TIESAS SPRIEDUMS (desmitā palāta)
2023. gada 23. novembrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Publiskais iepirkums – Publiskā iepirkuma pārskatīšanas procedūras – Direktīva 2014/25/ES – 57. panta 3. punkts – Līgumslēdzējs ar juridisko adresi dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūras, kura rīkojas tā vārdā un interesēs, juridiskā adrese – Pieeja pārskatīšanas procedūrām – Piemērojamie procesuālie noteikumi un pārskatīšanas iestāžu kompetence
Lietā C‑480/22
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Verwaltungsgerichtshof (Administratīvā tiesa, Austrija) iesniegusi ar 2022. gada 23. jūnija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2022. gada 18. jūlijā, tiesvedībā
EVN Business Service GmbH,
Elektra EOOD,
Penon EOOD,
TIESA (desmitā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs Z. Čehi [Z. Csehi] (referents), tiesneši M. Ilešičs [M. Ilešič] un D. Gracijs [D. Gratsias],
ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [M. Campos Sánchez‑Bordona],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– EVN Business Service GmbH vārdā – W. Schwartz, Rechtsanwalt,
– Elektra EOOD vārdā – O. Radinsky, Rechtsanwalt,
– Austrijas valdības vārdā – A. Posch, J. Schmoll un M. Winkler‑Unger, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – G. Gattinara un G. Wils, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir tostarp par to, ka interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV 2014, L 94, 243. lpp.), 57. panta 3. punktu.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar vairākām prasībām, kuras cēlusi EVN Business Service GmbH (turpmāk tekstā – “EBS”), atbilstoši Austrijas tiesībām dibināta sabiedrība ar juridisko adresi Austrijā, un divas Bulgārijā reģistrētas sabiedrības par Landesverwaltungsgericht Niederösterreich (Lejasaustrijas federālās zemes Administratīvā tiesa, Austrija) lēmumiem, ar kuriem tā atzina, ka tai nav kompetences kā pārskatīšanas instancei publiskā iepirkuma jomā.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Direktīva 92/13
3 Padomes Direktīvā 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV 1992, L 76, 14. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV 2014, L 94, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 92/13”), ir ietverts 1. pants “Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība”, kura 1. punkta pirmā un ceturtā daļa noteic:
“Šo direktīvu piemēro līgumiem, kas minēti [..] Direktīvā 2014/25, izņemot gadījumus, kad šādi līgumi ir izslēgti no minētās direktīvas darbības jomas saskaņā ar minētās direktīvas 18. līdz 24. pantu, 27. līdz 30. pantu, 34. vai 55. pantu.
[..]
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz līgumiem, uz ko attiecas Direktīva 2014/25/ES vai Direktīva 2014/23/ES, līgumslēdzēju lēmumus var efektīvi un jo īpaši iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2.–2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem transponē minētos tiesību aktus.”
Direktīva 2014/25
4 Direktīvas 2014/25 78. un 82. apsvērums noteic:
“(78) Vairumā dalībvalstu aizvien biežāk izmanto centralizētas iegādes metodes. Centralizēto iepirkumu struktūras ir atbildīgas par to, lai veiktu iegādes, pārvaldītu dinamiskās iepirkumu sistēmas vai piešķirtu slēgšanas tiesības līgumiem/pamatnolīgumiem, kas paredzēti citām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, ar vai bez atlīdzības. Līgumslēdzējiem, kuriem ir noslēgts pamatnolīgums, vajadzētu būt iespējai to izmantot atsevišķām vai atkārtotām iegādēm. Ņemot vērā iepirkumu lielos apjomus, šādas metodes varētu palīdzēt palielināt konkurenci un tām būtu publiskie iepirkumi jāpadara profesionālāki. Tādēļ būtu jāparedz Savienības definīcija centralizēto iepirkumu struktūrām, kas paredzētas līgumslēdzējiem, un būtu jāprecizē, ka centralizēto iepirkumu struktūras darbojas divos atšķirīgos veidos.
Pirmkārt, tām vajadzētu spēt rīkoties kā vairumtirgotājiem, pērkot, veidojot krājumus un pārdodot, vai, otrkārt, tām vajadzētu spēt rīkoties kā starpniekiem, piešķirot līgumu slēgšanas tiesības, izmantojot dinamiskās iepirkumu sistēmas vai slēdzot pamatnolīgumus, ko izmantos līgumslēdzēji.
