Apvienotās lietas T‑217/03 un T‑245/03
Fédération nationale de la coopération bétail et viande (FNCBV) u.c.
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Konkurence – EKL 81. panta 1. punkts – Liellopu gaļa – Importa pārtraukšana – Arodbiedrības cenu skalas noteikšana – Regula Nr. 26 – Uzņēmumu apvienības – Konkurences ierobežojumi – Arodbiedrības darbība – Tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Pamatnostādnes naudas soda apmēra aprēķināšanai – Samērīguma princips – Pārkāpuma smagums un ilgums – Vainu pastiprinoši un mīkstinoši apstākļi – Sodu nesaskaitīšana – Tiesības uz aizstāvību
Sprieduma kopsavilkums
1. Konkurence – Kopienu noteikumi – Uzņēmumu apvienības – Jēdziens
(EKL 81. panta 1. punkts)
2. Konkurence – Kopienu noteikumi – Uzņēmumu apvienības – Jēdziens
(EKL 81. panta 1. punkts)
3. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšana
(EKL 81. panta 1. punkts)
4. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Cenas noteikšana
(EKL 81. panta 1. punkts)
5. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Valsts tiesību normas par aizliegtu vienošanos noslēgšanu
(EKL 81. pants)
6. Konkurence – Kopienu noteikumi – Materiālā piemērošanas joma
(EKL 81. pants)
7. Lauksaimniecība – Konkurences noteikumi – Regula Nr. 26
(EKL 33. pants, 36. pants un 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 26 2. panta 1. punkts)
8. Konkurence – Administratīvā procedūra – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs
(Padomes Regula Nr. 17; Komisijas Regulas Nr. 99/63 4. pants)
9. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana
(EKL 253. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
10. Iebilde par prettiesiskumu – Piemērošanas joma – Tiesību akti, uz kuru prettiesiskumu var atsaukties
(EKL 241. pants; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
11. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
12. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Maksimālais apmērs
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
13. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma ilgums
(EKL 81. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
14. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību pastiprinoši apstākļi
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
15. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Maksimālais apmērs
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
16. Konkurence – Naudas sodi – Komisijas lēmums, ar ko konstatēts pārkāpums un kas ir pieņemts vēlāk par lēmumu, par kuru nevar celt prasību un ar kuru tas pats uzņēmums sodīts vai atzīts par nevainīgu
(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants)
17. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Komisijas diskrecionārā vara – Tiesas kontrole – Neierobežota kompetence
1. EKL 81. panta 1. punkts ir piemērojams apvienībām tiktāl, ciktāl to pašu darbība vai to uzņēmumu darbība, kas ir to locekļi, rada sekas, ko šis noteikums paredz novērst. Ņemot vērā šī noteikuma mērķi, uzņēmumu apvienības jēdziens ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver arī apvienības, kuras pašas veidotas no uzņēmumu apvienībām.
Tā kā nolīgums starp apvienībām ir iekļauts šī noteikuma piemērošanas jomā, nav vajadzīgs, lai attiecīgās apvienības varētu piespiest savus locekļus izpildīt saistības, ko tiem uzliek nolīgums.
(sal. ar 49. un 89. punktu)
2. Konkurences tiesību kontekstā uzņēmuma jēdziens ietver visas struktūras, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no to juridiskā statusa un finansējuma veida. Saimniecisku darbību veido jebkādas darbības, kas saistītas ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu attiecīgajā tirgū.
Lauksaimnieku, zemnieku vai lopkopju darbībai katrā ziņā ir saimniecisks raksturs. Faktiski tie nodarbojas ar preču ražošanu, ko tie piedāvā pārdošanai pret atlīdzību. Lauksaimnieki līdz ar to ir uzņēmumi EKL 81. panta 1. punkta nozīmē.
Tāpēc arodbiedrības, kas tos apvieno un pārstāv, kā arī federācijas, kas apvieno šīs arodbiedrības, var kvalificēt kā uzņēmumu apvienības minētā noteikuma piemērošanas nolūkos.
