Prasība, kas celta 2007. gada 7. februārī - Slovākijas Republika pret Komisiju

(lieta T-32/07)

Tiesvedības valoda - slovāku

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Slovākijas Republika (pārstāvis - J. Čorba, pārstāvis)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt apstrīdēto lēmumu;

gadījumā, ja Pirmās instances tiesa nepiekristu prasības pieteikuma 95. punktā ietvertajam viedoklim, saskaņā ar EKL 231. panta 2. punktu noteikt, ka apstrīdētais lēmums ir spēkā tiktāl, ciktāl prasītāja ir noteikusi kopējo kvotu daudzumu un to sadali starp tās teritorijā izvietoto iekārtu apsaimniekotājiem;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja apstrīd Komisijas 2006. gada 29. novembra lēmumu, kas attiecas uz valsts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu sadales plānu, ko Slovākijas Republika paziņojusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK ¹. Atbilstoši apstrīdētajam lēmumam atsevišķi Slovākijas valsts sadales plāna aspekti nav saderīgi ar Direktīvas 2003/87/EK II pielikumu.

Prasītāja pamato savu prasību, norādot, ka Komisija ir pārkāpusi Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 3. punktu apvienojumā ar 9. panta 1. punktu un 11. panta 2. punktu, kā arī tiesiskās paļāvības principu, jo, neskatoties uz valsts sadales plānu, tā apstrīdētajā lēmumā pielietoja pati savu metodi vidējā ikgadējā emisijas kvotu maksimāli pieļaujamā kopējā daudzuma noteikšanai, nepamatoti piesavinoties funkcijas, kuru veikšanu direktīva ir uzticējusi dalībvalstīm.

Papildus tam prasītāja norāda - pat ja atbildētāja bija tiesīga piemērot pati savu metodi emisijas kvotu kopējā daudzuma noteikšanai, pirms apstrīdētā lēmuma publicēšanas neapspriežoties ar prasītāju par šīs metodes piemērošanu, tā pārkāpa Kopienu iestāžu sadarbības ar dalībvalstu iestādēm principu.

Turklāt atbildētāja pārkāpa Direktīvas 2003/87/EK 9. panta 3. punktu apvienojumā ar 1. pantu un 9. panta 1. punktu un III pielikumā ietvertos 1.-4. kritēriju, kā arī vispārējo tiesību principu attiecībā uz samērīgumu, jo tās pielietotā metode emisijas kvotu kopējā daudzuma noteikšanai neņem vērā nepieciešamību palielināt elektroenerģijas ieguvi prasītājas teritorijā no valstī esošajiem ogļu resursiem, kas radusies pienākuma slēgt divas atomreaktora spēkstaciju vienības Jaslovské Bohunice dēļ.

Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka ir pieļauts acīmredzams procesuālā pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.

____________

¹ - Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.; īpašais izdevums: 15. sadaļa, 007 sējums, 631. lpp.).