Language of document : ECLI:EU:C:2008:117

Lieta C‑132/05

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Vācijas Federatīvo Republiku

Valsts pienākumu neizpilde – Regula (EEK) Nr. 2081/92 – Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzība – Siers “Parmigiano Reggiano” – Nosaukuma “Parmesan” izmantošana – Dalībvalsts pienākums pēc savas ierosmes sodīt par aizsargāta cilmes vietas nosaukuma ļaunprātīgu izmantošanu

Sprieduma kopsavilkums

1.        Lauksaimniecība – Vienveidīgi tiesību akti – Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzība – Regula Nr. 2081/92

(Padomes Regulas Nr. 2081/92 13. un 17. pants; Komisijas Regula Nr. 1107/96)

2.        Lauksaimniecība – Vienveidīgi tiesību akti – Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzība – Regula Nr. 2081/92

(Padomes Regulas Nr. 2081/92 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

3.        Lauksaimniecība – Vienveidīgi tiesību akti – Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzība – Regula Nr. 2081/92

(Padomes Regulas Nr. 2081/92 3. panta 1. punkts)

4.        Iestāžu tiesību akti – Regulas – Tiešā piemērojamība

(EKL 249. pants; Padomes Regula Nr. 2081/92)

5.        Lauksaimniecība – Vienveidīgi tiesību akti – Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzība – Regula Nr. 2081/92

(Padomes Regulas Nr. 2081/92 10. pants un 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1.        Izskatot jautājumu par “salikto” cilmes vietas nosaukumu, kas reģistrēts saskaņā ar Regulas Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību 17. pantā paredzēto vienkāršoto procedūru, tas, ka attiecībā uz šo nosaukumu nav izdarīts paziņojums atsauces uz Regulas Nr. 1107/96 pielikumā ietvertajām zemsvītras piezīmēm formā par to, ka attiecībā uz dažām nosaukuma daļām Regulas Nr. 2081/92 13. pantā paredzētā aizsardzība nav tikusi lūgta, nevar būt pietiekams pamats, lai noteiktu šīs aizsardzības apjomu. Ar Regulu Nr. 2081/92 izveidotajā aizsardzības sistēmā jautājumi par to, kāda aizsardzība ir piešķirama dažādajiem nosaukumu veidojošajiem elementiem un konkrēti – jautājumi par to, vai runa, iespējams, ir par sugas vārdu vai par tādu nosaukumu veidojošo elementu, kas ir aizsargāts pret minētās regulas 13. pantā paredzēto darbību, ir saistīti ar novērtējumu, kas valsts tiesai ir jāveic, pamatojoties uz detalizētu faktisko apstākļu, ko šai tiesai snieguši attiecīgie lietas dalībnieki, analīzi.

(sal. ar 28.–30. punktu)

2.        Nosaukuma “Parmesan” izmantošana ir atzīstama par asociāciju izraisīšanu ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Parmigiano Reggiano” Regulas Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, kas reģistrētos nosaukumus tostarp aizsargā pret ļaunprātīgu izmantošanu, imitēšanu vai asociāciju izraisīšanu, pat ja norādīta attiecīgā produkta patiesā izcelsme vai aizsargātais nosaukums ir tulkots.

Starp nosaukumiem “Parmesan” un “Parmigiano Reggiano” pastāv fonētiska un vizuāla līdzība, un abi attiecīgie produkti turklāt ir cietie sieri, kas ir rīvēti vai paredzēti rīvēšanai, tas ir, tiem ir vienāds ārējais izskats. Turklāt neatkarīgi no jautājuma par to, vai nosaukums “Parmesan” ir tiešs aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Parmigiano Reggiano” vai vārda “Parmigiano” tulkojums, starp abām šīm norādēm, kas ir dažādās valodās, pastāvošā jēdzieniskā līdzība arī ir jāņem vērā. Šāda līdzība, kā arī iepriekš minētā fonētiskā un vizuālā līdzība var būt par pamatu tam, ka patērētājs, sastopoties ar cieto sieru, kas ir rīvēts vai paredzēts rīvēšanai un kura nosaukumā ir ietverta norāde “Parmesan”, iedomājas par sieru, kuru aizsargā aizsargātais cilmes vietas nosaukums “Parmigiano Reggiano”.