Šādu secinājumu nevar atcelt fakts, ka vietējās arodbiedrības var apvienot arī lauksaimnieku laulātos. Pirmkārt, iespējams, ka zemnieku vai lopkopju laulātie, kas paši ir kādas vietējās lauksaimniecības arodbiedrības biedri, piedalās arī ģimenes saimniecības uzdevumu izpildē. Otrkārt, katrā ziņā vienīgais apstāklis, ka uzņēmumu apvienība var apvienot arī personas vai struktūras, kas nav kvalificējamas kā uzņēmumi, nav pietiekams, lai šai apvienībai atņemtu tādu raksturiezīmi EKL 81. panta 1. punkta izpratnē. Tāpat nevar pieņemt argumentu par to, ka tāda lauksaimnieka gadījumā, kam ir sabiedrības statuss, nevis sabiedrība ar sava pārstāvja starpniecību, bet gan katrs tās dalībnieks pievienojas arodbiedrībai. Uzņēmuma kvalifikācijā nozīme ir nevis juridiskajam statusam vai attiecīgās saimniecības veidam, bet gan tās darbībai un tās dalībniekiem.
(sal. ar 52.–55. punktu)
3. EKL 81. panta 1. punkts attiecas tikai uz nolīgumiem, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Lai nolīgums starp uzņēmumiem varētu ietekmēt tirdzniecību Kopienā, tam, pamatojoties uz objektīvu juridisku un faktu apstākļu kopumu, jāļauj pietiekamā iespējamības līmenī paredzēt, ka tas var tieši vai netieši, faktiski vai potenciāli ietekmēt tirdzniecības plūsmas starp dalībvalstīm tādā nozīmē, ka tas varētu kavēt vienotā tirgus īstenošanas mērķus starp valstīm.
Ja pārkāpums, kurā ir piedalījies uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm, Komisijai nav pienākuma pierādīt, ka šī uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības individuālā dalība ir ietekmējusi tirdzniecību Kopienā.
Turklāt konkurenci ierobežojošās darbības, kas aptver vienas dalībvalsts visu teritoriju, pēc to rakstura var konsolidēt valsts tirgu noslēgšanu, kavējot arī Līgumā paredzēto ekonomisko mijiedarbību. Visbeidzot, kad runa ir par importam atvērtu tirgu, aizliegtas vienošanās par nacionālu cenu dalībnieki var saglabāt savu tirgus daļu tikai tad, ja tie sevi aizsargā no ārvalstu konkurences.
(sal. ar 63., 66. un 67. punktu)
4. EKL 81. panta 1. punkta a) apakšpunkts skaidri paredz, ka konkurenci ierobežo jo īpaši darbības, ar kurām tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas. Cenu noteikšana patiesi ir acīmredzams konkurences ierobežojums.
Nolīguma, kas noslēgts starp federācijām, kuras pārstāv lauksaimniekus, un federācijām, kuras pārstāv kautuves, un nosaka minimālās cenas noteiktu kategoriju govīm, lai padarītu šīs cenas obligātas visiem tirgus dalībniekiem, kas darbojas attiecīgajos tirgos, mērķis ir ierobežot brīvas konkurences darbību šajos tirgos, it īpaši mākslīgā veidā ierobežojot lopkopju un kautuvju tirgošanās pārrunu iespējas un kropļojot cenu veidošanos attiecīgajos tirgos.
Šādu secinājumu nevar atcelt arguments par to, ka lauksaimniecības tirgi ir reglamentēti tirgi, kuros konkurences noteikumi nav automātiski piemērojami un kuros bieži vien cenu veidošanās neatbilst brīvai piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbībai. Protams, lauksaimniecības nozarei ir zināma specifika un to regulē detalizēti noteikumi, bieži uzsvaru liekot uz intervenci. Taču Kopienu konkurences noteikumi ir piemērojami lauksaimniecības produktu tirgiem, pat ja ir noteikti zināmi izņēmumi, lai ņemtu vērā šo tirgu īpašo situāciju.
Turklāt vienkāršs fakts, ka minimālās cenas tika noteiktas, atsaucoties uz publiskās intervences cenām, nevar likvidēt attiecīgā nolīguma ierobežojošās raksturiezīmes. Šāda atsaukšanās uz publiskās intervences cenām neļauj minimālo cenu skalai atbrīvoties no konkurenci ierobežojošā mērķa, ko veido tieša un mākslīga konkrētas tirgus cenas noteikšana un ko var pielīdzināt dažādiem lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas atbalsta mehānismiem un publiskajai intervencei, kuru mērķis ir stabilizēt tirgus, kuros ir raksturīgs pārmērīgs piedāvājums, izņemot no apgrozījuma daļu no produkcijas.
