Lieta T‑418/10

voestalpine AG
un
voestalpine Wire Rod Austria GmbH

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Priekšspriegojuma tērauda Eiropas tirgus – Cenu noteikšana, tirgus sadale un apmaiņa ar konfidenciālu komercinformāciju – Vienots, salikts un turpināts pārkāpums – Pārstāvības līgums – Principāla vainojamība pārstāvja veiktā pārkāpjošā rīcībā – Pārstāvja pārkāpjošas rīcības apzināšanās no principāla puses neesamība – Dalība pārkāpuma sastāvdaļā, apzinoties kopējo plānu – 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai – Samērīgums – Sodu un sankciju individualitātes princips – Neierobežota kompetence

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2015. gada 15. jūlija spriedums

1.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Pierādīšanas pienākuma apjoms – Komisijas apstiprināto pierādījumu nepieciešamais precizēšanas līmenis – Netiešu pierādījumu kopums – Pārbaude tiesā – Apjoms – Lēmums, par kuru tiesai ir šaubas – Nevainīguma prezumpcijas principa ievērošana

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

2.      Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Pārkāpumi – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Uzņēmuma atzīšana par atbildīgu par visu pārkāpumu, neraugoties uz tā ierobežoto lomu – Pieļaujamība – Ņemšana vērā, novērtējot pārkāpuma smagumu un nosakot naudas soda apmēru

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants)

3.      Aizliegtas vienošanās – Dalība sanāksmēs ar pret konkurenci vērstu mērķi – Apstāklis, kas gadījumā, ja nenotiek norobežošanās no pieņemtajiem lēmumiem, ļauj secināt piedalīšanos vēlākajā aizliegtajā vienošanās – Rīcība, kas atšķiras no aizliegtajā vienošanās noteiktās rīcības – Ietekmes neesamība – Procesuālo garantiju ievērošana no Komisijas puses – Pārbaude tiesā

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants)

4.      Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Uzņēmums – Jēdziens – Ekonomiska vienība – Sabiedrības, kas atrodas vertikālās attiecībās – Sabiedrības, ko vieno pārstāvības līgums – Vērtējuma kritēriji

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants)

5.      Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Uzņēmums – Jēdziens – Ekonomiska vienība – Sabiedrības, ko vieno pārstāvības līgums – Vērtējuma kritēriji – Starpnieks, kas ir uzņēmies ekonomisko risku

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Komisijas Paziņojums 2000/C 291/01)

6.      Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Uzņēmums – Jēdziens – Ekonomiska vienība – Sabiedrības, ko vieno pārstāvības līgums – Starpnieks, kas rīkojas divu aizliegtās vienošanās dalībnieku vārdā – Vērtējuma kritēriji – Ekonomiskais risks

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants)

7.      Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Uzņēmums – Jēdziens – Ekonomiska vienība – Sabiedrības, ko vieno pārstāvības līgums – Vērtējuma kritēriji – Principāla nezināšana par pārstāvja pret konkurenci vērstu rīcību – Ietekmes neesamība

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants)

8.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas noteikšana – Pārkāpuma smagums – Vērtējuma kritēriji – Komisijai rezervētā rīcības brīvība – Robežas – Samērīguma un sodu un sankciju individualizācijas principu ievērošana

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)

9.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas Pamatnostādnēs paredzētā aprēķināšanas metode – Soda individualizācija dažādos apmēra noteikšanas posmos

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 22., 27., 29., 36. un 37. punkts)

10.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Neierobežota kompetence – Iedarbība – Pakļaušana pamatnostādnēm naudas soda aprēķināšanai – Izslēgšana – Vērā ņemamie kritēriji

(EKL 229. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 116.–118. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 119.–124. punktu)

3.      Lai pietiekami pierādītu, ka attiecīgais uzņēmums ir bijis aizliegtās vienošanās dalībnieks, pietiek ar to, ka Komisija parāda, ka attiecīgais uzņēmums ir piedalījies sanāksmēs, kurās ir tikuši slēgti pret konkurenci vērsti nolīgumi, acīmredzami pret tiem neiebilstot. Ja dalība šādās sanāksmēs ir tikusi konstatēta, šim uzņēmumam ir jāsniedz norādes, lai pierādītu, ka tā dalība šajās sanāksmēs ir notikusi bez pret konkurenci vērsta nolūka, pierādot, ka tas ir norādījis saviem konkurentiem, ka tas šajās sanāksmēs piedalās ar citu nostāju. Turklāt apstāklis, ka uzņēmums neīsteno sanāksmes, kuras mērķis ir vērsts pret konkurenci, rezultātus, neatbrīvo uzņēmumu no atbildības par to, ka tas bijis aizliegtās vienošanās dalībnieks, ja vien tas nav publiski paziņojis, ka norobežojas no sanāksmes satura. Tam, ka uzņēmums nav piedalījies visās aizliegto vienošanos veidojošās sastāvdaļās, vai tam, ka šim uzņēmumam ir bijusi nebūtiska loma tajos aspektos, kuros tas ir piedalījies, ir nozīme vienīgi saistībā ar pārkāpuma smaguma vērtējumu un attiecīgajā gadījumā – naudas soda apmēra noteikšanu. Šajā ziņā, ja Komisija uzskata, ka uzņēmumu atbildība par rīcību, kas ir vērsta pret konkurenci, izriet no to dalības sanāksmēs, kuru mērķis ir bijusi šāda rīcība, Savienības tiesām ir jāpārbauda, vai šiem uzņēmumiem gan administratīvā procesa gaitā, gan arī šajās tiesās ir bijusi iespēja atspēkot izdarītos secinājumus un attiecīgajā gadījumā pierādīt apstākļus, kas sniedz citu skaidrojumu Komisijas konstatētajiem faktiem un kas ļauj faktu izskaidrojumu, ko ir izmantojusi šī iestāde, aizstāt ar citu izskaidrojumu.