(sal. ar 46.–49. punktu)

3.        Izvērtējot, vai nosaukums ir sugas vārds, saskaņā ar Regulas Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību 3. panta 1. punktu ir jāņem vērā attiecīgā produkta ražošanas vieta tās dalībvalsts iekšienē un ārpus tās, kas ir reģistrējusi attiecīgo nosaukumu, šī produkta patēriņš un veids, kādā patērētāji uztver šo nosaukumu minētās dalībvalsts iekšienē un ārpus tās, tas, vai pastāv specifisks valsts regulējums attiecībā uz minēto produktu, kā arī tas, kā šis nosaukums ir ticis izmantots Kopienu tiesībās.

(sal. ar 53. punktu)

4.        Indivīdu tiesības atsaukties uz kādas regulas noteikumiem valsts tiesās nevar atbrīvot dalībvalstis no pienākuma nepieciešamības gadījumā pieņemt tādus valsts pasākumus, kas ļauj nodrošināt pilnīgu piemērošanu.

Šajā sakarā valsts tiesību sistēma, kurā ir paredzēti tādi juridiski mehānismi, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu to tiesību aizsardzību, kas indivīdiem pastāv saskaņā ar Regulu Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un kas ļauj cīnīties pret aizsargāto cilmes vietu nosaukumu nelikumīgu izmantošanu, tostarp likums par cīņu pret negodīgu konkurenci un likums par preču zīmju un citu apzīmējumu aizsardzību, un iespēja vērsties valsts tiesā saistībā ar jebkādu rīcību, kas būtu pretrunā aizsargātā cilmes vietas nosaukuma piešķirtajai aizsardzībai, netiek nodrošināta tikai šī nosaukuma likumīgajam lietotājam, bet, tieši pretēji, tā ir pieejama arī konkurentiem, uzņēmumu apvienībām un patērētāju organizācijām, var nodrošināt arī citu, it īpaši patērētāju interešu, nevis tikai tādu preču, kurām ir aizsargātā cilmes vietas nosaukuma aizsardzība, ražotāju interešu aizsardzību.

(sal. ar 68.–70. punktu)

5.        No minētās regulas 10. panta neizriet dalībvalstu pienākums pēc savas ierosmes veikt vajadzīgos pasākumus, lai piemērotu sodu par Regulas Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, kas reģistrētos nosaukumus tostarp aizsargā pret ļaunprātīgu izmantošanu, imitēšanu vai asociāciju izraisīšanu, pat ja norādīta attiecīgā produkta patiesā izcelsme vai aizsargātais nosaukums ir tulkots. Ir tiesa, ka ar mērķi nodrošināt Regulas Nr. 2081/92 noteikumu efektivitāti tās 10. panta 1. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina, ka ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā pastāv pārbaudes struktūras. Dalībvalstu pienākums līdz ar to ir izveidot šādas struktūras. Šīs regulas 10. panta 4. punktā, kurā ir paredzēts, ka gadījumā, “ja norīkotā pārbaudes iestāde un/vai privātā organizācija kādā dalībvalstī konstatē, ka lauksaimniecības produkts vai pārtika ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu neatbilst specifikācijas kritērijiem, tā veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai [..]”, tomēr ir norādīts, ka norīkotā pārbaudes iestāde un/vai privātā organizācija kādā dalībvalstī ir tās dalībvalsts iestāde, kurā ir radies attiecīgais aizsargātais cilmes vietas nosaukums. Minētās regulas 10. panta 3. punktā ietvertā norāde “to kontrolei pakļautajiem ražotājiem vai apstrādes uzņēmumiem”, tāpat kā šī panta 6. punktā paredzētās ražotāju tiesības saistībā ar pieeju pārbaudes sistēmai un to pienākums, kas paredzēts šī panta 7. punktā, segt ar šīm pārbaudēm saistītās izmaksas apstiprina, ka minētais 10. pants attiecas uz to dalībvalstu pienākumiem, kurās radies attiecīgais aizsargātais cilmes vietas nosaukums.

Šo interpretāciju apstiprina arī Regulas Nr. 2081/92 4. panta 2. punkta g) apakšpunkta un 5. panta 3. un 4. punkta apvienotie noteikumi, no kuriem izriet, ka reģistrācijas pieteikumā ir jāietver produkta specifikācija, ka šis pieteikums nosūtāms dalībvalstij, kur atrodas attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals un ka minētajā produkta specifikācijā ir jāietver “dati par 10. pantā paredzētajām pārbaudes struktūrām”. No tā izriet, ka pārbaudes struktūras, kurām ir jānodrošina aizsargāto cilmes vietas nosaukumu specifikāciju ievērošana, ir tās dalībvalsts struktūras, kur radies attiecīgais aizsargātais cilmes vietas nosaukums.

(sal. ar 72.–78. punktu)