CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2009. gada 2. jūlijā
Lieta F‑49/08
Massimo Giannini
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Civildienests – Līgumdarbinieki – Atlaišana pārbaudes laika beigās – Prettiesiskos apstākļos nostrādāts pārbaudes laiks – Novērtēšanas procedūras pārkāpumi – Ceļa izdevumi – Delegācija trešajā valstī
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru M. Giannini lūdz atcelt Komisijas lēmumu viņu atlaist [no darba], kas viņam tika paziņots 2007. gada 10. jūlijā, un, ciktāl nepieciešams, atcelt viņa sūdzības par šo lēmumu noraidījumu; tā rezultātā piespriest Komisijai izmaksāt visu atalgojumu, kas ir saistīts ar prasītāja līguma turpināšanu; jebkurā gadījumā atcelt 2007. gada 27. jūlija un 2007. gada 20. septembra lēmumus veikt ieturējumu EUR 5218,22 apmērā no viņa 2007. gada augusta atalgojuma un līdz ar to prasība atmaksāt šo summu, tai pieskaitot nokavējuma procentus; jebkurā gadījumā atcelt 2007. gada 28. augusta lēmumu ierobežot iekārtošanās pabalstu vienas trešdaļas apmērā no summas, kas tika saņemta 2006. gada novembrī, un atgūt pārejās divas trešdaļas, proti, EUR 4278,50 par 2008. gada februāra atalgojumu, un līdz ar to piespriest atmaksāt šo summu, tai pieskaitot kavējuma procentus; piešķirt zaudējumu atlīdzību par materiālajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu, kas provizoriski ir novērtēts EUR 200 000 apmērā
Nolēmums Atcelt Komisijas 2007. gada 27. jūlija lēmumu, ar ko ir uzdots atgūt trešdaļu no summas par ceļa izdevumiem, kas prasītājam piešķirta par 2007. gadu. Komisija izmaksā prasītajam saskaņā ar 2007. gada 27. jūlija lēmumu nepamatoti ieturēto summu, izņemot summu, kas attiecas uz ceļa izdevumiem prasītāja ģimenei; šai summai pieskaitot nokavējuma procentus, kurus sāk skaitīt, sākot no ieturējuma datuma līdz faktiskās izmaksas datumam, tos aprēķinot saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi galvenajiem darījumiem, kas bija spēkā attiecīgajā laikposmā, pieskaitot divus procentpunktus. Izbeigt tiesvedību saistībā ar prasījumiem atcelt 2007. gada 28. augusta lēmumu, ar kuru Komisija ir ierobežojusi prasītāja iekārtošanās pabalstu vienas trešdaļas apmērā no summas, kas tika saņemta 2006. gada novembrī. Pārējā daļā prasību noraidīt. Prasītājs sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, kā arī atlīdzina trīs ceturtdaļas no Komisijas tiesāšanās izdevumiem. Komisija sedz vienu ceturtdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem pati.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence – Strīdi, kas saistīti ar finansēm Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta izpratnē – Jēdziens
(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)
2. Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Priekšmets – Norises nosacījumi
(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 84. pants)
3. Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Klasificēšana – IV funkciju grupas līgumdarbinieka uzraudzība, ko veic AST funkciju grupas ierēdnis
(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 80. panta 2. punkts)
4. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Norises nosacījumi – Brīdinājums
(Civildienesta noteikumu 34. pants)
5. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības
(Tiesas Statūtu 21. panta pirmā daļa un Tiesas Statūtu I pielikuma 7. panta 3. punkts; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts; Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkts)
6. Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Rezultātu vērtējums
(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 84. panta 3. punkts)
7. Ierēdņi – Vienlīdzīga attieksme – Apstiprinātie ierēdņi un pārbaudāmie darbinieki
(Civildienesta noteikumu 43. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 84. pants)
8. Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Ziņojums par pārbaudes laiku – Apjoms un saturs
