VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)
2012. gada 12. jūlijā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Iebildumu iesniedzēja procesuālā raksta paziņošana Apelāciju padomē – Regulas (EK) Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkts, 20. noteikuma 2. punkts un 67. noteikuma 1. punkts – Tiesības uz aizstāvību
Lieta T‑279/09
Antonino Aiello, ar dzīvesvietu Viko Ekvensē [Vico Equense] (Itālija), ko pārstāv M. Coccia un L. Pardo, advokāti,
prasītājs,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv O. Montalto, pārstāvis,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks –
Cantoni ITC SpA, Milāna (Itālija),
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 2. aprīļa lēmumu lietā R 1148/2008‑1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Cantoni ITC SpA un Antonino Aiello.
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Kanninens [H. Kanninen] (referents), tiesneši N. Vāls [N. Wahl] un S. Soldevila Fragoso [S. Soldevila Fragoso],
sekretāre K. Hērena [C. Heeren], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 9. jūlijā,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 23. oktobrī,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 29. janvārī,
ņemot vērā atbildes uz repliku rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 10. martā,
pēc 2012. gada 15. marta tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2004. gada 5. martā prasītājs Antonino Aiello Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 3., 18. un 25. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru klasi atbilst šādam aprakstam:
– 3 klase: “balināšanas un citi mazgāšanas līdzekļi; tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīvie līdzekļi; ziepes; parfimērijas izstrādājumi, ēteriskās eļļas, kosmētiskie un matu kopšanas līdzekļi; zobu pulveri un pastas”;
– 18. klase: “āda un ādas imitācijas, izstrādājumi no šiem materiāliem, kas nav ietverti citās klasēs; dzīvnieku ādas, ceļasomas un čemodāni; lietussargi, saulessargi un spieķi”;
– 25. klase: “apģērbi, tostarp zābaki, kurpes un čības”.
4 Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2005. gada 11. aprīļa Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 15/2005.
5 2005. gada 14. jūnijā Cantoni ITC SpA (turpmāk tekstā – “iebildumu iesniedzēja”), pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju.
6 Iebildumi balstījās uz šādām agrākajām tiesībām:
– Kopienas grafiska preču zīme, kas reģistrēta 2004. gada 10. februārī ar reģistrācijas Nr. 2689891, attēlota šādi:
– Itālijas vārdiska preču zīme “CAPRI”, kas reģistrēta 1986. gada 27. janvārī ar reģistrācijas Nr. 396526.
7 Kas attiecas uz Kopienas agrāko preču zīmi, iebildumi bija pamatoti ar precēm, kas ietilpst 3., 18. un 25. klasē, kas apzīmētas ar minēto preču zīmi un atbilst attiecībā uz katru no šīm klasēm šādam aprakstam:
– 3. klase: “ziepes; parfimērijas izstrādājumi, ēteriskās eļļas, kosmētiskie un matu kopšanas līdzekļi; zobu pulveri un pastas”;
– 18. klase: “āda un ādas imitācijas, izstrādājumi no šiem materiāliem, kas nav ietverti citās klasēs; dzīvnieku ādas, somas, rokassomas, mapes, ceļasomas un čemodāni; lietussargi, saulessargi un spieķi; pātagas, zirglietas un seglinieku izstrādājumi”;
– 25. klase: “virsdrēbes un veļa, apavi, galvassegas”.
8 Attiecībā uz agrāko Itālijas preču zīmi iebildumi bija pamatoti ar precēm, kas ietilpst 3. un 25. klasē, kuras tostarp aptvertas ar minēto preču zīmi un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 3. klase: “ziepes, parfimērijas izstrādājumi, ēteriskās eļļas, kosmētiskie un matu kopšanas līdzekļi; zobu pulveri un pastas”;
– 25. klase: “āra un iekštelpu apģērbi, apavi un galvassegas”.
9 Iebildumi bija vēsti pret precēm, kas uzskaitītas iepriekš 3. punktā.
10 Iebildumi bija balstīti uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā (tagad attiecīgi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts) paredzētajiem pamatojumiem.
11 Ar 2008. gada 30. maija lēmumu Iebildumu nodaļa iebildumus apmierināja. Tā vispirms norādīja, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces un ar agrāko Kopienas preču zīmi apzīmētās preces bija “vairāk vai mazāk identiskas ”. Turpinājumā tā nosprieda, ka konfliktējošie apzīmējumi bija vidēji līdzīgi no vizuālā un fonētiskā viedokļa un ka tie bija līdzīgi no konceptuālā viedokļa. Tā turklāt nosprieda, ka Kopienas agrākajai preču zīmei piemita normāla atšķirtspēja, un no tā secināja, ka pastāvēja konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja.
