TIESNEŠA LIETĀ PAR PAGAIDU NOREGULĒJUMU RĪKOJUMS
2014. gada 4. februārī (*)
Pagaidu noregulējums – Publiskais iepirkums – Konkursa procedūra – Noraidīts konkursa piedāvājums – Pieteikums par izpildes apturēšanu – Fumus boni juris
Lieta T‑644/13 R
Serco Belgium SA, dibināta Briselē (Beļģija),
Bull SA, dibināta Briselē,
Unisys Belgium SA, dibināta Briselē,
ko pārstāv V. Ost un M. Vanderstraeten, advokāti,
prasītājas,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv S. Delaude, L. Cappelletti un F. Moro, pārstāvji,
atbildētāja,
par pieteikumu, pirmkārt, apturēt Komisijas 2013. gada 30. oktobra lēmuma, ar ko noraidīts konsorcija piedāvājums, ko prasītājas bija iesniegušas publiskā konkursa procedūrā DIGIT/R2/PO/2012/026 – ITIC‑SM par IT pakalpojumu vadību integrētai un vienotai Eiropas Komisijas IT darbvirsmas videi, un līguma slēgšanas tiesības piešķirtas citam konsorcijam, izpildi, otrkārt, uzdot Komisijai atturēties noslēgt attiecīgo pamatlīgumu, kā arī konkrētus līgumus saskaņā ar šo pamatlīgumu un, treškārt, noteikt atbilstošus pagaidu pasākumus.
TIESNESIS LIETĀ PAR PAGAIDU NOREGULĒJUMU,
kas saskaņā ar Vispārējās tiesas reglamenta 106. pantu aizstāj Vispārējās tiesas priekšsēdētāju,
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Šī tiesvedība attiecas uz publiskā iepirkuma konkursu DIGIT/R2/PO/2012/026 – ITIC‑SM par IT pakalpojumu vadību integrētai un vienotai Eiropas Komisijas IT darbvirsmas videi (turpmāk tekstā – “ITIC‑SM iepirkuma konkurss”). Saskaņā ar Konkursa specifikāciju kopsavilkumu ITIC‑SM iepirkuma konkursa mērķis ir noslēgt vienotu pamatlīgumu par IT atbalsta pakalpojumu sniegšanu Eiropas Komisijas ITIC darbvirsmas videi. Konkursa specifikāciju vispārīgo prasību ievaddaļā ir noteikts, ka atbilstoši pamatlīgumam tiks noslēgti konkrēti līgumi ar Komisiju par dažādiem IT atbalsta pakalpojumu elementiem, kas iedalās būtisko pakalpojumu elementos (tiks īstenoti uzreiz, noslēdzot pamatlīgumu) un papildu pakalpojumu elementos (tiks īstenoti vēlāk).
2 Atbilstoši tehnisko rādītāju novērtēšanas anketai (Konkursa specifikāciju 2‑4‑0. iedaļa) iesniegto piedāvājumu tehnisko rādītāju novērtējums tiks veikts, pamatojoties uz šādiem izsvērtiem kvalitātes kritērijiem, kuriem ir noteiktas minimālās robežvērtības, kas tiek piemērotas gan attiecībā uz kopējo rezultātu, gan arī kritēriju un apakškritēriju līmenī:
3 Šajā ziņā saskaņā ar 4.1.5. nodaļas noteikumiem viens no rādītājiem, kas piedāvājuma iesniedzējiem bija jānorāda tehnisko rādītāju novērtējuma anketā, bija vajadzīgais darbinieku daudzums attiecībā uz katru administratīvā pakalpojuma elementu, ņemot vērā atbilstošās standarta pakalpojuma prasības (Default Service Requirement) un noteikumus par standarta pakalpojumu sniegšanā pieļaujamajām svārstībām (Default Service Level Variables), saskaņā ar kurām atbilstoši Konkursa specifikāciju 1‑2‑0. iedaļas 4.11. un 4.12. nodaļas noteikumiem tiek noteikti dažādu pakalpojumu parametru un attiecīgi minimālo kvalitātes prasību vidējie vai standarta rādītāji. Tādā pašā veidā saskaņā ar tehnisko rādītāju novērtējuma anketas 4.2.5. un 5.1.5. nodaļas noteikumiem piedāvājuma iesniedzējiem bija jānorāda vajadzīgais darbinieku daudzums attiecīgi loģistikas pakalpojumu, kā arī katra atbalsta pakalpojuma elementa veikšanai. Saskaņā ar šo nodaļu noteikumiem finansiālais piedāvājums bija jāpamato ar tiem pašiem skaitļiem, kas attiecināti uz darbinieku skaitu, ņemot vērā prasību par pakalpojumu sniegšanas svārstībām attiecībā uz 30 000 tā lietotāju, kas atbilstoši Konkursa specifikāciju 5.5. nodaļas noteikumiem ir paredzamais personāla skaits, uz kuru attieksies pamatlīgums tā darbības ceturtajā gadā.
