Lieta T‑79/12

Cisco Systems, Inc.

un

Messagenet SpA

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Koncentrācija – Eiropas interneta saziņas pakalpojumu tirgus – Lēmums, ar kuru koncentrācija atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu – Acīmredzamas kļūdas vērtējumā – Pienākums norādīt pamatojumu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 11. decembra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Lēmums, ar kuru koncentrācija atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu – Konkurējošā uzņēmuma, kas darbojas dominējošajam tirgum tuvā tirgū un kas aktīvi piedalījies administratīvajā procesā, celtā prasība – Pieņemamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Radušās un pastāvošas intereses nepieciešamība – Prasība atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru koncentrācija atzīta par saderīgu ar kopējo tirgu – Ar darījuma dalībniecēm konkurējoša uzņēmuma celta prasība – Pieņemamība

(LESD 263. pants)

3.      Uzņēmumu koncentrācija – Pārbaude, ko veic Komisija – Lēmuma par koncentrācijas saderību ar iekšējo tirgu pieņemšana, neuzsākot II posmu – Nosacījums – Pamatotu šaubu neesamība – Ekonomiskas dabas novērtējumi – Novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Piemērojamība

(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2., 6. un 8. pants)

4.      Uzņēmumu koncentrācija – Saderīguma ar iekšējo tirgu novērtēšana – Dominējoša stāvokļa, ar ko iekšējā tirgū būtiski tiek traucēta efektīva konkurence, radīšana vai nostiprināšana – Koncentrācijas kaitējošas ietekmes uz piekļuvi tirgum apjoms – Lietas dalībnieka, kas apstrīd lēmumu par koncentrācijas saderību, pierādīšanas pienākums

(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. pants; Komisijas Paziņojuma 2004/C 31/03 8. un 22. punkts)

5.      Uzņēmumu koncentrācija – Saderīguma ar iekšējo tirgu novērtēšana – Dominējoša stāvokļa, ar ko iekšējā tirgū būtiski tiek traucēta efektīva konkurence, radīšana vai nostiprināšana – Tirgu noteikšana – Netieši pierādījumi – Ļoti lielas tirgus daļas – Apstākļi, kas var ietekmēt pierādījumu spēku

(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. pants; Komisijas Paziņojuma 2004/C 31/03 17. punkts)

6.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Lēmums piemērot noteikumus uzņēmumu koncentrācijas jomā – Lēmums, ar kuru atļauta koncentrācija

(LESD 296. pants; Padomes Regula Nr. 139/2004)

7.      Uzņēmumu koncentrācija – Saderīguma ar iekšējo tirgu novērtēšana – Konglomerāta tipa koncentrācija – Kritēriji – Būtisks šķērslis konkurencei kā koncentrācijas tiešas un tūlītējas sekas – Uzņēmumu, kuri nodrošina interneta saziņas pakalpojumus un programmatūru, koncentrācija – Spēja norobežot tirgu, nodrošinot priekšrocību savstarpējo izmantojamību starp dažādām programmatūrām

(Padomes Regulas Nr. 139/2004 2. pants; Komisijas Paziņojuma 2008/C 265/07 11., 92. un 93. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 33., 34. un 38.–40. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 35.–37. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 45.–50. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 59.–63., 79.–83. un 88.–93. punktu)

5.      Saistībā ar koncentrācijas saderības ar iekšējo tirgu izvērtējumu tirgus daļa 50 % un lielākā apmērā var būt nopietns pierādījums par dominējoša stāvokļa esamību, ciktāl tirgus, uz kuru attiecas šīs daļas, ir definēts iepriekš.

Tomēr ļoti lielas tirgus daļas un ļoti augsta koncentrācijas pakāpe šaurā tirgū neveido norādi uz tirgus spēju, kas ļautu jaunajam uzņēmumam būtiski traucēt efektīvai konkurencei iekšējā tirgū, ja konkrētā tirgus daļas ir pakļautas būtiskām svārstībām un nestabilitātei. Turklāt lielas tirgus daļas obligāti nenorāda uz dominējošu stāvokli un līdz ar to uz ilgstošu kaitējumu konkurencei, ja tās attiecas uz nesenu un ātri augošu sektoru, ko raksturo īsi inovāciju cikli un kurā lielas tirgus daļas var izrādīties nepastāvīgas. Tostarp attiecībā uz interneta saziņas pakalpojumu un programmatūru nozari tirgus daļu ļoti augstās koncentrācijas nozīmi var mazināt tas, ka ievērojams lietotāju skaits sagaida konkrēto saziņas pakalpojumu savstarpējo izmantojamību un to saņemšanu bez maksas.

