PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS(otrā palāta)
2007. gada 16. janvārī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Grafiskas preču zīmes “CALVO” reģistrācijas pieteikums – Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “CALAVO” – Iebildumu pieņemamība – Iebildumu pamatojums, kas ir iesniegts nevis procesa valodā, bet citā valodā – Regulas (EK) Nr. 40/94 74. panta 1. punkts – Regulas (EK) Nr. 2868/95 20. noteikuma 3. punkts
Lieta T‑53/05
Calavo Growers, Inc., Santa Ana (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv E. Armiho Čavari [E. Armijo Chávarri] un A. Kastans Peress‑Gomess [A. Castán Pérez‑Gómez], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv H. Garsija Muriljo [J. García Murillo], pārstāve,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā, –
Luis Calvo Sanz, SA, Karbaljo [Carballo] (Spānija), ko pārstāv H. Rivass Surdo [J. Rivas Zurdo] un E. Lopess Leiba [E. López Leiva], advokāti,
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2004. gada 8. novembra lēmumu lietā R 159/2004‑1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Calavo Growers, Inc. un Luis Calvo Sanz, SA.
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA(otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Pirungs [J. Pirrung], tiesneši A. V. H. Meijs [A. W. H. Meij] un I. Pelikānova [I. Pelikánová],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 2001. gada 8. martā Luis Calvo Sanz SA Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) pieteica turpmāk norādītās grafiskas preču zīmes kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju:
2 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 29., 30. un 31. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 29. klase: “gaļa, zivis, mājputni un medījumi; gaļas ekstrakti; konservēti, žāvēti (kaltēti) un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi; želejas, ievārījumi, kompoti; olas, piens un piena produkti; pārtikas eļļas un tauki”;
– 30. klase: “kafija, tēja, kakao, cukurs, rīsi, tapioka, sāgo, kafijas aizstājēji; milti un graudu izstrādājumi, maize, konditorejas izstrādājumi, pārtikas ledus; medus, melases sīrups; raugs, cepamais pulveris; sāls, sinepes; etiķis, mērces (garšvielas); garšvielas; ledus dzesēšanai”;
– 31. klase: “lauksaimniecības, dārzkopības, mežkopības produkcija un graudi, kas nav ietverti citās klasēs; dzīvi dzīvnieki; svaigi augļi un dārzeņi; sēklas, dabiskie augi un ziedi; dzīvnieku barība; iesals”.
3 Preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2001. gada 24. septembra Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 84/2001.
4 2001. gada 21. decembrī Calavo Growers Inc. pret Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu iesniedza iebildumus. Iebildumu rakstu veidoja divas daļas. Pirmā daļa, kas bija sagatavota spāņu valodā ar virsrakstu “Escrito de Oposición” (turpmāk tekstā – “Veidlapa”), bija veidota veidlapas formā, kurā bija pārņemta oficiālās ITSB veidlapas numerācija un nodaļu virsraksti un kuras nodaļā “Iebildumu valoda” bija norāde “ES” un nodaļā “Iebildumu pamatojumi” – norāde “94 iebildumi pamatojas uz agrāku preču zīmi un sajaukšanas iespēju”. Otro daļu, kas bija sagatavota angļu valodā ar virsrakstu “Notice of Opposition” (turpmāk tekstā – “Pamatojumu paskaidrojums”), veidoja trīs teksta lapas, kurās zem ievadnorādes “99 Explanations of grounds” tika paskaidroti iebildumu pamatojumi.
5 Iebildumi bija balstīti uz Kopienas vārdiskas preču zīmes “CALAVO” reģistrāciju Nr. 102 822, kas tika pieteikta 1996. gada 1. aprīlī un reģistrēta 1998. gada 26. augustā attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 29. un 31. klasē Nicas nolīguma izpratnē un kuras attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 29. klase: “gaļa, zivis, mājputni un medījumi; gaļas ekstrakti; konservēti, žāvēti (kaltēti) un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi; želejas, ievārījumi, kompoti; olas, piens un piena produkti; pārtikas eļļas un tauki; sagatavoti avokado un gvacamoles; žāvētas papaijas un mango”;
– 31. klase: “lauksaimniecības, dārzkopības, mežkopības produkcija un graudi, kas nav ietverti citās klasēs; dzīvi dzīvnieki; svaigi augļi un dārzeņi; sēklas, augi un ziedi; dzīvnieku barība; iesals; svaigi avokado, papaijas un mango”.
6 Iebildumu pamatā bija visas preces, uz ko attiecās agrākā preču zīme, un tie bija iesniegti pret visām preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm.
7 Ar 2003. gada 18. decembra lēmumu ITSB Iebildumu nodaļa, secinot, ka attiecībā uz noteiktām precēm starp konfliktējošajiem apzīmējumiem ir sajaukšanas iespēja, iebildumus daļēji apmierināja. Šajā lēmumā bija norādīts, ka iebildumu iesniedzējas (prasītāja Pirmās instances tiesā) līdz ar Veidlapu iesniegto Pamatojumu paskaidrojumu nevarēja ņemt vērā, jo šis dokuments bija iesniegts nevis procesa valodā, bet citā valodā, un ka tā tulkojums procesa valodā ITSB šim nolūkam noteiktajā termiņā nebija iesniegts.
