Prasība, kas celta 2013. gada 7. maijā - Itālija/Komisija

(lieta T-255/13)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji - M. Salvatorelli, avvocato dello Stato, un G. Palmieri)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2013. gada 26. februāra Lēmumu C(2013) 981, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) daļā, kurā tiek piemērotas finanšu korekcijas pēc vienotas likmes ar atsauci uz izmeklēšanu Nr. AC/2005/44, XC/2007/0107 un XC/2007/030 (finanšu korekcijas pēc vienotas likmes saistībā ar savstarpējo atbilstību par 2005., 2006. un 2007. pieprasījuma gadu EUR 48 095 235,86 apmērā), ar atsauci uz izmeklēšanu Nr. FV/2007/315 un FV/2007/355 (finanšu korekcijas pēc vienotas likmes saistībā ar citrusaugļu pārstrādi par 2005./2006. finanšu gadu EUR 17 913 976,32 apmērā) un ar atsauci uz izmeklēšanu Nr. FA/2008/64, FA/2008/103, FA/2009/064 un FA/2009/104 (finanšu korekcijas pēc vienotas likmes atzīšanas kritēriju ievērošanas jautājumā par 2007., 2008. un 2009. finanšu gadu EUR 6 354 112,39 apmērā);

piespriest Eiropas Savienības Komisijai segt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lēmums tiek apstrīdēts kā nelikumīgs, izvirzot vairākus pamatus:

1.    Komisija esot veikusi korekcijas tad, kad direktīvas vēl nebija vai nebija pilnībā transponētas, tādēļ nevarot uzsākt procedūru par to pārkāpumu;

2.    nepamatoti esot ignorēta Itālijas iestāžu atturīgā uzvedība, neņemot vērā nepieciešamo pakāpenisko pieeju ļoti sarežģītai sistēmai, to, vai ES tiesiskajā regulējumā esošās atsauces uz katras dalībvalsts izvēles iespējām ir atbilstošas, un relatīvo Kopienu tiesību interpretācijas nenoteiktību, tā rezultātā pārkāpjot tiesiskās noteiktības, likumības, samērīguma, labas ticības un tiesiskās paļāvības principus;

3.    esot pilnībā ignorēts mērķis, kādēļ dažādām maksātājām organizācijām pastāv dažādas pārbaudes sistēmas;

4.    esot piemērota paaugstināta korekciju likme 10 % apmērā, kas ir piemērojama tikai nepietiekamas un sporādiskas pārbaudes gadījumā;

5.    esot pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu;

6.    turklāt lēmums tiek apstrīdēts, atsaucoties tikai uz Komisijas norādītajiem specifiskajiem pamatiem, veicot detalizētu faktu izpēti saistībā ar dokumentāciju, kuru tā ir pārbaudījusi;

7.    lēmums esot prettiesisks tiktāl, ciktāl tas attiecas uz vienotas likmes finanšu korekcijām saistībā ar citrusaugļu pārstrādi par 2005.,2006. un 2007. finanšu gadu, un tas tiek apstrīdēts jautājumā par atbildības par krāpšanu, kas tika konstatēta šajā nozarē, noteikšanu attiecīgai dalībvalstij tādēļ, ka tā neesot veikusi atbilstošās pārbaudes. It īpaši Komisija neesot ņēmusi vērā to, ka Itālijas valstij nevar pārmest nekādu bezdarbību vai neaktivitāti tādēļ, ka par krāpniecisko darbību konkrēti bija atbildīgi valsts ierēdņi, kuriem bija jāveic pieprasītās pārbaudes par veikto darbību un izmaksāto summu likumību; līdz ar to pārbaudes nevarēja veikt savādākā veidā un tā, lai novērstu krāpšanu, līdz brīdim, kad tika atklātas iepriekš minētās darbības ar kriminālpārkāpuma raksturu;

8.    attiecībā uz korekcijām pēc vienotas likmes atzīšanas kritēriju (ARBEA) ievērošanu par 2006., 2007. un 2008. finanšu gadu, kas tika pamatotas ar norādītajiem organizatoriskajiem pārkāpumiem, kuros vainojama Itālija, - šīs pēdējās minētās [korekcijas] tiek apstrīdētas, jo ar tām šajā lietā piemēro tiesību aktus, kas vēl nebija stājušies spēkā faktisko apstākļu laikā, un tādēļ, ka tajos netiek ņemts vērā, ka Itālija noteiktajā termiņā veica nepieciešamos korektīvos pasākumus.

____________