Prasība, kas celta 2013. gada 9. aprīlī - Group'Hygiène/Komisija

(lieta T-202/13)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Group'Hygiène (Parīze, Francija) (pārstāvji - J.-M. Leprêtre un N. Chahid-Nouraï, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt, lēmumam stājoties spēkā nekavējoties, pamatojoties uz LESD 263. pantu, Komisijas 2013. gada 7. februāra Direktīvu 2013/2/ES par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu I pielikuma grozījumiem, ciktāl ar to apvalki, izņemot rūpnieciskām vajadzībām izmantotos, ir ietverti iepakojumu paraugu sarakstā;

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijai nav kompetences, jo Komisija nevarēja, pamatojoties uz tās izpildu kompetenci, grozīt pamatregulējuma būtiskos elementus. Tā kā ar Direktīvu 2013/2/ES ² iepakojuma definīcija ir attiecināta uz produktiem, kas nebija norādīti Direktīvā 94/62/EK , tādējādi Direktīva 2013/2/ES ir pieņemta, pārkāpjot pilnvaras.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots LESD 296. pants un Eiropas Savienības tiesību vispārējie principi par pienākumu norādīt pamatojumu, jo Direktīvā 2013/2/ES nav paskaidroti iemesli, kādēļ tikai noteikti apvalki ir iepakojumi. Prasītāja apgalvo, ka tiesību akta pamatojums bija īpaši nepieciešams tādēļ, ka ar apstrīdēto pasākumu ir mainīta nostāja salīdzinājumā ar Eiropas Savienības iestāžu iepriekšējo nostāju šajā jomā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērota Direktīva 94/62/EK, jo esot acīmredzams, ka apvalkus nevar uzskatīt par iepakojumiem tādēļ, ka apvalki ir tīri iekšējs produkta elements un tie neatbilst iepakojuma legālajai definīcijai, kas ir noteikta Direktīvā 94/62/EK.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots vienlīdzības princips, jo Direktīva 2013/2/ES paredz dažādu attieksmi pret salīdzināmām situācijām, ciktāl direktīvā rūpnieciskie apvalki netiek kvalificēti kā iepakojumi, lai gan rūpnieciskie apvalki un nerūpnieciskie apvalki atrodas objektīvi salīdzināmā situācijā un produkti, kam ir apvalkiem līdzīgas īpašības, ir izslēgti no iepakojumu kategorijas.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievēroti tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principi, jo ar Direktīvu 2013/2/ES no jauna ir strauji un bez pārejas pasākumiem apšaubīts Eiropas Savienības likumdevēja pieņemtais risinājums, saskaņā ar kuru apvalki nav iepakojumi Direktīvas 94/62/EK izpratnē.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots samērīguma princips, jo apstrīdētais pasākums izraisa nesamērīgas finansiālas sekas automobiļu nozares tirgus dalībniekiem atšķirībā no citām ražošanas nozarēm, uz kurām attiecas iepakojumu tiesiskais regulējums, apvalku ražotāji nevar samazināt ražoto apvalku apjomu, jo tie ir absolūti nepieciešami un integrēti produktos.

____________

¹ - OV 2013, L 37, 10. lpp.

² - Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 10. lpp.).