VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2010. gada 16. decembrī (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas vārdiskas preču zīmes “Hallux” reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamatojums – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
Lieta T‑286/08
Fidelio KG, Linca (Austrija), ko pārstāv M. Gails [M. Gail], advokāts,
prasītājs,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv S. Šēfners [S. Schäffner], pārstāvis,
atbildētājs,
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2008. gada 21. maija lēmumu lietā R 632/2007‑4 attiecībā uz vārdiskā apzīmējuma “Hallux” kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju.
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Azizi [J. Azizi], tiesneši E. Kremona [E. Cremona] un S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen] (referents),
sekretārs J. Plingerss [J. Plingers], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā [tagad – Vispārējā tiesa] iesniegts 2008. gada 21. jūlijā,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 16. oktobrī,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 7. janvārī,
pēc 2010. gada 15. septembra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Prasītājs Fidelio KG ir uzņēmums, kas dibināts atbilstoši Austrijas tiesībām un kura statūtos paredzētais uzņēmējdarbības veids ir apavu vairumtirdzniecība. Tas specializējas komforta apavu [chaussures confortables] sektorā.
2 2006. gada 19. jūlijā prasītājs, kuram tolaik bija nosaukums Kasperek KG, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
3 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “Hallux”.
4 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 10., 18. un 25. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 10. klase: “Ortopēdiskās preces”;
– 18. klase: “Āda un ādas imitācijas, izstrādājumi no šiem materiāliem (kas ietverti 18. klasē); ceļasomas un čemodāni; lietussargi, saulessargi un spieķi”;
– 25. klase: “Apģērbi, apavi, galvassegas”.
5 Ar 2007. gada 28. februāra lēmumu (turpmāk tekstā – “pārbaudītāja lēmums”) pārbaudītājs atbilstoši Regulas Nr. 40/94 38. pantam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 37. pants) ir noraidījis preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz šādām precēm:
– 10. klase: “Ortopēdiskās preces”;
– 18. klase: “Āda un ādas imitācijas, izstrādājumi no šiem materiāliem (kas ietverti 18. klasē)”;
– 25. klase: “Apģērbi, apavi”.
6 2007. gada 24. aprīlī prasītājs, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants), iesniedza apelācijas sūdzību par pārbaudītāja lēmumu.
7 Ar 2008. gada 21. maija lēmumu lietā R 632/2007‑4 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju ceturtā padome ir apmierinājusi šo apelācijas sūdzību daļā, kas attiecas, pirmkārt, uz visām strīdus precēm, kas ietilpst 18. klasē, un, otrkārt, apģērbiem, kas ietilpst 25. klasē. Savukārt tā ir noraidījusi apelācijas sūdzības pārējo daļu attiecībā uz šādām precēm:
– 10. klase: “Ortopēdiskās preces”;
– 25. klase: “Apavi”.
8 Apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka “hallux” ir latīņu vārds, kas nozīmē “kājas īkšķi”. Šo vārdu izmanto medicīniskajā terminoloģijā, lai apzīmētu dažādas – iedzimtas vai iegūtas – pēdas deformācijas. Vienu no tām – “hallux valgus” – raksturojot kājas īkšķa pamata locītavas deformācija, kas izraisa īkšķa noliekšanos uz pēdas iekšpusi. Nespecializēta vāciski runājošā sabiedrība izmantojot vārdu “hallux”, lai apzīmētu minēto patoloģiju, kas nemaz nav visbiežāk sastopama (apstrīdētā lēmuma 10.–12. punkts).
9 Vidusmēra vāciski runājošajam patērētājam vārds “hallux” tieši asociējoties ar ortopēdiskajām precēm, kā arī ar apaviem, jo tas atgādina šo preču izmantojumu, tās uztverot kā tādas, kas var būt lietderīgas pacientiem, kuri cieš no hallux valgus.
10 Konkrētāk runājot par ortopēdiskajām precēm – tās esot brīvā pārdošanā, tomēr parasti tās iegādājoties pēc ārsta padomiem. Konsultācijas laikā ārsts, kuram ir zināmi tehniskie latīņu termini, varot izskaidrot vārda “hallux” nozīmi pacientiem, kuriem tiek ieteikts izmantot apavus, kas ir piemēroti hallux valgus gadījumā. Turklāt Apelāciju padome ir paredzējusi, nenorādot uz kādām noteiktām sekām, ka šis vārds varētu būt aprakstošs arī citās Eiropas Savienības teritorijās, kur nerunā vāciski (apstrīdētā lēmuma 13. punkts).
