Prasība, kas celta 2010. gada 20. aprīlī - GEA Group/Komisija
(lieta T-189/10)
Tiesvedības valoda - vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: GEA Group AG (Bochum, Vācija) (pārstāvji - A. Kallmayer, I. du Mont un G. Schiffers, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt lēmuma par grozījumiem 1. pantu daļā, kurā prasītājai ir uzlikts naudas sods;
pakārtoti, samazināt lēmuma par grozījumiem 1. pantā prasītājai uzlikto naudas sodu;
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja vēršas pret Komisijas 2010. gada 8. februāra Lēmumu C(2010) 727, galīgā redakcija, ar kuru Komisija ir grozījusi savu 2009. gada 11. novembra Lēmumu C(2009) 8682, galīgā redakcija, lietā COMP/38589 - siltuma stabilizatori, cita starpā arī attiecībā uz prasītāju (turpmāk tekstā - "Lēmums par grozījumiem"). Grozījums atteicas uz Komisijas Lēmuma C(2009) 8682, galīgā redakcija, 2. punkta 31. un 32. apakšpunktu par prasītājas solidāro atbildību.
Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza piecus prasības pamatus.
Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka esot pārkāptas tiesības uz aizstāvību, jo pirms lēmuma par grozījumiem pieņemšanas tā neesot tikusi ne uzklausīta, ne arī citādi iesaistīta procedūrā. Kā otro prasības pamatu prasītāja norāda lēmuma par grozījumiem nepilnīgo pamatojumu, jo tas esot pamatots tikai ar to, ka nav ņemta vērā Regulas (EEK) Nr. 1/2003
1 23. panta 2. punktā noteiktā maksimālā robeža, kas esot jāievēro pēc iestādes iniciatīvas, un neesot norādīts individuāls pamatojums attiecībā uz prasītāju. Trešajā prasības pamatā prasītāja apgalvo, ka lēmumam par grozījumiem, kas attiecībā pret noteiktiem adresātiem jau esot stājies likumīgā spēkā vai arī, attiecīgi, ir pārsūdzēts tiesā, neesot juridiska pamata. Kā ceturto prasības pamatu prasītāja norāda, ka nav pieļaujams grozīt naudas sodu viņai par ļaunu. Noslēgumā prasītāja norāda uz noilgumu, jo lēmums par grozījumiem esot pieņemts pēc Regulas Nr. 1/2003 25. panta 6. punktā paredzētā noilguma termiņa beigām.