Apvienotās lietas T‑429/13 un T‑451/13
Bayer CropScience AG u.c.
pret
Eiropas Komisiju
Augu aizsardzības līdzekļi – Darbīgās vielas klotianidīns, tiametoksams un imidakloprīds – Apstiprinājuma pārskatīšana – Regulas (EK) Nr. 1107/2009 21. pants – Aizliegums izmantot un pārdot sēklas, kas apstrādātas ar augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur attiecīgās darbīgās vielas – Regulas Nr. 1107/2009 49. panta 2. punkts – Piesardzības princips – Samērīgums – Tiesības tikt uzklausītam – Ārpuslīgumiskā atbildība
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 17. maija spriedums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Tiešs skārums – Kritēriji – Komisijas regula, ar kuru dalībvalstīm, kuras ir piešķīrušas atļaujas saistībā ar augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur noteiktu darbīgo vielu, tiek noteikts pienākums šīs atļaujas grozīt vai atsaukt – Uzņēmuma, kas ražo un tirgo šo vielu, prasība – Pieņemamība
(LESD 263. panta ceturtā daļa; Komisijas Regulas Nr. 540/2011 un Nr. 485/2013)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Individuāls skārums – Kritēriji – Komisijas regula, ar kuru dalībvalstīm, kuras ir piešķīrušas atļaujas saistībā ar augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur noteiktu darbīgo vielu, tiek noteikts pienākums šīs atļaujas grozīt vai atsaukt – Uzņēmuma, kas ražo un tirgo šo vielu, prasība – Pieņemamība
(LESD 263. panta ceturtā daļa; Komisijas Regulas Nr. 540/2011 un Nr. 485/2013)
3. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Reglamentējoša akta jēdziens – Jebkurš vispārpiemērojams akts, izņemot leģislatīvus aktus – Komisijas regula, ar kuru dalībvalstīm, kuras ir piešķīrušas atļaujas saistībā ar augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur noteiktu darbīgo vielu, tiek noteikts pienākums šīs atļaujas grozīt vai atsaukt – Iekļaušana
(LESD 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 21. panta 3. punkts un 79. panta 3. punkts un Regulas Nr. 182/2011 2. panta 2. un 5. punkts un 13. panta 1. punkta c) apakšpunkts; Komisijas Regulas Nr. 485/2013 1. pants; Padomes Lēmums 1999/468)
4. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Reglamentējoši akti – Akti, kas nav saistīti ar īstenošanas pasākumiem un kas tieši skar prasītāju – Īstenošanas pasākumu jēdziens – Kritēriji – Komisijas regula, ar kuru dalībvalstīm, kuras ir piešķīrušas atļaujas saistībā ar augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur noteiktu darbīgo vielu, tiek noteikts pienākums šīs atļaujas grozīt vai atsaukt – Akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem
(LESD 263. panta 4. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1107/2009; Komisijas Regulas Nr. 540/2011 pielikums un Regulas Nr. 485/2013 1. panta 3. un 4. punkts)
5. Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamības nosacījumi – Fiziskas vai juridiskas personas – Prasība, ko par vienu un to pašu lēmumu cēluši vairāki prasītāji – Viena no tiem locus standi – Prasības pieņemamība kopumā
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
6. Sabiedrības veselības aizsardzība – Riska novērtējums – Piesardzības principa piemērošana – Apjoms – Riska un apdraudējuma jēdzieni – Riska līmeņa, kas tiek atzīts par sabiedrībai nepieņemamu, noteikšana – Atbilstīgajā tiesiskajā regulējumā norādītās Savienības iestādes kompetence
(LESD 191. panta 2. daļa)
7. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula Nr. 1107/2009 – Darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšana – Apstiprinājuma atsaukšana vai grozīšana apstiprinājuma kritēriju neizpildes dēļ – Komisijai uzliktais pierādīšanas pienākums
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 4. pants un 21. panta 3. punkts; Padomes Direktīvas 91/414)
8. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula Nr. 1107/2009 – Pasākumu, ar kuriem tiek ierobežota produktu, kas satur noteiktu darbīgo vielu, izmantošana un pārdošana, pieņemšana – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Apjoms
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1107/2009)
9. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula Nr. 1107/2009 – Darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšana – Procedūras sākšana, jo ir jauni pētījumi, kuri izraisa šaubas par apstiprinājuma kritēriju izpildi – Pieļaujamība – Jaunu pētījumu jēdziens
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 4. pants un 21. panta 1. punkts)
10. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula Nr. 1107/2009 – Darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšana – Dalībvalsts pieteikums veikt pārskatīšanu, ņemot vērā jaunas zinātnes un tehnikas atziņas un monitoringa datus – Monitoringa datu jēdziens
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 21. panta 1. punkts)
11. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula Nr. 1107/2009 – Darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšana – Dalībvalsts pieteikums veikt pārskatīšanu, ņemot vērā jaunas zinātnes un tehnikas atziņas un monitoringa datus – Komisijas rīcības brīvība attiecībā uz nepieciešamību veikt pārskatīšanu
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 21. panta 1. punkts)
12. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula Nr. 1107/2009 – Darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšana – Pienākums nodrošināt saskaņotību starp pamatojumu procedūras sākšanai un pamatojumu apstiprinājuma grozīšanai – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 4. pants un 21. panta 1. un 3. punkts)
13. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula Nr. 1107/2009 – Darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšana – Riska novērtējums – Pienākums izmantot vienīgi dokumentus, kas ir pieejami apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas laikā – Neesamība – Tiesiskās drošības principa pārkāpums – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 12. panta 2. un 21. punkts)
14. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula Nr. 1107/2009 – Darbīgās vielas apstiprināšana – Riska novērtējums – Kritēriji – Nepieņemamas ietekmes attiecībā uz bitēm neesamība – Komisijas un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes veiktās izvērtēšanas kārtība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.8.3. pants)
15. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi – Administrācijas sniegti konkrēti solījumi
16. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesiskā drošība – Tiesiskais regulējums, kurā var būt ietvertas finansiālas sekas
17. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Piesardzības princips – Apjoms
(LESD 191. panta 2. daļa)
18. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula Nr. 1107/2009 – Pasākumu, ar kuriem tiek ierobežota produktu, kas satur noteiktu darbīgo vielu, izmantošana un pārdošana, pieņemšana – Risku cilvēku veselībai un videi sākotnējā izvērtēšana – Piesardzības principa piemērošana – Apjoms
(LESD 191. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 8. apsvērums un 1. panta 4. punkts)
19. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Piesardzības princips – Apjoms – Pamatnostādnes par principa izmantošanu – Priekšrocību un trūkumu, kuri izriet no darbības vai bezdarbības, izvērtēšanas kārtība
(LESD 191. panta 2. punkts; Komisijas paziņojuma COM(2000)1 final 6.3.4. punkts)
20. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Samērīgums – Apjoms – Savienības likumdevēja rīcības brīvība kopējās lauksaimniecības politikas jomā – Pārbaude tiesā – Robežas
(LESD 40.–43. pants)
21. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula Nr. 1107/2009 – Darbīgās vielas apstiprināšana – Riska novērtējums – Kritēriji – Neatbilstošas izmantošanas iespējas ņemšana vērā – Aizlieguma īstenot neprofesionālu izmantošanu noteikšana, esot datiem, kas liecina par to, ka ir liels skaits personu, kuras neievēro izmantošanas instrukcijas – Pieļaujamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 178/2002 19. apsvērums un Regula Nr. 1107/2009)
22. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula Nr. 1107/2009 – Darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšana – Dalībvalsts pieteikums veikt pārskatīšanu, ņemot vērā jaunas zinātnes un tehnikas atziņas un monitoringa datus – Komisijas pienākums ņemt vērā monitoringa datus – Apjoms
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 21. pants)
23. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Pamattiesības – Tiesības uz īpašumu – Uzņēmējdarbības brīvības brīva izmantošana – Ierobežojumi – Pieļaujamība – Nosacījumi
(LESD 11. pants un 114. panta 3. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16., 17., 37. pants un 52. panta 1. punkts)
24. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula Nr. 1107/2009 – Darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšana – Apstiprinājuma atsaukšana vai grozīšana apstiprinājuma kritēriju neizpildes dēļ – Tiesību uz īpašumu un uzņēmējdarbības brīvības pārkāpums – Neesamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 17. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 4. un 21. pants)
25. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula Nr. 1107/2009 – Pasākumu, ar kuriem tiek ierobežota produktu, kas satur noteiktu darbīgo vielu, izmantošana un pārdošana, pieņemšana – Komisijas aizliegums laist tirgū sēklas, kas apstrādātas ar augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur noteiktu darbīgo vielu – Piemērošanas nosacījumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 4. pants un 49. panta 2. punkts)
26. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Zaudējumi – Cēloņsakarība – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšana pilnībā
(LESD 340. panta otrā daļa)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat 57. un 59.–67. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 69. un 70. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 82.–87. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 88.–91. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 96. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 109., 110., 112., 113. un 115.–126. punktu)
7. No Regulas Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū atbilstošo tiesību normu formulējuma un sistēmas izriet, ka principā apstiprināšanas pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda, ka tas ir izpildījis minētās regulas 4. pantā paredzētos apstiprināšanas nosacījumus, kā tas ir tieši paredzēts Direktīvā 91/414 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū.