8 2004. gada 18. februārī persona, kas iestājusies lietā, par šo lēmumu iesniedza apelāciju. 2004. gada 8. novembrī ITSB Apelāciju pirmā padome šo apelāciju apmierināja un Iebildumu nodaļas lēmumu atcēla. Ar savu lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), kas prasītājai tika paziņots 2004. gada 12. novembrī, Apelāciju padome iebildumus noraidīja un uzdeva iebildumu iesniedzējai atlīdzināt reģistrācijas pieteikuma iesniedzējas (persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā) izdevumus iebildumu un apelācijas procesā.
9 Apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome uzskatīja, ka Iebildumu nodaļa nebija kompetenta izskatīt iebildumus pēc savas iniciatīvas un ka tādējādi tā tos nedrīkstēja daļēji apmierināt. Paziņojumā par iebildumiem esot bijusi pieļauta nelikumība, jo kā iebildumu pamatojums tajā bija norādīta vienīgi “sajaukšanas iespēja”, nepievienojot nekādu papildu informāciju procesa valodā.
10 Apelāciju padome uzskatīja, ka Iebildumu nodaļa esot pārkāpusi “dispozitivitātes principu”, saskaņā ar kuru prāvas būtību nosaka lietas dalībnieki, kā arī lietas dalībnieku vienlīdzības principu, kas regulē iebildumu procesu – principus, ko nosaka Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 74. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru ITSB neizskata faktus pēc savas iniciatīvas, jo pārbaude aprobežojas ar pamatiem un prasībām, ko iesnieguši lietas dalībnieki.
11 Apelāciju padome uzskatīja, ka iebildumu iesniedzējai ir jāiesniedz un jāpierāda pamatojumi, uz kuriem balstīti iebildumi, un ka abstrakta norāde uz “sajaukšanas iespēju” nav pietiekama. Atbilstoši tās viedoklim ir jānorāda un jāpierada faktori, kas izskatāmajā gadījumā nosaka sajaukšanas iespēju. Ja iebildumu iesniedzēja šo prasību neizpilda, ITSB šo procedūras trūkumu nekādā gadījumā nedrīkstot labot, jo tas neesot kompetents veikt pārbaudi pēc savas iniciatīvas, tam esot jābūt objektīvam un tas nedrīkstot vienlaicīgi darboties kā tiesnesis un lietas dalībnieks. Apstrīdētā lēmuma beigu daļā ir konstatēts, ka ir jāpiemēro no šīs procesuālās prasības neievērošanas izrietošā sankcija, tas ir, iebildumi ir jānoraida kā nepamatoti.
Process Pirmās instances tiesā un lietas dalībnieku prasījumi
12 Prasītāja cēla šo prasību ar Pirmās instances tiesas kancelejā 2005. gada 24. janvārī iesniegto prasības pieteikumu.
13 Persona, kas iestājusies lietā, un ITSB savus atbildes rakstus iesniedza attiecīgi 2005. gada 20. jūnijā un 2005. gada 25. jūlijā.
14 Ar Pirmās instances tiesā attiecīgi 2005. gada 4. augustā un 5. augustā iesniegtajām vēstulēm prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, lūdza piešķirt tiesības iesniegt replikas rakstu. 2005. gada 17. augustā otrās palātas priekšsēdētājs nolēma, ka atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta 135. panta 2. punktam otra pilna apmaiņa ar rakstiem nav jāveic. Tomēr viņš nolēma atļaut personai, kas iestājusies lietā, iesniegt rakstu, lai izteiktu viedokli par ITSB atbildes rakstu, kurā tas bija pievienojies prasītājas izteiktajiem argumentiem. Persona, kas iestājusies lietā, savu papildu rakstu Pirmās instances tiesas kancelejā iesniedza 2005. gada 10. oktobrī.
15 Ar 2005. gada 27. oktobrī Pirmās instances tiesā iesniegto vēstuli prasītāja, precizējot, ka tā vēlās atbildēt arī uz apgalvojumiem, kurus persona, kas iestājusies lietā, bija tiesīga izteikt papildu rakstā, atkārtoja savu 4. augusta lūgumu. Ar 2005. gada 22. novembra lēmumu otrās palātas priekšsēdētājs šo lūgumu noraidīja.
16 Pēc tiesneša referenta ziņojuma Pirmās instances tiesa (otrā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu bez iepriekšējas pierādījumu savākšanas pasākumu veikšanas.
17 Pirmās instances tiesa 2006. gada 11. jūlija sēdē uzklausīja lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumus un atbildes uz Pirmās instances tiesas uzdotajiem jautājumiem. Turklāt ITSB saistībā ar rakstveida procesu iesniedza prasījumus par tiesāšanās izdevumiem.
18 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
19 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– nosūtīt lietu atpakaļ Apelāciju padomei, lai tā izlemtu, vai starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv sajaukšanas iespēja;
– piespriest katram lietas dalībniekam segt savus tiesāšanās izdevumus pašam.
20 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– pilnībā noraidīt prasību un apstiprināt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest prasītājai atlīdzināt izdevumus, kuri personai, kas iestājusies lietā, radušies saistībā ar šo prasību.