12 2008. gada 30. jūlijā prasītāja par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB, tai pievienojot dokumentu, kurā izklāstīti tās apelācijas sūdzības pamati. 2008. gada 23. oktobrī iebildumu iesniedzēja par iepriekš minēto prasītājas rakstu iesniedza atbildes rakstu (turpmāk tekstā – “iebildumu iesniedzējas raksts”).
13 2008. gada 24. novembrī ITSB pa faksu nosūtīja iebildumu iesniedzējas rakstu uz numuru, kas bija norādīts prasītājas iesniegtajā preču zīmes reģistrācijas pieteikumā.
14 Ar 2009. gada 2. aprīļa lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju pirmā padome apelācijas sūdzību noraidīja. Saskaņā ar apstrīdēto lēmumu prasītāja nebija atspēkojusi iebildumu iesniedzējas rakstu. Attiecībā uz lietas būtību Apelāciju padome uzskatīja, ka ar Kopienas agrāko preču zīmi apzīmētās preces bija paredzētas plašai sabiedrībai un ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preču zīmes bija vairāk vai mazāk identiskas precēm, ko aptver Kopienas agrākā preču zīme. Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu Apelāciju padome uzskatīja, ka pastāvēja šo apzīmējumu augsta līdzība no vizuālā viedokļa, vidēja līdzība no fonētiskā viedokļa un tie bija gandrīz identiski no konceptuālā viedokļa. Apelāciju padome tāpat norādīja, ka Kopienas agrākā preču zīme bija apveltīta ar atšķirtspēju, ciktāl no vidusmēra patērētāja viedokļa nepastāvēja nekāda saikne starp ģeogrāfisko nosaukumu, kas apzīmē Kapri salu, un precēm, kas aptvertas ar minēto preču zīmi.
Lietas dalībnieku prasījumi
15 Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu un noraidīt iebildumus;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
16 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par pieņemamību prasījumu sadaļai, ar kuru lūdz uzdot ITSB noraidīt iebildumus
17 Ar savu prasījumu pirmo daļu prasītājs lūdz Vispārējo tiesu uzdot ITSB noraidīt iebildumus un līdz ar to atļaut reģistrēt attiecīgo preču zīmi. Ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru saistībā ar Kopienu tiesā iesniegtu prasību par ITSB Apelāciju padomes lēmumu pēdējam minētajam atbilstoši Regulas Nr. 40/94 63. panta 6. punktam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 65. panta 6. punkts) ir pienākums veikt pasākumus, lai izpildītu šo spriedumu. Tādējādi Vispārējai tiesai nav jāizdod rīkojums ITSB. Tas ir Biroja pienākums – izdarīt secinājumus no Vispārējās tiesas sprieduma rezolutīvās daļas un motīviem (Vispārējās tiesas 2005. gada 9. marta spriedums lietā T‑33/03 Osotspa/ITSB – Distribution & Marketing (“Hai”), Krājums, II‑763. lpp., 15. punkts; skat. šajā ziņā Vispārējās tiesas 2003. gada 3. jūlija spriedumu lietā T‑129/01 Alejandro/ITSB – Anheuser-Busch (“BUDMEN”), Krājums, II‑2251. lpp., 22. punkts).
18 Līdz ar to prasītāja prasījumi, ar kuriem lūdz Vispārējo tiesu uzdot ITSB noraidīt iebildumus, ir nepieņemami.
Par lietas būtību
19 Savu prasību pamatojot, prasītājs izvirza divus atcelšanas pamatus. Ar pirmo tiek apgalvots, ka noticis Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), 50. noteikuma 1. punkta un 20. noteikuma 2. punkta pārkāpums. Otrais pamats būtībā ir saistīts ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
20 Savā pirmajā pamatā prasītājs būtībā apgalvo, ka, pārkāpjot Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punktu un 20. panta 2. punktu, iebildumu iesniedzējas raksts, kas iesniegts procesā Apelāciju padomē, nav ticis viņam paziņots. Šī nepaziņošana esot “smags” viņa tiesību uz aizstāvību pārkāpums, jo prasītājam esot ticis liegts iesniegt savus apsvērumus par iebildumu iesniedzējas rakstu.
21 ITSB būtībā atbild, ka prasītājs ir tieši zinājis par iebildumu iesniedzējas rakstu un ka līdz ar to viņš nevar atsaukties uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.
22 Saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punktu attiecībā uz apelāciju izskatīšanu apelāciju padomē, “ja vien nav paredzēts citādi, noteikumus attiecībā uz procedūrām departamentā, kas pieņēmis lēmumu, pret kuru ceļ apelāciju, apelācijas procedūrām piemēro mutatis mutandis”.
23 Attiecībā uz normām par procesu Iebildumu nodaļā Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 2. punktā ir paredzēts, ka ITSB “paziņo pieteicējam, ka saņemts iebildums, un aicina pieteicēju [ITSB] noteiktajā termiņā iesniegt apsvērumus”.
