EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2015. gada 30. jūnijā

Lieta F‑64/13

Z.

pret

Eiropas Savienības Tiesu

Civildienests – Ierēdņi – Novērtējuma ziņojums – Novērtējuma ziņojuma novēlota pieņemšana – Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība par zaudējumu atlīdzību

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko Z. lūdz atcelt viņas novērtējuma ziņojumu par laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, kā arī lēmumu noraidīt sūdzību, kura celta par minēto lēmumu, un, otrkārt, piespriest Eiropas Savienības Tiesai atlīdzināt morālo kaitējumu, kāds tai, viņasprāt, nodarīts

Nolēmums      Prasību noraidīt. Z. sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Tiesas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Novērtējums – Domstarpības starp ierēdni un viņa priekšnieku – Ietekmes uz pēdējā minētā spēju novērtēt ieinteresētās personas nopelnus neesamība

(Civildienesta noteikumu 11.a un 43. pants)

2.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Vārda brīvība – Faktu, no kuriem var prezumēt nelikumīgas darbības vai smaga pārkāpuma esamību, izpaušana – Ierēdņa, kurš paziņojis šādus faktus, aizsardzība – Piemērojamība

(Civildienesta noteikumu 22.a panta 3. punkts)

3.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pieņemšana – Saruna starp vērtētāju un vērtējamo – Tieša kontakta nepieciešamība

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

4.      Eiropas Savienības Tiesa – Savienības tiesnešu neatkarības pienākums – Piemērojamība – Ar iestādes iekšējo administrāciju saistītu pienākumu izpilde – Pieļaujamība

(LESD 257. panta ceturtā daļa; Tiesas statūtu 4. panta pirmā daļa)

1.      Lai gan nevar izslēgt, ka domstarpības starp ierēdni un viņa priekšnieku var radīt zināmu priekšnieka neapmierinātību, šāda iespēja pati par sevi nenozīmē, ka priekšnieks vairs nespētu objektīvi novērtēt ieinteresētās personas nopelnus. Turklāt pat fakts, ka darbinieks ir iesniedzis sūdzību par psiholoģisku vardarbību pret ierēdni, kuram jāizvērtē viņa profesionālais sniegums, pats par sevi, bez citiem apstākļiem, nevar radīt šaubas par personas, uz kuru attiecas sūdzība, objektivitāti.

(skat. 71. un 77. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedums, Combescot/Komisija, T‑249/04, EU:T:2007:261, 71. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: spriedumi Bogusz/Frontex, F‑5/12, EU:F:2013:75, 76. punkts, un BY/EASA, F‑81/11, EU:F:2013:82, 72. punkts.

2.      Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.a panta 3. punktu pret ierēdni, kurš informē savus priekšniekus par faktiem, no kuriem var prezumēt iespējamu nelikumīgu darbību, par kuru tas uzzinājis, pildot pienākumus vai saistībā ar to izpildi, iestādē nedrīkst rasties aizspriedums, ja ierēdnis ir rīkojies labticīgi. Tomēr šajā tiesību normā attiecīgajam darbiniekam nav sniegta aizsardzība pret jebkuru tam nelabvēlīgu lēmumu, bet gan tikai pret tādiem lēmumiem, kas varētu būt saitīti ar viņa paustajām apsūdzībām.

(skat. 74. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums, Menghi/ENISA, F‑2/09, EU:F:2010:12, 139. punkts.

3.      Ar tiešu kontaktu starp novērtētāju un novērtējamo tiek veicināts atklāts un padziļināts dialogs, kas viņiem ļauj, pirmkārt, precīzi novērtēt iespējamo domstarpību raksturu, iemeslus un apjomu un, otrkārt, panākt labāku savstarpēju sapratni, vēl jo vairāk, gadījumā, kad nepieciešams novērst ļoti sliktu personisko stāvokli.

(skat. 93. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedumi, Ferrer de Moncada/Komisija, T‑16/03, EU:T:2004:283, 45. punkts, un Lo Giudice/Komisija, T‑27/05, EU:T:2007:321, 49. punkts.

4.      Tiesas statūtu 4. panta pirmās daļas mērķis ir nodrošināt tiesnešu neatkarību gan pienākumu izpildes laikā, gan pēc tās, konkrēti, attiecībā pret dalībvalstīm vai citām Savienības iestādēm. Tomēr no šīs tiesību normas nevar secināt, ka nebūtu iespējams pildīt ar iestādes iekšējo administrāciju saistītus pienākumus. Ja tiesneši pilda šādus pienākumus, tas nekaitē viņu neatkarībai un ļauj nodrošināt iestādes administratīvo autonomiju.

Visbeidzot, lemdami par Civildienesta tiesā celtu prasību, šīs tiesas locekļi rīkojas tiesneša statusā un pilda savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi, kā ir garantēts Līgumos, konkrēti, gan LESD 257. panta ceturtajā daļā, gan Tiesas statūtos.

(skat. 120. un 122. punktu)