Juridiskais pamatojums
21 Lai pamatotu savus prasījumus, prasītāja norāda vienu pamatu par Regulas Nr. 40/94 42. panta 3. punkta un 74. panta 1. punkta, skatot tos kopā ar Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.), 20. panta 3. punktu, pārkāpumu.
Par ITSB prasījumu pieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
22 ITSB uzskata, ka prasītājas prasījumi ir pamatoti, jo apstrīdētais lēmums neatbilst šīs organizācijas praksei iebildumu pieņemamības un pamatojuma jomā.
23 Persona, kas iestājusies lietā, iebilst pret ITSB iespēju pievienoties prasītājas celtajai prasībai. Tā uzskata, ka šāda rīcība ir pretrunīga un nesavienojama ar tiesību aizsardzības un tiesiskās drošības principiem. Faktiski ITSB pieprasot atcelt paša pieņemtu lēmumu. Šādai ITSB nostājas maiņai esot jāuzklausa Apelāciju padomes viedokli, ja vien nav noticis tiesību akta grozījums vai nav iesniegti jauni dati, kas šo radikālo izmaiņu pamato. Izskatāmajā lietā šādi elementi nepastāvot.
24 Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka Pirmās instances tiesas judikatūra, ko ITSB norādīja, lai attaisnotu savu rīcību, neattiecas uz tādiem gadījumiem, kāds ir izskatāmajā lietā.
25 Turklāt persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka tai būtu jāvar izmantot aizsardzību, ko piešķir Reglamenta 130. panta 1. punkts un 133. panta 2. punkts, no kuriem izriet, ka tiesvedībai notiekot pret ITSB kā atbildētāju, vienīgi personas, kas iestājušās lietā, atbilstoši Reglamenta 134. panta 2. punktam drīkst pievienoties lietas dalībnieka prasījumiem vai iestāties lietā, lai atbalstītu šādus prasījumus. Izskatāmajā lietā persona, kas iestājusies lietā, patiesībā esot vienīgā, kas aizstāv apstrīdēto lēmumu, un tātad ITSB esot negatīvi ietekmējis tās procesuālo stāvokli.
Pirmās instances tiesas vērtējums
26 Attiecībā uz procesu par Apelāciju padomes lēmumu, kas ir pieņemts par iebildumu procesu, Pirmās instances tiesa ir nospriedusi – lai gan ITSB nav aktīvas rīcības pilnvaru, kas nepieciešamas, lai iesniegtu prasību pret Apelāciju padomes lēmumu, tad tomēr tam nav pienākuma sistemātiski aizstāvēt visus apstrīdētos Apelāciju padomes pieņemtos lēmumus vai noteikti izvirzīt prasījumus noraidīt visas par šādiem lēmumiem celtas prasības (Pirmās instances tiesas 2004. gada 30. jūnija spriedums lietā T‑107/02 GE Betz/ITSB – Atofina Chemicals (“BIOMATE”), Krājums, II‑1845. lpp., 34. punkts, un 2005. gada 25. oktobra spriedums lietā T‑379/03 Peek & Cloppenburg/ITSB (“Cloppenburg”), Krājums, II‑4633. lpp., 22. punkts).
27 Nekas ITSB netraucē piekrist prasītājas prasījumiem vai arī aprobežoties ar to atstāšanu izlemšanai pēc Pirmās instances tiesas ieskatiem, sniedzot tai visus argumentus, ko tas uzskata par atbilstošiem, lai Pirmās instances tiesa gūtu skaidrību (iepriekš minētais spriedums lietā “BIOMATE”, 36. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “Cloppenburg”, 22. punkts). Savukārt ITSB nedrīkst izteikt prasījumus par Apelāciju padomes lēmuma atcelšanu vai grozīšanu jautājumā, kas prasības pieteikumā nav norādīts, vai izvirzīt pamatus, kas prasības pieteikumā nav norādīti (šajā sakarā skat. Tiesas 2004. gada 12. oktobra spriedumu lietā C‑106/03 P Vedial/ITSB, Krājums, I‑9573. lpp., 34. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā “Cloppenburg”, 22. punkts).
28 Turklāt Pirmās instances tiesa ir arī nospriedusi, ka šī judikatūra attiecas gan uz inter partes procesiem, gan arī uz ex parte procesiem (iepriekš minētais spriedums lietā “Cloppenburg”, 24. punkts).
29 No šīs judikatūras izriet, ka prasījumi, ar kuriem ITSB pievienojās prasītājas prasījumiem par lēmuma atcelšanu, ir jāatzīst par pieņemamiem, ciktāl tie un to pamatojumam izvirzītie argumenti nepārsniedz prasītājas izvirzītos prasījumus un pamatus. Izskatāmajā lietā ITSB šo robežu nepārsniedz, jo savu prasījumu par apstrīdētā lēmuma atcelšanu pamatojumam tas izvirza tādus pašus pamatus kā prasītāja.
30 No tā izriet, ka šajā lietā ITSB, negrozot strīda robežas, drīkst prasīt atcelt apstrīdēto lēmumu. Tādējādi ir jākonstatē, ka ITSB prasījumi ir pieņemami.
