Lieta T‑299/11
(spriedums publicēts izvilkumu veidā)
European Dynamics Luxembourg SA u.c.
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju
(preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Ārējo pakalpojumu sniegšana programmu un projektu vadībā un tehniskajā konsultēšanā informācijas tehnoloģiju jomā – Pretendenta novērtējums daudzpakāpju procedūrā – Piešķiršanas kritēriji – Vienlīdzīgas iespējas – Pārredzamība – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pienākums norādīt pamatojumu – Ārpuslīgumiskā atbildība – Iespējas zaudēšana
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2015. gada 7. oktobra spriedums
1. Eiropas Savienības publiskā iepirkuma līgumi – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Pienākums ievērot vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principu – Nepieciešamība nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un ievērot pārskatāmības principu – Piemērojamība – Tāda apakškritēriju punktu sadalījuma saistībā ar piešķiršanas kritēriju, kas nav paredzēts iepirkuma procedūras specifikācijās, ne arī iepriekš paziņots pretendentiem, piemērošana – Nepieļaujamība
(Padomes Regulas Nr. 1605/2002 89. panta 1. punkts)
2. Eiropas Savienības publiskā iepirkuma līgumi – Līguma noslēgšana pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā – Iestāžu novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas
3. Eiropas Savienības publiskā iepirkuma līgumi – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana – Piešķiršanas kritēriji – Pienākums ievērot vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem un pārskatāmības principus – Piemērojamība – Skaidrības un precizitātes trūkums – Pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums
(LESD 296. panta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 1605/2002 100. panta 2. punkts)
4. Iestāžu akti – Pamatojums – Kļūda faktos vai aprēķinos, kas pieļauta lēmuma pamatojumā, kurš citādi ir pietiekams – Ietekmes uz lēmuma tiesiskumu neesamība
(LESD 296. pants)
5. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā pieņemts lēmums noraidīt piedāvājumu – Pienākums pēc rakstiska lūguma paziņot pieņemtā piedāvājuma īpašības un priekšrocības, kā arī izraudzītā pretendenta vārdu – Līgumslēdzējas iestādes pienākums sniegt pieņemtā piedāvājuma un noraidītā pretendenta piedāvājuma sīku salīdzinošu analīzi – Trūkums – Iestādes atbilžu uz noraidītā pretendenta lūgumiem ņemšana vērā, norādot pamatojumu – Robežas
(LESD 296. pants; Padomes Regulas Nr. 1605/2002 100. panta 2. punkts; Komisijas Regulas Nr. 2342/2002 149. panta 3. punkts)
6. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Cēloņsakarība – Pretendentam radušies zaudējumi no līguma slēgšanas tiesību zaudēšanas uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūrā – Iestādes, kas piešķir publiskā iepirkuma slēgšanas tiesības, lēmums, kurā ir pārkāpti vienlīdzīgu iespēju un pārskatāmības principi un pieļauta acīmredzamas kļūdas vērtējumā dēļ – Cēloņsakarības esamība
(LESD 340. panta otrā daļa)
7. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Reāls un droši zināms kaitējums, ko radījis prettiesisks akts – Jēdziens – Iespējas iegūt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības zaudēšana – Iekļaušana – Novērtēšana – Kritēriji
(LESD 340. panta otrā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)
8. Ārpuslīgumiskā atbildība – Kaitējums – Novērtēšana – Tādu pierādījumu neesamība, kas Savienības tiesai ļautu spriest par spriedumu, ar kuru konstatēta Savienības pieļauto pārkāpumu esamība – Kaitējuma atlīdzības noteikšanai norāde uz vēlāku tiesvedības stadiju
(LESD 340. pants)
9. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Reāls un droši zināms kaitējums, ko radījis prettiesisks akts – Kaitējums, kuru radījis noraidītā pretendenta reputācijas un uzticamības aizskārums Savienības tiesas atceltas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā – Apstrīdētā akta, ar ko nodrošināta atbilstoša nodarītā kaitējuma atlīdzība, atcelšana
(LESD 340. pants)
1. Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu līgumslēdzējai iestādei katrā publiskā iepirkuma procedūras posmā ir jānodrošina vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana un līdz ar to jānodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem. Tāpat vienlīdzīgas attieksmes princips arī nozīmē, ka pretendentiem ir jābūt vienlīdzīgā situācijā gan brīdī, kad tie sagatavo savus piedāvājumus, gan brīdī, kad šos piedāvājumus izvērtē līgumslēdzēja iestāde. Tas konkrētāk nozīmē, ka piešķiršanas kritērijiem specifikācijās vai paziņojumā par līgumu ir jābūt formulētiem tā, lai ikviens pietiekami informēts un samērā rūpīgs pretendents varētu tos interpretēt vienveidīgi, un ka piedāvājumu vērtēšanā šie kritēriji ir jāpiemēro objektīvi un vienādi visiem pretendentiem. Turklāt pārskatāmības princips, kura mērķis galvenokārt ir garantēt to, ka no līgumslēdzējas iestādes puses nepastāv favorītisma un patvaļības risks, nosaka, ka visi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumi un kārtība ir skaidri, precīzi un nepārprotami formulēti paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu vai iepirkumu procedūras specifikācijās, lai, pirmkārt, ikviens pietiekami informēts un samērā rūpīgs pretendents varētu saprast to precīzu apjomu un varētu tos interpretēt vienveidīgi un, otrkārt, līgumslēdzēja iestāde varētu pārbaudīt, vai pretendentu piedāvājumi faktiski atbilst kritērijiem, kas regulē attiecīgo publisko iepirkumu.
