uzturēšanās izdevumiem dalībai tiesas sēdē.
77 Tomēr jākonstatē, ka pašā pieteikumā nav nekādu norāžu ne par pieprasīto izdevumu veidu, ne par izdevumu sadalījumu pa kategorijām. Lai pamatotu šo summu, prasītāja pieteikumā tomēr atsaucas uz rēķinu, ko tai bija iesniedzis advokātu birojs Quinn Emanuel (pievienots T.8. pielikumā), kā arī uz rēķiniem par šo izdevumu samaksu, ko veikuši tās advokāti (pievienoti T.11. pielikumā).
78 No advokātu biroja Quinn Emanuel trīsdesmit trešā rēķina, ko prasītāja ir pievienojusi T.8. pielikumā, izriet, ka aplūkotā summa būtībā attiecas uz izdevumiem par uzturēšanos viesnīcā, ceļa izmaksām un zāles nomu. Proti, šie izdevumi, šķiet, ir pēc tam detalizēti izklāstīti divos citos rēķinos (euro), kurus prasītāja ir pievienojusi T.11. pielikumā, proti, rēķinā par viesnīcu Luksemburgā un pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja Briselē rēķinā, ievērojot, ka šajā pašā pielikumā, šķiet, ir ietvertas grāmatvedības tabulas, kurās minētās izmaksas ir pārņemtas atšķirīgā veidā, un četras lappuses, kuru saturs ir pilnībā izsvītrots. Tādējādi Vispārējā tiesa var novērtēt šos ceļa un uzturēšanās izdevumus, ņemot vērā tikai abus minētos viesnīcas un transporta rēķinus. Turpretī noteiktus citus advokātu biroja Quinn Emanuel trīsdesmit trešajā rēķinā minētos izdevumus saistībā ar dokumentu reproducēšanu un tiesas nodevām nevar ņemt vērā, jo prasītāja nav par tiem sniegusi nekādus precizējumus un apliecinošus dokumentus.
79 Pirmām kārtām, no viesnīcas rēķinā minēto pakalpojumu saraksta izriet, ka tajā ir ietverti izdevumi par nakšņošanu, ēdināšanu, sanāksmju zāles un aprīkojuma nomu, kā arī par “transfēru” 8513 EUR apmērā.
80 Pirmkārt, attiecībā uz nakšņošanu viesnīcas rēķinā ir norādīta kopējā summa 5630 EUR apmērā par četrām naktīm (no 2021. gada 3. maija līdz 7. maijam) pieciem advokātiem. No vienas puses, ir jāatgādina, ka tiesas sēde pamatlietā notika no 2021. gada 4. maija līdz 6. maijam. Kā izriet no tiesas sēdes protokola, 2021. gada 6. maijā tiesas sēde tika pabeigta aptuveni plkst. 16.00. Tādējādi nakšņošana no 2021. gada 6. maija uz 7. maiju nevar tikt uzskatīta par nepieciešamu tiesvedībai Vispārējā tiesā. Turklāt no pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja rēķina izriet, ka 2021. gada 6. maijā notika divi braucieni ar automašīnu sešām personām no Luksemburgas uz Briseli. No otras puses, lai gan šīs lietas īpašajos apstākļos izdevumus, kas saistīti ar trīs advokātu, kuri pārstāvēja prasītāju Vispārējā tiesā un kuri sniedza mutvārdu paskaidrojumus šajā tiesā, nakšņošanu, var uzskatīt par atlīdzināmiem saskaņā ar šī rīkojuma 75. punktā atgādināto judikatūru, jo tiesas sēde ilga trīs dienas, to pašu nevar attiecināt uz abiem pārējiem advokātiem, kas nepārstāvēja prasītāju Vispārējā tiesā. No tā izriet, ka atgūstamā summa par trim viesnīcā pavadītām naktīm trim advokātiem (289 EUR par nakti) ir 2601 EUR.