4 Atbildot uz prasītāju, Serco Belgium SA, Bull SA un Unisys Belgium SA, uzdoto jautājumu, Komisija savā 2013. gada 7. maija atbildē norādīja, ka piedāvājuma iesniedzējiem ir jāapraksta sava vispārējā vajadzīgā darbinieku daudzuma noteikšanas metode (ievērojot pilna darba laika vienības), lai sniegtu pakalpojumu, kas noteikts publiskā iepirkuma konkursa noteikumos par standarta pakalpojuma prasībām un to sniegšanā pieļaujamajām svārstībām. Saskaņā ar Komisijas atbildi norādītie darbinieku daudzuma skaitļi paši par sevi nerada tiesisku pienākumu, bet tiem ir jābūt pietiekamiem, lai sniegtu pakalpojumu, un kā tādi tie tiks arī vērtēti.
5 Prasītājas, kā arī otrs konsorcijs iesniedza savus piedāvājumus konkursam Komisijas noteiktajā termiņā.
6 2013. gada 31. oktobra vēstulē Komisija informēja prasītājas par to, ka, veicot tehnisko rādītāju novērtējumu, prasītāju piedāvājums neatbilst minimālajai 60 % prasībai attiecībā uz vienu kritēriju un vienu apakškritēriju, kā arī 70 % slieksnim attiecībā uz kopējo rezultātu un līdz ar to piedāvājuma finanšu rādītāji netiks vērtēti. Tomēr Komisija informēja prasītājas, ka tā neparakstīs līgumu ar konkursa uzvarētāju desmit kalendāro dienu ilgajā nogaidīšanas laikā.
7 Ņemot vērā prasītāju vārdā iesniegto pieprasījumu, Komisija 2013. gada 6. novembra vēstulē sniedza papildu informāciju par abu konkursam iesniegto piedāvājumu novērtējumu, kā arī izklājlapu, kurā norādīts iegūtais punktu skaits attiecībā uz katru kritēriju.
8 Komisija ar 2013. gada 19. novembra vēstuli informēja prasītājas par to, ka 2013. gada 30. oktobrī ir pieņemts lēmums piešķirt tiesības noslēgt līgumu, kā arī nosūtīja 2013. gada 8. novembrī notikušās informatīvās sanāksmes protokolu.
9 Ņemot vērā 2013. gada 11. novembrī iesniegto prasītāju pieprasījumu saskaņā ar Komisijas Deleģētās 2012. gada 29. oktobra Regulas (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 1. lpp.) 171. pantu, Komisija ar 2013. gada 28. novembra vēstuli nosūtīja prasītājām ierēdņa, kas piešķir tiesības noslēgt līgumu, lēmuma novērtējumu, saskaņā ar kuru pēc visu prasītāju sūdzību izvērtēšanas ticis apstiprināts tā sākotnējais lēmums.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
10 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 4. decembrī, prasītājas cēla prasību atcelt Eiropas Komisijas 2013. gada 30. oktobra lēmumu, kas nosūtīts prasītājām ar 2013. gada 31. oktobra vēstuli (skat. iepriekš 6. punktu), par prasītāju konsorcija konkursa piedāvājuma noraidīšanu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu citam konsorcijam.
11 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 4. decembrī, prasītājas iesniedza šo pieteikumu par pagaidu noregulējuma noteikšanu, kurā tās Vispārējās tiesas priekšsēdētājam būtībā izvirza šādus prasījumus:
– atlikt lēmuma, ar ko noraidīts prasītāju piedāvājums un līguma slēgšanas tiesības piešķirtas citam konsorcijam (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), izpildi līdz brīdim, kad Vispārējā tiesa pasludinās nolēmumu pamatlietā;
– uzdot Komisijai nenoslēgt attiecīgo pamatlīgumu, kā arī konkrētus līgumus saskaņā ar šo pamatlīgumu, ja tas jau ir noslēgts, līdz brīdim, kad Vispārējā tiesa pasludinās nolēmumu pamatlietā;
– noteikt jebkādu atbilstošu pagaidu noregulējumu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 Ar 2013. gada 12. decembra rīkojumu, kas izdots saskaņā ar Vispārējās tiesas reglamenta 105. panta 2. punkta noteikumiem, tiesnesis lietā par pagaidu noregulējumu atlika apstrīdētā lēmuma izpildi līdz rīkojuma pieņemšanai šajā tiesvedībā un uzdeva Komisijai nenoslēgt pamatlīgumu, bet gadījumā, ja tas jau ir noslēgts, to neizpildīt līdz brīdim, kad tiks izdots galīgais nolēmums šajā tiesvedībā.
13 Savos apsvērumos par pieteikumu par pagaidu noregulējuma noteikšanu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2014. gada 6. janvārī, Komisija Vispārējās tiesas priekšsēdētājam būtībā izvirza šādus prasījumus:
– pieteikumu noraidīt;
– atlikt jautājuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.
14 Lietas dalībnieki sniedza mutvārdu apsvērumus 2014. gada 20. janvāra tiesas sēdē.
Tiesību akti
15 Saskaņā ar LESD 278. un 279. panta noteikumiem, lasot tos kopā ar LESD 256. panta 1. punkta noteikumiem, tiesnesis lietā par pagaidu noregulējumu, ja attiecīgos apstākļos viņš uzskata par vajadzīgu, var izdot rīkojumu apturēt Vispārējā tiesā apstrīdētā pasākuma piemērošanu vai noteikt vajadzīgos pagaidu pasākumus.