(sal. ar 125., 127. un 128. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 134.–139. punktu)

5.      Lai konkurences tiesību jomā noteiktu ekonomiskas vienības pastāvēšanu starp divām sabiedrībām, kas atrodas vertikālās attiecībās, tādās kā tās, kuras pastāv starp principālu un tā pārstāvi vai starpnieku, par galvenajiem atsauces parametriem ir tikuši atzīti divi elementi: pirmkārt, tas, vai starpnieks ir vai nav uzņēmies ekonomisko risku, un, otrkārt, starpnieka sniedzamo pakalpojumu ekskluzīvs vai neekskluzīvs raksturs.

Šajā ziņa, saistībā ar ekonomiskā riska uzņemšanos starpnieku nevar uzskatīt par principāla uzņēmumā iekļautu palīgvienību, ja ar minēto principālu panākta vienošanās starpniekam piešķir vai tā rīcībā atstāj funkcijas, kuras ekonomiski līdzinās neatkarīga komersanta funkcijām, jo saskaņā ar šo vienošanos ir paredzēts, ka starpnieks uzņemas finansiālus riskus saistībā ar pārdošanu vai ar trešajām personām noslēgtu līgumu izpildi. Tātad, runājot par līgumu, kas ir atzīstams par pārstāvības līgumu Pamatnostādņu vertikālo ierobežojumu jomā 12. punkta izpratnē, saskaņā ar kuru pārstāvis ir atbildīgs tikai par papildizdevumiem, uzņemoties tikai nenozīmīgu ekonomisko risku, šis pēdējais minētais neuzņemas funkcijas, kas ekonomiski līdzinās neatkarīga komersanta funkcijām.

(sal. ar 139., 140., 145., 147. un 148. punktu)

6.      Konkurences tiesību jomā ekonomiskas vienības pastāvēšana starp principālu un tā pārstāvi tiek vērtēta, pamatojoties uz diviem galvenajiem atsauces parametriem: pirmkārt, to, vai starpnieks ir vai nav uzņēmies ekonomisko risku, un, otrkārt, starpnieka sniedzamo pakalpojumu ekskluzīvu vai neekskluzīvu raksturu.

Šajā ziņā saistībā ar starpnieka sniedzamo pakalpojumu ekskluzīvu raksturu par labu ekonomiskās vienības koncepcijai neliecina tas, ka līdzās darbībām, kas tiek veiktas principāla vārdā, starpnieks kā neatkarīgais komersants nodarbojas ar ievērojama apjoma darījumiem attiecīgās preces vai pakalpojuma tirgū. Tomēr, ja pārstāvis rīkojas divu aizliegtās vienošanās dalībnieku vārdā, nebūdams personīgi aktīvs attiecīgajā tirgū, – lai noteiktu ekonomiskās vienības starp pārstāvi un vienu no tā principāliem pastāvēšanu, ir jānoskaidro, vai, runājot par darbībām, ko pārstāvim ir uzticējis principāls, šis pārstāvis var rīkoties kā neatkarīgs komersants, kas var brīvi noteikt savu komerciālo stratēģiju. Ja pārstāvis nevar rīkoties šādā veidā, tā par labu minētajam principālam veiktās funkcijas ir uzskatāmas par pēdējā minētā darbības sastāvdaļu.