11 Saistībā ar apaviem vispārīgā nozīmē Apelāciju padome ir norādījusi, ka konkrētā sabiedrības daļa uztver vārdu “hallux” kā tādu, kas apzīmē apavus, kuri ir lietderīgi personām, kuras cieš no hallux valgus vieglā formā, kas neprasa ortopēdisko apavu valkāšanu, bet kurām šie apavi var sniegt labumu, jo tie ir īpaši ērti, nespiež, viegli pielāgojas deformācijai vai tiem ir stabilizējoša iedarbība deformācijas attīstības sākumā (apstrīdētā lēmuma 14. punkts).
12 Tā kā tas ir aprakstošs attiecībā uz šīm divām preču kategorijām, vārdam “hallux” neesot arī atšķirtspējas, jo konkrētā sabiedrības daļa to uztver tikai kā tādu, kas apzīmē attiecīgo preču īpašību, nevis kā preču zīmi, kas norādītu uz šo preču komerciālo izcelsmi (apstrīdētā lēmuma 17. punkts).
Lietas dalībnieku prasījumi
13 Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
14 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 Tiesas sēdē prasītājs paziņoja, ka ar tā pirmo prasījumu tiek lūgts atcelt apstrīdēto lēmumu tikai tiktāl, ciktāl ar to noraidīta prasītāja apelācijas sūdzība attiecībā uz ortopēdiskajam precēm, kas ietilpst 10. klasē, un apaviem, kas ietilpst 25. klasē, par ko izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.
Juridiskais pamatojums
16 Šīs prasības pamatojumam prasītājs izvirza divus pamatus, kas saistīti attiecīgi ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts) pārkāpumu un Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
17 Sava pirmā pamata ietvaros prasītājs apgalvo, ka konkrētā sabiedrības daļa nevar – tūlīt un bez garas domāšanas – konstatēt konkrētu saistību starp vārdu “hallux” un strīdus preču īpašībām.
18 Pirmkārt, kā par to liecina izvilkums no latīņu–vācu valodas vārdnīcas, kas sniegts pielikumā replikas rakstam, “hallux” esot latīņu vārds, kas nozīmē “kājas īkšķi”. Tātad tas neapzīmējot kādu strīdus preču īpašību.
19 Prasītājs apgalvo, ka ne tikai apavi, bet arī ortopēdiskās preces ir brīvā pārdošanā un tos var iegādāties bez ārsta receptes, un līdz ar to attiecībā uz visām šīm precēm konkrēto sabiedrības daļu veido samērā informēti, uzmanīgi un apdomīgi vidusmēra patērētāji.
20 Prasītājs atsaucas uz Bundespatentgericht (Federālā patentu tiesa, Vācija) judikatūru, saskaņā ar kuru vārdi, kas nākuši no mirušām valodām, parasti ir derīgi reģistrācijai, jo konkrētās sabiedrības daļas uztverē tiem principā piemīt noteikta oriģinalitāte, kas ļauj tiem būt par izcelsmes norādēm, kas ir preču zīmes funkcija, ja vien tie tieši neapraksta reģistrācijas pieteikumā norādītās preces un ja tos parasti neizmanto, veidojot noteiktai jomai raksturīgus izteicienus.
21 Prasītājs uzskata, ka vārds “hallux” nav iegājies vācu valodas leksikā, tieši neapraksta reģistrācijas pieteikumā norādītās preces un netiek izmantots kā specifiska tehniska norāde. Šā vārda nozīme tātad neesot zināma vāciski runājošiem Savienības iedzīvotājiem, tostarp pat tiem patērētajiem, kuriem ir latīņu valodas zināšanas, ņemot vērā, ka aplūkojamais vārds neietilpst literārās valodas leksikā, ko parasti iegūst apmācībā. Līdz ar to vārdam “hallux” neesot nekādas īpašas nozīmes konkrētās sabiedrības daļā, kas, gluži pretēji, to uztvers kā izdomātu apzīmējumu, kurš ir piemērots, lai būtu strīdus preču izcelsmes norāde un tātad pildītu preču zīmēm piemītošu identifikācijas funkciju.