(Civildienesta noteikumu 25. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. panta pirmā daļa un 81. pants)
9. Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Ziņojums par pārbaudes laiku
(Civildienesta noteikumu 25. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. panta pirmā daļa, 81. pants un 84. panta 3. punkts)
10. Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Lēmums par atlaišanu
(Civildienesta noteikumu 25. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. panta pirmā daļa un 81. pants)
11. Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Negatīvs ieinteresētās personas prasmju novērtējums – Pārbaudes laika pagarinājums
(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 84. panta 3. punkts)
12. Ierēdņi – Izdevumu atlīdzināšana – Ikgadējie ceļa izdevumi
(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. pants)
13. Ierēdņi –Izdevumu atlīdzināšana – Ikgadējie ceļa izdevumi
(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. panta 4. punkts)
1. “Strīdi, kas saistīti ar finansēm”, Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta izpratnē ir ne tikai prasības par atbildību, ko darbinieki ceļ pret kādu iestādi, bet arī visas prasības, kas ir vērstas uz to, lai iestāde darbiniekam izmaksātu summu, kuru viņš uzskata par tādu, uz ko viņam ir tiesības saskaņā ar Civildienesta noteikumiem vai kādu citu to darba tiesiskās attiecības regulējošu aktu. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punktu Kopienu tiesai šajos strīdos ir neierobežota jurisdikcija, kas piešķir tai uzdevumu tās izskatāmajās lietās rast galīgo risinājumu, proti, nospriest par visām darbinieka tiesībām un pienākumiem, izņemot sprieduma daļu nosūtīšanu attiecīgajai iestādei izpildei, ko veic, ievērojot Kopienu tiesas noteiktus precīzus nosacījumus un tai īstenojot kontroli. Līdz ar to Kopienu tiesai attiecīgajā gadījumā ir jāpiespriež iestādei samaksāt konkrētu summu, uz kuru prasītājam ir tiesības saskaņā ar Civildienesta noteikumiem vai citu tiesību aktu.
(skat. 39.–42. punktu)
Atsauce
Tiesa: 2007. gada 18. decembris, C‑135/06 P Weißenfels/Parlaments, Krājums, I‑12041. lpp., 65., 67. un 68. punkts.
2. Lēmums par atlaišanu pārbaudes laika beigās ir jāatceļ tad, ja ieinteresētai personai nav dota iespēja pabeigt pārbaudes laiku parastos apstākļos.
Lai gan pārbaudes laiku, kas ir paredzēts, lai novērtētu pārbaudāmā spējas un uzvedību nevar pielīdzināt mācību laikam, tomēr pastāv obligāta prasība, ka ieinteresētajai personai pārbaudes laikā ir jādod iespēja pierādīt savas īpašības. Šis nosacījums faktiski nozīmē, ka pārbaudāmajam ir jādod atbilstoši norādījumi un padomi, lai viņš spētu pielāgoties īpašajām vajadzībām, kas saistītas ar viņa ieņemamo amatu.
Minētajiem norādījumiem un padomiem pieprasītais līmenis ir jānovērtē nevis abstrakti, bet konkrēti, ņemot vērā veikto uzdevumu raksturu. No šādas perspektīvas nevar neņemt vērā pārbaudāmā iepriekšējo pieredzi. Lai gan šī pieredze nevar pati par sevi radīt šaubas par pārbaudes laika nepieciešamību, no tās var būt atkarīgs tas, cik lielā mērā pārbaudāmais ir jāvada, lai tiktu sasniegts pārbaudes laika mērķis.
(skat. 65. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1985. gada 15 maijs, 3/84 Patrinos/EESK, Recueil, 1421. lpp., 20.–24. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1992. gada 1. aprīlis, T‑26/91 Kupka‑Floridi/EESK, Recueil, II‑1615. lpp., 44. punkts; 1994. gada 30. novembris, T‑568/93 Correia/Komisija, Recueil FP, I‑A‑271. un II‑857. lpp., 34. punkts; 1997. gada 5. marts, T‑96/95 Rozand‑Lambiotte/Komisija, Recueil FP, I‑A‑35. un II‑97. lpp., 95. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 18. oktobris, F‑112/06 Krcova/Tiesa, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 48. punkts, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑498/07 P; 2008. gada 16. aprīlis, F‑73/07 Doktor/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 31. un 33.–36. punkts, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑248/08 P.
