Prasība, kas celta 2013. gada 20. augustā – Fard and Sarkandi/Padome

(lieta T-439/13)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Mohammad Moghaddami Fard (Teherāna, Irāna) un Ahmad Sarkandi (Apvienotie Arābu Emirāti) (pārstāvji - M. Taher, Solicitor, M. Lester, Barrister, un S. Kentridge, QC)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

atcelt Padomes 2013. gada 6. jūnija Lēmumu 2013/270/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 156, 10. lpp.), un Padomes 2013. gada 6. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 522/2013, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 156, 3. lpp.);

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka jebkurš no sarakstā iekļaušanas kritērijiem ir izpildīts attiecībā pret jebkuru no prasītājiem, un ka nav atbilstoša juridiska pamata prasītāju iekļaušanai sarakstā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome bez pienācīga juridiska pamata ir paredzējusi noteikt ceļošanas aizliegumu prasītājiem.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav sniegusi pienācīgu vai pietiekamu pamatojumu prasītāju iekļaušanai apstrīdētajos pasākumos.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav ievērojusi prasītāju tiesības uz aizstāvību un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ar Padomes lēmumu iekļaut prasītājus sarakstā ir bez pamatojumu un nesamērīgi pārkāptas prasītāju pamattiesības, ieskaitot tiesības uz viņu īpašuma, ģimenes dzīves, uzņēmējdarbības un reputācijas aizsardzību.