Lieta T‑54/11

Spānijas Karaliste

pret

Eiropas Komisiju

ERAF – Finanšu atbalsta samazināšana – Atbalsts darbības programmai, uz kuru attiecas mērķis Nr. 1 (2000.–2006. gads), saistībā ar Andalūzijas reģionu (Spānija) – Regulas (EK) Nr. 1260/1999 39. panta 3. punkta b) apakšpunkts – Trīs mēnešu termiņš – Direktīva 93/36/EEK – Sarunu procedūra bez iepriekšējas paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu publicēšanas

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2013. gada 15. janvāra spriedums

1.      Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija – Eiropas Reģionālās attīstības fonds – Lēmums par Kopienas finanšu atbalsta samazināšanu – Termiņš – Orientējošs raksturs – Neievērošana no Komisijas puses – Ietekmes neesamība – Komisijas pienākums ievērot tiesiskās noteiktības principu

(Padomes Regulas Nr. 1260/1999 39. panta 3. punkta b) apakšpunkts; Komisijas Regulas Nr. 448/2001 5. panta 3. punkts)

2.      Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija – Eiropas Reģionālās attīstības fonds – Lēmums par Kopienas finanšu atbalsta samazināšanu – Nepieciešamība pēc iepriekšējas sadarbības procedūras

(Padomes Regulas Nr. 1260/1999 38. un 39. pants)

3.      Tiesību aktu tuvināšana – Piegāžu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras – Direktīva 93/36 – Atkāpes no kopīgiem noteikumiem – Šaura interpretācija – Ārkārtas apstākļu esamība – Pierādīšanas pienākums

(Padomes Direktīvas 93/36 6. panta 2. un 3. punkts)

4.      Tiesību aktu tuvināšana – Piegāžu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras – Direktīva 93/36 – Sarunu procedūras – Piemērošanu nosacījumi

(Padomes Direktīvas 93/36 6. panta 3. punkta c) apakšpunkts)

1.      Attiecībā uz procedūru par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalsta samazināšanu no Regulas Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem, 39. panta 3. punkta b) apakšpunkta izriet, ka, ja nav panākta vienošanās starp Komisiju un dalībvalsti un ja šī pēdējā minētā nav veikusi prasītās finanšu korekcijas, Komisija var nolemt veikt vajadzīgās finanšu korekcijas, pilnībā vai daļēji anulējot fondu ieguldījumu šai palīdzībai. Saskaņā ar iepriekš minēto tiesību normu, kā arī Regulas Nr. 448/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Regulai Nr. 1260/1999 attiecībā uz procedūru finanšu korekciju izdarīšanai palīdzībā, kas piešķirta no struktūrfondiem, 5. panta 3. punktu Komisija var pieņemt lēmumu trīs mēnešu termiņā pēc Regulas Nr. 1260/1999 39. panta 2. punkta otrajā daļā paredzētās sanāksmes.

Nepastāvot pretējam likumdevēja nolūkam, kas skaidri izriet no Regulas Nr. 1260/1999 39. panta 3. punkta b) apakšpunkta un Regulas Nr. 448/2001 5. panta 3. punkta, principā šim termiņam ir tikai orientējošs raksturs un tā neievērošana neietekmē Komisijas lēmuma tiesiskumu. Komisijai ir pienākums atteikt ar ERAF līdzekļiem segt tādus izdevumus, kas nav veikti atbilstoši Savienības normām, un šis pienākums nezūd tikai tā fakta dēļ, ka Komisijas lēmums tiek pieņemts pēc trīs mēnešu termiņa beigām, sākot no sanāksmes datuma.

Tomēr kaut arī Regulā Nr. 1260/1999 nav noteikts obligāts termiņš, tiesiskās noteiktības pamatprasība nepieļauj to, ka Komisija bezgalīgi var atlikt savu pilnvaru izmantošanu. Komisijai tādējādi ir jācenšas ievērot šo termiņu, taču ar minēto izdevumu pārbaudi saistītās sarežģītības dēļ var būt nepieciešams, lai tās rīcībā būtu vairāk laika padziļinātai situācijas analīzei, lai izvairītos no pretlikumīgu izdevumu finansēšanas.

(sal. ar 22., 23. un 27.–29. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 26. punktu)

3.      No Direktīvas 93/36, ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas procedūras [ar ko koordinē piegāžu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras], preambulas divpadsmitā apsvēruma izriet, ka sarunu procedūrai ir izņēmuma raksturs, un šīs direktīvas 6. panta 2. un 3. punktā ir ierobežoti un tieši uzskaitīti vienīgie izņēmumi, kuru gadījumā ir atļauts izmantot sarunu procedūru.

Tā kā šīs normas ir atkāpes no normām, kas paredzētas, lai garantētu Savienības tiesībās atzīto tiesību efektivitāti publiskā iepirkuma līgumu jomā, tās ir interpretējamas šauri.

Tam, kas atsaucas uz minētajām atkāpēm, ir jāpierāda, ka patiesi pastāv šīs atkāpes attaisnojošie izņēmuma apstākļi.

(sal. ar 34.–36. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 40. un 54. punktu)