Tomēr pārskatīšanas ietvaros, kas notiek pirms apstiprināšanas perioda beigām, Komisijai ir jāpierāda, ka apstiprināšanas nosacījumi vairs nav izpildīti. Proti, tam lietas dalībniekam, kas pamatojas uz tiesību normu, šajā gadījumā – uz Regulas Nr. 1107/2009 21. panta 3. punktu, ir jāpierāda, ka tās piemērošanas nosacījumi ir izpildīti. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka tas, ka zinātniskās nenoteiktības gadījumā pamatotas šaubas par darbīgās vielas, kas apstiprināta Savienības līmenī, nekaitīgumu var attaisnot piesardzības pasākumu, nevar tikt pielīdzināts pierādīšanas pienākuma pārejai. Tomēr Komisija ir izpildījusi pierādīšanas pienākumu, ja tā pierāda, ka secinājumi, kas izdarīti sākotnējās apstiprināšanas ietvaros, ka apstiprināšanas kritēriji, kuri paredzēti Regulas Nr. 1107/2009 4. pantā, ir izpildīti, ir atspēkoti ar turpmāko attīstību reglamentējošā vai tehniskā jomā.
Tādējādi Komisija ir juridiski pietiekami izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu saistībā ar Regulas Nr. 1107/2009 21. panta 3. punktu, ja tai izdodas pierādīt, ka, ņemot vērā tos grozījumus regulatīvajā kontekstā, kuri ietver apstiprināšanas noteikumu pastiprināšanu, dati, kas iegūti pētījumos saistībā ar sākotnējo apstiprinājumu, nav bijuši pietiekami, lai pilnībā ņemtu vērā tos riskus attiecībā uz bitēm, kuri saistīti ar attiecīgo darbīgo vielu, piemēram, saistībā ar noteiktiem iedarbības veidiem. Atbilstoši piesardzības principam ir jāatsauc vai jāgroza darbīgās vielas apstiprinājums, ja ir jauni dati, kuri atspēko iepriekšējo secinājumu, saskaņā ar kuru šī viela atbilst apstiprināšanas kritērijiem, kas paredzēti Regulas Nr. 1107/2009 4. pantā. Šajā kontekstā Komisija saskaņā ar pierādīšanas regulējuma vispārējo sistēmu var aprobežoties vienīgi ar ticamu un pārliecinošu norāžu sniegšanu, kuras, nenovēršot zinātnisko nenoteiktību, ļauj pamatoti šaubīties par to, ka attiecīgā darbīgā viela atbilst šiem apstiprināšanas kritērijiem.
(skat 137. un 140.–142. punktu)
8. Lai varētu efektīvi sasniegt mērķus, kas Komisijai ir noteikti Regulā Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, un ņemot vērā tai veicamos sarežģītos tehniskos vērtējumus, Komisijai ir jāpiešķir plaša rīcības brīvība. Tā tas ir it īpaši saistībā ar lēmumiem riska pārvaldības jomā, kas tai ir jāpieņem, piemērojot šo regulu.
Tomēr šīs rīcības brīvības īstenošana nav atbrīvota no pārbaudes tiesā. Veicot šo pārbaudi, Savienības tiesai ir jāpārliecinās, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi, jāpārbauda Komisijas pieņemto faktu saturiskā pareizība, kā arī tas, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda šo faktu vērtējumā un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras. Lai pierādītu, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu sarežģītu faktu novērtējumā, kas varētu pamatot attiecīgā tiesību akta atcelšanu, prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem ir jābūt pietiekamiem, lai atspēkotu lēmumā veiktā faktu vērtējuma ticamību. Izņemot šo ticamības vērtējumu, Vispārējai tiesai ar savu sarežģīto faktu novērtējumu nav jāaizstāj lēmuma autora novērtējums.
Turklāt gadījumā, ja iestādei ir plaša rīcības brīvība, pārbaudei par Savienības tiesību sistēmā paredzēto administratīvā procesa garantiju ievērošanu ir fundamentāla nozīme. Viena no šīm garantijām ir kompetentās iestādes pienākums rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus izskatāmās lietas apstākļus un pietiekami pamatot savu lēmumu. Tādējādi, cik vien iespējams, izsmeļoša risku zinātniskā novērtēšana, pamatojoties uz zinātnes atziņām, kuras ir balstītas uz pārākuma, pārskatāmības un neatkarības principiem, ir būtiska procesuālā garantija, lai nodrošinātu līdzekļu zinātnisko objektivitāti un izvairītos no patvaļīgiem pasākumiem.
