Lieta C‑761/18 P
Päivi Leino-Sandberg
pret
Eiropas Parlamentu
Tiesas (piektā palāta) 2021. gada 21. janvāra spriedums
Apelācija – Piekļuve Eiropas Savienības iestāžu dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – 10. pants – Piekļuves atteikums – Prasība Eiropas Savienības Vispārējā tiesā par Eiropas Parlamenta lēmumu, ar ko ir atteikta piekļuve dokumentam – Dokumenta ar trešās personas piezīmēm izpaušana pēc prasības celšanas – Vispārējās tiesas pasludināta tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas intereses celt prasību zuduma dēļ – Tiesību kļūda
Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Prasība par iestādes lēmumu, ar ko ir atteikta piekļuve dokumentiem – Dokumenta ar trešās personas piezīmēm izpaušana pēc prasības celšanas – Intereses celt prasību esamība – Vērtējums no strīda būtībai piemērojamo materiālo tiesību viedokļa – Regula Nr. 1049/2001 – Trešās personas veiktas dokumenta izpaušanas pielīdzināšana attiecīgās iestādes veiktai izpaušanai – Nepieļaujamība – Intereses celt prasību saglabāšana
(LESD 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 10. panta 1. un 2. punkts)
(skat. 32.–35., 40. un 45.–49. punktu)
Rezumējums
Apelācijas sūdzības iesniedzēja, universitātes profesore, saistībā ar pētniecības projektiem par pārskatāmību trialogos iesniedza Eiropas Parlamentam pieteikumu par piekļuvi šīs iestādes lēmumam, ar ko kādai personai tika atteikta piekļuve noteiktiem dokumentiem, kuros bija ietverta trialogos konstatēta informācija (1). Ar 2017. gada 3. aprīļa lēmumu (2) Parlaments atteica apelācijas sūdzības iesniedzējai piekļuvi pieprasītajam dokumentam.
Vispārējā tiesa atzina (3), ka tiesvedība lietā par apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību, kas bija celta par pēdējo minēto lēmumu, ir jāizbeidz, jo pēc tam, kad tā adresāts Internetā bija izpaudis dokumentu, kuram apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdza piekļuvi, minētajai prasībai bija zudis priekšmets.
Tiesa, kurai apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniedza apelācijas sūdzību, atceļ Vispārējās tiesas rīkojumu un nodod lietu atpakaļ šai tiesai.
Tiesas vērtējums
Pamatojoties uz savu judikatūru (4), Tiesa konstatē, ka, lai gan strīdīgo dokumentu ir izpaudusi trešā persona, Parlaments strīdīgo lēmumu formāli nav atsaucis un līdz ar to strīda priekšmets ir saglabājies.
Lai pārbaudītu, vai Vispārējai tiesai būtu bijis jālemj par prasību pēc būtības, Tiesa izvērtē, vai apelācijas sūdzības iesniedzēja, neņemot vērā trešās personas veikto strīdīgā dokumenta izpaušanu, ir saglabājusi interesi celt prasību. Iesākumā tā norāda – lai gan ir taisnība, ka interese celt prasību, kurai ir jāturpina pastāvēt līdz tiesas nolēmuma pasludināšanai, jo pretējā gadījumā tiesvedība lietā ir jāizbeidz, ir procesuāls nosacījums, kas nav atkarīgs no materiālajām tiesībām, kuras ir piemērojamas strīdam pēc būtības, tomēr tas nevar tikt nošķirts no šīm tiesībām. Tādējādi, ņemot vērā to, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegtais pieteikums par piekļuvi bija balstīts uz Regulu Nr. 1049/2001 (5), Tiesa atgādina, ka ar šo regulu, kuras pamatā ir atklātības princips, ir paredzēts sabiedrībai piešķirt iespējami plašākas tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem. Tā precizē, ka ar minēto regulu ir noteiktas, pirmkārt, principā ikvienas personas tiesības piekļūt iestādes dokumentiem un, otrkārt, iestādes pienākums principā piešķirt piekļuvi tās dokumentiem. Izņēmumi no tiesībām piekļūt iestāžu dokumentiem tajā ir izsmeļoši uzskaitīti.
Turpinājumā Tiesa īpaši precizē, ka, lai gan saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 (6) normām iestāde var izpildīt savu pienākumu nodrošināt piekļuvi dokumentiem, paziņojot pieteikuma iesniedzējam, kā var iegūt pieprasīto dokumentu, ja tā pati ir izpaudusi dokumentu un ja dokuments ir viegli pieejams, tas tā nav gadījumā, ja iestādes dokumentu ir izpaudusi trešā persona. Šajā ziņā tā uzsver, ka trešās personas izpausts dokuments nevar tikt uzskatīts par oficiālu dokumentu vai par iestādes oficiālo nostāju, ja nav šīs iestādes viennozīmīga apstiprinājuma, saskaņā ar kuru gūtās informācijas avots tiešām ir šī iestāde un tā pauž tās oficiālo nostāju.
Tiesa konstatē, ka situācijā, kurā apelācijas sūdzības iesniedzēja iegūst piekļuvi vienīgi strīdīgajam dokumentam, ko ir izpaudusi trešā persona, un kurā Parlaments turpina tai atteikt piekļuvi pieprasītajam dokumentam, nevar tikt uzskatīts, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir ieguvusi piekļuvi minētajam dokumentam Regulas Nr. 1049/2001 izpratnē, ne arī, ka tādējādi viņa būtu zaudējusi interesi lūgt atcelt Parlamenta lēmumu, ar kuru viņai ir atteikta piekļuve šim dokumentam, tikai šīs izpaušanas dēļ. Gluži pretēji, šādā situācijā pieteikuma iesniedzējs saglabā reālu interesi iegūt piekļuvi pieprasītā dokumenta autentificētajai versijai, kas ir garantija, ka šī iestāde ir tā autore un ka šajā dokumentā ir pausta tās oficiālā nostāja.
Līdz ar to Tiesa uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, pielīdzinot trešās personas veiktu dokumenta izpaušanu pieprasītā dokumenta izpaušanai, ko veic attiecīgā iestāde, un secinot, ka tiesvedība lietā par apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību ir jāizbeidz, pamatojumā norādot, ka, tā kā dokumentu ir izpaudusi trešā persona, apelācijas sūdzības iesniedzēja varēja tam piekļūt un to izmantot tikpat likumīgi kā tad, ja būtu ticis apmierināts pieteikums, kas ir iesniegts saskaņā ar šo regulu.