Par prāvas priekšmeta apjomu
Lietas dalībnieku argumenti
31 Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka, lai izlemtu šo lietu, prasītājas ITSB iesniegto iebildumu pieņemamība nav jāpārbauda. Tā uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā iebildumi ir noraidīti nevis kā nepieņemami, bet gan pēc būtības, tas ir, kā nepamatoti. Tādējādi šīs lietas ietvaros runa esot nevis par normu, kas regulē paziņojuma par iebildumiem saturu, bet drīzāk par Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punkta pārbaudi, jo konflikta pamatā esot pierādījumu un apsvērumu, lai pamatotu iebildumus, neesamība.
32 Prasītāja un ITSB apstrīd personas, kas iestājusies lietā, argumentus.
Pirmās instances tiesas vērtējums
33 Pēc apstrīdētā lēmuma pamatojuma pārbaudes, neraugoties uz noteiktu neskaidrību terminoloģijas līmenī, ir jākonstatē, ka Apelāciju padome noraida iebildumus, pamatojoties uz apsvērumiem par pieņemamību.
34 Konkrēti, šī lēmuma 16. punktā ietvertie apsvērumi attiecas uz iebildumu pieņemamību, lai gan šis jēdziens nav izmantots. Apelāciju padome, uzskatot, ka jautājums par Iebildumu nodaļas kompetenci analizēt iebildumu pamatu ir pārbaudāms pirms lietas izskatīšanas pēc būtības, dod pamatu secināt, ka šis jautājums nav par lietas būtību. Turpmāk šī paša lēmuma 17. punktā Apelāciju padome veic iebildumu pieņemamības pārbaudi, jo tā konstatēja, ka prasītājas iesniegtajā Veidlapā ir būtisks trūkums.
35 Ir taisnība, ka šajā sakarā tā nav izdarījusi secinājumu, ar kuru iebildumi būtu skaidri atzīti par nepieņemamiem. Tieši pretēji, 19. punkta in fine un 21. punktā, kas ietver apstrīdētā lēmuma procesa valodas redakcijā gala secinājumu, Apelāciju padome divās vietās min iebildumu noraidīšanu “kā nepamatotu”. Pretrunas starp Apelāciju padomes lēmuma būtību un terminoloģiju, ko tā izmanto savā pamatojumā, gadījumā Pirmās instances tiesai šis lēmums ir jāinterpretē, lai atklātu faktisko saturu.
36 Šajā sakarā ir jākonstatē, ka Apelāciju padome nevienā vietā nemin iebildumu būtību, tas ir – jautājumu, vai izskatāmajā lietā starp strīdus apzīmējumiem ir sajaukšanas iespēja vai nav. Tādēļ ir jāsecina, ka, pat ja apstrīdētā lēmuma pamatojumā iekļautie formulējumi par iebildumu noraidīšanu šķietami norāda uz pretējo, prasītājas iebildumi ir noraidīti nevis kā nepamatoti, bet gan kā nepieņemami.
37 Tādējādi personas, kas iestājusies lietā, iebildi nevar atbalstīt.
Par iebildumu pieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
38 Prasītāja apstiprina, ka tās iesniegtajā Veidlapā ir noteikti norādīts, ka iebildumi bija balstīti uz agrāko preču zīmi un sajaukšanas iespēju. Šī norāde atbilstot minimālajai pamatojuma sniegšanas prasībai, ko prasa Regulas Nr. 40/94 42. panta 3. punkts un Regulas Nr. 2868/95 18. noteikums, jo, no vienas puses, iebildumu pamatojumu varēja secināt no paziņojumā par iebildumiem sniegtās informācijas, un, no otras puses, šī informācija gan pieteicējai, gan arī ITSB ļāva izprast minēto iebildumu pamatojumu.
39 Turklāt Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 3. punkts skaidri paredzot, ka detalizētu norāžu par faktiem un pierādījumiem, ar ko var noteikt iebildumu pamatotību, trūkums nav šo iebildumu nepieņemamības pamatojums.
40 ITSB norāda, ka prasītājas iesniegtajā Veidlapā procesa valodā, tas ir, spāņu valodā, bija skaidri un nepārprotami norādīts, ka iebildumi bija balstīti uz agrākās preču zīmes esamību, kas šajā lietā ir skaidri identificēta Kopienas reģistrācija, un sajaukšanas iespējas esamību.
41 Regulas Nr. 40/94 42. panta 3. punktā esot norādīts, ka iebildumi jāformulē rakstveidā un jāpamato, bet tas nenozīmējot, ka, lai tie būtu pieņemami, tiem būtu jāiekļauj detalizēts iemeslu apraksts, kādēļ iebildumu iesniedzēja uzskata, ka viens vai vairāki pamatojumi, uz ko ir balstīti iebildumi, patiešām pastāv. Šajā sakarā 42. panta 3. punkta pēdējais teikums paredzot iebildumu iesniedzējas pamatu un prasību iesniegšanu kā vienkāršu iespēju, ko apstiprinot Regulas Nr. 40/94 citu valodu versijas.
42 ITSB norāda, ka šis viedoklis atbilst arī tā praksei attiecībā uz jautājumiem par iebildumu pieņemamību, kuri ir ietverti vadlīnijās par iebildumu procesu.
43 Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka, lai gan tā vienmēr ir apstrīdējusi iebildumus vienīgi pēc būtības, no tā nevar secināt, ka tā no savas puses atzīst šādi nepilnīgā veidā izteiktā paziņojuma par iebildumiem pieņemamību.