22 Pat ja pieņemtu, ka latīņu vārda “hallux” nozīme ir zināma, esot jākonstatē, ka šis vārds tieši neapraksta strīdus preces.
23 Turklāt konkrētās sabiedrības daļas vairākumu neskarot patoloģija ar nosaukumu “hallux valgus” (kājas īkšķa locītavas noliekšanās uz ārpusi), un apavi, ko parasti pārdod tirdzniecībā, neesot īpaši paredzēti cilvēkiem, kas cieš no šīs patoloģijas. Pat tie cilvēki no konkrētās sabiedrības daļas, kas pazīst vārdu “hallux”, neuztvers reģistrācijai pieteikto apzīmējumu kā strīdus preču aprakstu, jo kājas īkšķis neesot tieši saistīts ar apavu un ortopēdisko preču izmantojumu vai jebkādu citu raksturojumu.
24 Otrkārt, Apelāciju padome esot kļūdaini uzskatījusi, ka vārds “hallux” ir vārdu “hallux valgus” plaši pazīstams saīsinājums. Pastāvot arī citas kājas īkšķa patoloģijas, kuru nosaukums latīņu valodā ietver vārdu “hallux” (piemēram, hallux rigidus vai hallux malleus), un neesot nekāda pamata domāt, ka vārds “hallux”, kad to izmanto atsevišķi, ir saīsinājums kādam konkrētam no šiem nosaukumiem. Izvilkumi no interneta vietnēm, uz kuriem atsaukusies Apelāciju padome, neesot piemēroti tam, lai pierādītu vārda “hallux” ierasto izmantošanu. Tie nepierādot, kas vārds “hallux” ir vārdu “hallux valgus” parastais saīsinājums. Turklāt tas, ka vienā no apstrīdētajā lēmumā minētajām interneta vietnēm ir sastopams izteiciens “Hallux Schuhe” (apavi Hallux), ir kāda uzņēmuma komerciālās stratēģijas rezultāts, un ar to nevar pietikt, lai pierādītu, ka šis izteiciens ietver parasto saīsinājumu.
25 Turklāt nepastāvot specifiski apavi, kas būtu paredzēti hallux valgus ārstēšanai. Turpretim jebkādu komforta apavu, kuriem nav noteiktu īpašību, valkāšana esot šīs patoloģijas profilakses vai stāvokļa pasliktināšanās novēršanas faktors. Tātad neesot apavi, kuru īpašības ļautu atbrīvot personu no ciešanām sakarā ar hallux valgus. Šajos apstākļos iespējamā saistība, ko konkrētā sabiedrības daļā varētu konstatēt starp vārdu “hallux” un apaviem, esot pārāk vāja un nepietiekami izteikta, lai padarītu šo vārdu aprakstošu.
26 Treškārt, prasītājs apgalvo, ka vārda “hallux” asociēšana ar plašai sabiedrībai paredzētiem apaviem attiecoties uz komerciālo stratēģiju un tās mērķis, vislielākais, esot dot mājienu. Saskaņā ar judikatūru vārdiska preču zīme, kas tikai dod mājienu uz preču izmantojumu, ne vienmēr ir aprakstoša un bez atšķirtspējas.
27 Lai secinātu, ka pastāv saistība starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un patoloģiju ar nosaukumu “hallux valgus”, vidusmēra patērētājam, tostarp personai, kas cieš no hallux valgus, būtu jāpieliek ievērojamas domāšanas piepūles, ko nevar prezumēt. Tā kā pastāv vairākas dažādas kājas īkšķa patoloģijas, no kurām katra ir apzīmējama ar vārdu “hallux”, un ja nav sniegta konkrēta, tieša un tūlītēja informācija attiecībā uz strīdus preču kvalitāti vai noteiktu īpašību, konkrētā sabiedrības daļa, tostarp tie cilvēki no daļas, kas cieš no hallux valgus un pazīst šīs patoloģijas nosaukumu, varot uztvert reģistrācijai pieteikto apzīmējumu kā aprakstošu tikai analītiska procesa, kam ir vajadzīga interpretācijas piepūle, rezultātā. Tomēr pastāv plaša interpretācijas brīvība attiecībā uz jebkādas saistības konstatēšanu starp kājas īkšķi, no vienas puses, un apaviem un ortopēdiskajām precēm, no otras puses.
