CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (plēnums)

2007. gada 11. jūlijā

Lieta F‑105/05

Dieter Wils

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Ierēdņi – Pensijas – Pensiju programmas iemaksas likmes palielināšana, piemērojot Civildienesta noteikumu normas redakcijā, kas ir spēkā no 2004. gada 1. maija

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. un EAEKL 152. pantu un ar ko Wils lūdz atcelt savu 2005. gada janvāra paziņojumu par algu, jo, piemērojot Civildienesta noteikumus redakcijā, kas ir spēkā kopš 2004. gada 1. maija, šajā paziņojumā par algu iemaksu likme pensiju sistēmā ir palielināta līdz 9,75 % ar atpakaļejošu spēku no 2004. gada 1. jūlija

Nolēmums Prasību noraidīt. Parlaments sedz savus un atlīdzina pusi no prasītāja tiesāšanās izdevumiem. Prasītājs sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem. Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija, personas, kas iestājušās lietā Parlamenta atbalstam, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Iebilde par prettiesiskumu – Interese celt prasību

(EKL 241. pants; Civildienesta noteikumu XII pielikums)

2.      Ierēdņi – Civildienesta noteikumi – Regula, ar ko groza Civildienesta noteikumus – Sagatavošanas procedūra

3.      Ierēdņi – Pensijas – Pensiju programmas finansēšana – Kopienu pensiju programmas aktuārā līdzsvara saglabāšanas kārtība

(Civildienesta noteikumu XII pielikums)

4.      Ierēdņi – Pensijas – Pensiju programmas finansēšana – Kopienu pensiju programmas aktuārā līdzsvara saglabāšanas kārtība

(Civildienesta noteikumu XII pielikums)

5.      Ierēdņi – Pensijas – Pensiju programmas finansēšana – Kopienu pensiju programmas aktuārā līdzsvara saglabāšanas kārtība

(Civildienesta noteikumu XII pielikums)

6.      Ierēdņi – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi

1.      Piemērojot EKL 241. pantu, prasītājam izņēmuma kārtā ir iespēja izvirzīt iebildi par tādu Kopienu vispārpiemērojamo aktu, piemēram, Civildienesta noteikumu, prettiesiskumu, kas viņu kā ierēdni neskar individuāli. Nosacījums par tiešu un individuālu saikni starp prasītāju un vispārpiemērojamo aktu, ko viņš apstrīd, nav pretrunā blakus prasībai, kas ir celta saskaņā ar EKL 241. pantu. Kopienu vispārpiemērojama akta apstrīdēšanas, kas izvirzīta blakus prasībā, pieņemamība ir pakļauta vienīgi divkāršam nosacījumam, proti, ka apstrīdētais individuālais akts ir pieņemts, tieši izpildot vispārpiemērojamo aktu, un ka prasītājam ir interese apstrīdēt individuālo lēmumu, kas ir pamatprasības priekšmets. Tā kā lēmums par pensiju iemaksu likmju palielināšanu, kas ir norādīta prasītāja paziņojumā par algu, ir pieņemts, tieši piemērojot Civildienesta noteikumu XII pielikumu, kurā ir noteikta pensiju programmas aktuārā līdzsvara saglabāšanas kārtība, un tā kā prasītājam ir interese prasīt šāda palielinājuma atcelšanu, iebilde par šī pielikuma prettiesiskumu ir pieņemama.

Šajā sakarā apstāklis, ka prasītāja izvirzītie iebildumi ir pamatoti ar iestāžu, politiskiem un arodbiedrību apsvērumiem un ka tie neattiecas uz viņa personisko stāvokli, nav pierādījums, ka šie iebildumi ir nepieņemami.

