Prasība, kas celta 2011. gada 21. decembrī - Technion - Israel Institute of Technology un Technion Research & Development/Komisija
(lieta T-657/11)
Tiesvedības valoda - franču
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Technion - Israel Institute of Technology (Haifa, Izraēla) un Technion Research & Development Foundation Ltd (Haifa) (pārstāvji - D. Grisay un D. Piccininno, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
pieņemt šo prasības pieteikumu par tiesību akta atcelšanu, kas ir pamatots ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. pantu;
atzīt to par pieņemamu un
prioritāri, atzīt prasību par pamatotu un atcelt Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorāta 2011. gada 19. oktobra lēmumu;
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un nav norādīts pietiekams pamatojums, jo 2011. gada 19. oktobra rīkojums par piedziņu esot pamatots tikai ar tādiem pierādījumiem - proti, revīzijas ziņojumu un Komisijas lēmumu, ar ko, pamatojoties uz secinājumiem, kuri izdarīti minētajā finanšu revīzijā attiecībā uz līguma "MOSAICA" izpildi, par neatbilstošām ir atzītas atsevišķas izmaksas, - kas saistībā ar to pamatojumu un pamatotību tika apstrīdēti lietā T-546/11 Technion - Israel Institute of Technology un Technion Research & Development/Komisija .
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi nepamatotas iedzīvošanās aizlieguma principu. Prasītāji norāda, ka:
Komisija piesavinātos ienākumus no pakalpojumiem, kas saistīti ar līgumu, un veikto pētījumu rezultātus, nesamaksājot par to veikšanu, ja tā atgūtu pieprasīto summu, kas attiecas uz visiem pakalpojumiem, kurus sniedzis TECHNION darbinieks, K. k-gs, izpildot līgumu "MOSAICA";
prasītājiem esot tiesības pieprasīt atlīdzināt izmaksas, kas ir saistītas ar pakalpojumiem, kuri sniegti, izpildot līgumu "MOSAICA";
atmaksāšanas gadījumā prasītāji zaudētu ne tikai summu, kas atbilst faktiski sniegtajiem pakalpojumiem, bet tiem rastos arī papildu zaudējumi, jo papildus atmaksāšanas pienākumam tiem būtu jāsedz arī izmaksas, kuras radušās, lai nodrošinātu sniegtos pakalpojumus.
____________1 - OV 2011, C 355, 28. lpp.