Dažos gadījumos šādu starpnieka lomu varētu pildīt, attiecīgās piešķiršanas procedūras rīkojot patstāvīgi bez sīkākiem norādījumiem no attiecīgo līgumslēdzēju puses, bet citos gadījumos – attiecīgās piešķiršanas procedūras rīkojot saskaņā ar attiecīgo līgumslēdzēju norādījumiem, to vārdā un uz to rēķina.
Turklāt būtu jāparedz arī noteikumi attiecībā uz atbildību par šajā direktīvā noteikto pienākumu ievērošanu, arī pārskatīšanas procedūru gadījumā, starp centralizēto iepirkumu struktūru un līgumslēdzējiem, kas veic savus iepirkumus no tās vai ar tās starpniecību. Ja par iepirkuma procedūru īstenošanu atbildīga ir tikai centralizētā iepirkumu struktūra, tai jābūt arī vienīgai un tiešajai atbildīgajai par procedūru likumību. Ja dažas procedūras daļas rīko līgumslēdzējs, piemēram, atsākot konkursu saskaņā ar pamatnolīgumu vai piešķirot tiesības slēgt atsevišķus līgumus, kuru pamatā ir dinamiskā iepirkumu sistēma, tai vajadzētu būt atbildīgai par tās rīkotajiem procedūras posmiem.
[..]
(82) Gadījumos, kad līgumu slēgšanas tiesības kopīgi piešķir līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm, pašlaik nākas saskarties ar konkrētām juridiskām problēmām saistībā ar valstu tiesību aktu kolīzijām. Neraugoties uz to, ka [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīva 2004/17/EK [(2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV 2004, L 134, 1. lpp.),] netieši atļāva kopēju pārrobežu publisko iepirkumu, līgumslēdzēji joprojām saskaras ar lielām juridiskām un praktiskām grūtībām, veicot iegādes no centralizēto iepirkumu struktūrām citās dalībvalstīs vai kopīgi piešķirot līgumu slēgšanas tiesības. Lai līgumslēdzēji varētu gūt pēc iespējas lielāku labumu no iekšējā tirgus potenciāla tādā ziņā kā apjomradīti ietaupījumi un dalīts risks un ieguvumi, tostarp inovatīviem projektiem, kas saistīti ar lielāku risku, nekā pamatoti varētu uzņemties viens atsevišķs līgumslēdzējs, minētās grūtības būtu jānovērš. Tādēļ būtu jāpieņem jauni noteikumi par kopēju pārrobežu iepirkumu, lai atvieglotu sadarbību starp līgumslēdzējiem un ļautu gūt vairāk labumu no iekšējā tirgus, radot pārrobežu uzņēmējdarbības iespējas piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Šiem noteikumiem būtu jāparedz nosacījumi centralizēto iepirkumu struktūru pārrobežu izmantošanai un jānorāda piemērojamie publiskā iepirkuma tiesību akti, tostarp piemērojamie tiesību akti par tiesisko aizsardzību, kopēju pārrobežu procedūru gadījumos, papildinot noteikumus par tiesību normu kolīzijām, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes [2008. gada 17. jūnija] Regulā (EK) Nr. 593/2008 [par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV 2008, L 177, 6. lpp.)]. Turklāt līgumslēdzējiem no dažādām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai dibināt kopējus tiesību subjektus saskaņā ar kādas valsts vai Savienības tiesību aktiem. Šādai kopējā iepirkuma formai būtu jāparedz īpaši noteikumi.
Tomēr līgumslēdzējiem nevajadzētu izmantot ar kopēju pārrobežu iepirkumu saistītās iespējas nolūkā apiet obligātos publisko tiesību noteikumus, kas atbilst Savienības tiesībām un ir tiem piemērojami dalībvalstī, kurā tie atrodas. Šādi noteikumi varētu ietvert, piemēram, noteikumus par pārredzamību un piekļuvi dokumentiem vai īpašas prasības attiecībā uz sensitīvu piegāžu izsekojamību.”
5 Direktīvas 2014/25 2. pants “Definīcijas” paredz:
“Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
[..]
10) “centralizētās iegādes darbības” ir pastāvīgas darbības, kas ietver kādu no šādām darbībām:
a) līgumslēdzējiem paredzētu piegāžu un/vai pakalpojumu iegāde;
b) līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana vai pamatnolīgumu slēgšana par līgumslēdzējiem paredzētiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem;
[..]