3. No Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 80. panta 2. punkta izriet, ka IV funkciju grupas līgumdarbinieki var veikt savus pienākumus jebkuras ierēdņu kategorijas uzraudzībā. Šajā tiesību normā tātad nav aizliegts, ka attiecīgā gadījumā IV funkciju grupas līgumdarbinieks veic savus pienākumus AST funkciju grupas ierēdņa uzraudzībā.
(skat. 72. punktu)
4. Pārbaudāmā ierēdņa tiesības nostrādāt pārbaudes laiku atbilstošos apstākļos ir pietiekami garantētas ar mutisku brīdinājumu, kas tam ļauj pielāgot un uzlabot savu sniegumu atbilstoši amata prasībām.
(skat. 84. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: Rozand‑Lambiotte/Komisija, minēts iepriekš, 102. punkts.
5. Ja atsevišķos punktos prasības pieteikums Pirmās instances tiesā var tikt pamatots un papildināts ar atsaucēm uz tā pielikumos iekļauto dokumentu fragmentiem, tad pielikumi ir izmantojami vienīgi pierādījumu iegūšanas un tehniskos nolūkos, tādējādi ar tiem nevar papildināt pamatu, kas prasības pieteikumā ir izklāstīts kopsavilkuma veidā, norādot tajā iebildumus vai argumentus, kuri nav iekļauti prasības pieteikumā. Prasītājam prasības pieteikumā ir jānorāda precīzi iebildumi, par kuriem ir jālemj, kā arī vismaz kopsavilkuma veidā ir jānorāda tiesiskie un faktiskie apstākļi, ar kuriem šie iebildumi ir pamatoti.
Vēl jo mazāk Civildienesta tiesā ar pieliekumiem nevar papildināt pamatu, kas prasības pieteikumā ir izklāstīts kopsavilkuma veidā, norādot tajā iebildumus vai argumentus, kuri nav iekļauti prasības pieteikumā, jo saskaņā ar Tiesas Statūtu I pielikuma 7. panta 3. punktu procedūras rakstveida daļā Civildienesta tiesā principā ir tikai viena rakstisko paskaidrojumu apmaiņa, ja vien šī tiesa nenolemj par pretējo. Šī procedūras īpatnība Civildienesta tiesā izskaidro to, ka atšķirībā no Tiesas Statūtu 21. panta pirmajā daļa paredzētā attiecībā uz Pirmās instances tiesu vai Tiesu pamatu un argumentu izklāsts prasības pieteikumā nevar būt kopsavilkuma veidā. Šādas piekāpšanās sekas praksē būtu tādas, ka vēlākā un speciālā tiesību norma, kas ir noteikta Tiesas Statūtu I pielikumā, lielā mērā zaudētu savu lietderību.
(skat. 86. un 87. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 2007. gada 30. janvāris, T‑340/03 France Télécom/Komisija, Krājums, II‑107. lpp., 167. punkts.
6. Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 84. panta 3. punktā novērtētājam un institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, ir piešķirta plaša rīcības brīvība, lai novērtētu pārbaudāmā prasmes un spējas, ņemot vērā dienesta intereses. Līdz ar to Kopienu tiesa nevar ar savu vērtējumu aizstāt iestāžu vērtējumu attiecībā uz pārbaudes laika novērtējuma elementu atbilstību, jo tā kontrolē tikai to, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un vai nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana.
(skat. 89. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: Rozand‑Lambiotte/Komisija, minēts iepriekš, 112. punkts.
Civildienesta tiesa: Krcova/Tiesa, minēts iepriekš, 62. punkts.
7. Ierēdņiem piešķirtās procesuālās garantijas viņu novērtēšanas laikā nevar attiecināt uz pārbaudāmiem darbiniekiem. Apstiprināto ierēdņu un pārbaudāmu darbinieku tiesiskās un faktiskās situācijas ir būtiski atšķirīgas. It īpaši pārbaudāmā faktiskā situācija nav salīdzināma ar tāda ierēdņa situāciju, kurš jau gadiem pilda savus pienākumus. Turklāt noteikumi attiecībā uz ierēdņu novērtējumu nav transponējami attiecībā uz pārbaudāmo novērtējumu. Turklāt apstiprināto ierēdņu novērtējuma ziņojumam un ziņojumam par pārbaudāmo ierēdņu pārbaudes laiku ir dažādi uzdevumi, jo ziņojuma par pārbaudes laiku mērķis galvenokārt ir vērtēt pārbaudāmā ierēdņa spējas pildīt amata pienākumus, bet novērtējuma ziņojuma pirmais mērķis ir sniegt administrācijai periodisku un pēc iespējas pilnīgāku informāciju par apstākļiem, kādos ierēdnis pilda savus amata pienākumus.