(skat. 143.–147. punktu)
9. Lai Komisija varētu veikt darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšanu saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 21. panta 1. punktu, ir pietiekami ar to, ka pastāv jauni pētījumi (proti, pētījumi, kurus vēl nav ņēmusi vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) vai Komisija savā attiecīgās vielas iepriekšējā novērtējumā), kuru rezultāti salīdzinājumā ar atziņām, kas bija pieejamas iepriekšējā novērtējuma laikā, rada bažas par to, vai joprojām ir izpildīti Regulas Nr. 1107/2009 4. panta nosacījumi, un šajā stadijā nav jāpārbauda, vai šīs bažas ir patiešām pamatotas, – šo pārbaudi ir paredzēts veikt pašas pārskatīšanas ietvaros.
Lai konstatētu, vai tas vairs neatbilst Regulas Nr. 1107/2009 4. pantā paredzētajiem noteikumiem, Komisijai, tostarp ņemot vērā šajā regulā paredzēto aizsardzības mērķi, ir jāspēj sākt pārbaudi, pat ja šaubu līmenis, kuru izraisījušas jaunās zinātnes un tehnikas atziņas, ir tikai samērā zems. Turklāt tas nenozīmē, ka Komisija ir absolūta brīvība vērtējuma veikšanā. Jēdziens “jaunas zinātnes un tehnikas atziņas” nevar tikt saprasts vienīgi temporālā ziņā, – tam ir arī kvalitatīvais komponents, kas turklāt attiecas gan uz kvalificējošo “jauns”, gan uz “zinātnisks”. No tā izriet, ka Regulas Nr. 1107/2009 21. panta 1. punkta piemērošanas slieksnis nav sasniegts, ja “jaunās atziņas” ir vienīgi iepriekšējo atziņu vienkārša atkārtošana, jauni pieņēmumi bez stabila pamatojuma, kā arī politiski apsvērumi bez saiknes ar zinātni. Galu galā “jaunajām zinātnes un tehnikas atziņām” tādēļ ir jābūt patiešām atbilstīgām, lai izvērtētu Regulas Nr. 1107/2009 4. pantā paredzēto apstiprināšanas nosacījumu paturēšanu spēkā.
Turklāt, runājot par iepriekšējām zinātnes un tehnikas atziņām, iepriekšējo atziņu līmenis nevar būt tas, kurš ir bijis tieši pirms jauno atziņu publicēšanas, bet gan drīzāk tas, kas ir datumā, kad ir notikusi iepriekšējā attiecīgās vielas risku novērtēšana. Proti, pirmām kārtām, šī iepriekšējā novērtēšana ir stabils atskaites slieksnis, jo tajā ir ietverts attiecīgajā laikā pieejamo atziņu kopsavilkums. Otrām kārtām, ja atziņu jaunums attiektos uz atziņu līmeni tieši pirms to publicēšanas, nebūtu iespējams ņemt vērā zinātnes un tehnikas atziņu pakāpenisko attīstību, kuras katra stadija pati par sevi ne obligāti izraisa bažas, bet kura var izraisīt bažas kopumā.
(skat. 161.–164. punktu)
10. “Monitoringa dati” Regulas Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 21. panta 1. punkta nozīmē ir dati, kas ir savākti pēc tam, kad teritorijā ir faktiski izmantoti augu aizsardzības līdzekļi, kuri satur vielu, kas ir apstiprināta saskaņā ar šo regulu. Šādi dati, kas ir savākti uzraudzības programmas ietvaros vai ārpus tās, nevar tikt pielīdzināti datiem, kas iegūti augsnes izpētē, saistībā ar to spēju būt par pamatu specifiskajiem secinājumiem par cēloņsakarības esamību vai neesamību. Augsnes paraugu izpētes ir eksperimentālas izpētes, kurās ir skaidri noteikti parametri un ietverta kontroles grupa, savukārt uzraudzības pētījumi ir novērošanas pētījumi (neiejaukšanās), kuru parametri nav definēti. Līdz ar to šajos abu veidu pētījumos iegūto datu kvalitāte ir atšķirīga konkrēti saistībā ar to spēju pamatot secinājumus, kas ir saistīti ar attiecībām starp novērotā fenomena cēloņiem un sekām vai saistībā ar cēloņsakarības neesamību, neesot novērotajam fenomenam.
No tā izriet, ka, lai gan uzraudzības pētījumi var atklāt norādes par riska pastāvēšanu, tie, atšķirībā no augsnes paraugu izpētes, nevar būt noderīgi, lai pierādītu riska neesamību.
(sal. ar 202., 208., 210. un 212. punktu)
11. No Regulas Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 21. panta 1. punkta pirmās daļas izriet, ka, lai gan Komisijai ir jāņem vērā dalībvalsts pieteikums, lai tiktu pārskatīts darbīgās vielas apstiprinājums, tai ir rīcības brīvība izvērtēt, vai šāda pārskatīšana ir jāveic, ņemot vērā jaunas pieejamās zinātnes atziņas. Turklāt tas veido darbīgo vielu ražotāju aizsardzību pret nepamatotiem, pat ļaunprātīgiem pārskatīšanas pieteikumiem, kurus varētu iesniegt dalībvalstis.