(sal. ar 83. un 85.–87. punktu)
5. Atbilstošās tiesību normas, kuru ietvaros tiek pieņemti EKL 81. pantā aizliegtie nolīgumi uzņēmumu starpā, un šo normu juridiskā kvalifikācija, kas šajā sakarā paredzēta dažādās valsts tiesību sistēmās, neietekmē Kopienu konkurences noteikumu piemērošanu. Turklāt apgalvotā publisko pasākumu nepietiekamība noteiktas nozares problēmu atrisināšanai nevar attaisnot to, ka skartie privātie tirgus dalībnieki iesaistās darbībās, kas ir pretējas konkurences noteikumiem, vai ka tie pretendē uz tām prerogatīvām, kas ir saistītas ar publiskajām, valsts vai Kopienu pilnvarām, lai ar savu rīcību aizstātu publisko iestāžu rīcību.
Tāpat apstāklis, ka uzņēmumu rīcība valsts iestādēm ir bijusi zināma, tā ir atļauta vai tās pat to ir veicinājušas, katrā ziņā nevar ietekmēt EKL 81. panta piemērošanu. Visbeidzot, krīze, kāda valdīja vienā nozarē, pati par sevi nevar atbrīvot no EKL 81. panta 1. punkta piemērošanas.
(sal. ar 90.–92. punktu)
6. Nolīgumi, kas kolektīvo pārrunu ietvaros ir noslēgti starp sociālajiem partneriem, lai kopēji meklētu pasākumus, kas paredzēti darba un nodarbinātības apstākļu uzlabošanai, to veida un mērķa dēļ ir uzskatāmi par tādiem, uz kuriem neattiecas EKL 81. panta 1. punkts. Taču nolīgums, kas noslēgts starp lauksaimnieku arodbiedrību federācijām un kautuvju federācijām un kura mērķis ir noteikt liellopu minimālās iepirkuma cenas kautuvēs un apturēt liellopu gaļas importu, nevar izvairīties no EKL 81. pantā noteikto aizliegumu piemērošanas.
(sal. ar 98.–100. punktu)
7. Efektīvas konkurences saglabāšana lauksaimniecības produktu tirgos ir viens no kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem. Lai arī ar EKL 36. pantu Padomei ir uzlikts pienākums noteikt apjomu, kādā Kopienu konkurences noteikumi ir piemērojami lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai, lai ņemtu vērā šo produktu tirgu īpašo stāvokli, šajā pantā tomēr ir noteikts princips, ka Kopienu konkurences noteikumus piemēro arī lauksaimniecības nozarē.
Tā kā Regulas Nr. 26. 2. panta 1. punkts, kurā ir noteikts, ka EKL 81. panta 1. punktu nepiemēro nolīgumiem, lēmumiem un darbībām, kas ir nepieciešamas kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai, ir izņēmums, tas ir jāinterpretē šauri. Turklāt šis noteikums ir piemērojams tikai tad, ja attiecīgais nolīgums pieļauj visu EKL 33. panta mērķu sasniegšanu, pieļaujot, ka, tā kā šie mērķi reizēm ir atšķirīgi, Komisija var mēģināt tos samierināt. Visbeidzot, šī atbrīvojuma piemērošanas nolūkā pasākumi ir uzskatāmi par nepieciešamiem kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai tikai tad, ja tie ir samērīgi.
(sal. ar 197.–199. un 208. punktu)
8. Tiesību uz aizstāvēšanos ievērošana visās procedūrās, kuru rezultātā var noteikt sankcijas, it sevišķi naudas sodus un kavējuma naudas, ir Kopienu tiesību pamatprincips, kas ir jāievēro arī administratīva rakstura procedūrā. Saskaņā ar šo principu paziņojums par iebildumiem ir būtiska procesuāla garantija. Šādā paziņojumā par iebildumiem ir skaidri jānosaka visi būtiskie elementi, uz kuriem Komisija pamatojas šajā procedūras stadijā.
Tā kā Komisija savā paziņojumā par iebildumiem tieši norādījusi, ka tā pārbaudīs, vai attiecīgajiem uzņēmumiem uzliekams naudas sods, un tā kā Komisija norādījusi galvenos faktu un tiesību elementus, uz kuru pamata var piemērot naudas sodu, piemēram, iespējamais pārkāpuma smagums un ilgums un tas, ka pārkāpums izdarīts tīši vai nolaidības dēļ, tā ir izpildījusi savu pienākumu ievērot uzņēmumu tiesības tikt uzklausītiem. Šādi rīkojoties, Komisija tiem sniegusi informāciju, kas nepieciešama, lai aizstāvētos ne tikai pret apsūdzību pārkāpumā, bet arī pret naudas soda uzlikšanu.