24 Skatot kopsakarā Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punktu un 20. noteikuma 2. punktu, no tiem izriet, ka procesā apelāciju padomē ITSB paziņo Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam, kas ir iesniedzis apelācijas sūdzību Apelāciju padomē, iebildumu iesniedzēja apsvērumus un aicina to iesniegt savus apsvērumus.
25 Turklāt ITSB neapstrīd, ka tam bija pienākums paziņot prasītajam iebildumu iesniedzējas rakstu, lai tas varētu iesniegt savus apsvērumus, pirms Apelāciju padome pieņēma apstrīdēto lēmumu. Tas norāda, ka tas nosūtīja iebildumu iesniedzējas rakstu prasītājam pa faksu uz numuru, kas bija norādīts preču zīmes reģistrācijas pieteikumā.
26 Tiesas sēdē, atbildot uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu, kas bija uzdots saistībā ar procesa organizatorisku pasākumu atbilstoši Vispārējās tiesas reglamenta 64. pantam, ITSB atzina, ka bija pieļāvis kļūdu, nosūtot iebildumu iesniedzējas rakstu pa faksu uz numuru, kas bija norādīts preču zīmes reģistrācijas pietikumā, nevis uz prasītāja pārstāvja procesā Iebildumu nodaļā un Apelāciju padomē numuru. Šis pēdējais numurs bija tostarp norādīts veidlapā par apelācijas sūdzību Apelāciju padomē.
27 ITSB tomēr apgalvo, ka, lai gan bija šī kļūda, prasītājs zināja par iebildumu iesniedzējas rakstu, tādēļ viņš varēja iesniegt savu aizstāvību. ITSB šajā ziņā norāda, ka saziņa bija paziņota tieši prasītājam uz viņa faksa numuru, kas bija norādīts preču zīmes reģistrācijas pieteikumā un ka, tā kā prasītājs zināja par apstrīdēto lēmumu, viņš nevarētu apgalvot, ka nezināja par iebildumu iesniedzējas rakstu.
28 Tomēr ITSB no apstākļa, ka prasītājs zināja par apstrīdēto lēmumu, nevarēja secināt, ka prasītājs par iebildumu iesniedzējas rakstu uzzināja pietiekami laicīgi, lai varētu uz to atbildēt. Lai gan apstrīdētais lēmums un iebildumu iesniedzējas raksts abi tika nosūtīti pa faksu uz numuru, kas norādīts preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, prasītājs tiesas sēdē apgalvoja, ka, pirmkārt, numurs piederēja komerckonsultantam, kas viņu pārstāvēja 2004. gadā reģistrācijas procesā, un, otrkārt, ka tikai pēc viņa gadījuma rakstura uzturēšanās Itālijā 2009. gada maijā prasītājs varēja personiski uzzināt par apstrīdēto lēmumu. Līdz ar to nav nekādi pierādīts, ka prasītājs personīgi būtu zinājis par iebildumu iesniedzējas rakstu, kā rezultātā tas būtu varējis uz to atbildēt Apelāciju padomē.
29 Katrā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 67. noteikuma 1. punktu, “ja ir iecelts pārstāvis vai kopējā pieteikumā pirmo minēto pieteicēju uzskata par kopējo pārstāvi, ievērojot 75. noteikuma 1. punktu, paziņojumus adresē šim ieceltajam vai kopējam pārstāvim”. Līdz ar to ITSB nevarēja atsaukties uz šķietamo iebildumu iesniedzējas raksta paziņošanu pašam prasītājam, lai attaisnotu to, ka tas nebija paziņots prasītāja pārstāvim.
30 Turklāt ir jāuzsver, ka tiesas sēdē pats ITSB norādīja, ka Apelāciju padomes kancelejas prakse izpaudās tādējādi, ka tā paziņoja visus dokumentus īpaši ieceltam pārstāvim, lai nodrošinātu, ka pārstāvētā persona, kas var atrasties ārpus Eiropas Savienības, saņem visus paziņojumus.
31 Turklāt, pretēji ITSB tiesas sēdē apgalvotajam, no Regulas Nr. 2868/95 77. noteikuma, saskaņā ar kuru ikvienam paziņojumam, kas nosūtīts pārstāvim, ir tāds pat spēks kā gadījumā, ja tas būtu nosūtīts pārstāvētajai personai, nevar secināt, ka paziņošana pārstāvētajai personai ir paziņošana pārstāvim. Ja tas tā būtu, minētās regulas 67. noteikumam zustu iedarbība.
32 Kas attiecas uz ITSB argumentu, ka, lai gan bija prasītāja pieļautā kļūda, viņš ir varējis iesniegt savu aizstāvību, ceļot prasību Vispārējā tiesā un iesniedzot replikas rakstu un apsvērumus tiesas sēdē, pietiek atgādināt, kā to izdarījis prasītājs, ka apstrīdētais lēmums ir ticis pieņemts bez iespējas prasītājam iesniegt savus apsvērumus par iebildumu iesniedzējas rakstu.
