Lieta T‑212/03

MyTravel Group plc

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība – Konkurence – Tāda lēmuma pieņemšana, ar ko koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu – Lēmuma atcelšana ar Pirmās instances tiesas spriedumu – Pietiekami būtisks tāda noteikuma pārkāpums, kas privātpersonām piešķir tiesības

Sprieduma kopsavilkums

1.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Pietiekami būtisks Kopienu tiesību pārkāpums – Jēdziens

(EKL 288. panta otrā daļa)

2.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Pietiekami būtisks tāda noteikuma pārkāpums, kas privātpersonām piešķir tiesības – Koncentrācijas darbības

(EKL 288. panta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 4064/89 2. panta 1., 2. un 3. punkts un 8. panta 2. un 3. punkts)

3.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Pietiekami būtisks Kopienu tiesību pārkāpums

(EKL 288. panta otrā daļa)

4.      Konkurence – Koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Attiecīgo uzņēmumu saistību piedāvājumi ar mērķi padarīt paziņoto koncentrāciju par saderīgu ar kopējo tirgu – Tādu saistību ņemšana vērā, kuras iesniegtas pēc termiņa – Nosacījumi

(Padomes Regulas Nr. 4064/89 2. panta 2. punkts, 6. panta 2. punkts, 8. panta 2. punkts un 18. panta 3. punkts; Komisijas paziņojuma par pieņemamiem aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar Regulu Nr.  4064/89 un Regulu Nr. 447/98 43. punkts)

5.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Lietas dalībnieka, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, pienākums segt savus tiesāšanās izdevumus

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. un 3. punkts)

1.      Kopienu tiesību jēdziens “pietiekami būtisks pārkāpums”, kam jābūt, lai rastos Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība, neietver kļūdas un aplamības, kuras, pat ja tās ir zināma smaguma, ir raksturīgas iestāžu, kuru uzdevums ir ierobežot sarežģīto, delikāto un būtiskai interpretācijas brīvībai pakļauto konkurences normu piemērošanu, normālai rīcībai.

Fakts, kas Pirmās instances tiesa atcēla Komisijas lēmumu, ar kuru koncentrācija atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu, nevar tikt pielīdzināts bez cita veida analīzes pietiekami būtiska pārkāpuma konstatācijai un tādējādi ir nepietiekams, lai radītu Kopienas ārpuslīgumisko atbildību. Konkrētāk, vienkāršas kļūdas vērtējumā un atbilstošu pierādījumu nesniegšana prasībā atcelt tiesību aktu nav pietiekama, lai to kvalificētu kā acīmredzamu un smagu Komisijas rīcības brīvības koncentrāciju kontroles un sarežģītu oligopolisku situāciju esamības jomā pārkāpumu.

Pretējs pieņēmums riskē kavēt Komisijas spēju pilnībā veikt konkurences regulatora funkciju, kas tai noteikta EK līgumā, sakarā ar raksturīgo iedarbību, kas riskam atlīdzināt attiecīgo uzņēmumu apgalvoto kaitējumu varētu būt uz koncentrāciju kontroli.

Lai ņemtu vērā šādu iedarbību pretēji vispārējām Kopienu interesēm, likumīga pienākuma neizpildi, kas, lai cik nožēlojama tā nebūtu, var tikt izskaidrota ar objektīviem ierobežojumiem, kas gulstas uz iestādi un tās darbiniekiem koncentrāciju kontroles jautājumā, nevar uzskatīt par pietiekami būtisku Kopienu tiesību pārkāpumu, lai radītu Kopienas ārpuslīgumisko atbildību. Savukārt tiesības uz kaitējuma atlīdzināšanu, kas izriet no iestādes rīcības, rodas tad, ja rīcība izpaužas kā tiesību normām acīmredzami pretēja un trešo personu interesēm būtiski kaitējoša rīcība, kam nav ne pamatojuma, ne izskaidrojuma konkrētajos ierobežojumos, kas objektīvi piemērojami dienestam normālas darbības gaitā.

(sal. ar 40.–43. un 85. punktu)

2.      Regulas Nr. 4064/89 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli 2. panta 2. punkts, kurā paredzēta atļaujoša lēmuma iespēja, un šīs regulas 2. panta 3. punkts, kurā paredzēta aizliedzoša lēmuma iespēja, jāinterpretē, ņemot vērā šīs pašas regulas 2. panta 1. punktu, kurā izklāstīti faktori, kas Komisijai ir konkrēti jāņem vērā, lai novērtētu Kopienas apmēra koncentrācijas saderīgumu vai nesaderīgumu ar kopējo tirgu.