16 Turklāt Vispārējās tiesas reglamenta 104. panta 2. punktā ir noteikts, ka pieteikumā par pagaidu noregulējumu ir jānorāda strīda priekšmets, apstākļi, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskie un tiesību pamati, kuri sākotnēji šķietami pamato prasītos pagaidu pasākumus. Tādējādi pagaidu noregulējuma tiesnesis var apturēt piemērošanu vai noteikt citus pagaidu pasākumus, ja, ņemot vērā faktiskos un tiesību pamatus, to noteikšana sākotnēji šķiet pamatota fumus boni juris un tie ir steidzami tādā nozīmē, ka, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu lietas dalībnieka, kurš tos pieprasa, interesēm, tie ir jānosaka un jāīsteno pirms nolēmuma pasludināšanas pamatlietā. Par pagaidu noregulējumu atbildīgais tiesnesis vajadzības gadījumā izsver arī pastāvošās intereses. Šie nosacījumi ir kumulatīvi, kā dēļ pieteikums par pagaidu pasākumiem ir jānoraida, ja viens no tiem nav ievērots (Tiesas priekšsēdētāja 1996. gada 14. oktobra rīkojums lietā C‑268/96 P(R) SCK un FNK/Komisija, Recueil, I‑4971. lpp., 30. punkts).
17 Šīs vispārējās pārbaudes kontekstā pagaidu noregulējuma tiesnesim ir plaša rīcības brīvība un tas, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus, var noteikt veidu, kādā ir jāpārbauda, vai šie dažādie nosacījumi ir ievēroti, un kārtību, kādā šī pārbaude ir jāveic, nepastāvot noteikumiem, kas noteiktu pienākumu ievērot iepriekš noteiktu analīzes sistēmu, kā analizējama un novērtējama nepieciešamība noteikt pagaidu pasākumus (Tiesas priekšsēdētāja 1995. gada 19. jūlija rīkojums lietā C‑149/95 P(R) Komisija/Atlantic Container Line u.c., Recueil, I‑2165. lpp., 23. punkts, un 2007. gada 3. aprīļa rīkojums lietā C‑459/06 P(R) Vischim/Komisija, Krājumā nav publicēts, 25. punkts).
18 Ievērojot minēto, ir jāņem vērā īpašā pagaidu noregulējuma tiesvedības nozīme attiecībā uz publisko iepirkumu procedūrām. Šajā ziņā ir jāņem vērā arī Eiropas Savienības likumdevēja noteiktās atbilstošās tiesību normas, kas ir piemērojamas attiecībā uz publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, kuras organizē dalībvalstu līgumslēdzējas iestādes. Kā tas ir noteikts Regulas Nr. 1268/2012 preambulas 40. apsvērumā, materiālās tiesību normas publisko iepirkumu jomā ir jāpamato ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru] (OV L 134, 114. lpp.), noteikumiem.
19 Turklāt, kā tas ir noteikts Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV L 395, 33. lpp.) pirmajos trīs preambulas apsvērumos, lai nodrošinātu šādu noteikumu efektīvu piemērošanu, likumdevējs ir uzskatījis par vajadzīgu paredzēt noteiktas procesuālas prasības, lai būtu pieejami operatīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi stadijā, kad pārkāpumi var tikt laboti. Ņemot vērā, ka procedūra par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu ir tik īsa, pagaidu noregulējuma nozīme ir tāda, ka likumdevējs atbilstoši Direktīvas 89/665 2. panta 1. punktam ir uzskatījis par lietderīgu padarīt to pieejamu, ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu kompetenci piešķirt tiesības slēgt līgumu, neatkarīgi no iepriekš celtajām prasībām pamatlietā (1996. gada 19. septembra spriedums lietā C‑236/95 Komisija/Grieķija, Recueil, I‑4459. lpp., 11. punkts, un ģenerāladvokāta F. Ležē [P. Leger] secinājumi šajā lietā, 15. punkts).
20 Turklāt, kā tas izriet no Direktīvas 89/665 preambulas otrā, trešā un piektā apsvēruma, kā arī 2. panta 1. punkta noteikumiem, publisko iepirkumu kontekstā pagaidu noregulējuma pasākumi tiek uzskatīti ne tikai par pasākumiem, lai atliktu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, bet gan vismaz tādā pašā mērā par pasākumiem, lai izlabotu acīmredzamu pārkāpumu, uz ko citādi attiektos pamatlietas piemērošanas joma.
21 Pat ja ar šiem apsvērumiem netiek apšaubīta Vispārējās tiesas reglamenta 104. panta 1. punkta, ar kuru tiek īstenoti LESD 278. un 279. pants un saskaņā ar kuru pamata prasībai ir jābūt iesniegtai, pirms tiek iesniegts pieteikums par pagaidu noregulējumu, piemērošana, to ņemšanu vērā attaisno apstāklis, ka, tāpat kā pieņemot nolēmumu valsts līmenī, pagaidu noregulējuma saskaņā ar reglamenta 3. sadaļu mērķis publiskā iepirkuma jomā ir nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, piemērojot noteikumus par publisko iepirkumu, kas attiecināmi uz ES iestādēm un struktūrām un kas būtībā ir balstīti uz Direktīvu 2004/18 (skat. iepriekš 18. punktu).
22 Atbilstoši minētajam, lai gan pagaidu noregulējuma tiesvedībā tiesnesim lietā par pagaidu noregulējumu parasti nav jāveic tik detalizēts novērtējums kā pamata lietā, šo konstatējumu nevar interpretēt tādējādi, ka detalizētu novērtējumu ir pilnībā aizliegts veikt (skat. iepriekš 17. punktā minēto Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu lietā Vischim/Komisija, 50. punkts).
