Prasība, kas celta 2013. gada 2. aprīlī – Gemeente Leidschendam-Voorburg/Komisija

(lieta T-190/13)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gemeente Leidschendam-Voorburg (Leidschendam-Voorburg, Nīderlande) (pārstāvji – A. de Groot un J. J. M. Sluijs, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt apstrīdēto lēmumu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir vērsta pret Komisijas 2013. gada 23. janvāra Lēmumu C(2013) 87 par valsts atbalstu SA.24123 (2012/C) (ex. 2011/NN), ko sniegusi Nīderlande – Iespējama zemes pārdošana zem tirgus cenas, ko veikusi Leidschendam-Voorburg pašvaldība.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērotas būtiskas formas prasības un/vai neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu

Pirmkārt, Komisija esot ļāvusi paiet nesamērīgi ilgam laikam, līdz tā sākusi procedūru saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu, tādējādi lietas dalībnieki esot varējuši paļauties uz to, ka apstrīdētā aizliegtā vienošanās nav pretrunā LESD 107. panta 1. punktam.Otrkārt, Komisija esot neatbilstoši un nepilnīgi izvērtējusi lietas apstākļus.Treškārt, Komisija esot neatbilstoši konstatējusi lietas apstākļus attiecībā uz finansējumu no valsts līdzekļiem.Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot neatbilstoši piemērots LESD 107. panta 1. punkts.Pirmkārt, pašvaldība esot izturējusies tā, it kā attiecīgajā situācijā būtu izturējies privāts uzņēmums.Otrkārt, Schouten & De Jong Projectontwikkeling BV kopā ar Bouwfonds Ontwikkeling BV neesot sniegtas nekādas priekšrocības, ko tie nebūtu saņēmuši arī parastos tirgus apstākļos.Ar trešo pamatu par LESD 107. panta 3. punktu tiek apgalvots, ka tad, ja tiktu konstatēts, ka pašvaldība ir piešķīrusi atbalstu, šis atbalsts atbilstu LESD 107. panta 3. punktam.