Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2013. gada 28. maija spriedums –
Chiboub/Padome

(lieta T‑188/11)

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā – Līdzekļu iesaldēšana – Juridiskā pamata neesamība

1.                     Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā – Personu, kas iesaistītas valsts līdzekļu nepareizā izmantošanā, un ar šīm personām saistīto fizisko vai juridisko personu, vienību un organizāciju līdzekļu iesaldēšana – Lēmums, kas ietilpst ieinteresētajai personai zināmā kontekstā, kurš tai ļauj saprast attiecībā pret to īstenotā pasākuma apjomu – Īsa pamatojuma pieļaujamība – Robežas – Pamatojums, kas nevar sastāvēt no vispārēja un stereotipizēta formulējuma (LESD 296. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkts; Padomes Lēmums 2011/79) (sal. ar 38.–44. punktu)

2.                     Tiesvedība – Tiesas pienākums ievērot lietas dalībnieku noteiktos strīda ietvarus – Tiesas pienākums lemt, pamatojoties tikai uz lietas dalībnieku izvirzītajiem argumentiem – Neesamība (Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 2. punkts) (sal. ar 47. un 48. punktu)

3.                     Eiropas Savienība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā – Personu, kas iesaistītas valsts līdzekļu nepareizā izmantošanā, un ar šīm personām saistīto fizisko vai juridisko personu, vienību un organizāciju līdzekļu iesaldēšana – Līdzekļu iesaldēšana, kas veikta saistībā ar naudas atmazgāšanu un noteikta ar īstenošanas lēmumu – Valsts līdzekļu nepareizas izmantošanas jēdziena un naudas atmazgāšanas jēdziena atgūšana – Neesamība – Prezumpcija par nepieciešamo saikni starp naudas atmazgāšanas darbībām, kuras veikuši valsts vadītāju ģimenes locekļi, un valsts līdzekļu nepareizu izmantošanu – Neesamība – Atcelšana (Padomes Lēmuma 2011/72 1. panta 1. punkts un Padomes Lēmums 2011/79) (sal. ar 52.–57., 68.–71., 73., 75. un 87. punktu)

4.                     Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā – Personu, kas iesaistītas valsts līdzekļu nepareizā izmantošanā, un ar šīm personām saistīto fizisko vai juridisko personu, vienību un organizāciju līdzekļu iesaldēšana – Lēmuma likumības vērtējums, pamatojoties uz lēmuma pieņemšanas brīdī pieejamo informāciju (Padomes Lēmums 2011/72) (sal. ar 85. punktu)

5.                     Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Tiesas noteiktās robežas – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un organizācijām saistībā ar situāciju Tunisijā – Tiesību aktu, kuros ietverti identiski ierobežojoši pasākumi, atcelšana divos dažādos brīžos – Nopietns tiesiskās noteiktības aizskāruma risks – Pirmā no šiem tiesību aktiem seku saglabāšana, līdz stājas spēkā otrā tiesību akta atcelšana (LESD 264. pants; Tiesas statūtu 60. pants; Padomes Regula Nr. 101/2011; Padomes Lēmums 2011/72) (sal. ar 92.–95. punktu)

Priekšmets

Prasība atcelt, pirmkārt, Padomes 2011. gada 31. janvāra Īstenošanas Lēmumu 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 28, 62. lpp.), otrkārt, Padomes 2011. gada 4. februāra Īstenošanas Lēmumu 2011/79/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/72 (OV L 31, 40. lpp.), un, treškārt, Padomes 2011. gada 4. februāra Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā (OV L 31, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju

Rezolutīvā daļa:

1) atcelt Padomes 2011. gada 31. janvāra Īstenošanas Lēmuma 2011/72/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Tunisijā, kas grozīts ar Padomes 2011. gada 4. februāra Īstenošanas Lēmumu 2011/79/KĀDP, ar ko īsteno Lēmumu 2011/72, pielikumu, ciktāl tas attiecas uz Mohamed Slim Ben Mohamed Hassen Ben Salah Chiboub;

2) atcelt Padomes 2011. gada 4. februāra Regulu (ES) Nr. 101/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Tunisijā, ciktāl tie attiecas uz M. Chiboub;

3) saglabāt Īstenošanas Lēmuma 2011/72, kas grozīts ar Īstenošanas Lēmumu 2011/79, pielikuma sekas attiecībā uz M. Chiboub līdz brīdim, kad stāsies spēkā Regulas (ES) Nr. 101/2011 atcelšana, ciktāl tā attiecas uz M. Chiboub;

4) Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina M. Chiboub tiesāšanās izdevumus;

5) Eiropas Komisija un Tunisijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.