23 Tādējādi vispirms šajā lietā ir atbilstoši pārbaudīt, vai prasītāju apsvērumi nosaka fumus boni juris tādā ziņā, ka, ņemot vērā citu lietas dalībnieku apsvērumus, tie rada nopietnu iespaidu, ka apstrīdētais lēmums ir juridiski kļūdains. Ja tiek uzskatīts, ka šī prasība ir ievērota, šo apstākli, ievērojot iepriekš 18.–21. punktā minētos iemeslus, var ņemt vērā arī attiecībā uz steidzamības aspekta novērtējumu (šajā ziņā skat. Tiesas priekšsēdētāja 2001. gada 23. februāra rīkojumu lietā C‑445/00 R Austrija/Padome, Recueil, I‑1461. lpp., 100. un 110. punkts).
24 Prasītājas izvirza četrus pamatus, kas, viņuprāt, fumus boni juris pamato apstrīdētā lēmuma spēkā neesamību.
25 Pirmkārt, tās apgalvo, ka konkursa piedāvājumu novērtēšana, ciktāl tas attiecas uz pieeju par administratīvo, loģistikas un atbalsta pakalpojumu sniegšanai vajadzīgā darbinieku daudzuma noteikšanu (skat. iepriekš 3. punktu), tika kļūdaini pamatota ar piedāvājuma iesniedzēju paziņojumiem, kas nebija saistoši.
26 Otrkārt, tās apgalvo, ka minētie uz darbinieku daudzumu attiecinātie apakškritēriji pēc sava rakstura ir atlases kritēriji un tāpēc tos var vērtēt nevis procedūrā par tiesību slēgt līgumu piešķiršanu, bet vienīgi saistībā ar atlases sistēmu.
27 Treškārt, tās apgalvo, ka Komisija nav sniegusi pietiekami skaidrus norādījumus par to, kādā veidā tā vērtēs piedāvājuma saturu attiecībā uz minētajiem apakškritērijiem, kas tādējādi noveda pie neparedzama iznākuma.
28 Ceturtkārt, tās apgalvo, ka, ja Komisijai bija šaubas par to, vai prasītāju konsorcijs varēs darboties, ievērojot Konkursa specifikāciju noteikumus, tai bija jālūdz paskaidrojumi, pirms tā noraidīja piedāvājumu, kas bija ievērojami izdevīgāks nekā tas, ko iesniedza uzvarējušais konsorcijs.
29 Ņemot vērā šo apgalvojumu raksturu, vispirms, lai novērtētu fumus boni juris esamību, ir jāpārbauda otrais pamats (skat. iepriekš 26. punktu), bet pēc tam – pirmais, trešais un ceturtais pamats.
30 Attiecībā uz iepriekš 25. punktā minēto kritēriju raksturu pastāvīgajā judikatūrā ir noteikts, ka, lai gan piedāvājuma iesniedzēja piemērotības novērtēšana, pamatojoties uz Regulas Nr. 1268/2012 146.–148. pantā noteiktajiem atlases kritērijiem, no vienas puses, un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, pamatojoties uz šīs regulas 149. pantā paredzētajiem līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem, no otras puses, var tikt veikta vienlaicīgi, tie ir dažādi procesi un tiem tiek piemēroti dažādi noteikumi. No tā izriet, ka, lai noteiktu ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, līgumslēdzējas iestādes veiktajam novērtējumam līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas stadijā ir jāattiecas uz paša piedāvājuma kvalitāti, nevis uz atlases kritērijiem, kas ir saistīti ar piedāvājuma iesniedzēja spējas pildīt līgumu novērtēšanu, tādiem kā kritērijs par piedāvājuma iesniedzēja spējām no saviem resursiem izveidot komandu, kas būs pieejama līgumslēdzējas iestādei (šajā ziņā skat. 2012. gada 17. oktobra spriedumu lietā T‑447/10 Evropaïki Dynamiki/Tiesa, 34.–39. un 41. punkts un tajos minētā judikatūra).
31 Tomēr šķiet, kā to norāda Komisija, ka informācija, kas piedāvājuma iesniedzējiem bija jāsniedz saskaņā ar tehnisko rādītāju novērtējuma anketas ceturto un piekto nodaļu (skat. iepriekš 3. punktu), nav paredzēta, lai novērtētu to vispārējo spēju nodrošināt pietiekamu kvalificētu darbinieku skaitu, lai varētu pildīt līgumu, bet gan novērtētu konkrētas piedāvājuma iesniedzēju metodes attiecībā uz darbinieku daudzuma aprēķināšanu, lai sniegtu Konkursa specifikācijās paredzētos pakalpojumus.
32 Šāda nošķiršana kļūst pat izteiktāka, salīdzinot informāciju par darbiniekiem saskaņā ar tiesību slēgt līgumu piešķiršanas kritērijiem ar to informāciju, kas norādīta saskaņā ar tehniskās atlases anketas atlases kritērijiem. Saskaņā ar pēdējo piedāvājuma iesniedzējiem ir jānosaka savs kopējais ikgadējais darbinieku skaits, norādot to sadalījumu pa grupām, kā arī tajā ir noteikts vispārējais minimālais slieksnis, neparedzot prasības, kas, šķiet, tiktu attiecinātas uz iesniedzēju darbinieku skaita noteikšanas pieeju, ciktāl tas attiecas uz konkrēto pamatlīgumu.
