Language of document : ECLI:EU:T:2004:333

Lieta T‑316/04 R

Wam SpA

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Valsts atbalsts – Aizdevumi ar pazeminātām procentu likmēm, kas paredzēti, lai ļautu uzņēmumiem sākt darbību noteiktās trešās valstīs – Atgūšanas pienākums – Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Steidzamība – Neesamība

Rīkojuma kopsavilkums

Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Piešķiršanas nosacījumi – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Pierādīšanas pienākums – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums prasītājai – Finansiāls zaudējums – Situācija, kas varētu apdraudēt prasītājas sabiedrības pastāvēšanu vai kas neatgriezeniski maina tās pozīciju tirgū – Komisijas lēmums par valsts atbalsta atgūšanu

(EKL 242. pants; Pirmās instances tiesas Reglamenta 104. panta 2. punkts)

Pieteikuma par pagaidu noregulējumu steidzamības raksturs ir jāizvērtē saistībā ar nepieciešamību pieņemt pagaidu lēmumu, lai izvairītos no būtiska un neatgriezeniska kaitējuma nodarīšanas lietas dalībniekam, kas lūdz noteikt pagaidu pasākumus. Pēdējā kompetencē ir iesniegt pierādījumus, ka tas nevar gaidīt pamata prāvas iznākumu, jo tad tas cietīs šādu kaitējumu. Kaitējuma neizbēgamība nav jāpierāda absolūti droši, bet sevišķi, ja kaitējuma iestāšanās ir atkarīga no apstākļu kopuma iestāšanās, pietiek ar to, ka tas ir paredzams pietiekamā varbūtības pakāpē. Katrā ziņā prasītājai turpina pastāvēt pienākums pierādīt faktus, kas pamato nākotnē iespējamu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu.

Turklāt, lai pierādītu, ka ir izpildīts steidzamības nosacījums, prasītājai ir jāparāda, ka piemērošanas apturēšana vai citi prasītie pagaidu pasākumi ir nepieciešami, lai aizsargātu tās intereses. Savukārt steidzamības pierādīšanai prasītāja nevar minēt apdraudējumu interesēm, kas nav tās personīgās intereses, kā, piemēram, vispārīgu interešu vai trešo personu tiesību aizskārumu, neatkarīgi no tā, vai tās ir valstis vai privātpersonas. Šīs intereses var ņemt vērā tikai vajadzības gadījumā – salīdzinot pastāvošās intereses.

Visbeidzot, kaut arī ir atzīts, ka finansiāla rakstura zaudējumi nevar, izņemot īpašus apstākļus, tikt uzskatīti par neatgriezeniskiem vai pat grūti labojamiem, ja tie var būt vēlākas kompensācijas priekšmets, tomēr ir arī atzīts, ka pagaidu pasākums ir pamatots, ja ir skaidrs, ka neveicot šādu pasākumu, prasītāja nonāks stāvoklī, kurā tās pastāvēšana var tikt apdraudēta, pirms spēkā stāsies lēmums, kas noslēdz pamata prāvu, vai arī tās stāvoklis tirgū tiks neatgriezeniski mainīts.

Tāds attiecīgo personu interešu apdraudējums, kuras ir saņēmušas valstisku atbalstu, kurš nav saderīgs ar kopējo tirgu, ir raksturīgs visiem Komisijas lēmumiem, kuri prasa atgūt šādu atbalstu, un tos nevar uzskatīt par lēmumiem, kuri rada būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, neatkarīgi no konkrētajā gadījumā apgalvotā specifiskā apdraudējuma smaguma un nelabojamības rakstura.

(sal ar 26.–29. un 33. punktu)