Lieta C‑407/16
SIA “Aqua Pro”
pret
Valsts ieņēmumu dienestu
(Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Muitas savienība – Kopienas Muitas kodekss – 220. panta 1. punkts un 2. punkta b) apakšpunkts – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Jēdziens “ievedmuitas nodokļa iegrāmatošana” – Kompetentās muitas iestādes lēmums – Iesnieguma par nodokļa atmaksāšanu vai atlaišanu iesniegšanas termiņš – Pienākums nodot lietu Eiropas Komisijai – Pierādījumi importētājas dalībvalsts kompetentās iestādes lēmuma pārsūdzības gadījumā
Kopsavilkums – Tiesas (sestā palāta) 2017. gada 26. oktobra spriedums
1. Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Nodokļa summas iegrāmatošana un paziņošana parādniekam – Iegrāmatošanas jēdziens
(Padomes Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 217. panta 1. punkts un 220. panta 1. punkts)
2. Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Kompetentās iestādes lēmums veikt ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas iegrāmatošanu un likt to samaksāt importētājam – Importētāja veikta apstrīdēšana – Izvirzāmie pamati – Tiesiskā paļāvība – Sekas tam, ka importētājs nav iesniedzis pieteikumu par attiecīgo nodokļu atlaišanu vai atmaksāšanu – Neesamība
(Padomes Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 236., 239. un 243. pants)
3. Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Nodokļa summas iegrāmatošana un paziņošana parādniekam – Muitas iestāžu iespēja neveikt neiekasēto nodokļu pēcmuitošanas iegrāmatošanu – Robežas – Pienākums noteiktos gadījumos vērsties Komisijā – Iespēja nepildīt šo pienākumu gadījumā, ja ir izpildīti Regulas Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi – Izslēgšana
(Padomes Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts; Komisijas Regulas Nr. 2454/93, kas grozīta ar Regulu Nr. 1335/2003, 869. panta b) punkts un 871. panta 1. un 2. punkts)
4. Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Regulas Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ievedmuitas nodokļa neiegrāmatošanai – Pierādīšanas pienākums – Pierādīšanas līdzekļi – Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņojums – Iekļaušana – Nosacījumi
(Padomes Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
5. Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Regulas Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ievedmuitas nodokļa neiegrāmatošanai – Pierādīšanas pienākums – Pierādīšanas līdzekļi – Pēcmuitošanas pārbaudē iegūta informācija – Šīs informācijas pārākums pār Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņojumā iekļauto – Neesamība
(Padomes Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
6. Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Regulas Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ievedmuitas nodokļa neiegrāmatošanai – Komisijas lēmums neveikt nodokļa pēcmuitošanas iegrāmatošanu – Salīdzināmos gadījumos citu dalībvalstu veikto vērtējumu saistošais raksturs
(Padomes Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts; Komisijas Regulas Nr. 2454/93, kas grozīta ar Regulu Nr. 1335/2003, 873. un 875. pants)
7. Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Regulas Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ievedmuitas nodokļa neiegrāmatošanai – Komisijas lēmums neveikt nodokļa pēcmuitošanas iegrāmatošanu – Salīdzināmos gadījumos citu dalībvalstu veikto vērtējumu saistošais raksturs – Komisijas lēmumā aprakstītās situācijas salīdzināmības ar citā dalībvalstī esošo vērtējums – Muitas iestāžu veiktas pēcmuitošanas pārbaudes šajā ziņā nepieciešamās informācijas iegūšanai – Pieļaujamība
(Padomes Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts; Komisijas Regulas Nr. 2454/93, kas grozīta ar Regulu Nr. 1335/2003, 873. un 875. pants)
8. Eiropas Savienības pašu resursi – Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa pēcmuitošanas piedziņa – Regulas Nr. 2913/92 220. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ievedmuitas nodokļa neiegrāmatošanai – Kumulatīvs raksturs – Pašu kompetento iestāžu pieļauta kļūda – Importētāja pienākums rīkoties labā ticībā un šaubu gadījumā pārbaudīt A formas izcelsmes sertifikāta izsniegšanas apstākļus – Apjoms
(Padomes Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts)
1. Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (2000. gada 16. novembris), 217. panta 1. punkts un 220. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pēcmuitošanas piedziņas gadījumā maksājamā nodokļa summa, ko ir konstatējušas iestādes, tiek uzskatīta par iegrāmatotu, kad muitas iestādes šo summu ieraksta uzskaites dokumentos vai jebkurā citā līdzvērtīgā dokumentā, neatkarīgi no tā, vai iestāžu lēmums par iegrāmatošanu vai pienākuma maksāt nodokli noteikšanu tiek apstrīdēts vai pārsūdzēts tiesā.
