Language of document :

Prasība, kas celta 2021. gada 11. martā — Ungārija/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-156/21)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ungārija (pārstāvji: M. Z. Fehér un M. M. Tátrai)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai 1 ;

pakārtoti

atcelt šādas Regulas 2020/2092 normas:

4. panta 1. punktu;

4. panta 2. punkta h) apakšpunktu;

5. panta 2. punktu;

5. panta 3. punkta priekšpēdējo teikumu;

5. panta 3. punkta pēdējo teikumu;

6. panta 3. un 8. punktu

un

piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais pamats par regulas juridiskā pamata nepiemērotību un piemērota juridiskā pamata trūkumu

LESD 322. panta 1. punkta a) apakšpunkts, kas norādīts kā apstrīdētās regulas juridiskais pamats, ļaujot Savienības likumdevējam pieņemt finanšu noteikumus attiecībā uz Savienības budžeta izpildi, taču minētajā regulā neesot šādu noteikumu. Tāpēc regulas juridiskais pamats neesot piemērots, un šai regulai trūkstot piemērota juridiskā pamata.

Otrais pamats par to, ka esot pārkāpts LES 7. pants kopā ar LES 4. panta 1. punktu, 5. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu un LESD 269. pantu

Ar apstrīdētajā regulā paredzēto procedūru saistībā ar specifisku hipotēzi tiekot konkretizēta LES 7. pantā minētā procedūra, taču LES 7. pantā tas neesot pieļauts. LES 7. pants esot pārkāpts un apiets jau ar to vien, ka apstrīdētajā regulā tiek paredzēta tajā noteiktajai procedūrai paralēla procedūra. Regulā paredzētā procedūra esot arī pretrunā LES 4. panta 1. punktā noteiktajam kompetenču sadalījumam, LES 5. panta 2. punktā nostiprinātajam kompetences piešķiršanas principam un LES 13. panta 2. punktā noteiktajam institucionālā līdzsvara principam, kā arī - Tiesai piešķirtās kompetences dēļ - LESD 269. pantam.

Trešais pamats par to, ka neesot ievēroti Savienības tiesību vispārējie tiesiskās drošības un normu skaidrības principi

Apstrīdētajā regulā lietotie pamatjēdzieni daļēji neesot definēti un daļēji arī nevarot būt vienveidīgi definējami, un tāpēc ar tiem nevarot pamatot saskaņā ar regulu veicamos vērtējumus un nosakāmos pasākumus, nedz arī ļaut dalībvalstīm pietiekami skaidri no regulas izsecināt, kas no tām tiek sagaidīts jautājumā par to tiesību sistēmām vai iestāžu darbību. Turklāt vairākas konkrētas regulas normas gan atsevišķi, gan kopā radot tik lielu tiesisko nedrošību saistībā ar regulas piemērošanu, ka tiekot pārkāpti Savienības tiesību vispārējie tiesiskās drošības un normu skaidrības principi.

Ceturtais pamats par regulas 4. panta 1. punkta atcelšanu

Apstrīdētās regulas 4. panta 1. punkts ļaujot pieņemt pasākumus arī Savienības budžeta vai Savienības finanšu interešu apdraudējuma gadījumā. Tieša skāruma vai konkrētas ietekmes neesamības gadījumā pasākumu, kas pieņemami atbilstoši regulai, piemērošana esot uzskatāma par nesamērīgu. Šī tiesību norma esot arī pretrunā tiesiskās drošības principam.

Piektais pamats par regulas 4. panta 2. punkta h) apakšpunkta atcelšanu

Konstatēt tiesiskuma principu pārkāpumu un pieņemt pasākumus apstrīdētās regulas 4. panta 2. punkta h) apakšpunkts ļaujot arī tad, ja rodas citas situācijas vai iestāžu rīcība, kas attiecas uz Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību, taču ar to esot pārkāpts tiesiskās drošības princips, jo netiek precīzi noteiktas sodāmās rīcības un situācijas.

Sestais pamats par regulas 5. panta 2. punkta atcelšanu

Apstrīdētās regulas 5. panta 2. punktā ir noteikts, ka gadījumā, ja tiek veikti pasākumi attiecībā uz kādu dalībvalsti, proti, tai liedzot saņemt naudas līdzekļus no Savienības budžeta, attiecīgās dalībvalsts valdība nav atbrīvota no pienākuma turpināt finansēt programmu galalietotājus atbilstoši saistībām, ko tā uzņēmusies iepriekš. Pirmkārt, iepriekš minētais esot pretrunā regulas juridiskajam pamatam, jo nosaka saistības šo dalībvalstu budžetiem, un, otrkārt, ar to tiek pārkāptas Savienības tiesību normas budžeta deficīta jomā un dalībvalstu vienlīdzības princips.

Septītais pamats par regulas 5. panta 3. punkta trešā teikuma atcelšanu

Apstrīdētās regulas 5. panta 3. punkta trešajā teikumā ir noteikts, ka veicamajos pasākumos ir jāņem vērā tiesiskuma principu pārkāpumu raksturs, ilgums, smagums un apmērs; taču tādējādi tiekot apšaubīta konstatētā tiesiskuma principu pārkāpuma saistība ar konkrēto ietekmi uz Savienības budžetu vai Savienības finanšu interesēm, un tāpēc tas neesot saderīgi ar regulas juridisko pamatu un LES 7. pantu. Ar to, ka pasākumi nav noteikti pienācīgi precīzi, tiek pārkāpts arī tiesiskās drošības princips.

Astotais pamats par regulas 5. panta 3. punkta pēdējā teikuma atcelšanu

Apstrīdētās regulas 5. panta 3. punkta pēdējā teikumā ir noteikts, ka veicamie pasākumi, ciktāl iespējams, ir vērsti uz Savienības darbībām, ko skāruši tiesiskuma principu pārkāpumi; taču tādējādi netiekot nodrošināts, ka pastāv tieša saistība starp konkrēti konstatēto tiesiskuma principu pārkāpumu un veicamajiem pasākumiem, un tāpēc tiekot pārkāpti gan samērīguma princips, gan –saistības starp konkrēti konstatēto tiesiskuma principu pārkāpumu un veicamajiem pasākumiem nepienācīgas noteikšanas dēļ – tiesiskās drošības princips.

Devītais pamats par regulas 6. panta 3. un 8. punkta atcelšanu

Apstrīdētās regulas 6. panta 3. un 8. punktā ir noteikts, ka Komisija, veicot novērtējumu, ņem vērā attiecīgo informāciju no pieejamiem avotiem, tostarp Savienības iestāžu, citu attiecīgo starptautisko organizāciju un citu atzīto iestāžu lēmumus, secinājumus un ieteikumus, un, izvērtējot pasākumu, ko plānots noteikt, samērīgumu, ņem vērā šo informāciju un ieteikumus; taču ar to neesot pienācīgi precīzi noteikta izmantotā informācija. Ar to, ka nav pienācīgi noteikts, kādas atsauces un kādus avotus izmanto Komisija, esot pārkāpts tiesiskās drošības princips.

____________

1 OV 2020, L 433I, 1. lpp.