28 Ceturtkārt, neesot tehniskās leksikas, kurā vārds “hallux” būtu izmantojams, lai apzīmētu apavus vai ortopēdiskās preces.
29 Piektkārt, prasītājs norāda, ka ITSB neesot izdevies pierādīt, ka līdz ar paredzamām pārmaiņām demogrāfiskajā situācijā uzlabosies plašas sabiedrības zināšanas attiecībā uz vārdiem “hallux” vai “hallux valgus”. Prasītājs uzskata, ka to patērētāju skaits, kas vēlas izmantot komforta apavus, lai gan tie necieš no hallux valgus, var palielināties sabiedrības novecošanās dēļ. Nekas neļaujot iepriekš rēķināties, ka šīs sabiedrība, kura ir ieinteresēta prasītāja precēs, zinās par hallux valgus pastāvēšanu vai kaut kādā veidā būs sastapusies ar vārdu “hallux”.
30 ITSB apstrīd prasītāja argumentus.
Vispārējās tiesas vērtējums
31 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam nereģistrē preču zīmes, ko veido tikai apzīmējums vai norāde, kas komercdarbībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības. Turklāt šīs pašas regulas 7. panta 2. punktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punkts) ir norādīts, ka 1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Kopienas daļā.
32 Apzīmējumus vai norādes, kas komercdarbībā var kalpot, lai apzīmētu to preču vai pakalpojumu īpašības, attiecībā uz kuriem ir lūgta reģistrācija, atbilstoši Regulai Nr. 40/94 uzskata par tādiem, kas pēc savas būtības nespēj pildīt preču zīmes veicamo izcelsmes norādes funkciju, neskarot Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts) paredzēto iespēju iegūt atšķirtspēju izmantošanas rezultātā (Tiesas 2003. gada 23. oktobra spriedums lietā C‑191/01 P ITSB/Wrigley, Recueil, I‑12447. lpp., 30. punkts).
33 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts īsteno vispārējo interešu mērķi, kas pieprasa, lai visi varētu brīvi lietot to preču vai pakalpojumu īpašības aprakstošus apzīmējumus vai norādes, attiecībā uz kuriem ir lūgta reģistrācija (iepriekš 32. punktā minētais spriedums lietā ITSB/Wrigley, 31. punkts, un Pirmās instances tiesas 2005. gada 7. jūnija spriedums lietā T‑316/03 Münchener Rückversicherungs-Gesellschaft/ITSB (“MunichFinancialServices”), Krājums, II‑1951. lpp., 25. punkts).
34 Lai būtu attaisnots reģistrācijas noraidījums, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, apzīmējumiem un norādēm, kas veido attiecīgo preču zīmi, reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī nav obligāti jābūt faktiski izmantotiem, lai aprakstītu preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir iesniegts pieteikums, vai aprakstītu šādu preču vai pakalpojumu īpašības. Kā jau norāda minētās normas redakcija, pietiek ar to, ka apzīmējumus vai norādes varētu izmantot šādos nolūkos. Tādējādi vārdisks apzīmējums nav reģistrējams, ja vismaz viena no tā iespējamām nozīmēm apzīmē kādu no attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašībām (iepriekš 32. punktā minētais spriedums lietā ITSB/Wrigley, 32. punkts).
35 Apzīmējuma aprakstošā rakstura izvērtējumu var veikt tikai, pirmkārt, saistībā ar to, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa, un, otrkārt, saistībā ar konkrētajām precēm vai pakalpojumiem (skat. Vispārējās tiesas 2010. gada 9. jūnija spriedumu lietā T‑315/09 Hoelzer/ITSB (“SAFELOAD”), Krājumā nav publicēts, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).
36 Tātad ITSB saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu jānosaka, vai reģistrācijai pieteiktā preču zīme attiecīgās personu grupas uztverē jau tagad ir attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašību apraksts jeb vai arī var saprātīgi uzskatīt, ka tas tā varētu būt nākotnē. Ja pēc šīs izvērtēšanas Apelāciju padome nonāk pie secinājuma, ka tas tā ir, tai, pamatojoties uz minēto tiesību normu, preču zīmes reģistrācija ir jāatsaka (pēc analoģijas skat. Tiesas 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C‑363/99 Koninklijke KPN Nederland, Recueil, I‑1619. lpp., 56. punkts).