12) “centralizēto iepirkumu struktūra” ir līgumslēdzējs šīs direktīvas 4. panta 1. punkta nozīmē vai līgumslēdzēja iestāde [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvas 2014/24/ES [(2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.)] 2. panta 1. punkta [1) apakšpunkta] nozīmē, kas īsteno centralizētās iegādes darbības un, iespējams, iegādes palīgdarbības.
Iepirkumu, ko veic centralizēto iepirkumu struktūra nolūkā veikt centralizētas iegādes darbības, uzskata par iepirkumu, lai veiktu kādu no 8.–14. pantā izklāstītajām darbībām. Šīs direktīvas 18. pantu nepiemēro iepirkumam, ko veic centralizēto iepirkumu struktūra, lai veiktu centralizētās iegādes darbības;
[..].”
6 Direktīvas 2014/25 4. pantā “Līgumslēdzēji” ir noteikts:
“1. Šajā direktīvā līgumslēdzēji ir subjekti:
a) kas ir līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi un kas veic vienu no 8.–14. pantā minētajām darbībām;
b) kuru viens no darbības veidiem, ja attiecīgie līgumslēdzēji nav līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi, ir kāda no 8.–14. pantā minētajām darbībām vai to apvienojums un kuri darbojas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde.
2. “Publisks uzņēmums” ir jebkurš uzņēmums, kurā līgumslēdzējām iestādēm var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme atbilstoši to īpašuma tiesībām uz minēto uzņēmumu, finansiālajai līdzdalībai minētajā uzņēmumā vai noteikumiem, kas piemērojami minētajam uzņēmumam.
[..]”
7 Šīs direktīvas 57. panta “Iepirkums, kurā iesaistīti līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm” 1.–3. punkts paredz:
“1. Neskarot 28. līdz 31. pantu, līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm var rīkoties kopīgi, lai piešķirtu līgumu slēgšanas tiesības, izmantojot kādu no šajā pantā paredzētajiem līdzekļiem.
Līgumslēdzēji neizmanto šajā pantā paredzētos līdzekļus, lai izvairītos no publisko tiesību obligāto noteikumu piemērošanas atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, ko tiem piemēro to dalībvalstī.
2. Dalībvalsts saviem līgumslēdzējiem neaizliedz izmantot centralizētās iegādes darbības, ko piedāvā centralizēto iepirkumu struktūras, kas atrodas citā dalībvalstī.
Tomēr attiecībā uz centralizētajām iegādes darbībām, ko piedāvā centralizēto iepirkumu struktūra, kas atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā uzņēmējdarbību veic līgumslēdzēji, dalībvalstis var noteikt, ka to līgumslēdzēji drīkst izmantot tikai tās centralizētās iegādes darbības, kas definētas 2. panta 10. punkta a) vai b) apakšpunktā.
3. Centralizēto iegādes darbību nodrošināšanu, ko veic centralizēto iepirkumu struktūra, kas atrodas citā dalībvalstī, veic saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra.
Tās dalībvalsts noteikumus, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra, piemēro arī:
a) līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai dinamiskā iepirkumu sistēmā;
b) rīkojot konkursa atsākšanu saskaņā ar pamatnolīgumu.”
Austrijas tiesības
8 2018. gada 20. augusta Bundesvergabegesetz 2018 (2018. gada Federālais likums par publiskajiem iepirkumiem) (BGBl. I, 65/2018; turpmāk tekstā – “BVergG 2018”) 180. panta “Vairāku darbības nozaru līgumslēdzēju subjektu kopīgs pārrobežu iepirkums” 2. punkts noteic:
“Ja centralizēto iegādes darbību nozares līgumslēdzējam subjektam veic Direktīvas 2014/25/ES 2. panta 12. punktā minētā centralizēto iepirkumu struktūra ar juridisko adresi citā Savienības dalībvalstī vai citā EEZ līguma līgumslēdzējā valstī
1. Publiskā iepirkuma procedūru regulē
[..]
saskaņā ar tās valsts tiesisko regulējumu, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra.”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
9 Ar paziņojumu, kas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts 2020. gada 22. maijā, tika uzsākta publiskā iepirkuma procedūra par pamatnolīgumu, lai veiktu elektroinstalāciju darbus, kā arī ar to saistītos būvniecības un demontāžas darbus. Iepirkums (teritoriāli) bija sadalīts 36 daļās, kuru izpildes vieta bija Bulgārijā. Iepirkuma vērtība pārsniedza robežvērtību, un tam tādā gadījumā piemēro Savienības tiesību aktos paredzētos noteikumus par procedūru un publicitāti publiskā iepirkuma jomā.