44 Turklāt persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka savā prasībā prasītāja nav apstrīdējusi to, ka Apelāciju padome Regulu Nr. 40/94 ir piemērojusi pareizi. Prasītāja neesot izpildījusi savu pienākumu sniegt pierādījumus un norādīt apsvērumus, lai pamatotu iebildumus; iespējamos pierādījumus un datus, kas bija Iebildumu nodaļas rīcībā, esot veidojusi vienīgi iebildumu iesniedzējas Veidlapā iekļautā īsā un abstraktā “sajaukšanas iespējas” norāde.
Pirmās instances tiesas vērtējums
45 Regulas Nr. 2868/95 redakcijā, kas bija piemērojama faktu iestāšanās laikā, 18. noteikums iekļauj nosacījumus, pastāvot kuriem, ITSB var noraidīt iebildumus kā nepieņemamus. Šie nosacījumi ir šādi: 42. pantā vai citos Regulas Nr. 40/94 un Regulas Nr. 2868/95 noteikumos iekļauto nosacījumu neievērošana, kā arī preču zīmes reģistrācijas pieteikuma, pret kuru ceļ iebildumus, vai agrākas preču zīmes, pamatojoties uz ko ceļ iebildumus, skaidras norādes trūkums.
46 Izskatāmajā lietā ir skaidrs, ka prasītājas iesniegtajā Veidlapā apstrīdētais reģistrācijas pieteikums, kā arī iesaistītā agrākā Kopienas preču zīme tika precīzi identificēta. Tādējādi atliek pārbaudīt, vai iebildumi atbilst Regulas Nr. 40/94 42. pantam un Regulas Nr. 2868/95 15. noteikumam.
47 Kas attiecas uz Regulas Nr. 2868/95 redakcijā, kas bija piemērojama faktu iestāšanās laikā, 15. noteikumu, tad tas iekļauj elementus, kuriem jābūt paziņojumā par iebildumiem un kuri ir sadalīti četrās grupās, kuras respektīvi attiecas uz reģistrācijas pieteikumu, pret kuru iesniegti iebildumi; agrāko preču zīmi vai agrākajām tiesībām, uz ko pamatoti iebildumi; oponējošo pusi un pamatojumiem, uz kuriem ir balstīti iebildumi. Attiecībā uz pēdējo punktu, kam ir nozīme izskatāmajā lietā, tiek prasīts vienkārši pamatojumu “sīks apraksts”.
48 Regulas Nr. 40/94 42. panta 3. punkts savukārt paredz, ka iebildumi jāformulē rakstveidā un tajos jānorāda pamatojums. Saskaņā ar šī punkta pēdējo teikumu ITSB noteiktā termiņā persona, kas iebilst, lai pamatotu savu nostāju, var iesniegt faktus, pierādījumus un argumentus.
49 Saistībā ar iebildumu pieņemamību no minētā izriet, pirmkārt, ka iebildumu pamatojumiem ir jābūt norādītiem precīzā veidā un, otrkārt, ka jēdziens “pamatojums”, no vienas puses, ir jānošķir no jēdziena “fakti, pierādījumi un argumenti”, no otras puses. Iebildumu pamatojums ir nepieciešams pieņemamības nosacījums, bet faktu, pierādījumu un argumentu iesniegšana šajā sakarā ir tikai fakultatīva, kā tas izriet no termina “var” izmantošanas (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 13. jūnija spriedumu lietā T‑232/00 Chef Revival USA/ITSB – Massagué Marín (“Chef”), Recueil, II‑2749. lpp., 31. punkts).
50 Ir jākonstatē, ka norāde “iebildumi pamatojas uz sajaukšanas iespēju”, ko prasītāja iekļāva Veidlapā nodaļā “Iebildumu pamatojumi”, ir pilnīgi skaidrs un precīzs relatīva reģistrācijas atteikuma pamatojuma, kurš ir norādīts Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, apraksts. Proti, šī norāde gan ITSB, gan reģistrācijas pieteikuma iesniedzējai sniedz ziņas, uz kādu pamatojumu balstīti iebildumi, un attiecīgi ļauj veikt lietas apstākļu un aizstāvības pārbaudi.
51 Oficiālās ITSB veidlapas pārbaude, lai gan šī dokumenta saturs pats par sevi Pirmās instances tiesu nesaista, šo konstatējumu var tikai apstiprināt. Nodaļā “Iebildumu pamatojumi” šajā dokumentā ir iekļauta aile, ko var atzīmēt ar krustiņu un kas ir apzīmēta ar numuru 94; tālāk ir norāde “Sajaukšanas iespēja”. Tādējādi, aizpildot šo oficiālo veidlapu, lai norādītu iebildumu pamatojumu, ir pietiekami atzīmēt šo aili. Šajā sakarā ir jāuzsver, ka oficiālās veidlapas izmantošana nekādā ziņā nav obligāta. Tas izriet no Regulas Nr. 2868/95 83. noteikuma 6. punkta, ar ko ir atļauts izmantot tāda paša satura un formāta veidlapas kā tās, ko izmanto ITSB, – tādas kā veidlapas, kas izgatavotas, izmantojot elektronisko datu apstrādi. No tā izriet, ka attiecībā uz neoficiālas veidlapas saturu nedrīkst izvirzīt stingrākas prasības nekā tās, ko piemēro oficiālām veidlapām. Noteiktā norāde, ko prasītāja iekļāva savā Veidlapā, ir tikpat precīza kā attiecīgās ailes atzīmēšana ar krustiņu oficiālajā veidlapā.