Gadījumā, ja paziņojumā par iebildumiem sniegtu norādījumus par paredzēto naudas sodu apmēru, kamēr uzņēmumiem vēl nav bijusi iespēja izteikt savus apsvērumus par iebildumiem, kas pret tiem vērsti, nepiemērotā veidā tiktu apsteigts Komisijas lēmums. Ja paziņojumā par iebildumiem tiktu izvirzīts jautājums par naudas soda 10 % robežas ievērošanu, kas beigu beigās tiktu uzlikts ar galīgo lēmumu, tas arī nepiemērotā veidā apsteigtu šo lēmumu.
(sal. ar 217., 218. un 222. punktu)
9. Ja Komisija uzliek naudas sodu atsevišķam uzņēmumam, kas ir pārkāpuma izdarītājs, un ja nepastāv īpaši apstākļi, tai nav obligāti skaidri jāpamato attiecīgā uzņēmuma apgrozījuma 10 % robežas ievērošana. Šim uzņēmumam ir jāzina gan minētā tiesiskā robeža, gan savs konkrētais apgrozījums un tādēļ pat bez jebkāda pamatojuma nosodošajā lēmumā tas var novērtēt, vai ar tam piemēroto naudas sodu ir pārsniegta 10 % robeža.
Turpretī, ja Komisija soda uzņēmumu apvienību un pārbauda, vai apgrozījuma 10 % tiesiskā robeža ir ievērota, pamatojoties uz šīs apvienības visu biedru vai dažu biedru apgrozījuma kopējo summu, tai savā lēmumā tas ir skaidri jānorāda un jāizklāsta iemesli, kas attaisno biedru apgrozījuma ņemšanu vērā. Šāda pamatojuma trūkuma gadījumā ieinteresētās personas nevar nedz noskaidrot šāda lēmuma pamatojumu, nedz pareizi pārbaudīt, vai attiecīgajā gadījumā ir ievērota tiesiskā robeža.
(sal. ar 238. un 239. punktu)
10. Lai gan Pamatnostādnes naudas soda noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, nav juridiskais pamats lēmumam, ar kuru tirgus dalībniekam tiek uzlikts naudas sods, jo šis lēmums ir balstīts uz Regulu Nr. 17, tajās vispārīgā un abstraktā veidā ir paredzēta metode, ko Komisija izmanto, lai noteiktu naudas sodu apmērus. Līdz ar to pastāv tieša saikne starp šo lēmumu un Pamatnostādnēm, un tās var būt priekšmets iebildei par prettiesiskumu.
(sal. ar 250. punktu)
11. Aizliegtas vienošanās par cenām vai tirgu sadali pēc sava rakstura ir sevišķi smagi pārkāpumi. Līdz ar to Komisija nav pārkāpusi samērīguma principu, 1.A punktā Pamatnostādnēs naudas soda noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, noteikdama, ka šādi pārkāpumu veidi ir uzskatāmi par sevišķi smagiem pārkāpumiem, par kuriem sākotnējā pamatsumma ir paredzēta no 20 miljoniem EUR.
Katrā ziņā, tā kā Pamatnostādnēs paredzētās vienotas likmes summas ir tikai indikatīvas, tad, tās neievērojot, nevarētu per se rasties samērīguma principa pārkāpums.
(sal. ar 252. un 253. punktu)
12. Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts, nosakot, ka Komisija var uzlikt naudas sodu līdz 10 % no katra pārkāpēja uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma, prasa tikai to, lai uzņēmumam galīgi uzliekamais naudas sods tiktu samazināts gadījumā, ja tas pārsniedz 10 % no tā apgrozījuma, neatkarīgi no starpposma aprēķinu darbībām, kuras ir domātas tam, lai ņemtu vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu. Līdz ar to Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts neaizliedz Komisijai aprēķinos atsaukties uz starpsummu, kas pārsniedz 10 % no attiecīgā uzņēmuma apgrozījuma, ar nosacījumu, ka šim uzņēmumam galīgi uzliktā naudas soda apmērs nepārsniedz šo maksimālo robežu. Šis apsvērums attiecas arī uz viena miljona EUR maksimālo apmēru, kas ir noteikts tajā pašā noteikumā.