10 Elektrorazpredelenie Yug EAD (turpmāk tekstā – “ER Yug”), atbilstoši Bulgārijas tiesībām dibināta akciju sabiedrība ar juridisko adresi Bulgārijā, bija līgumslēdzēja šajā iepirkuma procedūrā.
11 EBS, atbilstoši Austrijas tiesībām dibināta sabiedrība ar juridisko adresi Austrijā, šajā iepirkuma procedūrā kā centralizēto iepirkumu struktūra pārstāvēja ER Yug.
12 Gan ER Yug, gan EBS netieši pilnībā pieder EVN AG, no kuras savukārt 51 % pieder Land Niederösterreich (Lejasaustrijas federālā zeme, Austrija).
13 Saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā EBS bija atbildīga par šā iepirkuma norisi un izpildi, savukārt līgums, kura priekšmets bija pieprasītie pakalpojumi, bija jānoslēdz ar ER Yug kā nozares līgumslēdzēju. Šajā iepirkumā Landesverwaltungsgericht Niederösterreich (Lejasaustrijas federālās zemes Administratīvā tiesa) tika izraudzīta par pārskatīšanas procedūrās atbildīgo iestādi. Tajā bija arī paredzēts, ka Austrijas tiesības ir piemērojamās tiesības “iepirkuma procedūrai un visiem prasījumiem, kas no tās izriet”, un ka “līguma izpildei” ir piemērojamas Bulgārijas tiesības.
14 Divi Bulgārijas uzņēmumi Elektra EOOD un Penon EOOD atbilstoši pamatlīgumam iesniedza piedāvājumus dažādās iepirkuma daļās. Ar 2020. gada 28. un 30. jūlija lēmumiem tie tika informēti, ka to piedāvājumi nav izvēlēti.
15 Uzņēmumu prasības atcelt šos lēmumus 2020. gada 23. septembrī tika noraidītas ar Landesverwaltungsgericht Niederösterreich (Lejasaustrijas federālās zemes Administratīvā tiesa) rīkojumiem, atzīstot, ka šajā ziņā šīs tiesas kompetencē nav izskatīt lietas.
16 Šī tiesa uzskatīja, ka tai ir lūgts izskatīt jautājumu par to, vai Bulgārijas uzņēmums ar Bulgārijā reģistrētu līgumslēdzēju var noslēgt līgumu, kurš ir jāizpilda šajā dalībvalstī un uz kuru attiecas šīs pašas valsts tiesības. Taču minētā tiesa uzskata, ka, ja šādos apstākļos tiktu atzīta tās kompetence, tā būtu būtiska iejaukšanās Bulgārijas Republikas suverenitātē un radītu konfliktu ar starptautiskajās tiesībās atzīto teritorialitātes principu. Tas, ka Lejasaustrijas federālā zeme kontrolē ER Yug, nekādi neietekmējot šīs pašas tiesas kompetenci līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas jomā ar uzņēmumiem ar juridisko adresi ārvalstīs.
17 Turklāt, tāpat kā Direktīvas 2014/25 57. panta 3. punkts, arī 2018. gada BVergG 180. panta 2. punkts paredzot noteikumu par centralizētajām iegādes darbībām, kuras nozares līgumslēdzēja uzdevumā veic centralizēto iepirkumu struktūra ar juridisko adresi citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas šis līgumslēdzējs. Tomēr šajā normā esot ietvertas tikai materiālās tiesības, kas ir piemērojamas publiskā iepirkuma līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrai, neprecizējot iespējamai pārskatīšanas procedūrai piemērojamās procesuālās tiesības. Protams, Direktīvas 2014/25 82. apsvērumā esot atsauce uz piemērojamo tiesisko regulējumu “tiesiskajai aizsardzībai”, tomēr tas nav ticis pārņemts pašā šīs direktīvas tekstā. Turklāt minētās direktīvas 57. pantā ietvertais formulējums “centralizētas iegādes darbības” neattiecoties uz pārskatīšanas procedūru.