Tātad dubultas pārstāvības gadījumā noteicošais elements, lai konstatētu ekonomiskas vienības pastāvēšanu, ir saistīts ar finanšu risku saistībā ar pārdošanu vai ar trešām personām noslēgtu līgumu uzpildi vērtējumu. Ja ar vienu no pārstāvamajām sabiedrībām noslēgts pārstāvības līgums nedod pārstāvim tiesības rīkoties kā neatkarīgam komersantam konkurences tiesību izpratnē saistībā ar darbībām, kurām tas ir ticis nozīmēts, dubultā pārstāvība neapšauba secinājumu, ka pārstāvis faktiski darbojas kā palīgvienība un tādējādi veido ar šo uzņēmumu vienotu ekonomisku vienību. Pārstāvis var uzskatīts par tādu, kas vienlaikus veido ekonomisku vienību ar vienu un ar otru aizliegtās vienošanās dalībnieku. Ja dubultā pārstāvība tam palīdz iegūt pieeju konfidenciālai komercinformācijai, kas nāk no diviem avotiem, šī īpatnība ir aizliegtās vienošanās ietvaros notiekošās saskaņošanas uzlabošanas faktors.

(sal. ar 139., 141., 149., 151.–153., 155., 158., 160., 161. un 163. punktu)

7.      Konkurences tiesību kontekstā, ja pārstāvis rīkojas principāla vārdā un uz tā rēķina, neuzņemoties ekonomisko risku par tam uzticētajām darbībām, par šī pārstāvja pretkonkurences rīcību, kas ir veikta šo darbību kontekstā, var vainot principālu, tāpat kā tas ir piemērojams darba devēja situācijā saistībā ar viena no tā darbiniekiem izdarītiem prettiesiskiem aktiem, pat ja nav pierādījumu, ka principāls ir zinājis par pārstāvja pretkonkurences rīcību. Ņemot vērā pārstāvības līgumu, tāpat kā mātesuzņēmuma pilnībā vai gandrīz pilnībā kontrolēta meitasuzņēmuma vai darbinieka, kas rīkojas sava darba devēja vārdā, gadījumā, pārstāvis ir uzskatāms par personu, kas rīkojas principāla vārdā un veido ar to vienotu vienību.

(sal. ar 175. un 394. punktu)

8.      No Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 3. punkta izriet, ka sodu smagums nedrīkst būt nesamērīgs ar nodarījuma smagumu.

Šajā ziņā, nosakot par konkurences tiesību normu pārkāpumiem uzliktu naudas sodu apmēru, ir jāņem vērā visi apstākļi, kas pēc sava rakstura ietilpst ar LESD 101. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. panta 1. punktu par nesaderīgiem ar kopējo tirgu atzītu nolīgumu un darbību smaguma vērtējumā, tādi kā tostarp katra dalībnieka loma pārkāpumā un risks, ko šāda veida pārkāpumi rada Savienības mērķiem. Līdzīgi, tas, ka uzņēmums nav piedalījies visās aizliegto vienošanos veidojošajās sastāvdaļās, vai tas, ka šim uzņēmumam ir bijusi nebūtiska loma tajos aspektos, kuros tas ir piedalījies, ir jāņem vērā saistībā ar pārkāpuma smaguma vērtējumu un attiecīgajā gadījumā – naudas soda apmēra noteikšanu. It īpaši vienota pārkāpuma salikta pārkāpuma izpratnē esamības gadījumā, kas ietver nolīgumu un saskaņotu darbību kopumu attiecībā uz dažādiem tirgiem, kuros nepiedalās visi uzņēmumi pārkāpēji, vai kad tiem var būt tikai daļējas zināšanas par kopējo plānu, sankcijām ir jābūt individuāli piemērotām tādā ziņā, ka tām ir jāattiecas uz attiecīgo uzņēmumu rīcību un tiem piemītošajām īpašībām. Šajā kontekstā samērīguma princips nozīmē, ka naudas sods ir jānosaka proporcionāli elementiem, kas jāņem vērā gan tam, lai noteiktu objektīvu pārkāpuma smagumu, gan arī tam, lai novērtētu sankcionēta uzņēmuma dalības pārkāpumā relatīvo smagumu. Tātad sankcijas, kas ir piemērota par konkurences tiesību attiecībā uz aizliegto vienošanos pārkāpumu, jomā Komisijai ir jānodrošina sodu individualizēšana attiecībā pret pārkāpumu, ņemot vērā katra pārkāpuma izdarītāja īpašo situāciju. Šajā ziņā, tā pārkāpuma izdarītājam, kas nav saukts pie atbildības par atsevišķām aizliegtās vienošanās daļām, nevar būt bijusi nozīme minēto daļu īstenošanā. Ņemot vērā pārkāpuma, kurā tas tiek vainots, ierobežoto apjomu, konkurences tiesību pārkāpums ir katrā ziņā mazāk smags nekā tas, kurā tiek vainoti pārkāpuma izdarītāji, kas ir piedalījušies visās pārkāpuma daļās.