81 Otrkārt, attiecībā uz ēdināšanu viesnīcas rēķinā ir norādīta kopējā summa 79 EUR apmērā, ko var uzskatīt par atgūstamu, jo tā ir pienācīgi pamatota un saprātīga.
82 Treškārt, attiecībā uz sanāksmju zāles un aprīkojuma nomu viesnīcas rēķinā ir norādīta kopējā summa 2250 EUR apmērā. Nav apšaubāms, ka pieteikumā un iesniegtajos dokumentos nav norādīts ne šo nomas izdevumu precīzs mērķis, ne arī, kādā mērā tā ir bijusi nepieciešama tiesvedībai Vispārējā tiesā. Tomēr, lai gan izdevumi saistībā ar aprīkojuma nomu (750 EUR par “printeri”) ir jānoraida, jo prasītāja nav par tiem sniegusi nekādus precizējumus, attiecībā uz izdevumiem par sanāksmju telpas nomu (1500 EUR par trim dienām) var uzskatīt, ka šīs lietas īpašajos apstākļos, tā kā tiesas sēde mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai ilga trīs dienas un prasītāju tajā pārstāvēja trīs advokāti (skat. šī rīkojuma 80. punktu), sanāksmju telpas izmantošana šo advokātu viesnīcā var tikt uzskatīta par faktiski nepieciešamu. Tomēr, tā kā prasītāja nav precizējusi šādas sanāksmju zāles izmantošanas tvērumu, tās iznomāšana uz trim pilnām dienām šķiet pārmērīga šo prasītājas sniegto precizējumu trūkuma dēļ. Lai arī minētās informācijas neesamība nerada šķēršļus Vispārējai tiesai, pamatojoties uz taisnīgu novērtēšanu, noteikt atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu apmēru, tas tomēr nostāda to noteikti stingras novērtēšanas situācijā attiecībā uz prasītājas pretenzijām (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2018. gada 21. marts, K&K Group/EUIPO – Pret A Manger (Europe) (Pret A Diner), T‑2/16 DEP, nav publicēts, EU:T:2018:175, 37. punkts). Tādējādi šajā sakarā atgūstamā summa ir nosakāma ex æquo et bono 750 EUR apmērā.
83 Ceturtkārt, attiecībā uz “transfēru” rēķinā ir norādīta kopējā summa 554 EUR apmērā saistībā ar citu viesnīcu. Šie izdevumi ir jānoraida, ciktāl prasītājas sniegtā informācija neļauj noteikt ne pašu šo izdevumu priekšmetu, ne a fortiori to nepieciešamību tiesvedībā Vispārējā tiesā.
84 Otrām kārtām, no pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja Briselē izrakstītā rēķina par summu 2106,22 EUR izriet, ka tas ietver trīs braucienus ar automašīnu no Briseles uz Luksemburgu 2021. gada 3. maijā (viens brauciens četrām personām, viens brauciens divām personām un viens brauciens priekšmetam) un divus braucienus ar automašīnu no Luksemburgas uz Briseli 2021. gada 6. maijā (viens brauciens četrām personām un viens brauciens divām personām).
85 Šajā ziņā pietiek norādīt, kā tas arī izriet no šī rīkojuma 80. punkta, ka tikai to trīs advokātu klātbūtne, kuri pārstāvēja prasītāju Vispārējā tiesā un sniedza mutvārdu paskaidrojumus šīs tiesas sēdē, var tikt uzskatīta par nepieciešamu tiesvedībā saistībā ar izdevumiem, kas radušies, piedaloties minētajā tiesas sēdē. Līdz ar to par atgūstamu var uzskatīt tikai to summu, kas atbilst šo trīs advokātu ceļa izdevumiem. Šajā lietā, ņemot vērā prasītājas iesniegto rēķinu, jāuzskata, ka šāda summa būtībā atbilst turpceļa (380 EUR) un atpakaļceļa izmaksām (380 EUR) četrām personām par kopējo summu 760 EUR apmērā bez papildu maksājumiem par gaidīšanas laiku.