18 Elektra, Penon un EBS par iepriekš minētajiem rīkojumiem iesniedza revīzijas (Revision) sūdzības Verwaltungsgerichtshof (Administratīvā tiesa, Austrija). Tās iesniedza Bulgārijas Republikas augstākās administratīvās tiesas nolēmuma, ar kuru apstiprināts Bulgārijas Publisko iepirkumu kontroles iestādes lēmums par tās kompetences neesamību attiecīgajā publiskā iepirkuma lietā, apliecinātu tulkojumu.
19 Šie lietas dalībnieki apgalvo, ka, ņemot vērā Direktīvas 2014/25 mērķi paredzēt vienotu režīmu centralizētu pārrobežu iepirkumu jomā, šīs direktīvas 57. panta 3. punkts un līdz ar to 2018. gada BVergG 180. panta 2. punkts esot jāinterpretē tādējādi, ka tie attiecas ne tikai uz pašu iepirkuma procedūru, bet arī uz pārskatīšanas procedūru, kas, iespējams, var sekot šādai līgumslēgšanas tiesību piešķiršanai. Tā kā centralizēto iepirkumu struktūrai būtu jāpiemēro Austrijas materiālās tiesības publiskā iepirkuma jomā, pārskatīšanas procedūrai būtu jānotiek Austrijas pārsūdzības iestādē saskaņā ar Austrijas procesuālajām tiesībām. Tālab noteicošais teritoriālās piesaistes elements esot centralizēto iepirkumu struktūras juridiskā adrese.
20 Šādos apstākļos Verwaltungsgerichtshof (Administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Direktīvas 2014/25 57. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka centralizētās iegādes darbības, ko veic centralizēto iepirkumu struktūra, kas atrodas “citā dalībvalstī”, tiek veiktas tad, ja līgumslēdzējs – neatkarīgi no jautājuma par šī līgumslēdzēja kontroles attiecināšanu – atrodas dalībvalstī, kas nav centralizēto iepirkumu struktūras atrašanās vietas valsts?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:
vai Direktīvas 2014/25 57. panta 3. punktā paredzētā kolīziju norma, saskaņā ar kuru “centralizētās iegādes darbības” veic centralizēto iepirkumu struktūra, kas atrodas citā dalībvalstī, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību normām, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra, attiecas arī uz pārskatīšanas procedūrai piemērojamiem tiesību aktiem un pārskatīšanas iestādes kompetenci Direktīvas 92/13 izpratnē?
3) Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu ir noliedzoša:
vai Direktīva 92/13 un it īpaši tās 1. panta 1. punkta ceturtā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts pārskatīšanas iestādes kompetencei pārskatīt līgumslēdzēja lēmumus ir jāattiecas uz visiem līgumslēdzējiem, kuri atrodas par pārskatīšanas procedūru atbildīgās iestādes dalībvalstī, vai arī kompetence ir jānosaka atkarībā no tā, vai attiecībā uz līgumslēdzēju dominējoša ietekme (Direktīvas 2014/25 3. panta 4. punkta c) apakšpunkta vai 4. panta 2. punkta izpratnē) ir reģionālai vai vietējai iestādei vai publisko tiesību subjektam, kas ir attiecināms uz struktūras, kura ir atbildīga par pārskatīšanas procedūru, dalībvalsti?”
Par pirmo jautājumu
21 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2014/25 57. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka centralizēto iegādes darbību, kur līgumslēgšanas tiesības kopīgi piešķir dažādu dalībvalstu līgumslēdzēji, veic “citā dalībvalstī esoša centralizēto iepirkumu struktūra”, ja neatkarīgi no tā, kā to kontrolē tās dalībvalsts publisko tiesību subjekts, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūras juridiskā adrese, līgumslēdzēja juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra.
22 Saskaņā ar Direktīvas 2014/25 57. panta 3. punktu centralizētās iegādes darbības centralizēto iepirkumu struktūra, kas atrodas citā dalībvalstī, veic saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra. Tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra, attiecas arī uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu saskaņā ar dinamisko iepirkumu sistēmu, kā arī uz atkārtotu konkursu saskaņā ar pamatnolīgumu.
23 Jēdziens “centralizēto iepirkumu struktūra” ir definēts Direktīvas 2014/25 2. panta 12. punktā kā līgumslēdzējs šīs direktīvas 4. panta 1. punkta nozīmē vai līgumslēdzēja iestāde Direktīvas 2014/24 2. panta 1. punkta 1) apakšpunkta nozīmē, kas īsteno centralizētās iegādes darbības un, iespējams, iegādes palīgdarbības.