Šajos apstākļos līgumslēdzēja iestāde nevar piemērot apakškritēriju punktu sadalījuma noteikumus, kas iepriekš nav darīti zināmi pretendentiem. Tādējādi, piemērojot citādu apakškritēriju punktu sadalījumu saistībā ar minēto piešķiršanas kritēriju, kas nav paredzēts iepirkuma procedūras specifikācijās, ne arī iepriekš paziņots pretendentiem, līgumslēdzēja iestāde tātad pretendentiem par sliktu ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principus.
(sal. ar 44., 48. un 53. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 58. punktu)
3. Ir jāsecina, ka pamatojuma nesniegšana LESD 296. panta otrās daļas izpratnē, lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 100. panta 2. punktu, gadījumā, kad precizitātes trūkuma iepirkumu procedūras specifikācijās, kā arī pretendentu piedāvājumu vērtēšanas komisijas lēmuma lakoniskā un vispārīgā rakstura dēļ, gan pretendentam, gan Savienības tiesai ir neiespējami pārbaudīt attiecībā uz galvenā projekta koordinatora un projekta vadītāja iekļaušanu izvirzītās kritikas ticamību un līdz ar to konstatēt, vai tajā ir pieļauta kāda acīmredzama kļūda vērtējumā.
(sal. ar 85. un 86. punktu)
4. Vienkāršas faktu vai aprēķinu kļūdas, kas neietekmē procedūras rezultātu, nevar pamatot apstrīdētā akta atcelšanu.
(sal. ar 107. punktu)
5. Saskaņā ar Regulas Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 100. panta 2. punkta otro daļu līgumslēdzējai iestādei nevar tikt prasīts, lai tā paziņotu pretendentam, kura piedāvājums ticis noraidīts, pirmkārt, papildus šī piedāvājuma noraidīšanas iemesliem – detalizētu pārskatu par veidu, kādā katra tā piedāvājuma nianse tikusi ņemta vērā, to izvērtējot, un, otrkārt, saistībā ar izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un salīdzinošo izdevīgumu paziņošanu – detalizētu tā salīdzinājumu ar noraidītā pretendenta piedāvājumu. Tāpat līgumslēdzējai iestādei nav noraidītajam pretendentam pēc tā rakstiska pieteikuma jāiesniedz vērtēšanas ziņojums pilnībā. Savienības tiesa tomēr pārbauda, vai līgumslēdzējas iestādes piemērotā metode, lai veiktu piedāvājumu tehnisko novērtējumu, ir skaidri noteikta iepirkuma procedūras specifikācijās, ieskaitot dažādos piešķiršanas kritērijus, to attiecīgo svarīgumu vērtējumā, proti, kopējā punktu skaita aprēķinā, kā arī minimālo un maksimālo punktu skaitu attiecībā uz katru kritēriju.
Turklāt, ja līgumslēdzēja iestāde nosūta vēstuli pēc lūguma sniegt papildu paskaidrojumus par lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pirms prasības celšanas, taču pēc datuma, kas noteikts Regulas Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Regulai Nr. 1605/2002, 149. panta 3. punktā, šo vēstuli arī var ņemt vērā, lai izvērtētu, vai pamatojums attiecīgajā lietā ir bijis pietiekams. Proti, pienākums norādīt pamatojumu ir jāizvērtē, balstoties uz informāciju, kas bija prasītājas rīcībā tās prasības celšanas brīdī, tomēr ievērojot, ka iestāde nevar sākotnējo pamatojumu aizstāt ar pilnīgi jaunu pamatojumu.
(sal. ar 129. un 130. punktu)
6. Savienības ārpuslīgumiskās atbildības par tās iestāžu prettiesisku rīcību iestāšanās LESD 340. panta otrās daļas izpratnē ir atkarīga no tā, vai ir izpildīti visi nosacījumi, proti, iestādēm pārmestā rīcība ir prettiesiska, zaudējumi ir reāli un pastāv cēloņsakarība starp konkrēto rīcību un norādīto kaitējumu.
Attiecībā uz lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kuram piemīt trūkumi pamatojumā, ir neiespējami konstatēt pastāvošo cēloņsakarību starp šiem trūkumiem pamatojumā un apgalvoto noraidītā pretendenta ciesto kaitējumu, jo pamatojuma nenorādīšana pati par sevi nevar izraisīt Savienības atbildību, it īpaši, ja pamatojuma neesamības gadījumā nevar pierādīt, ka līgums būtu varējis tikt piešķirts vai pat ka to vajadzēja piešķirt prasītājai.