Runājot par monitoringa datu lomu lēmuma veikt pārskatīšanu ietvaros, minētās daļas otrajā teikumā tie ir norādīti, vienīgi lai aprakstītu nosacījumus, ar kādiem dalībvalstis var lūgt apstiprinājuma pārskatīšanu, nevis nosacījumus, kuri reglamentē Komisijas lēmumu sākt pārskatīšanas procedūru. Šie pēdējie minētie nosacījumi ir noteikti Regulas Nr. 1107/2009 21. panta 1. punkta otrajā daļā, kurā ir vienīgi paredzēts ņemt vērā jaunas zinātnes un tehnikas atziņas.
(skat. 213. un 214. punktu)
12. Nav nekāda pienākuma nodrošināt saskaņotību vai ekvivalenci starp pamatojumu darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšanas procedūras sākšanai, piemērojot Regulas Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 21. panta 1. punktu, no vienas puses, un pamatojumu apstiprinājuma grozīšanai, piemērojot minētās regulas 21. panta 3. punktu, no otras puses.
Pārskatīšanas procedūrai saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 21. panta 1. punktu ir tieši jāļauj Komisijai, ja ir parādījušās jaunas zinātniskās atziņas, kas ļauj uzskatīt, ka attiecīgā viela varētu vairs neatbilst minētās regulas 4. pantā paredzētajiem apstiprināšanas kritērijiem, vai tā tas patiešām ir. Regulas Nr. 1107/2009 21. panta 1. punktā nav nekādu ierobežojumu saistībā ar pamatojumu, kas ļauj konstatēt, ka apstiprinājuma kritēriji vairs nav izpildīti, un, konkrētāk, tajā nav norādīts, ka pārskatīšanai ir jāattiecas vienīgi uz “jaunām zinātnes un tehnikas atziņām”, kas ir pamatojušas tās sākšanu. Turklāt šāds ierobežojums būtu pretrunā labas pārvaldības principam un aizsardzības mērķim, kas ir šai regulai.
(skat. 222.–224. punktu)
13. Saistībā ar darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšanas procedūru saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 21. pantu šīs regulas 12. panta 2. punkts nevar tikt interpretēts tādējādi, ka ar to ir prasīts, lai darbīgās vielas riska novērtējums tiktu veikts, izmantojot orientācijas dokumentus, kas ir pieejami attiecīgās vielas apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas laikā.
Pārskatīšanas procedūras ietvaros novērtējuma ziņojuma projekta sagatavošana nav paredzēta; turklāt nav paredzēta šī projekta publiskošana. Līdz ar to 12. panta 2. punkta otrā daļa, kuras mērķis tostarp ir noteikt termiņu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) savu secinājumu iesniegšanai, nav piemērojams pārskatīšanas ietvaros, jo nav nosakāms termiņa sākums. Taču Regulas Nr. 1107/2009 21. panta 2. punktā ir paredzēts atšķirīgs termiņš EFSA veiktā risku novērtējumarezultātu iesniegšanai pārskatīšanas ietvaros, proti, trīs mēnešu laikā no Komisijas sagatavotā pieteikuma iesniegšanas datuma. Turklāt, ņemot vērā aizsardzības mērķus, kas ir Regulai Nr. 1107/2009, šķistu grūti pieņemams, ka risku novērtējuma metodēm saistībā ar apstiprinātu vielu būtu jāpaliek piesaistītām apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas datumam pārskatīšanas ietvaros, kas attiecīgajā gadījumā var būt vairāk nekā desmit gadus pēc šī datuma. Līdz ar to Regulas Nr. 1107/2009 12. panta 2. punkts nevar tikt lietderīgi izmantots, lai darbīgās vielas pārskatīšanas ietvaros apstrīdētu metožu un kritēriju piemērošanu, kuri atšķiras no tiem, kas ir piemēroti to apstiprinājuma ietvaros.
Turklāt nevar būt nekādu vispārēju tiesību apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējiem, kuras izriet no tiesiskās drošības principa, tādā ziņā ka darbīgās vielas riska novērtējuma un pārvaldības kritēriji pārskatīšanas gadījumā paliek saistīti ar situāciju, kas bija apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas datumā. LESD 114. panta 3. punktā, uz kura tostarp ir pamatota Regula Nr. 1107/2009, ir noteikts, ka priekšlikumos, kas tostarp attiecas uz vides aizsardzību, kas tiek sagatavoti, lai īstenotu tiesību aktu tuvināšanu ar mērķi izveidot iekšējo tirgu un nodrošināt tā darbību, Komisija par galveno uzskata augstu aizsardzības līmeni, īpašu uzmanību pievēršot visiem atklājumiem, kas pamatojas uz zinātnes faktiem. Turklāt vides aizsardzībai ir lielāka vērtība salīdzinājumā ar ekonomiska rakstura apsvērumiem, tādējādi tā var attaisnot pat ievērojamas negatīvas ekonomiska rakstura sekas atsevišķiem tirgus dalībniekiem. No šiem principiem, kas ir Regulas Nr. 1107/2009 pamats, izriet, ka, ja vien nav paredzēts pretējais, lēmumos, kuri Komisijai ir jāpieņem šīs regulas ietvaros, vienmēr ir jāņem vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas.