33 Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 75. panta otro teikumu ITSB lēmumi balstās tikai uz tādiem iemesliem vai pierādījumiem, par ko attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus. Atbilstoši šai normai ITSB Apelāciju padome var pamatot savu lēmumu tikai ar faktiskajiem vai tiesību apstākļiem, par kuriem lietas dalībnieki varēja iesniegt savus apsvērumus (Tiesas 2004. gada 21. oktobra spriedums lietā C‑447/02 P KWS Saat/ITSB, Krājums, I‑10107. lpp., 41. un 42. punkts; Vispārējās tiesas 2005. gada 13. jūlija spriedums lietā T‑242/02 Sunrider/ITSB (“TOP”), Krājums, II‑2793. lpp., 58. un 59. punkts, un 2006. gada 7. septembra spriedums lietā T‑168/04 L & D/ITSB – Sämann (“Aire Limpio”), Krājums, II‑2699. lpp., 115. punkts).
34 Minētā norma Kopienas preču zīmju tiesībās nostiprina vispārējo tiesību uz aizstāvību aizsardzības principu (Vispārējās tiesas 2005. gada 15. septembra spriedums lietā T‑320/03 Citicorp/ITSB (“LIVE RICHLY”), Krājums, II‑3411. lpp., 21. punkts, un 2007. gada 7. februāra spriedums lietā T‑317/05 Kustom Musical Amplification/ITSB (ģitāras forma), Krājums, II‑427. lpp., 26. punkts). Atbilstoši šim vispārējam Kopienu tiesību principam publisko iestāžu lēmumu adresātiem, kuru intereses tie būtiski ietekmē, ir jāsniedz iespēja lietderīgi darīt zināmu savu viedokli (Tiesas 1974. gada 23. oktobra spriedums lietā 17/74 Transocean Marine Paint Association/Komisija, Recueil, 1063. lpp., 15. punkts; Vispārējās tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑34/00 Eurocool Logistik/ITSB (“EUROCOOL”), Recueil, II‑683. lpp., 21. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “LIVE RICHLY”, 22. punkts).
35 Ir tiesa, ka procesuāls pārkāpums var būt pamats akta atcelšanai vienīgi tad, ja ir konstatēts, ka, ja nebūtu šī pārkāpuma, minētajam aktam varētu būt citāds saturs (Vispārējās tiesas 2006. gada 11. jūlija spriedums lietā T‑247/03 Torres/ITSB – Bodegas Muga (“Torre Muga”), Krājums, II‑51. lpp., 79. punkts, un 2010. gada 24. novembra spriedums lietā T‑137/09 Nike International/ITSB – Muñoz Molina (“R10”), Krājums, II‑5433. lpp., 30. punkts).
36 Izskatāmajā lietā prasītājs tiesas sēdē apgalvoja, ka iebildumu iesniedzējas rakstā vairākas lapas veltītas agrākās preču zīmes atšķirtspējai. Lai arī tā procesuālajā rakstā, kurā izklāstīti pamati viņa apelācijas sūdzībai Apelāciju padomē, prasītājs bija izvirzījis argumentus par agrākās preču zīmes atšķirtspēju, ir jākonstatē, ka apstrīdētā lēmuma 17. punktā, lai secinātu, ka agrākajai preču zīmei piemita atšķirtspēja, Apelāciju padome analoģiski formulējumam, kas ietverts iebildumu iesniedzējas rakstā, uzskatīja, ka nepastāvēja nekāda saikne starp Kapri salas ģeogrāfisko nosaukumu un precēm, kas apzīmētas ar agrāko preču zīmi. Tomēr šajā ziņā prasītajam nav bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus, atbildot uz iebildumu iesniedzējas rakstu, tādēļ nevar apgalvot, ka, nepastāvot šim pārkāpumam, apstrīdētais lēmums nevarētu būt bijis atšķirīgs, pretēji tam, ko apgalvojis ITSB tiesas sēdē.
37 No visa iepriekš minētā izriet, ka pamats, kas saistīts ar Regulas Nr. 2868/95 50. noteikuma 1. punkta un 20. noteikuma 2. punkta pārkāpumu, ir jāapmierina bez nepieciešamības pārbaudīt otro pamatu.
38 Līdz ar to prasība ir jāapmierina un apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.
Par tiesāšanās izdevumiem
39 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB spriedums ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītāja prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2009. gada 2. aprīļa lēmumu lietā R 1148/2008‑1;
2) ITSB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Kanninen | Wahl | Soldevila Fragoso |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2012. gada 12. jūlijā.
[Paraksti]