Prasība, kas celta 2013. gada 15. februārī - Apvienotā Karaliste/ECB

(lieta T-93/13)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji - K. Beal, QC, un E. Jenkinson)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā Banka

Prasītājas prasījumi:

daļēji atcelt Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 11. decembra Lēmumu, ar ko groza Lēmumu ECB/2007/7 par TARGET2-ECB noteikumiem un nosacījumiem (Lēmums ECB/2012/31) (OV 2013, L 13, 8. lpp.);

daļēji atcelt Eiropas Centrālās bankas 2012. gada 5. decembra Pamatnostādni par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (Pamatnostādne ECB/2012/27) (OV 2013, L 30, 1. lpp.),

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka vai nu ECB vispār nebija kompetences publicēt apstrīdētos lēmumus, vai arī, pakārtoti, to nevarēja darīt pirms ECB nebija izsludinājusi tādu likumdošanas instrumentu kā Padomes vai, alternatīvi, pašas ECB pieņemtu regulu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajiem lēmumiem tādām mijieskaita darījumu starpniekiestādēm (turpmāk tekstā - "CCP") vai nu de jure vai de facto ir uzlikts pienākums ievērot prasību par atrašanās vietu, kuras vēlas veikt tādus klīringa vai naudas norēķina darījumus euro valūtā, kuri pārsniedz noteiktu dienas tirdzniecības apjomu. Turklāt vai pakārtoti ar tiem ierobežo vai traucē kapitāla vai pakalpojumu veidu un/vai apmēru, kurus var sniegt tām CCP, kuras atrodas dalībvalstīs ārpus eurozonas. Apstrīdētie akti ir pretrunā LESD 48., 56. un/vai 63. pantam kopā vai atsevišķi, jo:

tām CCP, kuras atrodas dalībvalstīs ārpus eurozonas, piemēram, Apvienotajā Karalistē, būs jāpārvieto to vadības un kontroles centri uz dalībvalstīm, kuras ir Eurosistēmas dalībnieces. Turklāt tās būs no jauna jāreģistrē kā juridiskas personas, kuras atzīst citas dalībvalsts valsts tiesību normās;

gadījumā, ja šādas CCP netiks pārvietotas kā prasīts, tām tiks liegta pieeja Eurosistēmas dalībvalstu finanšu tirgiem ar tādiem pašiem noteikumiem kā tām CCP, kuras ir reģistrētas šajās teritorijās, vai pilnībā;

šādām CCP nerezidentēm nebūs tiesības uz ECB vai Valstu Centrālo banku (turpmāk tekstā - "VCB") sniegtajam privilēģijām ar tādiem pašiem nosacījumiem, vai vispār tādu nebūs;

līdz ar to tiks ierobežota vai pat pilnībā aizliegta šādu CCP spēja piedāvāt klīringa vai naudas norēķinu darījumus euro valūtā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētie akti ir pretrunā LESD 101. un/vai 102. pantam, tos lasot kopā ar LESD 106. pantu un LES 13. pantu, jo

ar tiem faktiski tiek prasīts, lai visi klīringa darījumi euro valūtā, kas pārsniedz noteiktu līmeni, tiktu veikti eurozonas dalībvalstī esošai CCP;

ar tiem faktiski tiek prasīts, lai ECB un vai euro zonas VCB neizsniegtu rezerves euro valūtā tām CCP, kas ir reģistrētas dalībvalstīs ārpus eurozonas, ja tās pārsniedz lēmumā noteikto apmēru

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka prasība, lai dalībvalstīs ārpus eurozonas reģistrētas CCP reģistrētos kā cita veida juridiskās personas ar citu domicilu, ir tieša vai netieša diskriminācija pilsonības dēļ. Šī prasība turklāt ir pretrunā ar ES vispārējo vienlīdzīgas attieksmes principu, jo dažādās dalībvalstīs reģistrētām CCP tiek piemērota atšķirīga attieksme bez jebkāda objektīva attaisnojuma.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajiem aktiem tiek pārkāptas atbilstošās 2012. gada 4. jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem (OV L 201, 1. lpp.) normas.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētajiem aktiem ir pārkāpts Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) II, XI, XVI un XVII pants.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka nevar pierādīt, ka pastāv sabiedrības intereses, kas attaisno šādus ierobežojumus, par to neuzņemoties pierādīšanas pienākumu (ECB ir jāpierāda, ka pastāv šāds izņēmums, ja tā vēlas apgalvot tā pastāvēšanu), Apvienotā Karaliste uzskata, ka jebkādi sabiedrības interešu apsvērumi, ko izvirzītu ECB, neizpildītu samērīguma prasību, jo ir pieejami mazāk ierobežojoši līdzekļi, lai nodrošinātu to finanšu iestāžu kontroli, kas atrodas Savienībā, bet ārpus eurozonas.

____________