(skat. 35.–38., 40. un 41. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1983. gada 30. jūnijs, 85/82 Schloh/Padome, Recueil, 2105. lpp., 14. punkts; 2000. gada 5. oktobris, C‑432/98 P un C‑433/98 P Padome/Chvatal u.c., Recueil, I‑8535. lpp., 33. punkts; 2002. gada 25. jūlijs, C‑50/00 P Unión de Pequeños Agricultores/Padome, Recueil, I‑6677. lpp., 40. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 29. novembris, T‑35/05, T‑61/05, T‑107/05, T‑108/05 un T‑139/05 Agne-Dapper u.c./Komisija u.c., Krājums‑CDL, I‑A‑2‑291. un II‑A‑2‑1497. lpp., 42. un 43. punkts.

2.      Saskaņošanas procedūru var piemērot tikai Padomei iesniegtajiem Komisijas priekšlikumiem par Civildienesta noteikumu grozījumiem vai par Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, vai par minēto Civildienesta noteikumu vai nodarbināšanas kārtības normām par atalgojumu vai pensiju piemērošanu. Tomēr tas neaizliedz saskaņošanas komitejai attiecināt saskaņošanu arī uz citiem, Komisijas priekšlikumā neietvertiem elementiem, un ņemt vērā visus atbilstošos elementus, ko ir iesniegušas arodbiedrības un profesionālās apvienības, dalībvalstis vai iestādes, lai nodrošinātu tās trīspusējās saskaņošanas uzdevumu. Līdz ar to saskaņošanas komiteja var izskatīt arī grozījumus, ko Padome plāno pieprasīt Komisijai iestrādāt tās pirmajā priekšlikumā.

Turklāt saskaņošanas procedūra ir piemērojama Komisijas priekšlikumiem tikai tad, ja to pieprasa saskaņošanas komitejas loceklis. Šī noteikuma mērķis ir novērst, ka saskaņošanas procedūra tiek ierosināta, ja tā nešķiet lietderīga tām personām, kurām ir pienākums to izpildīt. Tas it īpaši ļauj saskaņošanas komitejai izvairīties no Komisijas priekšlikumu grozījumu izvērtēšanas, ja par pirmo priekšlikumu veiktā saskaņošana ir atzīta par pietiekamu.

Visbeidzot, akts var zaudēt spēku procedūras pārkāpumu dēļ tikai tad, ja pierāda, ka šādu pārkāpumu neesamības gadījumā minētajam aktam būtu cits saturs. Tātad, tā kā nav pierādīts, ka attiecīgajam aktam varētu būt citāds saturs, ja Komisijas grozījumu priekšlikumam būtu piemērota saskaņošanas procedūra, šāds pārkāpums katrā ziņā minēto aktu nevar padarīt par spēkā neesošu.

(skat. 51.–56. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 5. marts, T‑24/01 Staelen/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑79. un II‑423. lpp., 53. punkts.

3.      Tā kā Kopienu pensiju programmas, kuras kārtība ir noteikta Civildienesta noteikumu XII pielikumā, aktuārais līdzsvars paredz ilgtermiņā ievērot ekonomisko attīstību un finanšu mainīgos lielumus un prasa sarežģītus statistikas aprēķinus, Kopienu likumdevējam, pieņemot minētās pensiju programmas aktuārā līdzsvara kārtību, ir plaša rīcības brīvība. Tāpēc Kopienu tiesa pārbauda tikai, vai Civildienesta noteikumu XII pielikuma normās nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

Turklāt saskaņā ar samērīguma principu Kopienu tiesiskā regulējuma likumība ir pakļauta arī nosacījumam, ka tajā paredzētajiem līdzekļiem jābūt piemērotiem, lai sasniegtu attiecīgajā regulējumā leģitīmi izvirzīto mērķi, un tie nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai, ar to saprotot, ka vairāku piemērotu pasākumu izvēles gadījumā principā ir jāizvēlas mazāk ierobežojošs pasākums. Tomēr jomā, kurā Kopienu likumdevējam ir liela rīcības brīvība, kas atbilst tā Līgumā noteiktajai politiskajai atbildībai, samērīguma kontrole ir veicama tikai par attiecīgā pasākuma acīmredzami nepiemēroto raksturu attiecībā pret mērķi, kura sasniegšana ir uzticēta kompetentajai iestādei.