33 Aicinātas sniegt piezīmes par attiecīgajiem Komisijas apsvērumiem, prasītājas necentās tos atspēkot, bet mutvārdos norādīja, ka šis pamats tikai papildina to pirmo pamatu.
34 Šādos apstākļos prasītāju izvirzītais pamats neveido fumos boni juris.
35 Attiecībā uz pirmo pamatu (skat. iepriekš 25. punktu), šķiet, prasītāju apsvērumi ir balstīti uz kļūdainu pieņēmumu.
36 It īpaši, kā tas izriet no pieteikuma 49. punkta, prasītājas apstrīd Komisijas veikto novērtējumu, ciktāl tas attiecas uz trim apakškritērijiem, kas tiek piemēroti attiecībā uz darbinieku daudzuma noteikšanu. Tie attiecas attiecīgi uz administratīvo, loģistikas un atbalsta pakalpojumu sniegšanai vajadzīgo darbinieku daudzumu (skat. iepriekš 3. punktu).
37 Atbilstoši prasītāju apsvērumiem iesniegtajā piedāvājumā saskaņā ar šīm nodaļām norādītais darbinieku daudzums nenozīmē līgumsaistības precīza personāla daudzuma izpratnē, kas izraudzītajam pretendentam būs jānodrošina. Konkursa uzvarētājam un potenciālajam līgumslēdzējam saistoši būs izpildes rādītāji, kas attiecas uz pakalpojuma kvalitāti, kā tas ir noteikts līgumā par pakalpojuma līmeni. Ja konkursa uzvarētājs, ievērojot atbilstošos rādītājus, spēj izpildīt prasības ar mazāku darbinieku skaitu, nekā tas ir noteikts tehnisko rādītāju novērtējuma anketā, tā lēmums atsaukt pārpalikušos darbiniekus nenozīmēs ne līgumsaistību neievērošanu, ne būs pamats noteiktās cenas pārskatīšanai. Būtībā tehnisko rādītāju novērtējuma anketā norādītais darbinieku daudzums ir pamats, lai aprēķinātu konkursa fiksēto cenu. Tieši pretēji, ja piedāvājuma iesniedzēja piedāvātais darbinieku daudzums izrādās nepietiekams, Komisija var piemērot noteikumus par zaudējumu atlīdzību, lai līgumslēdzējs ievērotu tās prasības par kvalitāti. Šādos apstākļos būtu nepieņemami, kā to apgalvo prasītājas, ja iestāde, kura nosaka konkursa uzvarētāju, piešķirtu mazāk punktu attiecībā uz konkursa sadaļu par darbinieku skaitu tikai tāpēc, ka konkurējošais piedāvājuma iesniedzējs ir norādījis daudz lielāku darbinieku skaitu, kas pēc tam var tikt samazināts, ja tik liels darbinieku daudzums izrādītos nevajadzīgs.
38 Šķiet, ka prasītājas pareizi apgalvo, ka, ja darbinieku daudzuma norādīšana nenozīmē līgumsaistības, pats fakts, ka konkurējošais piedāvājuma iesniedzējs norāda tādu metodi, saskaņā ar kuru tiek sasniegts lielāks darbinieku daudzums, nav tiesisks pamats, lai iestāde, kura nosaka konkursa uzvarētāju, piešķirtu mazāku punktu skaitu tam piedāvājuma iesniedzējam, kurš norādījis mazāku darbinieku skaitu. Ja tas būtu pieņemami, piedāvājuma iesniedzējs netieši tiktu mudināts norādīt tādas darbinieku skaita aprēķināšanas metodes, kas paredz ievērojami lielu to daudzumu, cerot, ka pārējie piedāvājuma iesniedzēji nerīkosies tāpat, tādējādi ievērojami palielinot iespējas izslēgt tos no finanšu rādītāju novērtēšanas stadijas, tanī pašā laikā zinot, ka, ja tiks iegūtas tiesības slēgt līgumu, tas varēs atsaukt nevajadzīgo darbinieku daudzumu, neietekmējot līguma fiksēto cenu.
39 Tomēr no iesniegtajiem pierādījumiem izriet, ka iegūtais zemais punktu skaits, par ko sūdzas prasītājas, nav iznākums, kas iegūts, tikai salīdzinot to piedāvāto un citu piedāvājuma iesniedzēju norādīto darbinieku skaitu. Šie punkti, šķiet, ir piešķirti, Komisijai novērtējot prasītāju piedāvātās darbinieku skaita aprēķināšanas metodes objektīvo neatbilstību attiecībā uz Konkursa specifikācijās norādītajiem pakalpojumiem.