52 No minētā izriet, ka iebildumi, ko prasītāja iesniedza, izmantojot Veidlapu, ir pieņemami.
Par jautājumu, vai, nenoraidot iebildumus kā nepamatotus Pamatojumu paskaidrojuma tulkojuma trūkuma dēļ, Iebildumu nodaļa ir pārsniegusi savas pilnvaras
Lietas dalībnieku argumenti
53 Prasītāja norāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 3. punktu Iebildumu nodaļai ir iespēja lemt par iebildumiem, pamatojoties uz tās rīcībā esošiem pierādījumiem. Šajā sakarā prasītāja atzīmē, ka, lai gan tās Pamatojumu paskaidrojumā iekļautos apsvērumus Iebildumu nodaļa bija atzinusi par nepieņemamiem, prasītājas vēlākie 2002. gada 20. decembra apsvērumi, kas tika sniegti, atbildot uz personas, kas iestājusies lietā, 2002. gada 21. oktobra apsvērumiem, bija pilnībā pieņemami un uz Iebildumu nodaļas lēmuma pieņemšanas brīdi veidoja lietas dokumentu daļu. Prasītāja uzsver, ka šis pēdējais dokuments, skatot to kopā ar Veidlapu, sniedz iespēju precizēt un skaidri noteikt strīda apstākļus un lietas dalībnieku aizstāvamās pozīcijas.
54 ITSB uzskata, ka izskatāmajā lietā Iebildumu nodaļa varēja lemt par iebildumiem, jo tai bija zināmi visi šajā sakarā nozīmīgie elementi, tas ir – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums un preces, pret kurām tika iesniegti iebildumi; agrākās tiesības, uz ko iebildumi bija balstīti (ņemot vērā, ka runa bija par Kopienas preču zīmi); preces, uz ko iebildumi attiecās, un izmantotais pamatojums, kas bija sajaukšanas iespēja.
55 Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka Apelāciju pirmās padomes argumentācija ir nevainojama un atbilst Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punktam un Pirmās instances tiesas judikatūrai.
56 Saskaņā ar tās viedokli prasītājas iesniegtajā Veidlapā bija būtisks trūkums, jo kā iebildumu pamatojums tajā bija norādīta vienīgi “sajaukšanas iespēja”, nenorādot nekādu papildu pamatojumu. Tomēr Iebildumu nodaļa iebildumus esot pārbaudījusi un daļēji apmierinājusi. Šajā sakarā no tā izrietot, ka tā ir pārkāpusi “dispozitivitātes principu”, kā arī principu, ka pierādījumus sniedz lietas dalībnieki, un lietas dalībnieku vienlīdzības principu, kuri regulē iebildumu procesu un kurus ietver Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punkts. Saskaņā ar šo normu procesā, kas attiecas uz relatīvajiem atteikuma pamatojumiem, ITSB nedrīkstot veikt faktu pārbaudi pēc savas iniciatīvas; tieši pretēji, šī pārbaude ierobežota ar pamatu un prasību, ko iesnieguši lietas dalībnieki, pārbaudi, kas ir procesuālā noteikuma iudex judicare debet secundum allegata et probata partibus izpausme.
57 Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka ar vienkāršu abstraktu “sajaukšanas iespējas” norādi nepietiek, lai ievērotu no Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punkta izrietošo pienākumu, kurš iebildumu iesniedzējai uzliek apgalvojuma izvirzīšanas un pierādīšanas pienākumu, ka norādītais iebildumu pamatojums patiešām pastāv. Esot jāapgalvo un jāpierāda, ka faktori, kas ir sajaukšanas iespējas pamatā, izskatāmajā lietā pastāv. Ja iebildumu iesniedzēja šo pienākumu neizpilda, ITSB šo trūkumu labot nedrīkstot; faktiski tas neesot kompetents veikt pārbaudi pēc savas iniciatīvas, jo tam jābūt objektīvam un tas nedrīkst vienlaicīgi darboties kā tiesnesis un lietas dalībnieks. Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka ITSB tādējādi būtu jāpiemēro no minētā procesuālā pienākuma neizpildes izrietošā sankcija, kas ir iebildumu noraidīšana tādēļ, ka tie ir nepamatoti. To apstiprinot Pirmās instances tiesas judikatūra (Pirmās instances tiesas 2003. gada 22. oktobra spriedums lietā T‑311/01 Éditions Albert René/ITSB – Trucco (“Starix”), Recueil, II‑4625. lpp., 69. punkts, un 2004. gada 22. jūnija spriedums lietā T‑66/03 “Drie Mollen sinds 1818”/ITSB – Nabeiro Silveria (“Galáxia”), Krājums, II‑1765. lpp., 43. punkts). Lai gan prasības pieteikuma 51. punktā prasītāja apgalvo, ka šī judikatūra uz iebildumu procesiem neattiecas, sprieduma lietā “Galáxia” 43. un 44. punktā Pirmās instances tiesa esot noteikti nospriedusi pretēji.