Tādējādi samērīguma princips it īpaši uzliek Komisijai pienākumu naudas soda apmēra aprēķināšanā ņemt vērā to, ka uzņēmums ar pārstāvja starpniecību ir piedalījusies tikai vienā vienota pārkāpuma daļā un ka dalības vispārējas aizliegtās vienošanās Eiropas līmenī neesamības gadījumā attiecība uz šo daļu nevar uzskatīt, ka šīs dalības mērķis un sekas ir varējušas pārsniegt vienas dalībvalsts teritoriju. Ja šādam uzņēmumam ir uzlikts naudas sods, kas ir identisks tam, kas šim uzņēmumam būtu bijis jāmaksā, ka tas tiktu vainots dalībā visās vienota uzņēmuma daļās, Komisijas lēmums ir jāatceļ, jo nav tikusi ņemta vērā konkrētā uzņēmuma īpašā situācija. Šajā ziņā ar faktu vien, ka šis uzņēmums varētu būt zinājis par vispārējas aizliegtās vienošanās Eiropas mērogu, ja šīs zināšanas nav pierādītas, nevar pietikt, lai naudas soda aprēķināšanas vajadzībām ņemtu vērā šajos tirgos gūto pārdošanas vērtību, jo attiecībā uz tiem nav pierādīts, ka minētais uzņēmums tajos būtu veicis pret konkurenci vērstu rīcību.

(sal. ar 408., 411.–415., 437. un 442.–447. punktu)

9.      Soda, kas ir uzlikts par konkurences tiesību attiecībā uz aizliegto vienošanos pārkāpumu, jomā Komisijai ir jānodrošina sodu individualizēšana attiecībā pret pārkāpumu, ņemot vērā katra pārkāpuma izdarītāja īpašo situāciju. Praksē soda attiecībā pret pārkāpumu individualizēšana var tikt veikta dažādās naudas soda apmēra noteikšanas stadijās.

Pirmkārt, Komisija var atzīt uzņēmuma dalības pārkāpumā īpašo situāciju vienota pārkāpuma objektīva smaguma vērtējuma stadijā Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 22. punkta izpratnē.

Otrkārt, Komisija minēto īpašo situāciju var atzīt pamatnostādņu 29. punktā minēto atbildību mīkstinošo apstākļu vērtējuma stadijā, visaptveroši vērtējot visus nozīmīgos apstākļus (skat. minēto pamatnostādņu 27. punktu).

Treškārt, Komisija šo īpašo situāciju var atzīt stadijā, kas ir vēlāka par pārkāpuma objektīva smaguma vai attiecīgo uzņēmumu norādīto atbildību mīkstinošo apstākļu vērtējuma stadiju. Pamatnostādņu 36. punktā ir norādīts, ka Komisija dažos gadījumos var uzlikt simbolisku naudas sodu un ka tā, kā ir norādīts šo pamatnostādņu 37. punktā, ņemot vērā tostarp konkrētas lietas apstākļus, var arī novirzīties no izklāstītās vispārējās metodikas naudas soda noteikšanai.

(sal. ar 415.–417., 420. un 423. punktu)

10.    Konkurences tiesību jomā neierobežotā kompetence, kas, piemērojot EKL 229. pantu, Savienības tiesai ir piešķirta ar Regulas Nr. 1/2003 31. pantu, dod tai tiesības ne tikai pārbaudīt noteiktā soda likumību, kas ļauj vienīgi noraidīt prasību par tiesību akta atcelšanu vai atcelt apstrīdētu aktu, bet arī ar savu vērtējumu aizstāt Komisijas vērtējumu un līdz ar to grozīt apstrīdēto aktu, pat to neatceļot, ņemot vērā visus faktiskos apstākļus; tostarp mainīt uzlikto naudas sodu, ciktāl tās vērtējumam ir nodots jautājums par tā apmēru.

Šajā ziņā soda noteikšana, ko veic Savienības tiesas, pēc sava rakstura nav precīzs aritmētikas uzdevums. Turklāt Savienības tiesu, ja tā lemj atbilstoši savai neierobežotajai kompetencei, nesaista ne Komisijas aprēķini, ne pamatnostādnes, bet tai ir jāveic savs vērtējums, ņemot vērā visus lietas apstākļus.

Šajā kontekstā Savienības tiesas ņem vērā tostarp attiecīgu konkurences ierobežojumu raksturu; kvotu piešķiršana un cenu noteikšana ir uzskatāmas par vissmagākajiem ierobežojumiem. Turklāt attiecīgajā gadījumā ir jāņem vērā īpatnības, tādas kā fakts, ka attiecīgais uzņēmums ir piedalījusies tikai vienā vienota pārkāpuma daļā vienas dalībvalsts teritorijā, kā arī apstāklis, ka šī uzņēmuma dalība pārkāpumā pirmām kārtām ir attiecināma uz starpnieka darbības faktu un nav pierādīts, ka uzņēmums ir zinājis par sava pārstāvja rīcību.

(sal. ar 450.–453. un 462.–465. punktu)