24 No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka iesniedzējtiesas galvenās šaubas ir par to, kā nošķirt dalībvalsti, kurā atrodas līgumslēdzēja juridiskā adrese, no dalībvalsts, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūras juridiskā adrese. Citiem vārdiem, tā Direktīvas 2014/25 57. panta piemērošanas nolūkā vēlas rast kritēriju par līgumslēdzēja piesaisti dalībvalstij.
25 Pamatlietas dalībnieki un citas ieinteresētās personas ir vienisprātis, ka piesaistes kritērijam ir jābūt līgumslēdzēja atrašanās vietai un ka šajā kontekstā nav nozīmes tam, vai un – attiecīgā gadījumā – kādā veidā un kādā mērā šis līgumslēdzējs pieder citai struktūrai, kas atrodas citā dalībvalstī. Tā Direktīvas 2014/25 57. panta 3. punktā paredzētais esot piemērojams tad, ja centralizēto iepirkumu struktūra un otrs līgumslēdzējs atrodas dažādās dalībvalstīs, kā šajā gadījumā – Austrijā un Bulgārijā.
26 Šajā ziņā jāatgādina, ka gan centralizēto iepirkumu struktūra, gan struktūra, kas īsteno iepirkuma procedūru, ir līgumslēdzējas iestādes Direktīvas 2014/25 izpratnē, un līdz ar to piesaistes kādai dalībvalstij kritērijs nevar būt atšķirīgs attiecībā uz vienu vai otru no šiem subjektiem.
27 Turklāt šīs direktīvas 57. panta 1. punktā ir paredzēts, ka līgumslēdzējiem nevajadzētu izmantot ar kopēju pārrobežu iepirkumu saistītās iespējas nolūkā apiet obligātos publisko tiesību noteikumus, kas atbilst Savienības tiesībām un ir tiem piemērojami “to dalībvalstī”. Šī panta 2. punkts attiecas uz centralizētajām iegādes darbībām, ko piedāvā centralizēto iepirkumu struktūra, “kas atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā uzņēmējdarbību veic līgumslēdzēj[i]”.
28 Neraugoties uz apstākli, ka Direktīvā 2014/25, lai noteiktu līgumslēdzēja piesaisti dalībvalstij, tiek izmantoti reizēm atšķirīgi formulējumi, tai skaitā tās dažādajās valodu versijās, tomēr šie formulējumi liek noprast, ka Savienības likumdevēja izvēlētais piesaistes kritērijs ir teritoriāls, kas turklāt atbilst vispārīgajam noteikumam, kurš būtībā izriet no šīs direktīvas 57. panta 1. punkta otrās daļas un saskaņā ar kuru visiem līgumslēdzējiem ir jāievēro noteikumi, kas ir spēkā to dalībvalstī.
29 Tādējādi, ja tādā gadījumā, kāds ir pamatlietā, centralizēto iepirkumu struktūra un līgumslēdzējs atrodas dažādās dalībvalstīs, ir jāuzskata, ka runa ir par pārrobežu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, kas tiek veikta ar centralizēto iepirkumu struktūras starpniecību.
30 Šajā ziņā ir jānorāda, ka no minētās direktīvas, it īpaši no tās 57. panta, neizriet, ka reģionālas iestādes vai publisko tiesību subjekta, kas kontrolē līgumslēdzēju, piederība konkrētai dalībvalstij ir atbilstošs šādas struktūras piesaistes kritērijs. Ja Savienības likumdevējs ir paredzējis izmantot kritēriju par saiknes esamību starp līgumslēdzēju un citu subjektu, tas to ir darījis nepārprotami – tāpat kā šīs pašas direktīvas 4. panta 2. punktā.
31 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/25 57. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka centralizēto iegādes darbību kopīga iepirkuma ietvaros, ko īsteno līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm, veic centralizēto iepirkumu struktūra, “kura atrodas citā dalībvalstī”, tad, ja līgumslēdzējs ir citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra, – un attiecīgā gadījumā neatkarīgi no trešās personas, kas kontrolē vienu vai otru no šiem subjektiem, juridiskās adreses.