Visu šo noteikumu kopīgais mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām tādā nozīmē, ka Komisijai, kad tai ir paziņots par koncentrāciju, piemērojot Regulu Nr. 4064/89, ir principā jāieņem nostāja vai nu par šīs koncentrācijas atļaušanu, vai aizliegšanu saskaņā ar attiecīgai koncentrācijai piedēvējamās ekonomiskās ietekmes, kuras iespējamība ir visai liela, vērtējumu. Tādējādi, ja šīs regulas 2. panta 2. punktā noteiktie kritēriji ir izpildīti, uzņēmumam, kas ir paziņojis par Kopienas apmēra koncentrāciju, ir tiesības uz to, ka šī koncentrācija tiek atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu. Tomēr šis uzņēmums nevar īstenot šo koncentrāciju, ja nav Komisijas atļaujas, un aizliedzošam lēmumam ir būtiskas sekas. Šāda Kopienas iejaukšanās komercdarbībā, kas prasa uzņēmumam saņemt atļauju pirms paredzētās koncentrācijas veikšanas un kas liek Komisijai aizliegt šīs koncentrācijas īstenošanu, ja tā izrādās nesaderīga ar kopējo tirgu, noteikti nozīmē, ka uzņēmumi, kuriem atļauja ir atteikta, var lūgt atlīdzināt šāda lēmuma radītā kaitējuma sekas, ja izrādās, ka tas pamatojas uz pietiekami būtisku Komisijas piemēroto materiālo normu, lai novērtētu attiecīgās koncentrācijas saderīgumu ar kopējo tirgu, pārkāpumu.

Turklāt tādas nelikumības konstatēšana, ko analoģiskos apstākļos prātīga un rūpīga pārvaldes iestāde nebūtu izdarījusi, ļauj secināt, ka iestādes rīcība bija tāda nelikumība, kas radīja Kopienas ārpuslīgumisko atbildību saskaņā ar EKL 288. pantu.

Regulas Nr. 4064/89 2. panta 3. punktā, aplūkojot to kopsakarā ar šī noteikuma 1. un 2. punktu un ar šīs regulas 8. panta 2. un 3. punktu, kā arī pienākumu ievērot pienācīgu rūpību, ir paredzētas normas, kuru mērķis ir piešķirt tiesības attiecīgajiem uzņēmumiem ar lēmumu, kurš aizliedz koncentrācijas veikšanu.

(sal. ar 47.–50. punktu)

3.      Ārpuslīgumiskās atbildības jomā principā nevar izslēgt, ka acīmredzami un būtiski trūkumi, kas ietekmē ekonomisko analīzi, kas ir pamatā, balstoties uz Regulas Nr. 4064/89 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli 8. panta 3. punktu, pieņemtam lēmumam, ar ko koncentrāciju atzīst par nesaderīgu ar kopējo tirgu, piemērojot šīs regulas 2. panta 1. un 3. punktu, var būt pietiekami būtiski pārkāpumi, lai radītu Kopienas ārpuslīgumisko atbildību.

Šāds secinājums liek tomēr ņemt vērā, ka ekonomiskās analīzes, kas vajadzīgas situācijas vai darbības kvalificēšanai konkurences tiesībās, parasti gan faktu ziņā, gan to pamatojuma ziņā ir balstītas uz faktu aprakstu, kompleksām un sarežģītām intelektuālām formulām, kurās var būt tādas zināmas nepilnības kā aptuvenas vērtības, nesaskaņotība, pat zināmi izlaidumi. Tas vēl jo vairāk ir tā koncentrāciju pārbaudē, ņemot vērā iestādei paredzētos spiedīgos termiņus.

Šādas nepilnības ekonomiskajā analīzē vēl jo vairāk var rasties, ja, kā tas ir koncentrāciju gadījumā, analīzē ir nākotnes aspekts. Nopietns dokumentu vai loģikas trūkums var šajos apstākļos ne vienmēr būt pietiekams apstāklis, lai radītu Kopienas atbildību.