(sal. ar 255. punktu)
13. Ņemot vērā 1. punkta B. apakšpunktu Pamatnostādnēs naudas soda noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, kurā ir noteikts, ka pārkāpuma ilgums var izraisīt naudas soda apmēra palielināšanu papildus tam, kas ir noteikts, pamatojoties uz pārkāpuma smagumu, šķiet, ka pārkāpuma īslaicīgums, proti, ja tas ir īsāks par vienu gadu, nozīmē vienīgi to, ka netiek palielināts naudas soda apmērs, kas ir noteikts par pārkāpuma smagumu. Apstāklis, ka pārkāpums ir bijis ļoti īsu laiku, katrā ziņā nerada šaubas par EKL 81. panta 1. punkta pārkāpuma esamību.
(sal. ar 134., 257. un 258. punktu)
14. Nolīguma slepena turpināšana pēc tam, kad Komisija uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām darīja zināmu, ka tām tas ir jāizbeidz, kā arī vardarbības lietošana, lai kādu pusi piespiestu pieņemt nolīgumu vai nodrošināt tā izpildi, ir atbildību pastiprinoši apstākļi, ko Komisija var ņemt vērā, lai palielinātu naudas sodu, kas uzlikts saskaņā ar EKL 81. pantu.
(sal. ar 271., 278. un 289. punktu)
15. Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts neaizliedz Komisijai uzlikt naudas sodus, kas ir lielāki par vienu miljonu EUR, apvienībām, kurām iespējams nav sava apgrozījuma. Vispārējā jēdziena “pārkāpums” lietošana 15. panta 2. punktā, neizšķirot nolīgumus, saskaņotas darbības un uzņēmumu apvienību lēmumus, norāda, ka šajā noteikumā paredzētās robežas vienādi attiecas uz nolīgumiem un saskaņotām darbībām, kā arī uz uzņēmumu apvienību lēmumiem. Kad uzņēmumu apvienība neveic savu saimniecisko darbību vai tās apgrozījums neatspoguļo šīs apvienības ietekmi tirgū, Komisija zināmos apstākļos var ņemt vērā tās biedru apgrozījumu, lai aprēķinātu tai uzliekamā naudas soda maksimālo apmēru.
Lai gan šajā noteikumā vienīgā skaidrā atsauce uz uzņēmuma apgrozījumu attiecas uz maksimālo robežu naudas sodam, kas pārsniedz vienu miljonu EUR, Pamatnostādņu naudas soda noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, kā tās piemēro Komisija, 5. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka naudas soda galīgā summa nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 10 % no uzņēmumu kopējā apgrozījuma pasaulē, kā noteikts Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktā. Tādēļ apgrozījuma 10 % robeža ir jāievēro arī attiecībā uz naudas sodu noteikšanu, kuru apmērs ir mazāks par vienu miljonu EUR.
Turklāt apgrozījuma 10 % robeža ir jāaprēķina, pamatojoties uz katra uzņēmuma, kas ir nolīguma vai saskaņotas darbības dalībnieks, vai uz uzņēmumu apvienības visu biedru uzņēmumu apgrozījumu vismaz tajos gadījumos, kad saskaņā ar tās iekšējiem noteikumiem apvienība var uzlikt saistības saviem biedriem. Šāda iespēja ņemt vērā šajā sakarā visu uzņēmumu, apvienības biedru, apgrozījumu ir attaisnojama ar to, ka, nosakot naudas sodu apmēru, īpaši var ņemt vērā ietekmi, ko uzņēmums var īstenot tirgū, piemēram, pateicoties savam lielumam un ekonomiskajām spējām, par ko norāda uzņēmuma apgrozījums, kā arī preventīvo efektu, kāds jārada šiem naudas sodiem. Ietekme, ko uzņēmumu apvienība var īstenot tirgū, nav atkarīga no tās pašas apgrozījuma, kas neataino ne tās lielumu, ne ekonomiskās spējas, bet tā ir atkarīga no tās biedru apgrozījuma, kas ir norāde par tās lielumu un ekonomiskajām spējām.