Par otro jautājumu
32 Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2014/25 57. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētā tiesību kolīziju norma, saskaņā ar kuru centralizēto iepirkumu struktūras iegādes darbības tiek veiktas saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību normām, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra, attiecas arī uz pārskatīšanas procedūrām Direktīvas 92/13 izpratnē, kuras attiecina uz šīm darbībām.
33 Kā norādījusi iesniedzējtiesa, Direktīvas 2014/25 57. panta 3. punkts skaidri nenoteic, vai tās dalībvalsts tiesību normās, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra, ir reglamentētas pārskatīšanas procedūras, kā arī par pārskatīšanas procedūru atbildīgās iestādes kompetence Direktīvas 92/13 izpratnē.
34 “Centralizētās iegādes darbības”, uz kurām ir atsauce šajā tiesību normā, Direktīvas 2014/25 2. panta 10. punktā ir definētas kā darbības, kas tiek veiktas pastāvīgi un kas izpaužas vai nu kā līgumslēdzējiem paredzētu piegāžu un/vai pakalpojumu iegāde, vai kā līgumslēgšanas tiesību piešķiršana vai pamatnolīgumu slēgšana par līgumslēdzējiem paredzētiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas paredzēti šādiem subjektiem.
35 Lai gan atzīstams, ka, pamatojoties uz gramatisko interpretāciju, Direktīvas 2014/25 57. panta 3. punkts, šķiet, attiecas tikai uz materiālajām tiesībām līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas jomā, tā formulējums tomēr neizslēdz, ka šī tiesību norma attiecas gan uz tiesību aktiem par pārskatīšanas procedūrām, gan uz iestādi, kas ir atbildīga par pārskatīšanas procedūru Direktīvas 92/13 izpratnē.
36 Šajos apstākļos saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķi (spriedums, 2023. gada 29. jūnijs, Interfel, no C‑501/22 līdz C‑504/22, EU:C:2023:531, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).
37 Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, ja Savienības tiesību normu var interpretēt dažādi, priekšroka dodama interpretācijai, kas saglabā tās lietderīgo iedarbību (spriedums, 2023. gada 29. jūnijs, Interfel, no C‑501/22 līdz C‑504/22, EU:C:2023:531, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).
38 Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2014/25 78. apsvērumu būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz atbildību par šajā direktīvā noteikto pienākumu ievērošanu, arī pārskatīšanas procedūru gadījumā, starp centralizēto iepirkumu struktūru un līgumslēdzējiem, kas veic savus iepirkumus no tās vai ar tās starpniecību.
39 Šajā pašā apsvērumā ir paredzēti divi gadījumi, no kuriem pirmajam ir raksturīgs tas, ka centralizēto iepirkumu struktūra pati uzņemas atbildību par publiskā iepirkuma līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, bet otrajā gadījumā līgumslēdzēja iestāde atbild par noteiktām procedūras daļām, kā, piemēram, konkursa atsākšanu saskaņā ar pamatnolīgumu vai līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz dinamisko iepirkumu sistēmu. Pirmajā minētajā gadījumā centralizēto iepirkumu struktūrai pašai būtu jāuzņemas tieša atbildība par procedūru likumību, bet otrajā minētajā gadījumā – par procedūras posmiem, par kuriem tā ir atbildīga.
40 Turklāt Direktīvas 2014/25 82. apsvērumā ir norādīts, ka būtu jāpieņem jauni noteikumi par kopēju pārrobežu iepirkumu un šiem noteikumiem būtu jāparedz nosacījumi centralizēto iepirkumu struktūru pārrobežu izmantošanai un jānorāda piemērojamie publiskā iepirkuma tiesību akti, tostarp piemērojamie tiesību akti par tiesisko aizsardzību, kopēju pārrobežu procedūru gadījumos.
41 No šiem apsvērumiem izriet, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies noteikt ne tikai materiālās tiesības, kas piemērojamas pārrobežu iepirkumam un centralizētajām iepirkumu struktūrām, bet arī tiesības sākt pārskatīšanas procedūras, kuras var būt iespējamas saistībā ar šādu iepirkumu un šīm darbībām.
42 Līdz ar to priekšroka ir dodama tādai Direktīvas 2014/25 normu, kuras reglamentē šādu iepirkumu un darbības, interpretācijai, kas ļautu aptvert gan materiālās tiesības, gan normas par pārskatīšanas procedūrām.
