Language of document : ECLI:EU:T:2012:492

Lieta T‑362/06

Ballast Nedam Infra BV

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nīderlandes ceļu seguma bitumena tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Naudas sodi – Pārkāpuma pierādīšana – Pārkāpuma smagums – Vainojamība pārkāpjošā rīcībā – Tiesības uz aizstāvību – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Neierobežota kompetence

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2012. gada 27. septembra spriedums

1.      Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Lēmums, kas atšķiras no paziņojuma par iebildumiem – Skaidras norādes par statusu, kādā uzņēmums tiek apsūdzēts, neesamība – Tiesību uz aizstāvību pārkāpums

(EKL 81. un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 1. punkts)

2.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Pierādīšanas pienākuma apjoms – Komisijas izraudzīto pierādījumu nepieciešamā precizitātes pakāpe – Netiešu pierādījumu kopums – Pārbaude tiesā – Apjoms

(EKL 81. un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

3.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums, kas izdarīts, noslēdzot pret konkurenci vērstu nolīgumu – Lēmums, kas balstīts uz dokumentāriem pierādījumiem – Sodītā uzņēmuma ekonomiskas ieinteresētības šajā nolīgumā neesamība – Ietekmes neesamība

(EKL 81. panta 1. punkts)

4.      Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Pārkāpuma pierādīšana – Dažādu pierādījumu pierādījuma vērtības izvērtēšana – Kritēriji

(EKL 81. panta 1. punkts)

5.      Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Atbrīvojums – Uzņēmuma pienākums pierādīt sava lūguma pamatotību – Komisijas lēmums noraidīt lūgumu par atbrīvojumu – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(EKL 81. panta 3. punkts)

6.      Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Atbrīvojums – Piemērošanas joma – Horizontāli sadarbības nolīgumi – Iepirkumu nolīgumi, kuru mērķis ir ierobežot konkurenci attiecībā uz cenām – Novērtēšana atbilstoši pamatnostādnēs noteiktajiem principiem – Obligāta faktiskas ietekmes uz tirgu ņemšana vērā – Neesamība

(EKL 81. panta 1. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2001/C 3/02 18., 124. un 133. punkts)

7.      Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtēšanas kritēriji – Pret konkurenci vērsts mērķis – Pietiekams konstatējums – Konstatējums, kas nav pakārtots pienākumam sniegt pierādījumus par galapatērētājiem radītajām nelabvēlīgajām sekām – Novērtējums atbilstoši nolīguma saturam un ekonomiskajam kontekstam

(EKL 81. panta 1. punkts)

8.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Komisijas rīcības brīvība – Novērtēšana atbilstoši pārkāpuma raksturam – Sevišķi smagi pārkāpumi – Horizontāla aizliegtā vienošanās par cenām un atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgos darījumos ar tirdzniecības partneriem – Visaptverošs vērtējums

(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1. punkts)

9.      Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Dalība, kas esot notikusi spiediena ietekmē – Apstāklis, kas neattaisno uzņēmumu, kurš nav izmantojis iespēju paziņot kompetentajām iestādēm

(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 7. pants)

10.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Novērtēšana atbilstoši pārkāpuma raksturam – Sevišķi smagi pārkāpumi – Nepieciešamība noteikt to ietekmi un ģeogrāfisko apjomu – Neesamība

(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1. punkta A iedaļa)

11.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Attiecīgo uzņēmumu iedalīšana dažādās kategorijās – Nosacījumi – Vienlīdzīgas attieksmes principa un samērīguma principa ievērošana – Uzņēmumu apgrozījuma ņemšana vērā – Komisijas rīcības brīvība

(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1. punkta A iedaļas sestā un septītā daļa)

12.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Nepieciešamība atšķirīgi izturēties pret dažādiem vienā pārkāpumā iesaistītiem uzņēmumiem atkarībā no to kopējā apgrozījuma vai to apgrozījuma attiecīgās preces tirgū – Neesamība

(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1. punkta A iedaļas sestā daļa)

13.    Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Ņemšana vērā, īstenojot neierobežotās kompetences pilnvaras – Nosacījumi

(Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 48. panta 2. punkts)

14.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Vispārējās tiesas neierobežota kompetence – Pamatnostādņu naudas sodu noteikšanai ņemšana vērā – Robežas

(EKL 81. panta 1. punkts; LESD 261. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants; Komisijas Paziņojumi 98/C 9/03 un 2006/C 210/02)

1.      Procesā par konkurences tiesību normu pārkāpumu tiesību uz aizstāvību ievērošanai ir nepieciešams, lai ieinteresētajam uzņēmumam administratīvā procesa gaitā būtu bijusi iespēja lietderīgi darīt zināmu savu viedokli par apgalvoto faktu un apstākļu patiesumu un atbilstību, kā arī par dokumentiem, ko Komisija izmantojusi, lai pamatotu savu apgalvojumu par Līguma pārkāpuma pastāvēšanu. Tāpat, ņemot vērā tā nozīmīgumu, paziņojumā par iebildumiem ir nepārprotami jānorāda juridiskā persona, kurai varētu tikt uzlikts naudas sods, un tam jābūt adresētam šai personai. Tāpat ir svarīgi, lai paziņojumā par iebildumiem būtu norādīts, kādā statusā uzņēmumam tiek pārmesti norādītie fakti.