Pārbaude tiesā, pat ja tā ir ierobežota, tomēr ir saistīta ar nosacījumu, ka Kopienu iestādēm, kas ir pieņēmušas attiecīgo tiesību aktu, ir jāspēj Kopienu tiesā pierādīt, ka tiesību akts tika pieņemts, efektīvi īstenojot savu rīcības brīvību, kas nozīmē, ka tika ņemti vērā visi atbilstošie pierādījumi un apstākļi, kas pastāvēja situācijā, kuru ir paredzēts reglamentēt ar šo tiesību aktu. No tā izriet, ka Kopienu likumdevējam vismaz ir jāspēj skaidri un nepārprotami izklāstīt pamata faktiskos apstākļus, kas bija jāņem vērā, lai pamatotu šajā tiesību aktā iekļautos pasākumus, kas ir apstrīdēti, un no kuriem bija atkarīga tām piešķirto izvērtēšanas pilnvaru īstenošana.

Šajā sakarā fakts, ka prasītājs, lai pamatotu pamatus par acīmredzamu kļūdu vērtējumā un samērīguma principa pārkāpumu, ir iesniedzis pietiekami precīzus, objektīvus un atbilstošus pierādījumus, attaisno, ka Kopienu tiesa tieši iesaistās pierādījumu savākšanā, lai pārbaudītu, vai Kopienu iestāde nav acīmredzami kļūdaini vai nepiemēroti izmantojusi savas plašās izvērtēšanas pilnvaras.

(skat. 70.–73. un 75.–77. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2001. gada 6. marts, C‑274/99 P Connolly/Komisija, Recueil, I‑1611. lpp., 113. punkts; 2001. gada 25. oktobris, C‑120/99 Itālija/Padome, Recueil, I‑7997. lpp., 44. un 45. punkts; 2006. gada 7. septembris, C‑310/04 Spānija/Padome, Krājums, I‑7285. lpp., 122. un 123. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 5. jūnijs, T‑162/94 NMB France u.c./Komisija, Recueil, II‑427. lpp., 69. punkts un tajā minētā judikatūra un 70. punkts; 2006. gada 29. novembris, T‑135/05 Campoli/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑297. un II‑A‑2‑1527. lpp., 143. punkts.

4.      No Civildienesta noteikumu 83.a panta 1. punkta un Civildienesta noteikumu XII pielikuma 4. panta 1. punkta izriet, ka šajā pielikumā izklāstītās aprēķina metodes mērķis ir nodrošināt Kopienu pensiju programmas aktuāro līdzsvaru. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 83. panta 2. punktu un piemērojot Civildienesta noteikumu XII pielikuma 1. panta 1. punktu un 5. pantu, ierēdņa iemaksu likme ir jānosaka pietiekamā līmenī, lai finansētu vienu trešdaļu no pensijas programmas izmaksām, kas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz aktuārajām vērtībām.

Civildienesta noteikumu XII pielikumā ir izmantota tā sauktā “plānotās vienības kredītmetode”, saskaņā ar kuru nodarbināto personu gada laikā iegūto pensijas tiesību aktuārās vērtības summa, ko sauc par “dienesta izmaksām”, attiecas uz šo personu kopējo gada pamatalgu. Ierēdņu iemaksu likme ir viena trešdaļa no šīs attiecības, ievērojot Kopienu pensijas programmas finansējuma sadales skalu, kas izriet no Civildienesta noteikumu 83. panta 2. punkta. Dienesta izmaksu aprēķinā ir jāveic aktuāra pieņēmumi, proti, aplēses par vairāku parametru nākotnes vērtību (procentu likmes, mirstība, algas palielinājumi, utt.). Runājot par procentu likmi, Civildienesta noteikumu XII pielikuma 10. panta 2. punktā procentu likme, kas ir jāievēro aktuārajos aprēķinos, ir noteikta kā reālo vidējo procentu likmju vidējais rādītājs par pēdējiem 12 gadiem līdz pašreizējam gadam.