(skat. 260., 265.–267., 288. un 289. punktu)
14. Jauna punkta 3.8.3. iekļaušana Regulas Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū II pielikumā ir darbīgo vielu apstiprinājuma nosacījumu grozīšana saistība ar risku, kurš ir pesticīdiem attiecībā pret bitēm. Šajā sakarā regulējuma konteksts ir attīstījies ar minētas regulas un ar to saistīto īstenošanas regulu pieņemšanu, kurās turpmāk ir paredzēts, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta riskiem, kas darbīgajām vielām un it īpaši pesticīdiem ir attiecībā pret bitēm. Šo grozījumu ir paredzēts piemērot ikvienam risku novērtējumam, kas veikts kopš minētās regulas stāšanās spēkā gan attiecībā uz pirmo apstiprinājumu, gan pārskatīšanu.
Šajos apstākļos ir jāuzskata, ka Regulas Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.8.3. punkts ne tikai neaizliedz, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) piemēro kritērijus un metodes, kas atšķiras no tiem, kas tika piemēroti darbīgās vielas sākotnējā apstiprinājumā, bet gan, tieši pretēji, un saskaņā ar Savienības likumdevēja nodomiem ar Regulu Nr. 1107/2009 tiek uzdota grozīto kritēriju piemērošana.
Turklāt no šī 3.8.3. punkta izriet, ka darbīgās vielas apstiprinājums ir izslēgts ne tikai, ja bišu koloniju izdzīvošana ir apdraudēta, bet tas jau ir izslēgts gadījumā, ja ir nepieņemama ietekme uz koloniju attīstību. Šajā sakarā pastāv korelācija starp risku atsevišķām bitēm un risku kolonijām, jo liela daudzumu atsevišķu bišu bojāeja var pārvērsties par risku attiecīgajai kolonijai. Taču šajā stadijā ir zinātniska neskaidrība attiecībā uz atsevišķu bišu mirstības likmi, no kuras var rasties nepieļaujamas akūtas vai hroniskas ietekmes uz koloniju dzīvotspēju un attīstību. Šajos apstākļos Komisija var pamatoti uzskatīt, ka, ņemot vērā bīstamības koeficientu lielumus, kuri saistībā ar attiecīgajām vielām ir norādīti EFSA secinājumos, risks attiecībā pret kolonijām nevar tikt izslēgts, un ka tai līdz ar to, pamatojoties uz piesardzības principu, ir jāpieņem aizsardzības pasākumi, negaidot, ka ir pilnībā konstatēts, pie kādiem apstākļiem un no kādas mirstības līmeņa atsevišķu bišu bojāeja var apdraudēt koloniju dzīvotspēju un attīstību.
(skat. 273.–276., 496. un 498.–500. punktu)
15. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 278. punktu)
16. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 285. un 286. punktu)
17. Tas, ka zinātniskās noteiktības neesamības gadījumā tiek pieņemti preventīvi pasākumi, kas, līdzko šī noteiktība ir iegūta, var izrādīties pārāk piesardzīgi, nevar paši par sevi tikt uzskatīts par piesardzības principa pakāpumu un, tieši pretēji, ir šim principam raksturīgs.
(skat 324. punktu)
18. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 339. un 340. punktu)
19. Komisijas paziņojuma par piesardzības principu 6.3.4. punktā ir paredzēts, ka tiek veikts iespējamo rīcības vai bezdarbības priekšrocību un trūkumu izvērtējums. Taču šī izvērtējuma formāts un apjoms nav precizēts. It īpaši no tā nekādi neizriet, ka attiecīgajai iestādei būtu jāsāk specifiska novērtējuma procedūra, kuras rezultātā, piemēram, tiek sagatavots formāls rakstveida novērtējuma ziņojums. Turklāt no teksta izriet, ka iestādei, kas piemēro piesardzības principu, ir būtiska novērtējuma brīvība saistībā ar analīzes metodēm. Proti, lai gan paziņojumā ir norādīts, ka izvērtējumā būtu jāiekļauj ekonomiskā analīze, attiecīgajai iestādei katrā ziņā ir jāietver arī neekonomiska rakstura apsvērumi. Turklāt ir tieši uzsvērts, ka noteiktos apstākļos var būt tā, ka ekonomiska rakstura apsvērumi ir jāuzskata par mazāk svarīgiem nekā citas intereses, kas atzītas par būtiskām; kā piemērs ir tieši norādītas tādas intereses kā vide vai veselība.