Komisijas lēmumam nav obligāti jābūt paziņojuma par iebildumiem precīzai kopijai. Tāpēc tikai tad, ja galīgajā lēmumā attiecīgie uzņēmumi tiek vainoti pārkāpumos, kas nav minēti paziņojumā par iebildumiem, vai tiek ņemti vērā citi fakti, ir jāuzskata, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību. Tā tas nav tad, ja apgalvotās atšķirības starp paziņojumu par iebildumiem un galīgo lēmumu attiecas tikai uz tādām darbībām, attiecībā uz kurām attiecīgie uzņēmumi jau ir snieguši paskaidrojumus un kas līdz ar to nav saistītas ar nevienu jaunu iebildumu.

Komisija nav izpildījusi savu pienākumu, ja paziņojumā par iebildumiem nav norādījusi, kādā statusā uzņēmumam tiek pārmests pārkāpums, un ja, ņemot vērā paziņojuma par iebildumiem formulējumu, šis uzņēmums nevarēja paredzēt, ka Komisija plāno galīgajā lēmumā vainot to pārkāpumā, balstoties uz tā tiešu iesaistīšanos aizliegtās vienošanās darbībās un uz tā kā mātesuzņēmuma statusu saskaņā ar prezumpciju par faktisku izšķirošas ietekmes uz tā meitasuzņēmuma rīcību īstenošanu, kas jāatspēko šim uzņēmumam. Ja paziņojums par iebildumiem nesniedz uzņēmumam iespēju iepazīties ar iebildumu par tā netiešu iesaistīšanos aizliegtās vienošanās darbībās, tam nav sniegta iespēja lietderīgi nodrošināt šajā sakarā savu aizstāvību administratīvajā procesā.

Ar to vien, pirmkārt, ka paziņojumā par iebildumiem Komisija vispārīgā veidā ir norādījusi, ka tā atzīst mātesuzņēmumus par atbildīgiem par to meitasuzņēmumu rīcību, un, otrkārt, ka uzņēmums zināja, ka meitasuzņēmums pieder tai kā mātesuzņēmumam pilnībā, nevar pietikt, lai secinātu, ka Komisija ir izpildījusi savu pienākumu norādīt paziņojumā par iebildumiem, kādā statusā uzņēmumam tiek pārmesti apgalvotie fakti.

(sal. ar 22., 23. un 29.–31. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 44. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 45. un 74. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 58.–60. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 82. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 83. un 84. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 87., 88. un 90. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 98.–100., 102., 103. un 106. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 104. punktu)

10.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 111.–114. punktu)

11.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 119., 121.–123. un 125. punktu)

12.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 124. punktu)

13.    No Vispārējas tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta, to aplūkojot kopsakarā ar tā 48. panta 2. punktu, izriet, ka pieteikumā par lietas ierosināšanu ir jānorāda strīda priekšmets, kā arī kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem un tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, ja vien tie nav balstīti uz tādiem tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā.

Tomēr Savienības tiesai, īstenojot savas neierobežotās kompetences pilnvaras, ir jābūt iespējai pieņemt jaunus pamatus vai argumentus, ciktāl tie ir iedarbīgi tās uzdevumu pildīšanas mērķiem un nav balstīti uz prettiesiskuma motīvu, kurš nav izvirzīts prasības pieteikumā.

(sal. ar 137. un 138. punktu)

14.    Konkurences jomā Vispārējai tiesai, kad tā pieņem lēmumu atbilstoši savai neierobežotajai kompetencei, nav saistoši ne Komisijas aprēķini, ne arī tās izdotās pamatnostādnes, bet tai ir jāveic savs vērtējums, ņemot vērā visus lietas apstākļus. Tomēr neierobežotas kompetences īstenošana, nosakot uzņēmumiem, kas ir EKL 81. pantam pretējas aizliegtās vienošanās vai saskaņoto darbību dalībnieki, uzlikto naudas sodu apmērus, nedrīkst radīt diskrimināciju starp šiem uzņēmumiem. Tātad, ja Vispārējā tiesa grasās atkāpties konkrēti attiecībā uz vienu uzņēmumu no aprēķina metodes, ko Komisija izmantojusi attiecībā uz visiem šiem uzņēmumiem, tai ir jāsniedz pamatojums šādam lēmumam.

(sal. ar 143. punktu)