37 Turklāt tad, ja pieteikums par apzīmējuma kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju ir iesniegts bez nošķiršanas attiecībā uz kādu preču kategoriju kopumā un ja šis apzīmējums ir aprakstošs tikai attiecībā uz daļu no precēm, kas ietilpst šajā kategorijā, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais atteikuma pamatojums joprojām liedz reģistrēt šo apzīmējumu attiecībā uz visu attiecīgo kategoriju (šajā ziņā skat. 2002. gada 27. februāra spriedumu lietā T‑106/00 Streamserve/ITSB (“STREAMSERVE”), Recueil, II‑723. lpp., 46. punkts, un 2007. gada 20. novembra spriedumu lietā T‑458/05 Tegometall International/ITSB – Wuppermann (“TEK”), Krājums, II‑4721. lpp., 94. punkts un tajā minētā judikatūra).
38 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāizvērtē prasītāja izvirzītā pirmā pamata pamatotība – gan attiecībā uz ortopēdiskajām precēm, kas ietilpst 10. klasē, gan apaviem, kas ietilpst 25. klasē.
Par ortopēdiskajām precēm
39 Prasītājs apstrīd Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru saistībā ar ortopēdiskajām precēm konkrēto sabiedrības daļu veido informētās personas, proti, personas, kas cieš no balsta un kustību sistēmas deformācijas vai traucējumiem, kā arī ārsti un profesionāļi, kas specializējas ortopēdisko preču jomā (apstrīdētā lēmuma 13. punkts).
40 Prasītājs norāda, ka, tā kā ortopēdiskās preces ir brīvā pārdošanā un tās var iegādāties bez ārsta receptes, esot jāuzskata, ka saistībā ar šīm precēm konkrēto sabiedrības daļu veido plaša sabiedrība.
41 Lai gan ir tiesa, ka preces tirdzniecības apstākļiem var būt ietekme uz attiecīgās sabiedrības daļas sastāvu, turpretim nevar apgalvot, ka visas preces, ko tirgo brīvā pārdošanā un kas ir pieejamas bez ārsta receptes, tikai šā iemesla dēļ ir adresētas plašai sabiedrībai. Drīzāk ir jāņem vērā galvenokārt attiecīgo preču veids un to iedzīvotāju kategorija, kuriem tās ir paredzētas.
42 Šajā ziņā ir jāapstiprina Apelāciju padomes konstatējums, saskaņā ar kuru konkrēto – attiecībā uz ortopēdiskajām precēm – sabiedrības daļu veido profesionāļi šajā jomā un pacienti, kas cieš no deformācijām un traucējumiem, kas ir jākoriģē ar šādu preču izmantošanu. No tā izriet, ka ir jāuzskata, ka konkrētās sabiedrības daļai ir augsts tehnisko zināšanu līmenis.
43 Līdz ar to ir jāpārbauda, vai konkrētās sabiedrības daļas uztverē vārds “hallux” var tikt saprasts kā tāds, kas apzīmē kādu ortopēdisko preču īpašību, piemēram, to izmantojumu.
44 Nav strīda par to, ka noteiktas ortopēdiskās preces, kas ietilpst reģistrācijas pieteikumā paredzētajā kategorijā, ir īpaši piemērotas kājas īkšķa deformāciju gadījumā. Turklāt no iepriekš 37. punktā minētās judikatūras izriet, ka, lai pamatotu reģistrācijas atteikumu ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, pietiek ar to, ka tajā paredzētais absolūtais atteikuma pamatojums ir piemērojams daļai no precēm, kas ietilpst kategorijā, attiecībā uz kuru ir lūgts reģistrēt apzīmējumu “Hallux”.