(skat. 92. un 95. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: Doktor/Padome, minēts iepriekš, 85. un 86. punkts.
8. Ziņojums par līgumdarbinieka pārbaudes laiku un tam sekojošie atzinumi, piemēram, priekšnieka vai ziņojumu komitejas atzinumi, nav nelabvēlīgi lēmumi atbilstoši Statūtu 25. pantam, uz kuru ir atsauce Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. panta pirmajā daļā un 81. pantā. Līdz ar to, lai gan ziņojumam par pārbaudes laiku un tam sekojošajiem atzinumiem ir jābūt pietiekami pamatotiem, lai institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, varētu sniegt pamatojumu un pieņemt savu lēmumu, tajos tomēr nav detalizēti jāapraksta visi fakti, uz kuriem tie pamatojas. It īpaši novērtētājam nav pienākuma aprakstīt visas pārbaudāmā darbības, ne arī izsmeļoši un detalizēti minēt pārbaudes laikā radušās grūtības. Turklāt no novērtētāja, no darbinieka priekšnieka, kā arī no ziņojumu komitejas nevar prasīt, lai tie aplūkotu visus faktiskos vai tiesiskos jautājumus, kurus ir minējis pārbaudāmais darbinieks savā pašnovērtējumā vai savos papildu paskaidrojumos.
(skat. 93. punktu)
Atsauce
Tiesa: 1982. gada 25. marts, 98/81 Munk/Komisija, Recueil, 1155. lpp., 14. punkts.
9. Kaut arī Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 84. panta 3. punktā līgumdarbieniekiem ir garantētas tiesības iesniegt savus iespējamos apsvērumus institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, un ar šo pantu ir nodrošināts, ka šie apsvērumi tiks ņemti vērā apsvēršanai, tomēr šīs kārtības 11. panta pirmā daļa un Civildienesta noteikumu 25. punkts – normas, uz kurām attiecībā uz līgumdarbiniekiem atsaucas minētās kārtības 81. pants, – nav piemērojami atzinumiem, ko sniedz priekšnieks saistībā ar novērtēšanas procedūru. Priekšniekam tātad nav pienākuma pamatojumā skaidri paust nostāju par visiem argumentiem, kurus izvirza pārbaudāmais līgumdarbinieks.
(skat. 103. un 105. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 1999. gada 21. septembris, T‑98/98, Trigari‑Venturin/Tulkošanas centrs, Recueil FP, I‑A‑159. un II‑821. lpp., 57. punkts.
10. Lēmumā par pagaidu darbinieka atlaišanu pārbaudes laika beigās ir jāievēro pienākums sniegt pamatojumu. Ciktāl Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 81. pantā attiecībā uz pagaidu darbiniekiem ir atsauce uz šīs kārtības 11. panta pirmo daļu, kas ir piemērojama līgumdarbiniekiem, un ciktāl ar šo pēdējo tiesību normu uz līgumdarbiniekiem attiecina Civildienesta noteikumu 25. panta priekšrocību, ar kuru ir noteikts pienākums pamatot jebkuru nelabvēlīgu lēmumu, lēmums neapstiprināt amatā līgumdarbinieku pārbaudes laika beigās ir jāpamato.
Lēmums ir pietiekoši pamatots, ja tas ir pieņemts attiecīgajam ierēdnim zināmā kontekstā, kas tam ļauj saprast viņam piemērojamo pasākumu saturu. Tā tas ir gadījumā, ja pirms šī lēmuma pieņemšanas ir notikušas pārrunas ar priekšniecību par attiecīgo situāciju. Turklāt lēmums ir pietiekami pamatots, ja tajā ir atsauce uz dokumentu, kas jau ir ieinteresētās personas rīcībā un kurā ir visa informācija, ar kuru iestāde ir pamatojusi savu lēmumu.