40 Konkrētāk, kā tas izriet no Konkursa specifikāciju 1‑5‑0. iedaļas 2. nodaļas “Darbinieku skaita aprēķināšanas metode – finansiālie aspekti”, piedāvājuma iesniedzēju norādītā metode vajadzīgā darbinieku daudzumu noteikšanai, lai varētu pildīt līgumu saskaņā ar prasībām par pakalpojumu un pakalpojumu sniegšanā pieļaujamajām svārstībām, ir piemērojama, gan aprēķinot finansiālos rādītājus pakalpojuma sākotnēji noteiktajām sastāvdaļām un elementiem, gan nosakot izmaksas attiecībā uz pakalpojuma papildu sastāvdaļām un elementiem, gan izmaksām, kas var rasties šo svārstību gadījumā. Turklāt, ņemot vērā, ka attiecīgajai metodei ir jāatbilst “pamata scenārijam” par 30 000 Komisijas darbinieku līguma izpildes ceturtajā gadā, pakalpojuma izmaksām par jebkuru pieprasījumu, kas varētu tikt attiecināts uz šāda līmeņa darbinieku skaitu, jābūt identiskām tām, kas norādītas piedāvājumā.
41 No šiem Konkursa specifikāciju noteikumiem izriet, kā to Komisija norādīja konkursa procedūras laikā (skat. iepriekš 4. punktu), ka piedāvātais darbinieku daudzums kā tāds nav saistošs tajā ziņā, ka līguma izpildes laikā var izrādīties, ka, lai tiktu ievērotas kvalitātes prasības, ir vajadzīgs lielāks vai mazāks darbinieku skaits, un ka līgumslēdzējam noteikti būs jāievēro šīs prasības. Turklāt darbinieku skaita aprēķināšanā izmantotā metode, šķiet, līgumslēdzējam ir saistoša tajā ziņā, ka, īstenojoties “pamata scenārijam”, līgumslēdzējam ir “jānodrošina” tāds darbinieku daudzums, kāds ir norādīts konkursa dokumentos (skat. arī Konkursa specifikāciju 1‑1‑0. iedaļas “Prasības pakalpojuma izpildei” ievaddaļu). Tomēr šķiet, ka šis pienākums neietekmē iespēju atsaukt darbiniekus, ja to skaits izrādās pārāk liels līguma izpildes laikā.
42 Turklāt, pretēji Komisijas mutvārdu apsvērumiem, Konkursa specifikāciju 1‑0‑0. iedaļas “Vispārīgās prasības” 2.3.2. nodaļas noteikumi, šķiet, ir attiecināmi tikai uz gadījumiem, kad pakalpojuma elementa iezīmes vai darbības nosacījumi mainās īpašos apstākļos un līdz ar to līgumā jāveic grozījumi, vai ja ir jāiekļauj jauns pakalpojuma elements. Šajā nodaļā ir noteikts tikai tas, ka šādos gadījumos Komisijai būs jāsniedz aktualizēts pieprasījums par papildu specifikāciju prasībām. Turklāt Komisija nav pietiekami izskaidrojusi, kāpēc saskaņā ar šo nosacījumu gadījumā, ja piedāvātais darbinieku skaits izrādās pārāk liels, tai ir tiesības paaugstināt pakalpojuma sniegšanas līmeņa prasības, saglabājot pārpalikušo darbinieku skaitu bez papildu izmaksām, kas rastos jauna pakalpojuma pieprasījuma gadījumā attiecībā vai nu uz papildu pakalpojuma sastāvdaļām vai elementiem, vai arī saistībā ar izmaiņām prasībās par pakalpojumu vai pakalpojumu sniegšanā pieļaujamajām svārstībām.
43 Tomēr, neraugoties uz šaubām par to, kā Komisija interpretē Konkursa specifikācijas, no prasītāju un Komisijas sarakstes (skat. iepriekš 7.–9. punktu) izriet, ka zemais punktu skaits, kas piešķirts par dažādajām darbinieku skaita aprēķināšanas metodēm, faktiski ir iegūts par aspektiem, kurus Komisija prasītāju piedāvājumā ir novērtējusi kā objektīvi nepietiekamus.
44 2013. gada 6. novembra vēstulē Komisija norādīja, ka, lai nodrošinātu vajadzīgo pakalpojuma līmeni, piedāvātais darbinieku daudzums it īpaši ir nepietiekams attiecībā uz administratīvo pakalpojumu elementiem, izņemot tikai viena pakalpojuma elementu. Tāpat Komisija norādīja, ka piedāvātais darbinieku daudzums 33,37 pilna darba laika vienību apmērā, to sadalot uz 30 koncentrētiem tiešās saskarsmes punktiem, ir acīmredzami nepietiekams, lai veiktu attiecīgos uzdevumus. Saskaņā ar Komisijas viedokli tāda pati situācija ir arī attiecībā uz piedāvātajām 1,8 pilna darba laika vienībām par pakalpojumiem, ko sniedz kompetences grupas. Šajā vēstulē Komisija kritizēja arī piedāvātās pilna darba laika vienības attiecībā uz loģistikas pakalpojumiem, kā arī neskaidro metodoloģiju un piedāvātās pilna darba laika vienības attiecībā uz atbalsta pakalpojumiem.
45 Saskaņā ar 2013. gada 8. novembrī notikušās informatīvās sanāksmes protokolu, kas prasītājām nosūtīts ar 2013. gada 19. novembra vēstuli, šī kritika šajā sanāksmē tika vairākkārtīgi atkārtota un acīmredzot tika pamatota ar piemēriem.