Tomēr nav izslēgts, ka īpašos gadījumos apvienības biedru apgrozījuma ņemšana vērā ir iespējama arī tad, ja tai nav formālu pilnvaru uzlikt saistības saviem biedriem, ņemot vērā tādu iekšējo noteikumu trūkumu, kas tai piešķirtu šādu spēju. Citādi Komisijas spēja uzlikt attiecīgiem pārkāpumiem atbilstošus naudas sodus tiktu apdraudēta, jo apvienības ar ļoti mazu apgrozījumu, bet apvienojot ievērojamu tādu uzņēmumu skaitu, pat bez formālām pilnvarām uzlikt tiem saistības, kuriem kopā ir liels apgrozījums, būtu iespējams sodīt tikai ar ļoti maziem naudas sodiem, pat ja to izdarītajiem pārkāpumiem varētu būt ievērojama ietekme attiecīgajos tirgos. Piedevām šāds apstāklis būtu pretrunā nepieciešamībai nodrošināt preventīvo efektu sodiem Kopienu konkurences noteikumu pārkāpumiem.
Tādējādi bez iekšējiem noteikumiem, kas apvienībai ļauj uzlikt saistības saviem biedriem, arī citi īpaši apstākļi var attaisnot attiecīgās apvienības biedru kopējā apgrozījuma ņemšanu vērā. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad apvienības izdarītais pārkāpums ietekmē tās biedru darbību un apvienība attiecīgās konkurenci ierobežojošas darbības izpilda tieši tās biedru labā un sadarbībā ar tiem, apvienībai iztrūkstot objektīvu autonomu interešu salīdzinājumā ar tās biedru interesēm. Lai gan zināmos šādos gadījumos Komisija papildus attiecīgās apvienības sodam var uzlikt individuālus naudas sodus katram uzņēmumam – biedram, tas var būt īpaši grūti vai pat neiespējami, ja apvienības biedru skaits ir ļoti liels.
Šādā gadījumā katrā ziņā iespēja ņemt vērā uzņēmumu apvienību zemākā līmeņa biedru apgrozījumu principā jāierobežo ar to biedru apgrozījumu, kas aktīvi darbojās tirgos, kurus ietekmēja pārkāpumi, kas tika nosodīti apstrīdētajā lēmumā.
Turklāt uzņēmumu apvienības biedru apgrozījuma ņemšana vērā, lai noteiktu 10 % robežu, nenozīmē nedz to, ka naudas sods ir uzlikts tiem, nedz arī to, ka attiecīgajai apvienībai ir pienākums atgūt šos maksājumus no saviem biedriem.
(sal. ar 313., 314., 317.–319., 325. un 343. punktu)
16. Non bis in idem princips ir vispārējs Kopienu tiesību princips, kura ievērošanu nodrošina tiesa. Kopienu konkurences tiesību jomā šis princips aizliedz Komisijai kādu uzņēmumu atkārtoti sodīt vai iesūdzēt tiesā par rīcību, kas vērsta pret konkurenci, par kuru tas ir sodīts vai atbildība ir noņemta ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, kas nav pārsūdzams. Principa non bis in idem piemērošana ir pakļauta trīs nosacījumiem: fakti ir vienādi, likumpārkāpējs ir viens un tas pats un aizsargātās tiesiskās intereses ir vienas un tās pašas. Šis princips tādējādi aizliedz sodīt vienu un to pašu personu vairāk nekā vienu reizi par vienu un to pašu prettiesisku rīcību, lai aizsargātu vienu un to pašu tiesisko interesi. Savukārt tas par vienu un to pašu nodarījumu neaizliedz sodīt dažādas uzņēmumu apvienības, kas tajā piedalījušas, atbilstoši katras dalībai un atbildības pakāpei par pārkāpumu, pat ja kādas no tām ir citu biedri.
(sal. ar 340.–344. punktu)
17. Lai gan Komisijai ir rīcības brīvība naudas sodu apmēra noteikšanā, lai sodītu Kopienu konkurences noteikumu pārkāpumu, Pirmās instances tiesai saskaņā ar Regulas Nr. 17 17. pantu ir neierobežota kompetence EKL 229. panta nozīmē lemt par prasībām, kas celtas par Komisijas lēmumiem, kuros tā noteikusi naudas sodu, un līdz ar to tā var atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu. Saskaņā ar šādu neierobežotu kompetenci Pirmās instances tiesa it īpaši var grozīt naudas soda samazinājuma apmēru, ko Komisija uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai ir piešķīrusi, ņemot vērā apstākļus, kas ir paredzēti 5. punkta b) apakšpunktā Pamatnostādnēs naudas soda noteikšanai, kas ir uzlikts, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu.
(sal. ar 352. un 355.–361. punktu)