Savukārt attiecībā uz cēloņsakarību starp konstatētajiem pārkāpumiem pēc būtības, proti, pirmkārt, vienlīdzīgu iespēju un pārskatāmības principu pārkāpumiem, kā arī acīmredzamām kļūdām vērtējumā un, otrkārt, iespējas zaudēšanu, līgumslēdzēja iestāde nevar vienīgi apgalvot, ka, ņemot vērā savu plašo novērtējuma brīvību, tai nebija pienākums prasītājai piešķirt publisko iepirkumu. Ir jākonstatē, ka līgumslēdzējas iestādes pieļautie pārkāpumi pēc būtības saistībā ar līgumslēdzēju piedāvājumu individuālo un salīdzinošo vērtējumu varēja ietekmēt prasītājas iespējas tikt ierindotai pirmajā vai otrajā vietā saskaņā ar daudzpakāpju sistēmu. Tā tas ir it īpaši attiecībā uz minēto piedāvājumu salīdzinošo vērtējumu par piešķiršanas kritēriju, saistībā ar kuru līgumslēdzēja iestāde esot ievērojusi acīmredzami kļūdainu iepirkuma procedūras specifikāciju izpratni.
(sal. ar 140.–144. punktu)
7. Attiecībā uz noraidītā pretendenta prasību, kas vērsta uz to, lai atlīdzinātu zaudējumus saistībā ar apgalvoto ciesto kaitējumu zaudētās iespējas, ka tam tiktu piešķirtas publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, pat ņemot vērā līgumslēdzējas iestādes plašo novērtējuma brīvību attiecībā uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tas, ka prasītāja zaudēja iespēju, ir uzskatāms par reālu un droši zināmu kaitējumu.
Šajā ziņā tādā situācijā, kurā pēc strīdīgā procesa Vispārējā tiesā beigām pastāv nopietns risks, ka konkrētais iepirkums jau būs pilnībā izpildīts, tas, ka Savienības tiesa pat neatzītu šādas iespējas zaudēšanu un nepieciešamību šajā ziņā piešķirt kompensāciju, būtu pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā paredzētajam tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā principam. Proti, šādā situācijā lēmuma par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu atcelšana ar atpakaļejošu spēku vairs nesniegtu nekādas priekšrocības noraidītajam pretendentam, jo iespēju zaudēšana ir neatgriezeniska. Turklāt ir jāņem vērā tas, ka nosacījumu dēļ, kas reglamentē pagaidu noregulējuma tiesvedības, kuras izskata Vispārējās tiesas priekšsēdētājs, pretendents, kura piedāvājums ticis prettiesiski novērtēts un noraidīts, praktiski tikai retos gadījumos var panākt šāda lēmuma izpildes apturēšanu.
Attiecībā uz kaitējuma, kas saistīts ar iespējas zaudēšanu, atlīdzības apmēru, ir jāņem vērā konkrētā līguma paredzamā vērtība, kāda tā norādīta paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu; prasītājas piedāvājuma iespējamās uzskatīšanas par veiksmīgu likme; ar līgumslēdzēju noslēgtā publiskā iepirkuma līguma ilgums; neto peļņa, kuru prasītāja būtu guvusi minētā līguma izpildes laikā un prasītājas citādi gūtā peļņa konkrētā iepirkuma nepiešķiršanas dēļ, lai novērstu pārmērīgu kompensēšanu. Turklāt, lai noteiktu kopējo summu, kas atlīdzināma saistībā ar iespējas zaudēšanu, konkrētā neto peļņa ir jāpareizina ar veiksmes iespējamības likmi.
(sal. ar 144., 145. un 149.–154. punktu)
8. Gadījumā, kad Savienības tiesa, ņemot vērā lietas apstākļus, nevar galīgi lemt par zaudējumu atlīdzības apmēru, kas Savienībai ir jāpiešķir prasītājai par iespējas zaudēšanu, procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ ir lietderīgi vispirms lemt par Savienības atbildību, pieņemot starpspriedumu. Par Savienības pieļautajiem pārkāpumiem izmaksājamās zaudējumu atlīdzības summu noteikšana ir veicama vēlākā stadijā, lietas dalībniekiem savstarpēji vienojoties, vai arī, ja šāda vienošanās netiek panākta, to nosakot Vispārējai tiesai.
(sal. ar 147. punktu)
9. Attiecībā uz noraidītā pretendenta prasību atlīdzināt kaitējumu, ko radījis apgalvotais tā reputācijai un uzticamībai nodarītais aizskārums, ar iespējamo Savienības tiesas veikto lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu atcelšanu principā ir pietiekami, lai atlīdzinātu kaitējumu, ko radījis minētais aizskārums, neesot vajadzībai spriest, vai attiecīgā gadījumā nepamatota tā piedāvājuma ierindošana saskaņā ar daudzpakāpju sistēmu, ir uzskatāma par šādu aizskārumu.
(sal. ar 155. punktu)