(skat. 115. un 117. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1990. gada 7. marts, C‑116/88 un C‑149/88 Hecq/Komisija, Recueil, I‑599. lpp., 26. un 27. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1997. gada 15. oktobris, T‑331/94 IPK/Komisija, Recueil, II‑1665. lpp., 52. punkts, Trigari‑Venturin/Tulkošanas centrs; minēts iepriekš, 84. punkts.
11. Administrācijai ir plaša rīcības brīvība, lai novērtētu pārbaudāmā prasmes un spējas, ņemot vērā dienesta intereses. It īpaši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 84. panta 3. punktā minētā frāze “izņēmuma apstākļos” pierāda, ka institūcijai, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, ir plaša rīcības brīvība, lai atkarībā no konkrētās lietas faktiskajiem un individuāliem apstākļiem noteiktu, kādā situācijā pārbaudes laika pagarināšana ir vēlama. Līdz ar to Kopienu tiesa var mainīt iestādes novērtējumu par pārbaudes laika rezultātiem tikai acīmredzamas kļūdas vērtējumā dēļ vai pilnvaru nepareizas izmantošanas gadījumā.
Kaut arī administrācijas pienākums ņemt vērā savu ierēdņu intereses nozīmē, ka, pieņemot lēmumu, iestāde ņem vērā visus elementus, kas var ietekmēt tās lēmumu un ka, to darot, tā ņem vērā ne tikai dienesta intereses, bet arī attiecīgā ierēdņa intereses, tomēr šim pienākumam nevar būt tādas sekas, ka Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 84. panta 3. punktā paredzētā “izņēmuma” iespēja tiek pārvērsta par saistošu noteikumu, negrozot šīs normas saturu, kurā atspoguļojas līdzsvars starp tiesībām un pienākumiem, kas attiecībās starp administrāciju un pārbaudāmo darbinieku ir radīts ar iepriekš minēto Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.
(skat. 126., 128. un 129. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2002. gada 27. jūnijs, T‑373/00, T‑27/01, T‑56/01 un T‑69/01 Tralli/ECB, Recueil FP, I‑A‑97. un II‑453. lpp., 76. punkts.
Civildienesta tiesa: Krcova/Tiesa, minēts iepriekš, 62. un 77. punkts.
12. Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. panta 4. punkta otrajā teikumā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz tāda ierēdņa ceļa izdevumiem, kura dienesta vieta atrodas ārpus dalībvalstu teritorijas. Šajā tiesību normā ir paredzētas ieinteresētās personas un tās ģimenes locekļu tiesības uz katra kalendārā gada ceļa izdevumu atlīdzināšanu, uz šo atlīdzināšanu neattiecinot 8. panta 3. punkta proporcijas normu, kas ir piemērojama ierēdnim, kura darba vieta atrodas dalībvalstu teritorijā. Tādējādi darbiniekam, kura darba vieta ir trešajā valstī, ir tiesības uz pilnīgu ceļa izdevumu atlīdzināšanu neatkarīgi no faktiskā pienākumu pildīšanas ilguma. Šāda atšķirīga attieksme nav diskriminējoša, jo ierēdņa, kura dienesta vieta atrodas dalībvalsts teritorijā, situācija būtiski atšķiras no tāda ierēdņa situācijas, kura dienesta vieta atrodas ārpus dalībvalstu teritorijas.
(skat. 155. un 158.–160. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2007. gada 23. janvāris, F‑43/05 Chassagne/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 97. punkts.
13. Ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. panta 4. punktā paredzēto mehānismu ceļa izdevumu atlīdzināšanai ierēdņiem, kuru darba vieta atrodas trešajā valstī, ko Kopienu likumdevējs ir paturējis spēkā arī pēc 2004. gada Civildienesta noteikumu reformas, tiek pieņemts, ka ceļojums tik tiešām ir veikts un tā cena ir tiešām samaksāta. Kaut arī šajā tiesību normā netiek prasīts uzrādīt apliecinošus dokumentus, šāds pienākums izriet no nosacījuma, ka ceļojumam ir tiešām jābūt veiktam.
(skat. 168. un 169. punktu)