45 Apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome ir izdarījusi trīs konstatējumus, ko tā ir pamatojusi, atsaucoties uz interneta vietnēm. Pirmkārt, vārds “hallux” nozīmē “kājas īkšķi” latīņu valodā. Otrkārt, šis pats vārds savienojumā ar citiem latīņu vārdiem apzīmē pēdas deformācijas, kas ir raksturīgas daudzām patoloģijām. Treškārt, vārdu “hallux” izmanto atsevišķi, lai apzīmētu visbiežāk sastopamo no šīm deformācijām, proti, kājas īkšķa pamata locītavas noliekšanos uz ārpusi, ko sauc par “hallux valgus”.
46 Savukārt prasītājs piekrīt, ka vārds “hallux” nozīmē “kājas īkšķi” latīņu valodā un ka vārds “hallux” savienojumā ar citiem vārdiem apzīmē dažādas pēdas deformācijas. Turpretim tas apstrīd to, ka vārds “hallux” tiek uztverts kā vārdu “hallux valgus” saīsinājums un ka vārda “hallux” nozīme ir pazīstama Savienības teritorijās, kurās runā vāciski.
47 Prasītājs pamatoti uzskata, ka ar izvilkumiem no interneta vietnēm nepietiek, lai pierādītu, ka konkrētā sabiedrības daļa var uztvert vārdu “hallux” kā saīsinājumu, ko parasti izmanto izteiciena “hallux valgus” vietā, tādējādi, ka šis vārds apzīmē tikai šo patoloģiju. Ar kāda vārda lietošanu interneta vietnēs nevar pietikt, lai pierādītu, ka to lieto bieži – tostarp specializētā sabiedrība.
48 Tomēr pats prasītājs atzīst, ka vārds “hallux” latīņu valodā nozīmē “kājas īkšķi” un ka to izmanto zinātniskā leksikā, lai apzīmētu vairākas pēdas patoloģijas un deformācijas. Prasītājs nesniedz nevienu pierādījumu, kas varētu likt apšaubīt tā Apelāciju padomes argumenta pamatotību, saskaņā ar kuru pēdas patoloģiju zinātniskais nosaukums ir pazīstams konkrētajai sabiedrības daļai, t.i., ne tikai profesionāļiem – ārstiem, kas izraksta receptes uz ortopēdiskajām precēm, un šo preču pārdevējiem –, bet arī daļai gala patērētāju, kas cieš no kājas īkšķa patoloģijām un kam ir vajadzīgas šīm patoloģijām piemērotās ortopēdiskās ierīces. Personas, kas plāno iegādāties savai patoloģijai piemērotas ortopēdiskās preces, parasti var pašas iegūt informāciju vai tikt informētas par patoloģiju, no kurām tās cieš, zinātnisko nosaukumu, vai arī tikt par to informētas savai patoloģijai piemēroto ortopēdisko preču iegādes laikā. Līdz ar to ir ticams, ka personas, kas cieš no kājas īkšķa deformācijām, zina, ka viņas cieš no kādas patoloģijas, kuras nosaukums ietver vārdu “hallux”, un ir pamats pieņēmumam, ka tā sabiedrības daļa, uz kuru attiecas kājas īkšķa deformācijām piemērotās ortopēdiskās preces un kam vēl nav pazīstams vārds “hallux”, var tikt informēta par šā vārda nozīmi šo preču iegādes laikā (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2010. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑85/08 Exalation/ITSB (“Vektor‑Lycopin”), Krājums, II‑0000. lpp., 42. un 43. punkts un tajos minētā judikatūra).
49 Līdz ar to sabiedrības, uz kuru attiecas kājas īkšķa patoloģiju ārstēšanai paredzētās ortopēdiskās preces, uztverē vārds “hallux” atgādinās pašu patoloģiju. Tādējādi pretēji prasītāja apgalvojumam konkrētā sabiedrības daļa, uz kuru attiecas šīs preces, tātad spēj – bez nepieciešamības pielikt īpašas domāšanas piepūles – konstatēt konkrētu saistību starp vārdu “hallux” un šo preču izmantojumu.
