Lieta T‑361/06

Ballast Nedam NV

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nīderlandes ceļu seguma bitumena tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Vainojamība pārkāpjošā rīcībā – Tiesības uz aizstāvību – Sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, sekas attiecībā uz trešajām personām

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2012. gada 27. septembra spriedums

1.      Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Vērtēšanas kritēriji –Prezumpcija par mātesuzņēmuma īstenotu izšķirošu ietekmi uz tam pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem – Komisijas iespēja apstiprināt prezumpciju ar faktiskiem apstākļiem, lai pierādītu izšķirošas ietekmes faktisku īstenošanu – Pienākuma neesamība

(EKL 81. un 82. pants)

2.      Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Vērtēšanas kritēriji – Prezumpcija par mātesuzņēmuma īstenotu izšķirošu ietekmi uz tam pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem – Pierādīšanas pienākuma pāreja un nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpums – Neesamība

(EKL 81. un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

3.      Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Vērtēšanas kritēriji – Prezumpcija par mātesuzņēmuma īstenotu izšķirošu ietekmi uz tam pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem – Uzņēmuma, kas vēlas atspēkot šo prezumpciju, pierādīšanas pienākums – Valsts tiesības, ar kurām mātesuzņēmumiem ir paredzēti noteikti pienākumi attiecībā uz to meitasuzņēmumiem – Ietekmes neesamība

(EKL 81. un 82. pants)

4.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums par konkurences tiesību normu piemērošanu – Pamatojuma neesamības novēršana tiesvedības laikā – Nepieļaujamība – Papildu norādes, kuras sniegtas, lai papildinātu pamatojumu, kas jau ir pietiekams, un atbildētu uz prasītāja argumentiem – Pieļaujamība

(EKL 81., 82. un 230. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

5.      Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Lēmums, kas atšķiras no paziņojuma par iebildumiem – Tiesību uz aizstāvību pārkāpums – Nosacījums – Novērtējums katrā atsevišķā gadījumā

(EKL 81. un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 1. punkts)

6.      Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Komisijas pieļautais meitasuzņēmuma tiesību uz aizstāvību pārkāpums saistībā ar nepilnībām paziņojumā par iebildumiem – Komisijas lēmuma, ar kuru uzlikts naudas sods meitasuzņēmumam, atcelšana – Sprieduma ietekme uz mātesuzņēmumam uzlikto naudas sodu – Neesamība

(EKL 81. un 82. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 24.–29., 35. un 36. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 30. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 32. un 33. punktu)

4.      Saskaņā ar EKL 230. pantu celtās prasības par konkurences jomā Komisijas pieņemtā lēmuma atcelšanu ietvaros, kaut arī Komisija, lai pamatotu apstrīdēto lēmumu, nedrīkst izvirzīt jaunus apsūdzošus pierādījumus, kas nav iekļauti apstrīdētajā lēmumā, tā tomēr ir tiesīga atbildēt uz prasītāja argumentiem, ja prasītājs, balstoties uz citiem Vispārējā tiesā iesniegtiem dokumentiem, mēģina pierādīt, ka Komisija savā tēzē ir pieļāvusi kļūdu faktos. Apstrīdētā lēmuma autors var sniegt precizējumus tiesvedības stadijā, lai papildinātu pamatojumu, kas jau ir pietiekams pats par sevi, jo šie precizējumi var būt lietderīgi, Savienības tiesai veicot iekšējo kontroli attiecībā uz lēmuma pamatojumu, tādēļ, ka tie ļauj iestādei paskaidrot tās lēmuma pamatā esošus iemeslus.

(sal. ar 49. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 63.–66. un 69. punktu)

6.      Uzņēmums, attiecībā uz kuru tiek uzskatīts, ka tas kopā ar savu meitasuzņēmumu veido vienu uzņēmumu EKL 81. panta izpratnē, nevar apgalvot, ka līdz ar Vispārējās tiesas veikto tā meitasuzņēmumam uzliktā naudas soda samazināšanu būtu jāsamazina arī naudas sods, kas solidāri uzlikts šim uzņēmumam kā grupas mātesuzņēmumam, jo šis Vispārējās tiesas lēmums izriet no apstākļa, ka Komisija nav ievērojusi meitasuzņēmuma tiesības uz aizstāvību, nenorādot tam paziņojumā par iebildumiem, ka Komisija to atzīst par atbildīgu par otrā meitasuzņēmuma izdarīto pārkāpumu kā tā mātesuzņēmumu, nevis kā tā tiesību pārņēmēju.

Tā kā Vispārēja tiesa nav secinājusi par šī otrā meitasuzņēmuma pārkāpjošas rīcības neesamību un Komisija ir prezumējusi grupas mātesuzņēmuma izšķirošas ietekmes uz šo otro meitasuzņēmumu īstenošanu, pamatojoties uz to, ka mātesuzņēmumam netieši pieder viss otrā meitasuzņēmuma pamatkapitāls, Komisija bija tiesīga grupas mātesuzņēmumu vainot par otrā meitasuzņēmuma pārkāpjošo rīcību un noteikt tam pienākumu solidāri samaksāt naudas sodu. Proti, Komisijai ir rīcības brīvība lemt, kuras no personām uzņēmuma ietvaros tā uzskata par atbildīgām par pārkāpumu. Tātad grupas mātesuzņēmums var tikt atzīts par vienīgo atbildīgo personu par otrā meitasuzņēmuma rīcību.

(sal. ar 72.–75. punktu)