(skat. 34. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
2. Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts, kā arī 236., 239. un 243. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, apstrīdot vai pārsūdzot tiesā šīs regulas 243. panta, kurā grozījumi veikti ar Regulu Nr. 2700/2000, izpratnē nodokļu administrācijas lēmumu par ievedmuitas nodokļa summas pēcmuitošanas iegrāmatošanu un pienākuma to samaksāt uzlikšanu importētājam, šis importētājs var atsaukties uz tiesisko paļāvību atbilstoši minētās regulas 220. panta 2. punkta b) apakšpunktam, kurā grozījumi veikti ar Regulu Nr. 2700/2000, lai iebilstu pret šo iegrāmatošanu, neatkarīgi no tā, vai šis importētājs ir iesniedzis iesniegumu par šī nodokļa atlaišanu vai atmaksāšanu saskaņā ar šīs pašas regulas, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 236. un 239. pantā paredzēto procedūru.
Šajā saistībā ir jākonstatē, ka, lai arī tostarp Muitas kodeksa 236. un 239. pantā ir paredzēta īpaša procedūra muitas nodokļu atlaišanai vai atmaksāšanai tostarp tad, ja iegrāmatošana ir pretrunā šī kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunktam, persona, kurai ir jāmaksā nodoklis, var atsaukties uz šo tiesību normu arī tālab, lai iebilstu pret ievedmuitas nodokļa pēcmuitošanas iegrāmatošanu, tostarp to apstrīdēt vai pārsūdzēt tiesā minētā kodeksa 243. panta izpratnē. Proti, saskaņā ar šo tiesību normu personai, kurai ir jāmaksā nodoklis, vispārīgi ir tiesības apstrīdēt vai pārsūdzēt tiesā visus lēmumus, ko ir pieņēmušas iestādes, kurām ir jāpiemēro muitas tiesiskais regulējums, un kas to skar tieši un individuāli.
(skat. 43.–45. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)
3. Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Regulai Nr. 2913/92 un kas grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1335/2003 (2003. gada 25. jūlijs), 869. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu vai nav īstenojusi procedūru šīs regulas, kas grozīta ar Regulu Nr. 1335/2003, 871. panta 2. punkta izpratnē, tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā muitas iestādes pašas nevar izlemt neveikt pēcmuitošanas iegrāmatošanu neiekasētiem nodokļiem, ja tās uzskata, ka ir izpildīti nosacījumi, lai atsauktos uz tiesisko paļāvību atbilstoši Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunktam, un tām ir pienākums iesniegt Komisijā lietu vai nu tad, ja minētās iestādes uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu minētās Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, normas izpratnē, vai tad, ja izskatāmās lietas apstākļi ir saistīti ar Eiropas Savienības mērogā veiktas izmeklēšanas rezultātiem Regulas Nr. 2454/93, kas grozīta ar Regulu Nr. 1335/2003, 871. panta 1. punkta otrā ievilkuma izpratnē, vai arī tad, ja attiecīgo nodokļu summa pamatlietā ir EUR 500 000 vai vairāk.
(skat. 53. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)
4. Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) ziņojumā iekļautā informācija par eksportētājvalsts muitas iestāžu un eksportētāja rīcību ir viens no pierādījumiem, kas ir jāņem vērā, lai noteiktu, vai ir izpildīti nosacījumi, ar kādiem importētājs var atsaukties uz tiesisko paļāvību atbilstoši šai tiesību normai. Tomēr, ja, ņemot vērā tajā iekļauto informāciju, šis ziņojums izrādās nepietiekams, lai no juridiskā viedokļa pietiekami pierādītu, ka šie nosacījumi patiešām ir izpildīti visos aspektos – kas ir jāizvērtē valsts tiesai –, muitas iestādēm var nākties iesniegt papildu pierādījumus šajā saistībā, tostarp veicot pēcmuitošanas pārbaudes.