Turklāt nav nepieciešams, ka izmaksu un peļņas ekonomiskā analīze tiek veikta, pamatojoties uz paredzētās darbības vai bezdarbības attiecīgo izmaksu precīzo aprēķinu. Šādi precīzus aprēķinus lielākajā daļā gadījumu nav iespējams veikt, jo piesardzības principa piemērošanas kontekstā to rezultāti ir atkarīgi no daudziem mainīgajiem, kas pēc definīcijas nav zināmi. Ja visas gan bezdarbības, gan darbības sekas būtu zināmas, tad nebūtu nepieciešamas izmantot piesardzības principu, bet būtu iespējams lemt uz noteiktības pamata. Secinot – paziņojuma par piesardzības principu prasības ir izpildītas, ja attiecīgā iestāde ir faktiski ņēmusi vērā labvēlīgās un nelabvēlīgās ekonomiskās sekas un citas sekas, kuras var izraisīt paredzētā darbība, kā arī atturēšanās no darbības, un ja tā to ir ņēmusi vērā savā lēmumā. Taču nav nepieciešams, ka šīs sekas ir precīzi izteiktas skaitļos, ja tas nav iespējams vai tam būtu nepieciešamas nesamērīgas pūles.
Šajā sakarā ietekmes novērtējumā, kas ir jāveic Komisijai, var tikt ņemts vērā, pirmkārt, tas, ka ir iespējams, ja tas izrādītos nepieciešams, piešķirt atļaujas ar atkāpēm valsts līmenī, un, otrkārt, tas, ka noteiktās dalībvalstīs lauksaimniecība pagātnē ir varējusi apmierinoši funkcionēt, neizmantojot augu aizsardzības līdzekļus, kas satur attiecīgās vielas. Tēmas politiski sensitīvais raksturs ir elements, kurš Komisijai kā politiskajai organizācijai ir jāņem vērā, nosakot savas prioritātes un savos lēmumos. Tomēr tas nenozīmē, ka pieņemtais pasākums ir nepienācīga politiska spiediena rezultāts.
(sal. ar. 459., 460., 466. un 467. punktu)
20. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 505. un 506. punktu)
21. Sabiedrībai par nepieņemamu uzskatītā riska līmeņa noteikšana ir jāveic iestādēm, kas atbildīgas par politisko izvēli, kas ir uzskatāma par sabiedrībai atbilstoša aizsardzības līmeņa noteikšanu. Šajā sakarā atbilstoši riska pārvaldības koncepcijai, kuru ir sniedzis Savienības likumdevējs un kāda izpaužas, piemēram, Regulas Nr. 178/2002, kurā ir noteikti pārtikas aprites tiesību aktu vispārējie principi un prasības, 19. apsvērumā, Komisija ir tiesīga ņemt vērā tādus faktorus kā to, ka noteiktas lietotāju grupas varētu vairāk nekā citas neievērot norādes, kas sniegtas augu aizsardzības līdzekļu lietošanas instrukcijās, kā arī neiespējamību kontrolēt veidu, kādā tās šos līdzekļus piemēro.
Tādējādi, tā kā aptauja, kas veikta visās dalībvalstīs, liecina, ka 34 % aptaujāto tikai “dažreiz” lasa vai “nekad” nelasa instrukcijas, kas ir uz augu aizsardzības līdzekļu etiķetēm, un, ņemot vērā, konkrēti, attiecīgo vielu toksiskuma līmeni, Komisija var pamatoti secināt, ka neprofesionālie lietotāji var lielākā mērā nekā profesionālie lietotāji neievērot lietošanas instrukcijas. Šajos apstākļos aizliegums, atbilstoši kuram nedrīkst attiecīgās vielas neprofesionāli lietot ārā, nevar tikt kvalificēts par “acīmredzami nepiemērotu izvirzītā mērķa sasniegšanai”. Tāpat, saistībā ar neprofesionālu izmantošanu iekštelpās nevar tikt izslēgta nepareiza lietošana, ar kuru netiek ievērotas lietošanas instrukcijas, un tas ir it īpaši tā saistībā ar neprofesionāliem lietotājiem. Līdz ar to un ņemot vērā to, ka lietošana, kas ir pilnībā aizliegta, ir katrā ziņā drošāka nekā lietošana, saistībā ar kuru ir jāuzticas lietotāju sirdsapziņai, šīs neprofesionālās lietošanas iekštelpās aizliegums arī nevar tikt kvalificēts par “acīmredzami nepiemērotu izvirzītā mērķa sasniegšanai”.
