VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (apelācijas palāta)

2010. gada 24. septembrī

Lieta T‑498/09 P

Petrus Kerstens

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – 2005. gada paaugstināšana amatā – Prioritātes punktu piešķiršana – Pierādīšanas pienākums – Tiesības uz aizstāvību – Daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība

Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2009. gada 29. septembra spriedumu lietā F‑102/07 Kerstens/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1-359. un II‑A‑1‑1881. lpp.), ar kuru tiek lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums Prasību noraidīt. Petrus Kerstens [Petrus Kerstens] sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tos, kas šajā instancē radušies Eiropas Komisijai.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Pamati – Pieņemamība – Tiesību jautājumi

(Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Salīdzinošs nopelnu izvērtējums – Noteikumi

(Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts)

3.      Tiesvedība – Rakstveida process

1.      Saskaņā ar Tiesas Statūtu I pielikuma 11. pantu apelācijas Vispārējai tiesai iesniedz tikai par tiesību jautājumiem. Tikai Civildienesta tiesa ir tiesīga konstatēt faktus, izņemot gadījumu, kad fakti konstatēti neprecīzi šai tiesai iesniegto lietas materiālu dēļ, un veikt šo faktu vērtējumu.

Tādējādi apelācijas sūdzībā Vispārējā tiesā ieinteresētā persona var atsaukties uz kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot ierēdņu novērtēšanai piemērojamās tiesību normas.

(skat. 25. un 26. punktu)

Atsauce: Vispārējā tiesa, 2010. gada 19. marts, T‑338/07 P Bianchi/EIF, 61. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      Kaut arī karjeras attīstības ziņojumi, kopā ņemot, ir pamata bāze sākotnējai katra ģenerāldirektorāta rīcībā nodoto prioritātes punktu piešķiršanas novērtēšanai un šī iemesla dēļ jāpastāv zināmai saistībai starp ierēdņiem piešķirtajiem nopelnu punktiem un prioritātes punktiem, no tā tomēr nevar secināt, ka pastāv noteikta aritmētiska atbilstība starp nopelnu punktiem un prioritātes punktiem. Prioritātes punktu ieviešana ir domāta tāpēc, lai ļautu ģenerāldirektorātiem atalgot ierēdņus, attiecībā uz kuriem tie uzskata, ka šiem ierēdņiem ir īpaši nopelni, kurus nopelnu punkti vieni paši neatspoguļo, vai arī to pūliņi un sasniegumi ir bijuši izcili. Šajos ietvaros ģenerāldirektorātiem tādējādi ir jābūt rīcības brīvībai, kādu atbilstības starp prioritātes punktiem un nopelnu punktiem noteikšana tiem atņemtu.

(skat. 29. punktu)

Atsauces: Vispārējā tiesa, 2006. gada 23. novembris, T‑422/04 Lavagnoli/Komisija, Krājumā nav publicēts, 61. un 62. punkts; 2009. gada 1. aprīlis, T‑385/04 Valero Jordana/Komisija, Krājums-CDL, I-A-2-1. un II-A-2-1. lpp., 138. un 153. punkts.

3.      Mutvārdu process, tāpat kā rakstveida process, ir tiesvedības tiesā būtiska un, izņemot noteiktus skaidri paredzētus gadījumus, obligāta sastāvdaļa, kas ļauj lietas dalībniekiem noderīgi izvirzīt savus argumentus vai pierādījumus, par kuriem tie nav varējuši izteikties rakstveida procesa laikā. Tādējādi apstāklis, ka ieinteresētā persona nav varējusi rakstveidā sniegt dažus no saviem apsvērumiem par lietas būtību tāpēc, ka Civildienesta tiesa nolēma atļaut iesniegt replikas rakstu vienīgi par jautājumiem par pieņemamību, nav tiesību uz aizstāvību pārkāpums.

(skat. 38. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1982. gada 1. aprīlis, no 141/81 līdz 143/81 Holdijk u.c., Recueil, 1299. lpp., 7. punkts.

Vispārējā tiesa, 1994. gada 27. oktobris, T‑508/93 Mancini/Komisija, Recueil FP, I‑A‑239. un II‑761. lpp., 33. un 34. punkts.