86 Ņemot vērā iepriekš minēto, kopējā atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu summa par advokātu biroja Quinn Emanuel izdevumiem ir jānosaka 4190 EUR apmērā.
Par “Compass Lexecon/FTI” ekonomikas konsultanta ceļa un uzturēšanās izdevumiem
87 Prasītāja lūdz atlīdzināt summu 2749,08 EUR apmērā par Compass Lexecon/FTI ekonomikas konsultanta ceļa un uzturēšanās izdevumiem dalībai tiesas sēdē.
88 Tomēr ir jākonstatē, ka pašā pieteikumā nav nekādu norāžu ne par pieprasīto izdevumu veidu, ne par izdevumu sadalījumu pa kategorijām. Lai pamatotu šo summu, prasītāja pieteikumā tomēr atsaucas uz T.12. pielikumā ietvertajiem rēķiniem un kvītīm.
89 Prasītājas iesniegtajā T.12. pielikumā ir iekļauta tabula ar dažādu izmaksu kategorijām, proti, izmaksas par:
– trim braucieniem ar taksometru par summām 30 EUR, 42,09 EUR un 30 EUR apmērā, kas kopā veido 102,09 EUR;
– diviem Covid‑19 testiem par summām 180 EUR un 169 EUR apmērā, kas kopā atbilst 349 EUR;
– lidojumiem ar lidmašīnu 948,45 EUR apmērā;
– viesnīcu 1220 EUR apmērā.
90 Turklāt prasītājas iesniegtajā T.12. pielikumā ir ietvertas arī trīs lappuses, kuru saturs ir pilnībā izsvītrots, viens ceļojumu aģentūras rēķins un viena lapa, kurā ir ietverta vairāku kvīšu un kases čeku kopija. Tādējādi Vispārējā tiesa var novērtēt šos izdevumus, ņemot vērā tikai minēto rēķinu, kvītis un čekus.
91 Pirmkārt, attiecībā uz braucieniem ar taksometru prasītāja iesniedza trīs kvīšu kopijas par taksometra braucienu Madridē 2021. gada 3. maijā (30 EUR), taksometra braucienu Luksemburgā 2021. gada 3. maijā (42,09 EUR) un taksometra braucienu Madridē 2021. gada 7. maijā (30 EUR). Šādi izdevumi, kas, šķiet, ir saistīti ar prasītājas ekonomikas konsultanta braucienu no Madrides uz Luksemburgu dalībai 2021. gada 4.–6. maija tiesas sēdē, var tikt uzskatīti par nepieciešamiem tiesvedībai Vispārējā tiesā. Līdz ar to atgūstamā summa par taksometra braucieniem ir nosakāma 102,09 EUR apmērā.
92 Otrkārt, attiecībā uz izmaksām par diviem Covid‑19 testiem ir jānorāda, ka prasītāja ir iesniegusi vienīgi bankas kartes čeka kopiju, kas šķietami tika izsniegts Madridē 2021. gada 2. maijā (180 EUR). Tomēr šajā čekā nav norādīts ne attiecīgais pakalpojums, ne iesaistītā persona, un tikai tas vien, ka šajā čekā ir ietverts spāņu vārds “clinica”, šajā ziņā acīmredzami nav pietiekami. Savukārt par otru summu (169 EUR), kas prasīta šajā pašā saistībā, netika iesniegti nekādi pierādījumi. Tādējādi šo izdevumu atlīdzināšana ir jānoraida.
93 Treškārt, attiecībā uz lidojumiem ar lidmašīnu prasītāja iesniedza ceļojumu aģentūras rēķinu, kurā norādīta summa 948,45 EUR apmērā par prasītājas ekonomikas konsultanta lidojumu no Madrides uz Luksemburgu un atpakaļ. Konkrētāk, no minētā rēķina, šķiet, izriet, ka pieprasīto summu veido 672 EUR par lidmašīnas biļeti abos virzienos no 2021. gada 3. maija līdz 5. maijam, 26,45 EUR par nodokļiem un 250 EUR kā papildu izmaksas par atpakaļceļa biļetes datuma maiņu no 2021. gada 5. maija uz 7. maiju.