46 Visbeidzot, 2013. gada 28. novembra vēstulē Komisija norādīja, ka prasītāju piedāvājums ir balstīts uz pieņēmumu, ka 1,1 koncentrēts tiešās saskarsmes punkts uz 1000 lietotājiem varētu tikt samazināts. Tomēr šis pieņēmums neesot pareizs. Tādējādi 33,37 pilna darba laika darbinieku vienības uz 33 koncentrētiem tiešās saskarsmes punktiem pamata scenārijā ar 30 000 lietotāju, ņemot vērā augsto pilna darba laika vienību skaita attiecināšanu uz koncentrētiem tiešās saskarsmes punktiem, kas nodrošina platīna pakalpojumu, nozīmējot vidēji mazāk kā vienu pilna laika vienību uz katru atlikušo koncentrēto tiešās saskarsmes punktu. Turklāt pēc vissvarīgāko uzdevumu, kas jāveic kompetenču grupām, uzskaitīšanas Komisija atkārtoti uzsvēra, ka 1,84 pilna darba laika vienības attiecībā uz kompetenču grupām ir nereāls skaitlis. Komisija uz 20,85 pilna darba laika vienībām, kuras kompetenču grupām piešķīris cits konsorcijs, esot atsaukusies, tikai lai veiktu salīdzinājumu.
47 Šķiet, Komisijas apsvērumi par koncentrētu tiešās saskarsmes punktu skaitu ir pamatoti. Saskaņā ar Konkursa specifikāciju 1‑2‑0. iedaļas “Prasības attiecībā uz administratīvajiem pakalpojumiem” 4.11. nodaļas 5. punktu koncentrētu tiešās saskarsmes punktu standarta daudzums tiešām ir 1,1 uz 1000 lietotājiem, kas nozīmē 33 koncentrētus tiešās saskarsmes punktus pamata scenārijā ar 30 000 lietotāju. Turklāt prasītājas neapstrīd Komisijas apgalvojumus par fiksēto un nemaināmo šī parametra raksturu. Uz aicinājumu izskaidrot apstākli, vai to piedāvājumā norādītie skaitļi tiešām tika balstīti uz mazāku rādītāju nekā 1,1 koncentrēts tiešās saskarsmes punkts uz 1000 lietotājiem, prasītājas norādīja, ka tas tā nav, bet tās šī apsvēruma pamatojumam neiesniedza ne sava piedāvājuma attiecīgās sadaļas, ne arī kādu citu elementu.
48 Šādos apstākļos prasītāju viedoklis par to, ka apstrīdētais lēmums nav tiesisks, jo tas pamatots ar nesaistošu paziņojumu par darbinieku daudzumu salīdzinošu novērtēšanu, nešķiet labi pamatots. No tā, pretēji prasītāju to pieteikuma 37. punktā norādītajam apgalvojumam, izriet, ka Vispārējai tiesai būtu jāvērtē, vai Komisija ir kļūdaini konstatējusi, ka prasītāju iesniegtajā piedāvājumā norādītais darbinieku daudzums tiešām ir nepietiekams, un vai šī secinājuma pamati ir pareizi norādīti. Tomēr, kā tas ir norādīts prasītāju pieteikuma 37. punktā, tās neizvirza šādu pamatu.
49 Visbeidzot, šajā kontaktā ir jāizvērtē prasītāju pieteikuma 80. punktā norādītais apsvērums par to, ka Komisija ir pārpratusi to darbinieku skaita aprēķināšanas metodi, saskaņā ar kuru faktiski bija paredzēts lielāks darbinieku daudzums pirmajā vai otrajā līguma izpildes gadā ar iespēju to ievērojami pēc tam samazināt trešajā un ceturtajā gadā, ņemot vērā būtiskus efektivitātes ieguvumus, pateicoties inovatīvām konsolidācijas pieejām. Ciktāl šo apgalvojumu var saprast kā iepriekš 44.–46. punktā minēto konstatējumu apstrīdēšanu, tas var tikt vienīgi noraidīts. Lai gan nevar noliegt, ka pirmajos gados īstenotu inovatīvu konsolidācijas centienu rezultātā ir iespējams, ka lielāka skaita lietotāju apkalpošanai vēlākajos gados ir vajadzīgs mazāk darbinieku, un līdz ar to varētu tikt aktualizēts jautājums par modeļa, saskaņā ar kuru piedāvājuma iesniedzējiem ir tikai jānorāda darbinieku daudzums uz četriem gadiem, kad to skaits pirmajā, otrajā un trešajā gadā tiek automātiski aprēķināts proporcionāli mazākam lietotāju skaitam, atbilstību, prasītājas nav iesniegušas pierādījumus, kas apliecinātu, ka tās patiešām ir norādījušas šādas metodes savā piedāvājumā, kuras turklāt būtu pārskatāmas, loģiskas, konsekventas, revīzijā kontrolējamas, pilnīgas un praktiskas, kā tas ir noteikts Konkursa specifikācijās (1‑5‑0. iedaļa “Darbinieku skaita aprēķināšanas metode – finansiālie aspekti”, 2.2. nodaļa). Vienīgais efektivitāti veicinošais elements, ko prasītājas minējušas savos mutvārdu apsvērumos, bija to piedāvātā sistēma, saskaņā ar kuru lietotāji pieprasītu IT aprīkojumu, izmantojot interneta platformu, nevis citus telekomunikāciju līdzekļus. Tomēr, lai arī šķiet, ka šāds apsvērums var tikt novērtēts bez to pamatojošiem pierādījumiem, ja šādi līdzekļi veicinātu efektīvu pakalpojuma izmantotāju laika plānojumu, nešķiet, ka tas, nepastāvot tālākam pamatojumam, ievērojami ietekmētu piedāvājuma iesniedzēja darbinieku efektivitāti, it īpaši tāpēc, ka nekāds konkrēts jauninājums, ciktāl tas attiecas uz uzdevumu darīt pieejamu pieprasīto aprīkojumu, netika pieteikts.