Divpadsmit, nevis divdesmit gadu atskaites perioda izvēle neietekmē aktuārās metodes spēkā esamību. No vienas puses, vidējās faktiskās procentu likmes, kas aprēķināta par iepriekšējo periodu, nākotnes vērtība katrā ziņā ir aptuvena neatkarīgi no šāda perioda ilguma. No otras puses, atskaites perioda ilgums nevar ietekmēt aktuāro līdzsvaru ar nosacījumu, ka parametri netiek mainīti ilgā termiņā. Tikai tad, ja nākotnē šī perioda ilgums, ņemot vērā procentu likmju veidošanos, tiktu pagarināts vai samazināts, lai saglabātu zemas vidējās faktiskās procentu likmes, ko izmanto aktuārajos aprēķinos, un lai tādējādi saglabātu augstu ierēdņu iemaksu likmi, tiktu apšaubīta aprēķina metodes objektivitāte un ietekmēts mērķis nodrošināt aktuāro līdzsvaru, pamatojoties uz pārskatāmiem un neapstrīdamiem pamatiem. Līdz ar to divpadsmit gadu periods, kas ir noteikts Civildienesta noteikumu XII pielikuma 10. panta 2. punktā un 4. panta 6. punktā, nav ne acīmredzami kļūdains, ne acīmredzami nepiemērots.

(skat. 84., 86., 88., 97. un 98. punktu)

5.      Likumdevējam īstenojot savu plašo rīcības brīvību, lai nodrošinātu Kopienu pensiju programmas aktuāro līdzsvaru, budžeta apsvērumu ņemšana vērā nav prettiesiska. Šāda ievērošana pat ir vajadzīga, jo, tā kā nav Kopienu pensiju fonda, pensiju izmaksa tiek veikta no Kopienu budžeta saskaņā ar Civildienesta noteikumu 83. panta 1. punktu, tāpat kā ierēdņu iemaksas tajā uzskata par ienākumiem.

(skat. 126. punktu)

6.      Ierēdņi nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, lai apstrīdētu jaunas tiesiskā regulējuma normas likumību, it īpaši tādā jomā, kurā nepārtraukti ir jāveic pielāgojumi saistībā ar ekonomiskā stāvokļa pārmaiņām.

Tomēr, lai gan likumdevējam ir brīvība jebkurā brīdī veikt Civildienesta noteikumos grozījumus, ko tas uzskata par atbilstošiem vispārējām interesēm, un pieņemt attiecīgajiem ierēdņiem mazāk labvēlīgus Civildienesta noteikumus ar nosacījumu, ka vajadzības gadījumā tiek noteikts pietiekams pārejas periods, to var darīt ar nosacījumu, ka lemj par nākotni, t.i., ar nosacījumu, ka jaunais tiesiskais regulējums ir piemērojams tikai jaunām situācijām un tādu situāciju sekām nākotnē, kas ir radušās agrākā tiesiskā regulējuma ietvaros.

Tādēļ prasītājam nevar liegt tiesības apgalvot tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu sakarā ar Civildienesta noteikumu grozījumu, saskaņā ar kuru attiecībā uz pagātni plānots izmantot Kopienu pensiju programmas finansējuma sadalījuma skalu starp iestādēm un ierēdņiem.

(skat. 149., 150. un 153. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1979. gada 16. maijs, 84/78 Tomadini, Recueil, 1801. lpp., 21. punkts; 1981. gada 5. maijs, 112/80 Dürbeck, Recueil, 1095. lpp., 48. punkts; 1991. gada 11. jūlijs, C‑368/89 Crispoltoni, Recueil, I‑3695. lpp., 21. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 26. oktobris, T‑6/92 un T‑52/92 Reinarz/Komisija, Recueil, II‑1047. lpp., 85. punkts; 1994. gada 22. jūnijs, T‑98/92 un T‑99/92 Di Marzio un Lebedef/Komisija, Recueil FP, I‑A‑167. un II‑541. lpp., 68. punkts; 1996. gada 11. decembris, T‑177/95 Barraux u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑541. un II‑1451. lpp., 47. punkts; Campoli/Komisija, minēts iepriekš, 85. punkts.