(sal. ar 551., 552. un 556.–559. punktu)
22. Ir jāņem vērā monitoringa dati, gluži tāpat kā jebkura cita atbilstošā informācija, pārskatot darbīgās vielas apstiprinājumu saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 21. pantu. Saistībā ar šī pienākuma precīzo raksturu ir jānošķir risku novērtējuma stadija no risku pārvaldības stadijas.
Risku novērtējuma ietvaros, tā kā zināšanas, kas ir iegūtas no monitoringa datiem, ir iekļautas Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) secinājumos, šīs organizācijas konstatētie riski vai tie riski, par kuriem tā ir uzskatījusi, ka to neesamību nav iespējams pierādīt, ir tie, kuri turpina pastāvēt un kurus nevar izslēgt, it īpaši ņemot vērā pieejamos monitoringa datus. Šo risku pārvaldības lēmuma ietvaros, kurš tai ir jāpieņem saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 21. panta 3. punktu, līdz ar to Komisijai nav jāatspēko EFSA secinājumos veiktās konstatācijas, ņemot vērā datus, kurus EFSA jau ir ņēmusi vērā. Taču tai ir jāizvērtē, vai, ņemot vērā monitoringa datus, riski, kuru pastāvēšana ir konstatēta vai nav varēta tikt izslēgta, var tikt ierobežoti ar riska samazināšanas pasākumu pieņemšanu.
(skat. 569. un 571. punktu)
23. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 585.–588. punktu)
24. Pieņemot, ka darbīgās vielas apstiprinājums saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū ir radījis jaunas tiesības saistībā ar pieteicēju, kuras ir aizsargātas ar Pamattiesību hartas 17. pantu, tas tomēr nenozīmē šīs regulas 21. panta šauru interpretāciju saistībā ar apstiprinājuma pārskatīšanu, jo tajā ir pietiekamas garantijas personām, kas ir saņēmušas darbīgās vielas apstiprinājumu. Konkrēti, esoša apstiprinājuma atsaukšana vai grozīšana prezumē, ka Komisija, pamatojoties uz jaunām zinātnes atziņām, nonāk pie secinājuma, ka apstiprinājuma kritēriji vairs nav izpildīti.
Nevar arī tikt apgalvots, ka apstiprinājuma atsaukšana vai grozīšana pārskatīšanas rezultātā apdraud uzņēmējdarbības brīvības vai tiesību uz īpašumu pašu būtību. Pieteikuma iesniedzējs var brīvi ražot augu aizsardzības līdzekļus. Konkrēti, attiecīgās vielas paliek apstiprinātas saistībā ar noteiktiem pielietojumiem Savienībā un var arī tikt eksportētas.
(skat. 592. un 593. punktu)
25. Kā izriet no Regulas Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 49. panta 2. punkta, kurā Komisijai ir paredzēta iespēja ierobežot vai aizliegt laist tirgū sēklas, kas ir apstrādātas ar augu aizsardzības līdzekļiem, šīs tiesību normas piemērošana prezumē, ka ir izpildīti divi nosacījumi: pirmkārt, ir jāpastāv pamatotām bažām par nopietnu risku, kuru apstrādātas sēklas rada it īpaši videi, un, otrkārt, šis riskam ir jābūt tādam, kuru nevar apmierinoši ierobežot ar dalībvalstu pieņemtajiem pasākumiem. Prasībai, saskaņā ar kuru Komisijai, pirms tā pieņem ierobežojumus vai aizliegumu, ir jāizvērtē pieejamie elementi, ir vienīgi deklaratīvs raksturs, jo Komisijai katrā ziņā, ja nu vienīgi labas pārvaldības principa piemērošanas dēļ, pirms pasākumu pieņemšanas ir jāizvērtē pieejamie elementi.
Runājot par pirmo nosacījumu, kas attiecas uz nopietnu bažu pastāvēšanu, tas ir automātiski izpildīts, ja runa ir par sēklām, kas ir apstrādātas ar augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur darbīgās vielas, kuru apstiprinājums vairs neaptver attiecīgo pielietojumu un saistībā ar kurām atļaujas, kas ir pastāvējušas valsts līmenī, ir atsauktas, jo Komisija ir uzskatījusi, ka tās vairs neatbilst Regulas Nr. 1107/2009 4. pantā paredzētajiem apstiprinājuma nosacījumiem. Šādā gadījumā Komisija attiecīgās darbīgās vielas apstiprinājuma grozīšanas vai atsaukšanas ietvaros jau ir konstatējusi nopietnu bažu pastāvēšanu, kas saistītas ar attiecīgo vielu lietošanu.
(skat. 608. un 609. punktu)
26. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 617. un 618. punktu)