94 Tā kā nav iesniegti paskaidrojumi, kas pamatotu papildu izmaksas par atpakaļceļa biļetes datuma maiņu, un tā kā tiesas sēdes datumi lietas dalībniekiem tika paziņoti 2021. gada 29. janvārī un netika grozīti, šo izmaksu par datuma maiņu atlīdzināšana ir jānoraida. Līdz ar to atgūstamā summa par lidojumiem ar lidmašīnu ir nosakāma 698,45 EUR apmērā.
95 Ceturtkārt, attiecībā uz viesnīcu prasītāja ir iesniegusi 2021. gada 3. maija bankas kartes čeka kopiju 1220 EUR apmērā no viesnīcas Luksemburgā ar norādi “rezervācija”. Tomēr šajā čekā nav norādīts ne sniegtais pakalpojums, ne persona, kas to saņēmusi. Turklāt sniegtās norādes neļauj noteikt, vai tas ir čeks par maksājumu vai čeks, kura mērķis ir bloķēt naudas summu, kā, piemēram, drošības naudu. Šādos apstākļos, tā kā tā ir tā pati viesnīca, kas norādīta šī rīkojuma 80. punktā minētajā rēķinā, atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu summa pēc analoģijas ir jānosaka 867 EUR apmērā par trim naktīm vienai personai (289 EUR par nakti), ņemot vērā, ka netika sniegta neviena norāde par ekonomikas konsultanta atpakaļceļa lidojuma datuma noteikšanu un grozīšanu (šī rīkojuma 94. punkts).
96 Ņemot vērā iepriekš minēto, atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu summa par Compass Lexecon/FTI ekonomikas konsultanta izdevumiem ir jānosaka 1667,54 EUR apmērā.
Par prasītājas darbinieka ceļa un uzturēšanās izdevumiem
97 Prasītāja lūdz atmaksāt summu 8525,18 EUR apmērā par viena no tās darbiniekiem ceļa un uzturēšanās izdevumiem tiesas sēdei.
98 Tomēr prasītāja nav iesniegusi nekādus pierādījumus atbilstoši šī rīkojuma 74. punktā atgādinātajai judikatūrai, lai pamatotu, kāpēc tās darbinieka klātbūtne bija nepieciešama tiesvedībā, un ar to vien, ka šis darbinieks sekoja līdzi lietai uzņēmumā, šajā ziņā acīmredzami nepietiek. Turklāt no lietas materiāliem neizriet, ka Vispārējā tiesa būtu pieprasījusi tā klātbūtni, un arī no tiesas sēdes protokola neizriet, ka Vispārējā tiesa būtu aicinājusi šo darbinieku uzstāties tiesas sēdē. Tādējādi šo izdevumu atlīdzināšana ir jānoraida.
Secinājumi par ceļa un uzturēšanās izdevumiem
99 Tādējādi atlīdzināmo tiesāšanās izdevumu summa par ceļa un uzturēšanās izdevumiem pamata tiesvedībā ir jānosaka 5857,54 EUR apmērā.
Secinājumi par atlīdzināmajiem tiesāšanās izdevumiem
100 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, Vispārējā tiesa uzskata, ka būtu taisnīgi novērtēt prasītājai atlīdzināmos tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību Vispārējā tiesā 785 857,54 EUR apmērā, kuru summā ir ņemti vērā visi lietas apstākļi līdz šī rīkojuma pieņemšanas brīdim.
101 Tā kā prasītāja nav lūgusi atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā par tiesāšanās izdevumu noteikšanu, Vispārējai tiesai nav jānosaka to summa.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta paplašinātā sastāvā)
izdod rīkojumu:
Kopējo tiesāšanās izdevumu summa, kas Komisijai jāatlīdzina Qualcomm Inc., tiek noteikta 785 857,54 EUR apmērā.
Luksemburgā, 2024. gada 29. februārī