Pirmās instances tiesas vērtējums
58 Izskatāmajā lietā ir noteikts, ka prasītājas ITSB iesniegtajā Veidlapā nodaļā “Iebildumu pamatojumi” tika iekļauta vienkārša norāde “sajaukšanas iespēja”, un ka Pamatojumu paskaidrojumu, kas bija sagatavots angļu valodā, Iebildumu nodaļa nedrīkstēja ņemt vērā. Jautājums, vai šajos apstākļos Iebildumu nodaļa varēja likumīgi pārbaudīt iebildumus pēc būtības, ir jāizvērtē, ņemot vērā Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punktu, kurš nosaka, ka lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu reģistrācijas atteikuma pamatojumu, [Birojs] aprobežojas ar pamatu un prasību, ko puses iesniegušas, pārbaudi, kā arī Regulas Nr. 2868/95 redakcijā, kas bija piemērojama faktu iestāšanās laikā, 20. noteikuma 3. punktu, kas paredz, ka, ja iesniedzējs neiesniedz nekādus apsvērumus, ITSB var sniegt lēmumu par iebildumiem, pamatojoties uz tā rīcībā esošiem pierādījumiem.
59 Pirmās instances tiesa jau ir nospriedusi, ka Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punkta in fine formulējums nosaka, ka lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvajiem atteikuma pamatojumiem, ITSB aprobežojas ar pamatu un prasību, ko lietas dalībnieki iesnieguši, pārbaudi. Tādēļ Apelāciju padome, izskatot apelācijas sūdzību par lēmumu, ar kuru tika izbeigts iebilduma process, var pamatot savu lēmumu tikai ar tiem relatīvajiem atteikuma pamatojumiem, uz kuriem ir atsaucies iesaistītais lietas dalībnieks, un uz saistītajiem faktiem un pierādījumiem, ko lietas dalībnieki ir iesnieguši. Kritēriji relatīva atteikuma pamatojuma vai cita noteikuma, uz ko lietas dalībnieki atsaucas, pamatojot savas prasības, piemērošanai, dabiski, ir daļa tiesisko apstākļu, kas ITSB ir jāpārbauda (skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 1. februāra spriedumu lietā T‑57/03 SPAG/ITSB – Dann un Backer (“HOOLIGAN”), Krājums, II‑287. lpp., 21. punkts un tajā minētā judikatūra).
60 Tādējādi, pirmkārt, ir jāpārbauda, vai Iebildumu nodaļa ir aprobežojusies ar pamatu un prasību, ko lietas dalībnieki iesnieguši, pārbaudi, un, otrkārt, vai pierādījumi, kas, veicot šo pārbaudi, bija tās rīcībā, bija pietiekami, lai pamatotu lēmumu iebildumus daļēji apmierināt.
61 Pirmkārt, attiecībā uz iesniegtajiem pamatiem un prasībām jau tika konstatēts (skat. iepriekš 46. un 50. punktu), ka prasītājas ITSB iesniegtajā Veidlapā bija skaidri norādīts, ka tā vēlas pieteikt iebildumus pret attiecīgās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, un ka šajā sakarā tā atsaucas uz sajaukšanas iespēju. Tādējādi Iebildumu nodaļa ir ievērojusi gan prasītājas iesniegtās prasības, gan arī pamatus; tādēļ strīda ietvarus, ko bija noteikusi prasītāja, Iebildumu nodaļa nav pārkāpusi.
62 Otrkārt, attiecībā uz jautājumu, vai pierādījumi bija pietiekami, Pirmās instances tiesa uzskata, ka, pamatojoties uz pierādījumiem, kas Iebildumu nodaļas rīcībā bija lēmuma pieņemšanas brīdī, to varēja pieņemt likumīgi. Šī lēmuma pārbaude atklāj, ka visi faktiskie dati, uz ko Iebildumu nodaļa ir balstījusies, bija tās rīcībā, nepastāvot vajadzībai izmantot angļu valodā sagatavotu Pamatojumu paskaidrojumu, par kuru minētajā lēmumā ir skaidri noteikts, ka to nedrīkstēja ņemt vērā. Iebildumu pamatotības vērtējums, ko veido sajaukšanas iespējas starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi pārbaude, ir iekļauts lēmuma 5.–8. lapā.
63 Vispirms, salīdzinot attiecīgās preces, Iebildumu nodaļa konstatēja, ka preces, uz kurām attiecas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums un kuras ietilpst 29. un 31. klasē, sedz arī agrākā preču zīme, ar vienu izņēmumu, kurš tomēr attiecas uz preci, kura ir ļoti līdzīga tai, ko sedz agrākā preču zīme. Līdzīgā veidā Iebildumu nodaļa konstatēja, ka dažas no 30. klasē ietilpstošām precēm, kuras ir minētas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, ir vai nu līdz zināmai pakāpei līdzīgas precēm, ko sedz agrākā preču zīme, vai nu veido preču grupu, kurā šādas preces ir iekļautas, vai arī šādām precēm ir pat identiskas. Attiecībā uz citām 30. klasē ietilpstošām precēm Iebildumu nodaļa konstatēja, ka tās atšķiras no precēm, ko sedz agrākā preču zīme.
