Prasība, kas celta 2013. gada 12. aprīlī – Rubinum/Komisija

(lieta T-201/13)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Rubinum, SA (Rubí, Spānija) (pārstāvji – C. Bittner un P.-C. Scheel, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 288/2013;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza šādus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 ¹ 13. panta 2. punkts.

Šajā saistībā prasītāja apgalvo, ka apstrīdētā regula it īpaši ir balstīta uz Regulas Nr. 1831/2003  13. panta 2. punktu un ka šīs regulas nosacījumi šajā lietā nav izpildīti. Tā it īpaši norāda, ka apstrīdētā regula ir balstīta tikai uz pieņēmumiem un ka faktiski nav konkrēti konstatēta nedz minētā preparāta rezistence pret antibiotikām, nedz toksīnu produkcija.

2.    Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 1831/2003 9. panta 1. punkts.

Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Komisijai bija jālemj par saskaņā ar Regulas Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu, ko lasa kopā ar tās 7. pantu, iesniegto pieteikumu atbilstoši šīs pašas regulas 9. panta 1. punktam.

3.     Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 1831/2003 5. panta 2. punkts.

Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka tā vairākās atļauju piešķiršanas procedūrās ir atbilstoši un pietiekami pierādījusi, ka tās ražotā dzīvnieku barības piedeva saskaņā ar Regulas Nr. 1831/2003 5. panta 2. punktu nerada kaitīgu iedarbību cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi. Turklāt Komisija un EFSA [Eiropas Pārtikas drošības aģentūra] šo pieņēmumu nav atspēkojušas.

4.    Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas (EK) Nr. 178/2002 ² 6. pants.

Šajā ziņā prasītāja būtībā apgalvo, ka apstrīdētās regulas pamatā nav bijusi pienācīga un pilnīga risku analīze.5.    Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 178/2002 7. panta 2. punkts:Šajā saistībā prasītāja tostarp apgalvo, ka Komisija apstrīdēto regulu nevar pamatot arī ar piesardzības principu, kas paredzēts Regulas Nr. 178/2002 7. panta 2. punktā. Tāpat tā apgalvo, ka ar apstrīdēto regulu tiek pārkāptas Regulas Nr. 178/2002 7. panta 2. punktā paredzētās prasības attiecībā arī uz piesardzības principu.6.    Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti vispārējie Savienības tiesību principi.Šajā saistībā prasītāja tostarp apgalvo, ka ir pārkāptas tiesības tikt uzklausītam tiesā, tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu un samērīguma princips.7.    Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 1831/2003 19. pants.Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Komisija nav ievērojusi Regulas Nr. 1831/2003 19. pantā paredzēto divu mēnešu termiņu to lēmumu pārbaudei, ko pieņēmusi vai nepieņēmusi EFSA, un ka tā izskatīja prasītājas lūgumu pārbaudīt EFSA ieņemto nostāju tikai pēc apstrīdētās regulas pieņemšanas.