Prasība, kas celta 2013. gada 19. augustā – IOC-UK/Padome

(lieta T-428/13)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Iranian Oil Company UK Ltd (IOC-UK) (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – J. Grayston, Solicitor, P. Gjørtler, G. Pandey, D. Rovetta, M. Gambardella, D. Sellers un N. Pilkington, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

atcelt Padomes 2013. gada 6. jūnija Lēmumu 2013/270/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 156/10), un Padomes 2013. gada 6. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 522/2013, ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 156/3), ciktāl apstrīdētie tiesību akti attiecas uz prasītāju;

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus saistībā ar būtiskas procesuālas prasības pārkāpumu, kā arī Līgumu un ar to piemērošanu saistīto tiesību normu pārkāpumu: tiesību tikt uzklausītam pārkāpums; pienācīga pamatojuma nenorādīšana; tiesību uz aizstāvību pārkāpums; acīmredzama kļūda vērtējumā; samērīguma pamatprincipa pārkāpums; vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principa pārkāpums un pamattiesību uz īpašumu pārkāpums.

Prasītāja uzskata, ka Komisija nav uzklausījusi prasītāju un nekādas pretējas norādes nevarot to attaisnot. Turklāt Padome nav norādījusi pietiekamu pamatojumu. Uz prasītājas lūgumu, lai tiktu sniegts plašāks pamatojums un tiktu sniegta piekļuve dokumentiem, vēl nav atbildēts, izņemot īsu vēstuli, ar kuru tiek apstiprināta šī lūguma saņemšana. Ar šo bezdarbību Padome ir pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību, kurai ir bijusi liegta iespēja efektīvi apstrīdēt Padomes konstatācijas, jo prasītāja ar šīm konstatācijām nav bijusi iepazīstināta. Papildus tam Padome nav sniegusi pamatojumu tam, ka NIOC netiešā kontrole pār prasītāju ietvertu ekonomisko ieguvumu Irānas valstij, kas būtu pretrunā apstrīdētā lēmuma un regulas mērķim. Saistībā ar pamatojumu prasītājas iekļaušanai sarakstā, tā uzskata, ka šis pamatojums ir vai nu nepietiekams, vai arī tajā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Turklāt no sarakstā iekļaušanas lēmuma mērķu salīdzinājuma kopumā ar šī lēmuma praktisko ietekmi uz prasītāju izriet, ka šis lēmums ir nesamērīgs. Visbeidzot, Padome ir pārkāpusi pamattiesības uz īpašumu, īstenojot pasākumus, kuru samērīgumu nevar pārbaudīt.