64 Turpinot, attiecībā uz strīdus apzīmējumu salīdzinājumu Iebildumu nodaļa, atsaucoties uz Tiesas judikatūru šajā jomā (1997. gada 11. novembra spriedums lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 23. punkts), veica abu preču zīmju fonētisku, vizuālu un konceptuālu līdzību pārbaudi. Tā it īpaši konstatēja abu preču zīmju noteiktu fonētiskās līdzības pakāpi un vizuālo līdzību, un uzskatīja, ka apzīmējumu konceptuāls salīdzinājums nav iespējams, jo vārdam “calvo” ir nozīme vienīgi spāņu valodā (kails, pliks), bet vārdu “calavo” visās Kopienas valodās uztvers kā izdomātu preču zīmi.
65 Secinājumā Iebildumu nodaļa rezumēja, ka, vērtējot visaptveroši, konfliktējošie apzīmējumi ir vizuāli līdzīgi ar nelielu fonētiskās līdzības pakāpi, atšķirībai konceptuālajā līmenī attiecoties vienīgi uz Spānijas patērētāju, un ka dažas 29., 30. un 31. klasē ietilpstošas preces, attiecībā uz kurām ir reģistrēta agrākā preču zīme, un Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītās preces ir tādas pašas vai līdzīgas. Turklāt Iebildumu nodaļa konstatēja, ka attiecīgās preces ir ikdienas patēriņa preces, kuru iegādes procesam patērētājs nepievērš īpaši lielu uzmanību. Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, tā secināja, ka attiecībā uz minētajām identiskajām vai līdzīgajām precēm starp attiecīgajām preču zīmēm pastāv sajaukšanas iespēja, kas iekļauj asociācijas iespēju.
66 Ir jākonstatē, ka šī pārbaude, kuras pamatotību persona, kas iestājusies lietā, turklāt nav apstrīdējusi, strikti iekļaujas jautājumā, kas Iebildumu nodaļai bija jāpārbauda atbilstoši prasītājas pieteikumam, tas ir, sajaukšanas iespējas vērtējumā. Šo pārbaudi varēja veikt, pamatojoties tikai uz strīdus apzīmējumu un attiecīgo preču salīdzinājumu. Visa informācija attiecībā uz šiem diviem kritērijiem bija iekļauta preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, agrākās preču zīmes reģistrācijā un Veidlapā, nepastāvot vajadzībai izmantot nedz prasītājas Pamatojumu paskaidrojumu, nedz arī citus informācijas avotus.
67 Šajā sakarā izskatāmā lieta ir jānošķir no divām lietām, kurās ir taisīti iepriekš minētie spriedumi lietās “Starix” un “Galáxia”, kurus Apelāciju padome minēja apstrīdētajā lēmumā un persona, kas iestājusies lietā, – atbildes rakstā. Kā izriet no sprieduma lietā “Starix” 64. punkta un sprieduma lietā “Galáxia” 38. punkta, šajās lietās prasītāji Pirmās instances tiesā norādīja agrākas preču zīmes reputāciju (Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkts). Lai gan šajās divās lietās procesa ITSB ietvaros prasītāji to attiecīgo preču zīmju reputāciju bija minējuši, šī norāde tomēr tika veikta kā papildu piezīme, sniedzot argumentāciju, kas ir vērsta uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lai pamatotu sajaukšanas iespējas esamību, un nenorādot uz šīs regulas 8. panta 5. punktu (spriedums lietā “Starix”, 68. punkts, un spriedums lietā “Galáxia”, 41. punkts), un lietā, kurā tika taisīts spriedums “Starix”, nesniedzot nevienu reputācijas pierādījumu (spriedums lietā “Starix”, 12. punkts). Šajos apstākļos Pirmās instances tiesa noraidīja prasītāju šajās divās lietās pieteikto iebildumu, ka Apelāciju padomei būtu bijis jāpārbauda Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkts, kuru prasītāji nebija norādījuši. Turpretim, kā ir konstatēts iepriekš, izskatāmajā lietā prasītāja procesā ITSB bija ne tikai skaidri norādījusi pamatu attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, bet šī pamata pamatotības pārbaudei ITSB rīcībā bija arī visa faktiskā informācija.
68 No visa iepriekš minētā izriet, ka Iebildumu nodaļa, prasītājas iebildumu Pamatojumu paskaidrojuma tulkojuma trūkuma dēļ kā nepamatotu nenoraidot, nepārsniedza savas pilnvaras. Tādējādi, atceļot Iebildumu nodaļas lēmumu un noraidot iebildumus kā nepamatotus, Apelāciju padome pieļāva tiesību kļūdu.
69 No iepriekš minētā izriet, ka prasītājas vienīgais pamats ir jāatbalsta un jākonstatē, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts Regulas Nr. 40/94 42. panta 3. punkts un 74. panta 1. punkts, skatot tos kopā ar Regulas Nr. 2868/95 20. panta 3. punktu.
Par tiesāšanās izdevumiem
70 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB spriedums ir nelabvēlīgs, jo Apelāciju padomes lēmums ir atcelts, tam jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītājas prasījumiem. Tā kā personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir nelabvēlīgs, tā sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA(otrā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2004. gada 8. novembra lēmumu lietā R 159/2004‑1;
2) ITSB sedz savus, kā arī atlīdzina prasītājas tiesāšanās izdevumus;
3) persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2007. gada 16. janvārī.