43 Tādējādi uzskatāms, ka Direktīvā 2014/25 ir atsauce uz dalībvalstu tiesībām ne tikai šo tiesību normu, kuras reglamentē pārrobežu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, aspektā, bet arī tādu tiesību normu aspektā, kurās ir reglamentētas pārskatīšanas procedūras, tostarp tiesvedība, kas var sekot šādai līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrai.
44 Šāda interpretācija turklāt atbilst Direktīvas 2014/25 mērķim, proti, izveidot vienotu režīmu centralizētu pārrobežu iepirkumu jomā. Ciktāl centralizēto iepirkumu struktūra ir aicināta veikt savas centralizētās iegādes darbības atbilstoši tās dalībvalsts tiesību normām, kurā tā atrodas, šķiet loģiski, ka pārskatīšanas procedūra, kuru, iespējams, var sākt, norit saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesībām un attiecīgās par pārskatīšanas procedūru atbildīgās iestādes kompetence tiek noteikta saskaņā ar šīm pašām tiesībām.
45 Turklāt princips, saskaņā ar kuru tieši tās dalībvalsts tiesību normas, kurā atrodas līgumslēdzējs subjekts, reglamentē pārskatīšanas procedūras par šo subjektu veiktajiem pasākumiem, ir pamats Direktīvas 92/13 1. panta ceturtās daļas noteikumam, saskaņā ar kuru dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz līgumiem, uz ko attiecas Direktīva 2014/25 vai Direktīva 2014/23, līgumslēdzēju lēmumus var efektīvi un jo īpaši iespējami ātri pārskatīt, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts tiesību normas, ar kurām transponē minētos tiesību aktus.
46 Tas neizslēdz – kā to ir norādījusi Eiropas Komisija –, ka attiecīgā gadījumā publiskā iepirkuma līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrai piemērojamās tiesības ir jānošķir no tiesībām, kas var tikt piemērotas vēlāk noslēgtiem līgumiem.
47 Valsts tiesām, kas izskata strīdu saistībā ar pārrobežu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, īpaša uzmanība ir jāpievērš šajā procedūrā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalei un to kompetenču ierobežojumiem, kas attiecīgā gadījumā no tās var izrietēt, vienlaikus ņemot vērā šī sprieduma 27. punktā atgādināto Direktīvas 2014/25 57. panta 1. punktā ietverto noteikumu.
48 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/25 57. panta 3. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas 78. un 82. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētā tiesību kolīziju norma, saskaņā ar kuru centralizēto iepirkumu struktūras centralizētās iepirkumu darbības tiek veiktas saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību normām, kurā atrodas šī centralizēto iepirkumu struktūra, attiecas arī uz pārskatīšanas procedūrām Direktīvas 92/13 izpratnē, kas attiecas uz šīm darbībām, ciktāl minētā iepirkumu struktūra ir atbildīga par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras norisi.
Par trešo jautājumu
49 Ņemot vērā uz pirmo un otro jautājumu sniegtās atbildes, uz trešo jautājumu nav jāatbild, jo iesniedzējtiesa to ir uzdevusi tikai tad, ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu būtu noliedzoša.
Par tiesāšanās izdevumiem
50 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK, 57. panta 3. punkts
ir jāinterpretē tādējādi, ka
centralizēto iegādes darbību kopīga iepirkuma ietvaros, ko īsteno līgumslēdzēji no dažādām dalībvalstīm, veic centralizēto iepirkumu struktūra, “kura atrodas citā dalībvalstī”, tad, ja līgumslēdzējs ir citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā atrodas centralizēto iepirkumu struktūra, – attiecīgā gadījumā neatkarīgi no trešās personas, kas kontrolē vienu vai otru no šiem subjektiem, juridiskās adreses.
2) Direktīvas 2014/25 57. panta 3. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas 78. un 82. apsvērumu,
ir jāinterpretē tādējādi, ka
šajā tiesību normā paredzētā tiesību kolīziju norma, saskaņā ar kuru centralizētās iepirkumu struktūras centralizētās iepirkumu darbības tiek veiktas saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību normām, kurā atrodas šī centralizēto iepirkumu struktūra, attiecas arī uz pārskatīšanas procedūrām Padomes Direktīvas 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, izpratnē, kas attiecas uz šīm darbībām, ciktāl minētā iepirkumu struktūra ir atbildīga par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras norisi.
[Paraksti]