PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2007. gada 25. oktobrī
Lieta T‑27/05
Carmela Lo Giudice
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Ierēdņi – Karjeras attīstības ziņojums – 2003. gada novērtējums – Procedūras pārkāpumi – Civildienesta noteikumu 43. pants – Tiesības tikt uzklausītam – Slimības atvaļinājums – Medicīniskā izziņa
Priekšmets Prasība atcelt novērtējumu par laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim un, pakārtoti, atcelt 2004. gada 4. maija lēmumu par prasītājas karjeras attīstības ziņojuma par attiecīgo laikposmu galīgo apstiprināšanu
Nolēmums Atcelt Komisijas 2004. gada 4. maija lēmumu par karjeras attīstības ziņojuma, kas 2003. gada novērtējuma ietvaros ir sagatavots attiecībā uz prasītāju, galīgo apstiprināšanu. Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Personāla novērtēšana – Izslēgšana
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
2. Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Sagatavošana, ieinteresētajai personai vispār nepiedaloties procesā
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
3. Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Ierēdņa nespēja piedalīties sagatavošanas procesā
4. Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Pārsūdzēšanas termiņi
(Civildienesta noteikumu 43. pants)
1. Pārsūdzēt var tikai juridiski saistošus tiesību aktus, kuri var aizskart prasītāja intereses, būtiski mainot tā tiesisko stāvokli, un kuros ir galīgi nostiprināta iestādes nostāja.
Novērtējums nav nelabvēlīgs akts Civildienesta noteikumu 90. un 91. panta izpratnē, jo tas nerada saistošu iedarbību, kas tieši varētu skart ierēdņa intereses. Attiecīgais novērtējums sastāv no vairākiem sagatavošanas aktiem, kuru rezultātā tika izstrādāts karjeras attīstības ziņojums, bet kuri, atšķirībā no šā ziņojuma, nerada juridiskas sekas attiecībā uz prasītāju.
(skat. 27. un 28. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1993. gada 24. jūnijs, T‑69/92 Seghers/Padome, Recueil, II‑651. lpp., 28. punkts; 1993. gada 28. septembris, T‑57/92 un T‑75/92 Yorck von Wartenburg/Parlaments, Recueil, II‑925. lpp., 36. punkts; 2005. gada 25. oktobris, T‑43/04 Fardoom un Reinard/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑329. un II‑1465. lpp., 26. un 27. punkts.
2. Karjeras attīstības ziņojums nevar galīgi tikt pieņemts, attiecīgajam ierēdnim nedodot iespēju tikt piemēroti uzklausītam. Tāds pārkāpums karjeras attīstības ziņojuma sagatavošanas procesā, neorganizējot ar ierēdni dialogu, kas ir novērtējuma sistēmas stūrakmens, ir tiesību tikt uzklausītam pārkāpums.
Līdz ar to tas, ka iecēlējinstitūcija pilnībā veica karjeras attīstības ziņojuma sagatavošanas procesu un to pabeidza periodā, kurā novērtējamais ierēdnis bija pilnīgi darba nespējīgs, un šim ierēdnim tajā vispār nepiedaloties, ir viņa tiesību tikt uzklausītam un tātad Civildienesta noteikumu 43. panta pārkāpums.
Šo secinājumu nevar atspēkot tas, ka Komisijas pieņemtajos Civildienesta noteikumu 43. panta vispārīgajos īstenošanas noteikumos nav nevienas tiesību normas, kas ļautu attiecībā uz ierēdni, kurš atrodas slimības atvaļinājumā, bet var piekļūt Komisijas informātikas sistēmai, apturēt termiņus, lai viņš varētu piedalīties karjeras attīstības ziņojuma sagatavošanas procesā. Pat ja pieņem, ka minētie vispārīgie īstenošanas noteikumi būtu tikuši interpretēti pareizi, tie nevar radīt atkāpi no Civildienesta noteikumu tiesību normām un tiesībām tikt uzklausītam.
(skat. 46.–48., 52., 74. un 75. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2004. gada 30. septembris, T‑16/03 Ferrer de Moncada/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑261. un II‑1163. lpp., 40. punkts; 2006. gada 14. septembris, T‑115/04 Laroche/Komisija, Krājums, I‑A‑2‑173. un II‑A‑2‑845. lpp., 36. punkts; 2006. gada 25. oktobris, T‑173/04 Carius/Komisija, Krājums, I‑A‑2‑243, un II‑A‑2‑1269. lpp., 69. punkts.
3. Tā kā Komisija ir atzinusi, ka periodā, kurā tika sagatavots ierēdņa karjeras attīstības ziņojums, šis ierēdnis bija pilnīgi darba nespējīgs, nevar, ja nav pierādīts pretējais, saistoši apstrīdēt, ka minētais ierēdnis nebija spējīgs arī saņemt īpašus uzdevumus saistībā ar novērtējumu, un ka šīs nespējas dēļ viņam nebija iespējas lietderīgi izmantot savas tiesības tikt uzklausītam. Šie uzdevumi ir cieši saistīti ar funkcijām, kuras ierēdnis pilda savā darba vietā un kuru veikšanai ir noteikti vajadzīgas tādas pašas fiziskās un garīgās spējas kā ikdienas uzdevumu veikšanai nepieciešamās.
Šajā ziņā tas, ka novērtējamais ierēdnis ir atvēris e-pastus par novērtējuma procesu un ka viņš ir varējis piekļūt Komisijas informātikas sistēmai, nepierāda, ka viņš ir bijis spējīgs piedalīties sava karjeras attīstības ziņojuma sagatavošanā.
Tas, ka viņam piemita fiziskas un garīgas spējas, kas vajadzīgas šo informātikas darbību veikšanai, kura nebūt nenozīmē, ka kādā veidā ir ticis novērtēts viņa profesionālais stāvoklis, nedz arī to, ka viņš būtu sazinājies ar priekšniekiem, lai aizsargātu savas intereses, nav pietiekami, lai pierādītu, ka viņš ir bijis spējīgs pats izstrādāt savu novērtējumu, piedalīties dialogā vai pamatot lūgumu pārskatīt viņa karjeras attīstības ziņojumu, kā tas ir paredzēts Komisijas pieņemto Civildienesta noteikumu 43. panta vispārīgo īstenošanas noteikumu 8. panta 9. punktā.
(skat. 59., 60., 63. un 65. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 1995. gada 26. janvāris, T‑527/93 O/Komisija, Recueil FP, I‑A‑9. un II‑29. lpp.
4. Termiņiem, kas noteikti Komisijas pieņemtajos Civildienesta noteikumu 43. panta vispārīgajos īstenošanas noteikumos, karjeras attīstības ziņojuma apstrīdēšanas dažādos procesa etapos mērķis ir ne tikai garantēt daudzo karjeras attīstības ziņojumu, kas Komisijai ir ik gadu jāsagatavo, labo pārvaldību, bet arī nodrošināt, lai novērtējamajam ierēdnim būtu laiks pārdomām, kas ir pietiekams, lai viņam ļautu, iepazīstoties ar savas karjeras attīstības ziņojumu, piekrist tam vai to pārsūdzēt attiecīgajā iestādē. Līdz ar to ir jāaptur piecu darba dienu termiņš, kas paredzēts lūgumam pārskatīt karjeras attīstības ziņojumu ierēdņa attaisnotas prombūtnes gadījumā, lai viņam neliegtu tiesības uz šādu pārdomu laiku.
(skat. 68. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 2005. gada 15. decembris, T‑154/04 Bauwens/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑425. un II‑1933. lpp., 40. un 42. punkts.