50 Šo vērtējumu turklāt neatspēko apstāklis, uz kuru lietas dalībnieki atsaucās tiesas sēdē, proti, ka ne visas ortopēdiskās preces ir paredzētas kājas īkšķa patoloģiju ārstēšanai. Lai gan reģistrācijas pieteikums ietver ortopēdiskās preces, kas ir paredzētas citu patoloģiju ārstēšanai, un lai gan sabiedrība, uz kuru attiecas šīs pēdējās minētās preces, tātad var nezināt vārda “hallux”, kurš apzīmē patoloģiju, no kuras attiecīgās personas necieš, nozīmi, ir jānorāda, ka šī sabiedrības daļa nav sabiedrība, uz kuru attiecas kājas īkšķa patoloģiju ārstēšanai paredzētās ortopēdiskās preces. Iepriekš 48. un 49. punktā minēto iemeslu dēļ Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka no sabiedrības, uz kuru attiecas šīs preces, viedokļa vārds “hallux” apzīmē vienu no to īpašībām. Līdz ar to, tā kā reģistrācijas pieteikumā paredzētā preču kategorija ietver preces, attiecībā uz kurām apzīmējums “Hallux” ir aprakstošs, ar šo iemeslu pietiek, lai attaisnotu reģistrācijas atteikumu attiecībā uz visu kategoriju, kurā ietilpst šīs preces (šajā ziņā skat. iepriekš 37. punktā minētos spriedumus lietā STREAMSERVE, 46. punkts, un lietā TEK, 94. punkts un tajā minētā judikatūra).
51 Turklāt ir jānorāda, ka prasītājs, lai pamatotu savu pamatu, ar kuru tas lūdz atzīt, ka ITSB esot kļūdaini piemērojis Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, nevar lietderīgi atsaukties uz Bundespatentgericht judikatūru attiecībā uz tādu apzīmējumu reģistrāciju, kurus veido vārds no kādas mirušās valodas. Kopienas preču zīmes jomā ITSB īsteno saistošo kompetenci, lai piemērotu tikai atbilstošā Kopienas regulējuma normas, kā tās interpretējusi Kopienu tiesa (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedumu lietā T‑24/00 Sunrider/ITSB (“VITALITE”), Recueil, II‑449. lpp., 33. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2003. gada 3. decembra spriedumu lietā T‑16/02 Audi/ITSB (“TDI”), Recueil, II‑5167. lpp., 40. punkts un tajā minētā judikatūra).
52 No iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome ir pareizi piemērojusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, uzskatot, ka minētajā tiesību normā paredzētais absolūtais atteikuma pamatojums liedz reģistrēt apzīmējumu “Hallux” attiecībā uz ortopēdiskajām precēm, kas ietilpst 10. klasē.
Par apaviem
53 Prasītājs un ITSB piekrīt Apelāciju padomei, kas apstrīdētajā lēmumā ir norādījusi, ka, tā kā apavi ir plaša patēriņa prece, konkrētā sabiedrības daļa ir plaša sabiedrība. Šis konstatējums ir jāapstiprina. No tā izriet, ka vārda “hallux” uztvere ir jāizvērtē no samērā informēta, uzmanīga un apdomīga vidusmēra patērētāja viedokļa (Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑219/00 Ellos/ITSB (“ELLOS”), Recueil, II‑753. lpp., 30. punkts; pēc analoģijas skat. arī Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 26. punkts).
54 Pirmkārt, ir jānorāda, ka vārds “hallux”, lai gan tas ir sastopams vārdnīcās, ir no mirušās valodas, kuras apmācība nav plaši izplatīta. Vēl jo vairāk, kā to norāda prasītājs, šis vārds neietilpst literārās valodas leksikā, ko visbiežāk iegūst latīņu valodas apmācības gaitā. Turklāt nevar prezumēt, ka plaša sabiedrība zina dažādu kājas īkšķa deformāciju zinātniskos nosaukumus. Šajā sakarā Apelāciju padome tikai atsaucas uz izvilkumiem no interneta vietnēm. Tomēr šādi pierādījumi nav pietiekami, lai pierādītu, ka kāds tehnisks termins tiek lietots bieži un ka līdz ar to šo terminu zina plaša sabiedrība (skat. iepriekš 47. punktu). Vispārējā tiesa ir jau nospriedusi, ka nepietiek parādīt, ka kāda tehniska termina izmantošana ir apliecināta specializētajās vārdnīcās, lai pierādītu, ka konkrētā sabiedrības daļa pazīst šo vārdu, ja to veido vidusmēra patērētājs (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2008. gada 12. marta spriedumu lietā T‑341/06 Compagnie générale de diététique/ITSB (“GARUM”), Krājumā nav publicēts, 39. punkts).