(sal. ar 65.–74. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 108.–113. punktu)

7.      Attiecībā uz koncentrācijām, kas rada konglomerāta ietekmi, no Pamatnostādņu par nehorizontālo apvienošanos novērtēšanu saskaņā ar Padomes Regulu par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju 11. un 92. punkta izriet, ka šāda veida koncentrācijā nav iesaistīti konkurējošie uzņēmumi, tādējādi šīs koncentrācijas var mazāk radīt problēmas konkurencei nekā horizontālās koncentrācijas. Turklāt tās iesaistītajām pusēm var ļaut īstenot efektivitātes palielināšanu.

Tomēr koncentrācijas, kas rada konglomerāta iedarbību, var radīt konkurences problēmas tostarp, kad koncentrācija jaunajam uzņēmumam ļauj īstenot tirgus norobežošanas stratēģiju. Šāda norobežošana var rasties, ja produktu apvienošana saistītos tirgos var nodrošināt apvienotajam uzņēmumam spēju un stimulu izlīdzināt spēcīgu tirgus pozīciju, kas tam ir kādā tirgū, lai norobežotu konkurenci citā tirgū. Lai koncentrācija radītu konkurences problēmas saskaņā ar Regulu Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju, šai ietekmei uz citu tirgu ir jābūt paredzamai salīdzinoši tuvā nākotnē.

Attiecībā uz šādas konglomerāta ietekmes pierādīšanu Komisijas iesniegto pierādījumu kvalitāte ir īpaši svarīga, lai konstatētu šķērsli konkurencei. Proti, konglomerāta veida koncentrācijas analīze balstās uz prognozes analīzi, kurā apsvērums par paredzamo laika posmu nākotnē, no vienas puses, un izlīdzināšana, kas vajadzīga, lai nozīmīgi traucētu efektīvai konkurencei, no otras puses, nozīmē, ka cēloņsakarības ir grūti saskatāmas, nenoteiktas un grūti konstatējamas. Komisija koncentrāciju var atzīt par nesaderīgu ar iekšējo tirgu vienīgi tad, ja nozīmīgs šķērslis konkurencei ir tiešas un tūlītējas koncentrācijas sekas. Šāds šķērslis, kas izrietētu no apvienotā uzņēmuma nākotnē pieņemtiem lēmumiem, var tikt uzskatīts par koncentrācijas tiešām un tūlītējām sekām, ja šī nākotnes rīcība ir padarīta par iespējamu un ekonomiski izdevīgu ar koncentrācijas izraisītām tirgus pazīmju un struktūras izmaiņām.

Saistībā ar divu uzņēmumu, kuri nodrošina profesionāļu un patērētāju interneta saziņas pakalpojumus un programmatūru, koncentrāciju jaunā uzņēmuma spēja norobežot tirgu, nodrošinot attiecīgo programmatūru priekšrocību savstarpējo izmantojamību ir tostarp jāizvērtē atkarībā no ieguldāmā darba saistībā ar tehniskajām inovācijām un pārdošanas ilguma, kas nepieciešams, lai ieviestu norobežošanu. Ja norobežošanas ietekme ir atkarīga no nākotnes spekulatīviem faktoriem, tā ir pārāk neskaidra, lai varētu tikt uzskatīta par koncentrācijas tiešām un tūlītējām sekām. Turklāt, pat pieņemot, ka šī negatīvā ietekme varētu tikt uzskatīta par koncentrācijas sekām, vēl ir jāpierāda jaunā uzņēmuma motivācija īstenot šādu norobežošanas stratēģiju, pietiekamas tirgus spējas esamība, lai uzspiestu šādu stratēģiju, kā arī konkurējošā uzņēmuma spēja neitralizēt tirgus norobežošanu.

(sal. ar 115.–135. punktu)