Lieta T‑187/11

Mohamed Trabelsi u.c.

pret

Eiropas Savienības Padomi

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām saistībā ar situāciju Tunisijā – Naudas līdzekļu iesaldēšana – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punkts – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Nepieņemamība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2013. gada 28. maija spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Prasījumi nolūkā panākt aizsardzību vienam no prasītājiem vai tiesības atbildēt vienam vai vairākiem prasītājiem – Nepieņemamība

(LES 13. pants; LESD 263. pants)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Prasījumi nolūkā panākt iestādei adresēta rīkojuma izdošanu – Nepieņemamība

(LESD 263. pants)

3.      Pagaidu noregulējums – Pieņemamības nosacījumi – Prasības pieteikums – Formas prasības – Atsevišķs dokuments – Neesamība – Nepieņemamība

(LESD 278. pants; Vispārējās tiesas reglamenta 104. panta 2. un 3. punkts)

4.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Prasības pieteikums, ar kuru tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, ko esot radījusi Savienības iestāde – Precizējumu neesamība attiecībā uz šai iestādei pārmesto rīcību, kuras dēļ esot radīts kaitējums, un uz cēloņsakarību – Nepieņemamība

(LESD 340. panta otrā daļa; Tiesas statūtu 21. pants un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

5.      Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Prasījumi, kas vērsti pret dalībvalsti un kas izvirzīti, pamatojoties uz valsts tiesību normām – Nepieņemamība

(LESD 263. pants)

6.      Eiropas Savienība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām saistībā ar situāciju Tunisijā – Ar valsts līdzekļu piesavināšanos saistīto personu un viņu sabiedroto fizisko vai juridisko personu, vienību vai organizāciju līdzekļu iesaldēšana – Iestāde, kuras kompetencē ir lēmuma parakstīšana

(LES 16. panta 9. punkts un 18. panta 3. punkts; Padomes iekšējā reglamenta 2. panta 5. punkta otrā daļa; Padomes Lēmums 2011/79)

7.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kļūda, norādot piemērojamo tiesību aktu – Ietekmes neesamība – Nosacījumi

(Tiesas statūtu 21. pants un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

8.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām saistībā ar situāciju Tunisijā – Ar valsts līdzekļu piesavināšanos saistīto personu un viņu sabiedroto fizisko vai juridisko personu, vienību vai organizāciju līdzekļu iesaldēšana – Lēmums, kas ir pieņemts attiecīgajai personai zināmos apstākļos, kas ļauj tai izprast pret to noteiktā pasākuma apmēru – Īsa pamatojuma pieļaujamība – Robežas – Pamatojums, ko nedrīkst veidot vispārīgs un uz stereotipiem balstīts formulējums

(LESD 296. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants; Padomes Lēmums 2011/79)

9.      Eiropas Savienība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām saistībā ar situāciju Tunisijā – Ar valsts līdzekļu piesavināšanos saistīto personu un viņu sabiedroto fizisko vai juridisko personu, vienību vai organizāciju līdzekļu iesaldēšana – Tiesību uz īpašumu ierobežojums – Nosacījumi – Lēmuma par pamatlēmumā paredzēto nosacījumu īstenošanu ievērošana –Neesamība – Tiesību uz īpašumu pārkāpums

(LES 21. panta 2. punkta b) un d) apakšpunkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punkts un 52. panta 1. punkts; Padomes Lēmuma 2011/72 1.–3. un 5. pants un Lēmums 2011/79)

10.    Tiesvedība – Tiesas pienākums ievērot lietas dalībnieku noteiktos strīda ietvarus – Tiesas pienākums lemt, pamatojoties tikai uz lietas dalībnieku izvirzītajiem argumentiem – Neesamība

(Vispārējās tiesas reglamenta 48. panta 2. punkts)