Komisijai ir rīcības brīvība, lai saglabātu kontroli pār Kopienas konkurences politiku, kas nozīmē, ka no tās nav sagaidāma stingri konstanta un nemainīga atbilstošo normu ieviešanas prakse un, pakārtoti tam, Komisijai ir zināma brīvība tās rīcībā esošo ekonometrisko līdzekļu izvēlē, kā arī pienācīgo skatupunktu izvēlē kāda jautājuma izpētē, ar nosacījumu, ka šī izvēle nav acīmredzamā pretrunā pieņemtajām ekonomikas zinātnes normām un tiek konsekventi ieviesta.

Komisijai atzīstamā rīcības brīvība ārpuslīgumiskās atbildības jautājumos attiecībā uz koncentrāciju kontroli attiecas gan uz konkurences ietekmes analīzes posmā, iespējams, pieļauto kļūdu individuālo pārbaudi, gan uz šādu kļūdu kopējo pārbaudi.

(sal. ar 80.–83. un 95. punktu)

4.      Koncentrāciju kontroles ietvaros attiecīgie uzņēmumi var ierosināt saistības Komisijai, lai saņemtu lēmumu, kurā konstatē to koncentrācijas saderīgumu ar kopējo tirgu. Atkarībā no administratīvā procesa attīstības posma piedāvātajām saistībām ir jāļauj Komisijai vai nu uzskatīt, ka paziņotā koncentrācija nerada nopietnas šaubas par tās saderīgumu ar kopējo tirgu sākotnējās izmeklēšanas posmā, vai atbildēt uz detalizētās izmeklēšanas laikā norādītajiem iebildumiem. Šīs saistības ļauj pirmām kārtām izvairīties no detalizētas izmeklēšanas posma uzsākšanas vai otrām kārtām izvairīties no lēmuma pieņemšanas, ar ko paziņo par koncentrācijas saderīgumu ar kopējo tirgu. Regulas Nr. 4064/89 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli 8. panta 2. punkts faktiski ļauj Komisijai pievienot lēmumam, ar kuru koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu, piemērojot šīs regulas 2. panta 2. punktā definēto kritēriju, nosacījumus un pienākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka attiecīgie uzņēmumi ievēro saistības, ko tie ir uzņēmušies attiecībā pret Komisiju, lai padarītu koncentrāciju saderīgu ar kopējo tirgu.

Ņemot vērā gan šī veida darījumiem raksturīgo finanšu interešu un industriālā un komerciālā riska nozīmi, gan Komisijas pilnvaras šajā jautājumā, var gaidīt, ka attiecīgie uzņēmumi darīs visu, lai atvieglotu administrācijas darbu. Šie paši iemesli liek Komisijai parādīt vislielāko rūpību tās koncentrāciju kontroles uzdevuma veikšanā.

Attiecībā uz novēloti iesniegtām saistībām no paziņojuma par pieņemamiem aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar Regulu Nr. 4064/89 un Regulu Nr. 447/98 izriet, ka koncentrācijas dalībnieku novēloti iesniegtas saistības var tikt ņemtas vērā ar diviem kumulatīviem nosacījumiem, proti, pirmkārt, ka šīs saistības skaidri un bez papildu izmeklēšanas nepieciešamības atrisina pirms tam konstatētās konkurences problēmas un, otrkārt, ka ir pietiekams laiks konsultācijām ar dalībvalstīm par šīm saistībām.

(sal. ar 116.–119. un 127. punktu)

5.      Piemērojot Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. un 3. punktu, Pirmās instances tiesa lietas dalībniekam, kuram spriedums ir labvēlīgs, var piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja tas tikai tiesas sēdē un tikai pēc Pirmās instances tiesas rīkojuma, kas pieņemts, pamatojoties uz Reglamenta 65. panta b) punktu un 67. panta 3. punkta trešo daļu, ir iesniedzis prasītājas lūgtos dokumentus, kas ir būtiski, lai ļautu tai pamatot savus argumentus un ļautu Pirmās instances tiesai izskatīt prasību, un kas bija jau jānosūta, iesniedzot rakstveida apsvērumus, pat ja a priori varētu uzskatīt, ka attiecīgie dokumenti saskaņā ar Regulu Nr. 4064/89 vai Regulu Nr. 1094/2001 nebija pieejami, un lai gan tas neietekmē attiecīgo lietu, jo šie dokumenti tiesvedībā visbeidzot tika iesniegti.

(sal. ar 135.–139. punktu)