50 No tā izriet, ka arī pirmais pamats neveido fumus boni juris.
51 Ciktāl tas attiecas uz trešo pamatu (skat. iepriekš 27. punktu), ir pietiekami norādīt, ka, pretēji prasītāju apgalvojumiem, nešķiet, ka Komisija to darbinieku skaita aprēķināšanas metodi būtu vērtējusi, tikai pamatojoties uz to, ka prasītājas nebija paredzējušas optimālo darbinieku skaitu, kāds Komisijai bija padomā. No pirmā pamata pārbaudes tieši izriet, ka Komisija vērtējot pievērsa uzmanību apstāklim, vai prasītāju norādītā darbinieku skaita aprēķināšanas metode objektīvi atbilst Konkursa specifikācijās noteiktajiem kritērijiem. Šajā ziņā atsauce uz 1‑5‑0. iedaļas “Darbinieku skaita aprēķināšanas metode – finansiālie aspekti” 2.2. nodaļā minēto “optimālo pilna darba laika vienību skaitu” acīmredzami ir veikta, lai noteiktu metodes, kas pieteikuma iesniedzējam ir jāpiedāvā, piemērojamību, turpretim šīs metodes novērtēšana tiek veikta, pamatojoties uz šajā nodaļā noteiktajiem kritērijiem. Līdz ar to prasītājām nav iespējams norādīt uz jebkuru Konkursa specifikācijās vai pēc tam sarakstē ar Komisiju ietvertu elementu, kas pamatotu prasītāju apsvērumu, ka to piedāvājums tika novērtēts, tikai pamatojoties uz pieņemto nespēju uzminēt Komisijas viedokli par optimālo darbinieku skaitu.
52 Tādējādi arī trešais pamats nevar veidot fumus boni juris.
53 Ar ceturto pamatu (skat. iepriekš 28. punktu) prasītājas velk paralēles ar gadījumu par pārmērīgi zemas cenas piedāvājumu. It īpaši prasītājas apgalvo, ka to piedāvājuma noraidīšanas pamati ir līdzīgi tiem pamatiem, ar kuriem var tikt noraidīts pārmērīgi zemas cenas piedāvājums. Tādējādi no tā izrietot, ka pirms prasītāju piedāvājuma noraidīšanas Komisijai esot bijis jāpieprasa informācija par attiecīgajiem galvenajiem tā elementiem un pēc tam, ņemot vērā saskaņā ar Regulas Nr. 1268/2012 151. panta noteikumiem saņemtos paskaidrojumus, tie jāpārbauda.
54 Tomēr šādas analīzes pamatā ir kļūdains pieņēmums.
55 It īpaši, kā tas ir norādīts pieteikuma 77. punktā, pārmērīgi zemas cenas piedāvājums rada aizdomas, ka piedāvājuma iesniedzējs nevarēs pildīt līgumu saskaņā ar norādītajiem nosacījumiem. Piemēram, tas var būt tāpēc, ka piedāvātā cena šķiet pārāk zema vai piedāvātie tehniskie risinājumi neatbilst piedāvājuma iesniedzēja kompetencei. Tomēr pamata aspekts šādos apstākļos ir tāds, ka iestāde, kura pieņem lēmumu piešķirt tiesības noslēgt līgumu, piedāvājuma nosacījumus uzskata par atbilstošiem uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā kritērijiem un tās aizdomas ir saistītas ar citu novērtējuma posmu, proti, piedāvājuma iesniedzēja spēju rīkoties saskaņā ar šiem konkrētajiem nosacījumiem. Turklāt šīs bažas atšķiras no piedāvājuma iesniedzēja vispārējās spējas novērtējuma, kas jāveic atlases posmā.
56 Tomēr, kā tas izriet no pārbaudes par pirmo pamatu, šajā lietā Komisija uzskatīja, ka piedāvātie nosacījumi, ciktāl tie attiecas uz administratīvajiem, loģistikas un atbalsta pakalpojumiem, nav pieņemami, jo tie neatbilst tehniskajiem attiecīgās metodes novērtējuma kritērijiem. Līdz ar to šajā gadījumā nevar vilkt paralēles ar gadījumu par pārmērīgi zemas cenas piedāvājumu.
57 Līdz ar to arī ceturtais pamata neveido fumus boni juris.
58 No minētās analīzes par visiem prasītāju izvirzītajiem pamatiem izriet, ka attiecīgie Konkursa specifikācijās noteiktie kritēriji nav juridiski kļūdaini.
59 Tādējādi šis pieteikums ir jānoraida, jo nav konstatēts fumus boni juris, un nav jāvērtē jautājums par steidzamību vai jāveic interešu izsvēršana.
Ar šādu pamatojumu
TIESNESIS LIETĀ PAR PAGAIDU NOREGULĒJUMU
izdod rīkojumu:
1) pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;
2) lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.
Izdots Luksemburgā 2014. gada 4. februārī.
Sekretārs | | Tiesnesis lietā par pagaidu noregulējumu |