11.    Eiropas Savienība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām saistībā ar situāciju Tunisijā – Ar valsts līdzekļu piesavināšanos saistīto personu un viņu sabiedroto fizisko vai juridisko personu, vienību vai organizāciju līdzekļu iesaldēšana – Lēmuma likumības vērtējums, pamatojoties uz lēmuma pieņemšanas brīdī pieejamo informāciju

(LESD 263. pants Padomes Lēmuma 2011/72 1.–3. un 5. pants un Lēmums 2011/79)

12.    Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Tiesas noteiktās robežas – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām saistībā ar situāciju Tunisijā – Ar valsts līdzekļu piesavināšanos saistīto personu un viņu sabiedroto fizisko vai juridisko personu, vienību vai organizāciju līdzekļu iesaldēšana – Atcelšana, kuras dēļ ir atceļama regula un katrs ierobežojošais pasākums zaudē juridisko pamatu – Risks, ka būtiski un neatgriezeniski tiek apdraudēta visu to līdzekļu iesaldēšanas pasākumu efektivitāte, par kuru piemērošanu atceltajā tiesību aktā norādītajām personām nākotnē varētu lemt Padome – Atceltā lēmuma iedarbības saglabāšana līdz apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa beigām vai šīs sūdzības noraidīšanai

(LESD 264. pants; Tiesas statūtu 60. panta otrā daļa; Padomes Regula Nr. 101/2011; Padomes Lēmums 2011/79)

1.      Nevienā Līgumu tiesību normā, nedz arī ar kādu principu Vispārējai tiesai nav piešķirta kompetence izskatīt šādu lūgumu piešķirt aizsardzību vienam no prasītājiem vai tiesības atbildēt vienam vai vairākiem prasītājiem. Šādos apstākļos minētais lūgums ir jānoraida kā tāds, kas ir iesniegts tiesā, kuras kompetencē acīmredzami nav to izskatīt.

(sal. ar 36.–38. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 40. un 41. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 43. un 45. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 46.–48. punktu)

5.      No ES līguma un LESD izrietošajām tiesībām, kurām ir autonoms avots, to būtības dēļ tiesā nevar tikt pretstatītas jebkādas valsts tiesību normas, neapstrīdot pašu Savienības juridisko pamatu. Līdz ar to nevar tikt veikta atsauce uz valsts tiesību normām, lai pamatotu prasību atcelt Savienības tiesību aktu.

(sal. ar 50. un 61. punktu)

6.      No LES 16. panta 9. punkta, 18. panta 3. punkta un Padomes iekšējā reglamenta 2. panta 5. punkta otrās daļas izriet, ka iestāde, kuras kompetencē ir parakstīt Padomes sastāva, kas atbild par ārlietām, pieņemtus dokumentus, principā ir Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Tomēr minēto Augsto pārstāvi vajadzības gadījumā var aizvietot konkrētā sastāva loceklis, kas pārstāv Padomes prezidentvalsti, un paraksta deleģēšana nav jāpamato.

(sal. ar 57. un 58. punktu)

7.      Kļūda, atsaucoties uz piemērojamo tiesību aktu, nenozīmē, ka izvirzītie iebildumi ir nepieņemami, ja to priekšmets un īss to izklāsts pietiekami skaidri izriet no prasības pieteikuma. Jāsecina, ka prasītājam nav skaidri jāatsaucas uz konkrētu tiesību aktu, uz kura pamata viņš izvirza iebildumus, ja vien viņš sniedz pietiekami skaidrus argumentus, pēc kuriem attiecīgo tiesību aktu bez grūtībām var noteikt atbildētājs un Savienības tiesa.