(skat. 62. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)
5. Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus konkrētos tajā izskatāmās lietas faktus un it īpaši pamatlietas pušu šajā sakarā iesniegtos pierādījumus, ir jāizvērtē, vai ir izpildīti nosacījumi, ar kādiem importētājs var atsaukties uz tiesisko paļāvību atbilstoši šai tiesību normai. Šim vērtējumam ir jāņem vērā, ka pēcmuitošanas pārbaudes laikā iegūtā informācija nav svarīgāka par to, kas iekļauta Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņojumā.
(skat. 66. punktu un rezolutīvās daļas 5) punktu)
6. Regulas Nr. 2454/93, kas grozīta ar Regulu Nr. 1335/2003, 875. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka apstākļos, ko atbilstoši šim pantam ir precizējusi Eiropas Komisija, dalībvalstij ir saistošs tās vērtējums lēmumā, kurš pieņemts, pamatojoties uz minētās regulas, kas grozīta ar Regulu Nr. 1335/2003, 873. pantu, attiecībā uz citu dalībvalsti, gadījumos, kuri skar līdzvērtīgus faktiskos un tiesiskos jautājumus, kas ir jāizvērtē šīs dalībvalsts iestādēm un tiesām, tostarp ņemot vērā no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņojuma, uz kuru šis lēmums ir balstīts, izrietošo informāciju par eksportētāja vai eksportētājvalsts muitas iestāžu rīcību.
(skat. 71. punktu un rezolutīvās daļas 6) punktu)
7. Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts un Regulas Nr. 2454/93, kas grozīta ar Regulu Nr. 1335/2003, 875. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka muitas iestādes var veikt jebkādas pēcmuitošanas pārbaudes, kuras tās uzskata par vajadzīgām, un izmantot to laikā iegūto informāciju, gan lai pārbaudītu, vai ir izpildīti nosacījumi, ar kādiem importētājs var atsaukties uz tiesisko paļāvību atbilstoši Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunktam, gan lai noteiktu, vai to izskatāmā lieta skar “līdzvērtīgus” faktiskos un tiesiskos jautājumus Regulas Nr. 2454/93, kurā grozījumi veikti ar Regulu Nr. 1335/2003, 875. panta izpratnē kā lieta, par kuru, pamatojoties uz Regulas Nr. 2454/93, kas grozīta ar Regulu Nr. 1335/2003, 873. pantu, Komisija ir pieņēmusi lēmumu neveikt nodokļu iegrāmatošanu.
(skat. 75. punktu un rezolutīvās daļas 7) punktu)
8. Regulas Nr. 2913/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 2700/2000, 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka importētājs preces ir ievedis, pamatojoties uz distribūcijas līgumu, neietekmē viņa spēju atsaukties uz tiesisko paļāvību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā importētajam, kurš preces ir ievedis, tās tieši nopērkot no eksportētāja, proti, ja vienlaicīgi ir izpildīti trīs nosacījumi. Pirmkārt, nodoklis nav iekasēts pašu kompetento iestāžu kļūdas dēļ, otrkārt, kompetento iestāžu pieļautā kļūda ir tāda rakstura, ka nav iespējams saprātīgi gaidīt, ka persona, kas atbildīga par samaksu un kas darbojas labā ticībā, to atklās, un, treškārt, persona, kas atbildīga par samaksu, ir ievērojusi visus spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā ietvertos noteikumus par muitas deklarāciju. Šai nolūkā šādam importētājam ir jānodrošinās pret risku, ka pret viņu tiks vērsta pēcmuitošanas piedziņa, tostarp, noslēdzot minēto distribūcijas līgumu vai pēc tā, jāmēģina iegūt no šā līgumslēdzēja jebkādus pierādījumus, kas apstiprinātu, ka šīm precēm izsniegtais A formas sertifikāts ir pareizs. Līdz ar to šāda tiesiskā paļāvība minētās tiesību normas izpratnē nepastāv it īpaši tad, ja, lai arī ir bijuši acīmredzami iemesli šaubīties par A formas izcelsmes sertifikāta pareizību, importētājs nav lūdzis minētajam līgumslēdzējam norādīt sertifikāta izsniegšanas apstākļus, lai pārbaudītu, vai šīs šaubas ir pamatotas.
(skat. 87. punktu un rezolutīvās daļas 8) punktu)