Language of document : ECLI:EU:T:2011:178

Lieta T‑393/10 R

Westfälische Drahtindustrie u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Pagaidu noregulējums – Konkurence – Komisijas lēmums, ar ko noteikts naudas sods – Bankas garantija – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – “Fumus boni juris” – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Kumulatīvs raksturs – Visu attiecīgo interešu izsvēršana

(LESD 256. panta 1. punkts, 278. un 279. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 104. panta 2. punkts)

2.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pienākuma iesniegt bankas garantiju kā nosacījumu, lai netiktu veikta naudas soda tūlītēja piedziņa, piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi

(LESD 278. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 104. panta 2. punkts)

3.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – “Fumus boni juris” – Pamatu, kas norādīti pamatprasības pamatojumam, “prima facie” izvērtēšana

(LESD 278. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 104. panta 2. punkts)

4.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – Visu attiecīgo interešu izsvēršana

(LESD 278. pants)

1.      No LESD 278. un 279. panta, no vienas puses, un LESD 256. panta 1. punkta, no otras puses, lasot tos kopsakarā, izriet, ka pagaidu noregulējuma tiesnesis, ja viņš uzskata, ka attiecīgajos apstākļos tas ir vajadzīgs, var noteikt apstrīdētā akta piemērošanas apturēšanu vai noteikt atbilstošus pagaidu noregulējuma līdzekļus.

Vispārējās tiesas Reglamenta 104. panta 2. punktā ir noteikts, ka pieteikumos par pagaidu noregulējumu ir jānorāda strīda priekšmets, jāmin apstākļi, no kuriem izriet steidzamība, kā arī faktiskie un tiesiskie pamati, kas pirmšķietami pamato pieprasītā pagaidu noregulējuma pasākuma noteikšanu. Tādējādi pagaidu noregulējuma tiesnesis var noteikt akta piemērošanas apturēšanu un citus pagaidu noregulējuma pasākumus, ja ir pierādīts, ka to noteikšana pirmšķietami ir pamatota gan faktiski, gan tiesiski (fumus boni juris) un ka tie ir steidzami tādā ziņā, ka ir jānovērš būtisks un neatgriezenisks kaitējums prasītājas interesēm, ka tie ir jāpieņem un tie rada tiesiskas sekas pirms nolēmuma par pamatprasību pēc būtības. Šie nosacījumi ir kumulatīvi, tā ka pagaidu noregulējuma pasākumi ir jānoraida, tiklīdz viens no tiem nav izpildīts. Pagaidu noregulējuma tiesnesis vajadzības gadījumā izsver arī esošās intereses.

Veicot šādu kopēju izvērtējumu, pagaidu noregulējuma tiesnesim ir plaša rīcības brīvība un viņš, ņemot vērā lietas īpatnības, var brīvi noteikt veidu, kādā šie dažādie nosacījumi ir jāpārbauda, kā arī šādas pārbaudes secību, jo neviena tiesību norma viņam neliek ievērot iepriekš noteiktu analīzes shēmu, lai novērtētu nepieciešamību noteikt pagaidu noregulējuma pasākumus.

(sal. ar 11.–13. punktu)

2.      Lūgums atbrīvot no pienākuma iesniegt bankas garantiju kā priekšnosacījumu tam, lai netiktu veikta naudas soda tūlītēja piedziņa, ir apmierināms vienīgi izņēmuma apstākļu gadījumā. Iespēja pieprasīt bankas garantijas iesniegšanu attiecībā uz pagaidu noregulējuma tiesvedību ir skaidri paredzēta Tiesas Reglamentā un Vispārējās tiesas Reglamentā un atbilst vispārējai un pamatotai Komisijas praksei.

Šādu izņēmuma apstākļu pastāvēšana principā var tikt atzīta par pierādītu gadījumos, kad puse, kas lūdz atbrīvojumu no pienākuma iesniegt prasīto bankas garantiju, iesniedz pierādījumus par to, ka šādas garantijas iesniegšana nav iespējama vai nu objektīvu iemeslu dēļ, vai arī iesniegšana apdraudētu tās pastāvēšanu.

(sal. ar 22. un 23. punktu)

3.      Nosacījums par fumus boni juris ir izpildīts, ja vismaz viens no prasītājas izvirzītajiem pamatiem savas pamatprasības pamatošanai pirmšķietami šķiet atbilstošs un katrā ziņā nav bez pamatojuma vai ja tās izteiktie argumenti nevar tikt noraidīti bez padziļinātas izvērtēšanas, ko var darīt tikai tiesa, kurai ir kompetence izskatīt pamatprasību.

Fumus boni juris pastāv pirmšķietami attiecībā uz kādu pamatu, kas ir ticis izklāstīts pietiekami precīzi, lai Komisija varētu iesniegt detalizētu procesuālu rakstu vairāku lappušu garumā un lai pagaidu noregulējuma tiesnesis varētu nospriest, ka pirmšķietami tas nešķiet pilnīgi nepamatots un ka tas katrā ziņā nevar tikt noraidīts bez padziļinātas izvērtēšanas, ko var veikt tiesa, kas lemj par pamatprasību.

(sal. ar 54., 55., 58. un 61. punktu)

4.      Izskatot pieteikumu par pagaidu noregulējuma pasākumu noteikšanu, ir jāizsver riski, kas ir saistīti ar katru no iespējamajiem risinājumiem. Konkrēti tas nozīmē, ka tiesnesim it īpaši ir jānoskaidro, vai pieteikuma iesniedzēja interese panākt pārsūdzētā lēmuma piemērošanas apturēšanu ir pārāka par šāda lēmuma tūlītējas piemērošanas interesi.

(sal. ar 62. punktu)