Language of document :

Prasība, kas celta 2020. gada 23. oktobrī – Rumānija/Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-547/20)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rumānija (pārstāvji: E. Gane, R.I. Haţieganu un A. Rotăreanu)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

daļēji atcelt Regulu (ES) 2020/1055, konkrēti:

– 1. panta 3) punktu, ar ko tiek grozīts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts, un

– 2. panta 4) punkta a), b) un c) apakšpunktus, ar kuriem tiek grozīts Regulas (EK) Nr. 1072/2009 8. pants, papildinot to ar jaunu 2.a punktu, grozot 3. punktu un papildinot to ar 4.a punktu;

pakārtoti, gadījumā, ja Tiesa uzskatītu, ka šīs normas ir nedalāmi saistītas ar citām Regulas (ES) 2020/1055 normām vai skar šī tiesību akta būtību, pilnībā atcelt minēto Savienības tiesību aktu;

piespriest Parlamentam un Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam Rumānija izvirza trīs pamatus:

1. Pirmais pamats attiecas uz LES 5. panta 4. punktā noteiktā samērīguma principa pārkāpumu

Rumānija uzskata, ka 1. panta 3) punktā paredzētais pasākums attiecībā uz pienākumu transportlīdzeklim atgriezties dalībvalsts, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, saimnieciskās darbības centrā astoņu nedēļu laikā [pēc izbraukšanas no tā] neesot nepieciešams, lai nodrošinātu uzņēmējsabiedrības reālu un efektīvu klātbūtni šādā dalībvalstī, un esot acīmredzami nepiemērots noteiktā mērķa sasniegšanai.

Tas esot uzskatāms par nepamatotu un pārmērīgu finansiālu slogu autopārvadātājiem, kas radīs nevajadzīgas ekspluatācijas izmaksas, palielinās tukšbraucienu skaitu, kā arī paaugstinās CO2 emisijas.

Rumānija turklāt uzskata, ka 2. panta 4) punkta a), b) un c) apakšpunktā paredzētais pasākums, ar ko papildus tiek ierobežoti kabotāžas pārvadājumi, esot acīmredzami nepiemērots noteikto mērķu sasniegšanai un neesot nepieciešams, lai risinātu konstatētās problēmas, kuras ir saistītas ar kabotāžu regulējošo normu neievērošanu.

Tas esot uzskatāms par regresu attiecībā uz pašreizējo tirgus liberalizācijas līmeni, un ar to tikšos destabilizēta autopārvadājumu uzņēmējsabiedrību loģistikas ķēžu organizēšana, paildzināti dīkstāves periodi un palielināts tukšbraucienu skaits. Nesen ieviestās normas apgrūtināšot kabotāžu regulējošo tiesību normu piemērošanu un sarežģīšot kontroles mehānismus, radot autopārvadātājiem nevajadzīgus administratīvos slogus.

Turklāt abi pasākumi esot nesamērīgi attiecībā uz negatīvo ietekmi, ko tie rada Savienības dalībvalstu autopārvadājumu uzņēmumiem, it īpaši no dalībvalstīm, kuras ģeogrāfiski atrodas Savienības nomalē.

2. Otrais pamats ir balstīts uz nepamatoti ierobežotām tiesībām veikt uzņēmējdarbību, kuras ir garantētas LESD 49. pantā

Rumānija uzskata, ka ar 1. pantu 3) punktu ieviestais pasākums radīšot ievērojamas ekspluatācijas izmaksas tām autopārvadājumu uzņēmējsabiedrībām, kuras veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kas ģeogrāfiski atrodas Savienības nomalē. Šāda veida uzņēmējdarbības rentabilitāte un līdz ar to netieši arī labvēlīga vide šādas uzņēmējsabiedrības dibināšanai šajās valstīs būtiski samazināšoties. Vienlaikus jau reģistrētie autopārvadātāji pārcelšot savu saimniecisko darbību uz Rietumeiropas valstīm, lai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi, ko rada pienākums transportlīdzeklim atgriezties dalībvalsts, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, saimnieciskās darbības centrā astoņu nedēļu laikā [pēc izbraukšanas no tā].

Tādēļ šāds pasākums esot uzskatāms par brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu LESD 49. panta izpratnē. Minētais ierobežojums esot nepamatots.

3. Trešais pamats attiecas uz LESD 18. pantā garantētā nediskriminācijas principa pārkāpumu valstspiederības dēļ

Rumānija uzskata, ka pasākums, ar kuru ir paredzēts pienākums transportlīdzeklim atgriezties dalībvalsts, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, saimnieciskās darbības centrā astoņu nedēļu laikā [pēc izbraukšanas no tā] un papildu ierobežojumi kabotāžai esot pretrunā Savienības konverģences mērķiem un tas esot protekcionistisks pasākums, kas autopārvadātājiem-nerezidentiem rada būtisku šķērsli iekļūšanai autopārvadājumu tirgū.

Lai gan šie pasākumi pirmšķietami ir nediskriminējoši, tie faktiski radīšot atšķirīgas sekas dažādās dalībvalstīs, tādējādi būtiski un nesamērīgi ietekmējot to autopārvadātāju saimniecisko darbību, kuri veic uzņēmējdarbību valstīs, kas ģeogrāfiski atrodas Savienības nomalē.

Turklāt ar Regulu (ES) 2020/1055, Regulu (ES) 2020/1054 1 un ar Direktīvu (ES) 2020/1057 2 ieviestie pasākumi (par papildu ierobežojumiem kabotāžas pārvadājumiem, transportlīdzekļa atgriešanos darbības centrā Savienības dalībvalstī, kurā darba devējs veic uzņēmējdarbību, ik pa astoņām nedēļām, transportlīdzekļa vadītāja atgriešanos ik pa četrām nedēļām, aizliegums regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu izmantot transportlīdzeklī un aizliegums norīkot darbā transportlīdzekļa vadītājus) ir visaptveroša tiesību aktu kopuma pīlāri, tādēļ tikai to radītās kumulatīvās ietekmes vērtējums var ilustrēt šo tiesību aktu faktisko iedarbību uz autopārvadājumu tirgu.

____________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1054 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 561/2006 groza attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālajiem transportlīdzekļa ikdienas un iknedēļas vadīšanas laikiem, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem un ar ko Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību (OV 2020, L 249, 1. lpp.).

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1057 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā, un groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV 2020, L 249, 49. lpp.).