(sal. ar 63. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 66.–72. punktu)

9.      Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktā ir nodrošinātas tiesības uz īpašumu. Šīs tiesības tomēr nav absolūta prerogatīva. No minētās hartas 52. panta 1. punkta izriet, ka, lai tiesību uz īpašumu īstenošanas ierobežojums atbilstu Savienības tiesībām, tam katrā ziņā ir jāatbilst trim nosacījumiem. Pirmkārt, ierobežojumam ir jābūt noteiktam tiesību aktos un tātad attiecīgajam pasākumam ir jābūt juridiskajam pamatam. Otrkārt, tam ir jāatbilst vispārējas nozīmes mērķim, ko atzinusi Savienība. Treškārt, ierobežojums nedrīkst būt pārmērīgs. Saistībā ar šo pēdējo nosacījumu, pirmkārt, ierobežojumam ir jābūt vajadzīgam un samērīgam ar noteikto mērķi un, otrkārt, attiecīgo tiesību vai brīvības būtība nedrīkst tikt aizskarta.

Pirmais nosacījums netiek izpildīts, ja lēmuma par konkrētu personu un organizāciju līdzekļu iesaldēšanu saistībā ar situāciju Tunisijā īstenošanas lēmumā tiek piemērots cits kritērijs, nevis tas, kas paredzēts lēmumā, kurš ir tā juridiskais pamats. Tā tas ir tāda īstenošanas lēmuma gadījumā, ar kuru prasītāja uzvārds ticis iekļauts to personu sarakstā, uz kurām attiecas līdzekļu iesaldēšana, tādēļ, ka par viņu tika veikta tiesas izmeklēšana par rīcību saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbībām, bet pamatlēmumā līdzekļu iesaldēšana ir noteikta personām, kas atbildīgas par valsts līdzekļu piesavināšanos, jo, pirmkārt, nav ticis konstatēts, ka no attiecīgās valsts krimināltiesību viedokļa valsts līdzekļu nelikumīgas piesavināšanās jēdziens ietver nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdzienu, un, otrkārt, Direktīvas 2005/60 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, 1. panta 2. punktā definētais nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jēdziens neatbilst tikai rīcībai, kas ļauj noslēpt, nelikumīgi piesavinoties valsts līdzekļus, iegūtu līdzekļu nelikumīgo izcelsmi. Šāds īstenošanas lēmums nav uzskatāms par tādu, kas paredzēts tiesību aktā Pamattiesību hartas 52. panta 1. punkta izpratnē.

(sal. ar 75., 78.–81., 91., 93.–96. punktu)

10.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 82. punktu)

11.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 115. punktu)

12.    Spriedumiem, ar kuriem Vispārējā tiesa atceļ Savienības iestādes vai organizācijas pieņemtu lēmumu, principā ir tūlītēja iedarbība, proti, atceltais tiesību akts tiek izslēgts ar atpakaļejošu spēku no tiesību sistēmas un tiek pieņemts, ka tas nekad nav pastāvējis. Tomēr, pamatojoties uz LESD 264. panta otro daļu, Vispārējā tiesa uz laiku var saglabāt atceltā lēmuma iedarbību.

Pēc analoģijas ar Tiesas statūtu 60. panta otrās daļas noteikumiem, kas attiecas uz atcelto regulu gadījumu, ir jāsaglabā apstrīdētā lēmuma tiesiskās sekas līdz apelācijas celšanas termiņa beigām vai līdz tās noraidīšanas brīdim, jo, ja Vispārējās tiesas spriedums stātos spēkā nekavējoties, regula par līdzekļu iesaldēšanas ierobežojošajiem pasākumiem, ciktāl tā attiecas uz pirmo prasītāju, zaudētu juridisko pamatu un Padomei, piemērojot LESD 266. panta pirmo daļu, tā būtu jāatceļ attiecībā uz viņu. Tādējādi prasītājs varētu pārcelt visus vai daļu savu līdzekļu ārpus Eiropas Savienības, tā radot risku, ka būtiski un neatgriezeniski tiek apdraudēta visu to līdzekļu iesaldēšanas pasākumu efektivitāte, par kuru piemērošanu prasītājam nākotnē varētu lemt Padome, lai arī nevar tikt izslēgts, ka citu, apstrīdētajā lēmumā neminētu iemeslu dēļ pirmā minētās personas iekļaušana šā lēmuma pielikumā esošajā sarakstā būtu pamatota.

(sal. ar 118. un 121.–123. punktu)