Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2011. gada 13. janvāra spriedumu lietā F-77/09 Nijs/Revīzijas palāta 2011. gada 28. martā iesniedza Bart Nijs

(lieta T-184/11 P)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Bart Nijs (Bereldange, Luksemburga) (pārstāvis - F. Rollinger, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Revīzijas palāta

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2011. gada 13. janvāra spriedumu;

pamatā, atcelt Eiropas Revīzijas palātas 2009. gada 15. janvāra ad hoc komitejas lēmumu, ar kuru prasītājs ir atstādināts no amata bez pensijas samazināšanas no 2009. gada 1. februāra;

atcelt Revīzijas palātas 2007. gada 20. septembra lēmumu 81-2007, ar kuru iecēlējinstitūcijas pilnvaras tiek piešķirtas ad hoc komitejai;

atcelt visus šīs ad hoc komitejas pieņemtos sagatavojošos lēmumus, it īpaši 2007. gada 22. un 29. oktobra, 23. novembra un 2008. gada 12. jūnija lēmumus par administratīvās izmeklēšanas uzsākšanu;

pakārtoti, ja Vispārējā tiesa neapmierinātu pamatā izvirzīto prasību atcelt tiesību aktus, nospriest, ka Revīzijas palātas ad hoc komitejas 2009. gada 15. janvārī noteiktās sankcijas atbilstoši Civildienesta noteikumu 10. pantam ir pārāk bargas turpmāk uzskaitīto iemeslu dēļ;

nosūtīt lietu Revīzijas palātas iecēlējinstitūcijai citā sastāvā, pretējā gadījumā noteikt tādu sankcijas lielumu, ja tā patiešām tiek uzskatīta par nepieciešamu, kas labāk atbilst faktiskajiem apstākļiem;

vēl pakārtotāk, tieši nolemt, ka šajā lietā netika ievērots procedūras saprātīga termiņa princips, kāds tas ir paskaidrots turpmāk, un to ņemt vērā, nosakot sankciju šajā lietā;

lemt saskaņā ar prasības pieteikumu;

piespriest Revīziju palātai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā;

atzīt visas citas prasītāja tiesības, tostarp tiesības atbildēt uz Eiropas Revīzijas palātas rakstveida apsvērumiem;

piespriest pretējai pusei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs;

atzīt prasītājam visas citas tiesības, parādus, pamatus un rīcību.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza deviņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir mainījusi strīda priekšmetu, interpretējot prasītāja priekšlikumu tiesas sēdē tādā veida, it kā tas atteiktos no prasības atcelt lēmumu Nr. 81-2007.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta tiesa ir sagrozījusi faktus pārsūdzētā sprieduma 40., 58. un 94. punktā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka prasītāja prasības pirmais pamats ir sagrozīts, jo Civildienesta tiesa nav ņēmusi vērā norādīto Eiropas Savienības ierēdņu Civildienesta noteikumu 22.a un 22.b pantu.

Ceturtais pamats ir par to, ka Civildienesta tiesa nav piemērojusi pierādīšanas pienākuma maiņas principu.

Piektais pamats ir par to, ka Civildienesta tiesa esot pieņēmusi sliktu juridisku nolēmumu par prasītāja prasības otro pamatu un nav izdarījusi secinājumus attiecībā uz Ģenerālsekretāra rīcību, to saistot ar Civildienesta noteikumu 11.a pantu.

Sestais pamats ir par to, ka Civildienesta tiesa neesot ņēmusi vērā vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

Septītais pamats ir par neobjektīvo attieksmi pret prasītāju, kāda esot bijusi ierēdnim, kuram tika uzticēta disciplinārlietas izmeklēšana.

Astotais pamats ir par faktisku Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta nepiemērošanu, atsakoties pārbaudīt samērīgumu starp faktiem un to rezultātā noteikto sankciju.

Devītais pamats ir par nepareizu saprātīga termiņa principa piemērošanu.

____________