55 Otrkārt, tomēr ir jāatzīmē, ka vispārīgās apavu kategorijas ietvaros ir nodalāma komforta apavu [chaussures de confort] apakškategorija. Šajā sakarā Vispārējā tiesa konstatē, ka prasītājs savos procesuālajos rakstos un tiesas sēdē ir norādījis, ka tas tirgo komforta apavus. Šī īpašā apavu apakškategorija, kā to norāda prasītājs savos procesuālajos rakstos (skat. iepriekš 25. punktu), lai gan tā nav specifiski paredzēta pacientiem, kas cieš no hallux valgus, tiem tomēr palīdz un ierobežo to patoloģijas attīstību.
56 Ir jānorāda, ka sabiedrības daļa, uz kuru attiecas šī īpašā apavu apakškategorija, daļēji atbilst sabiedrības daļai, uz kuru attiecas kājas īkšķa patoloģijām piemērotās ortopēdiskās preces un attiecībā uz kuru ir konstatēts, ka tā zina vārda “hallux” nozīmi vai var tikt par to informēta (skat. iepriekš 48. punktu). Turklāt, kā to apgalvo ITSB, sabiedrības daļa, uz kuru attiecas komforta apavi, ietver arī personas, kas, lai gan viņām nav jāizmanto ortopēdiskās preces, tomēr vai nu cieš no pēdas patoloģijām, vai arī viņas interesē šie jautājumi un viņas var pievērst tiem īpašu uzmanību. Lai gan ir tiesa, ka komforta apavus iegādājas bez ārsta receptes, tomēr šādu apavu pārdevēji var sniegt paskaidrojumus un padomus personām, kas cieš no kājas īkšķa patoloģijām, un it īpaši viņas informēt par patoloģiju, kurām komforta apavi ir piemēroti, nosaukumu. Šajos apstākļos ir jāuzskata, ka komforta apavu, kurus tirgotu ar preču zīmi “Hallux”, patērētāji uztvertu šo apzīmējumu kā tādu, kas norāda uz to, ka attiecīgās preces ir īpaši piemērotas personām, kas cieš no kājas īkšķa patoloģijām.
57 Tādējādi vismaz attiecībā uz komforta apavu apakškategoriju Apelāciju padome ir pareizi uzskatījusi, ka apzīmējums “hallux” apraksta reģistrācijas pieteikumā paredzēto preču izmantojumu. Līdz ar to Apelāciju padome ir pamatoti uzskatījusi, ka attiecīgo apzīmējumu nevar reģistrēt attiecībā uz visu kategoriju (šajā ziņā skat. iepriekš 37. punktā minētos spriedumus lietā STREAMSERVE, 46. punkts, un lietā TEK, 94. punkts un tajā minētā judikatūra).
58 No iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome ir pareizi piemērojusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, uzskatot, ka minētajā tiesību normā paredzētais absolūtais atteikuma pamatojums liedz reģistrēt apzīmējumu “Hallux” attiecībā uz apaviem, kas ietilpst 25. klasē.
59 Līdz ar to pirmais prasības pamats ir jānoraida attiecībā uz visām strīdus precēm.
60 No Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta izriet, ka ir pietiekami, ja ir īstenojies viens no šajā normā minētajiem absolūtajiem atteikuma pamatojumiem, lai attiecīgo apzīmējumu nevarētu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi (skat. Pirmās instances tiesas 2000. gada 26. oktobra spriedumu lietā T‑360/99 Community Concepts/ITSB (“Investorworld”), Recueil, II‑3545. lpp., 26. punkts un tajā minētā judikatūra).
61 No tā izriet, pirmkārt, ka Apelāciju padome ir pamatoti uzskatījusi, ka apzīmējumu “Hallux” nevar reģistrēt kā Kopienas preču zīmi attiecībā uz visām strīdus precēm, un, otrkārt, ka prasītāja prasījumi par apstrīdētā lēmuma daļēju atcelšanu ir jānoraida un nav jālemj par otro prasības pamatu.
Par tiesāšanās izdevumiem
62 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājam spriedums ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Fidelio KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Azizi | Cremona | Frimodt Nielsen |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2010. gada 16. decembrī.
[Paraksti]