Lieta T‑619/15

Bureau d’achat de diamant Centrafrique(Badica)
un
Kardiam

pret

Eiropas Savienības Padomi

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas pieņemti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā – Līdzekļu iesaldēšana – Lēmums par sākotnējo iekļaušanu sarakstā – To personu un organizāciju saraksts, kam piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Prasītāju vārdu iekļaušana – ANO rezolūcijas īstenošana – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz aizstāvību – Nevainīguma prezumpcija – Acīmredzama kļūda vērtējumā

Kopsavilkums – Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2017. gada 20. jūlija spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums – Pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums – Pārbaude pēc tiesas ierosmes

(LESD 263. pants)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Ierobežojoši pasākumi, kas pieņemti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā – Tiesību akti, ar kuriem tiek pieņemti un uzturēti šādi pasākumi – Nepaziņošana prasītājam – Ietekmes neesamība, izņemot, ja tiek pierādīts prasītāja tiesību aizskārums

(LESD 263. panta ceturtā daļa)

3.      Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Akts, ar ko īsteno Apvienoto Nāciju Drošības Organizācijas padomes rezolūcijas – Drošības padomes lēmumu papildu kontrole – Izslēgšana – Šī akta pārbaude no Savienības tiesību skatpunkta – Pieļaujamība

(LESD 263. panta pirmā daļa un LESD 275. panta otrā daļa)

4.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Pamattiesības – Nevainīguma prezumpcija – Lēmums par līdzekļu iesaldēšanu, kas pret konkrētām personām un organizācijām ir pieņemts saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā – Atbilstība minētajam principam – Nosacījumi

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 224/2014 un Nr. 2015/1485)

5.      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas pieņemti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā – Personu, kas iesaistītas valsts līdzekļu nepareizā izmantošanā, un ar šīm personām saistīto fizisko vai juridisko personu, vienību un organizāciju līdzekļu iesaldēšana – Šo pasākumu raksturs – Krimināltiesiskā rakstura neesamība

(LES 21. un 29. pants; Padomes Regulas Nr. 224/2014 un Nr. 2015/1485)

6.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Ierobežojoši pasākumi, kas pieņemti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā – Pienākums norādīt pieņemtos lēmumus pamatojošos individuālos un īpašos iemeslus – Pienākums ļaut ieinteresētajai personai lietderīgi paziņot savu viedokli par pamatojumu, kas pret viņu ir vērsts – Pienākums pārbaudīt faktu un apstākļu, uz kuru pamata notikusi iekļaušana, precizitāti – Apjoms

(Padomes Regulas Nr. 224/2014 5. panta 3. punkts un 17. panta 2. punkts un Regula Nr. 2015/734)

7.      Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Regulas, ar kurām tiek noteikti ierobežojoši pasākumi, kas pieņemti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Centrālāfrikas Republikā – Pārbaudes apjoms

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Direktīva 2015/1485)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 42. un 43. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 52.–54. punktu)

3.      No LESD 263. panta 1. punkta un LESD 275. panta 2. punkta izriet, ka, lai gan Savienības Tiesa ir kompetenta pārbaudīt Savienības iestāžu aktu tiesiskumu, it īpaši Padomes lēmumu, ar kuriem tiek noteikti ierobežojoši pasākumi pret fiziskām vai juridiskām personām, tiesiskumu, tā nevar pārbaudīt starptautisku nolīgumu, uz kuru šādi Savienības akti ir balstīti. Šajā ziņā ir svarīgi uzsvērt, ka tiesiskuma pārbaude, kas ir jānodrošina Savienības tiesai, attiecas uz Savienības aktu, kuram ir jāīsteno starptautisks līgums, nevis uz pašu līgumu. Precīzāk, attiecībā uz tādu Savienības aktu kā apstrīdētais akts, kas īsteno Drošības padomes rezolūciju, Savienības tiesai nav jāpārbauda šādas rezolūcijas, ko pieņēmusi šī starptautiskā institūcija, tiesiskums vai izmeklēšana, kas ir tās pamatā.

(skat. 66. un 67. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 71.–75. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 78. punktu)

6.      Procedūrā, ka attiecas uz lēmuma par personas vārda iekļaušanu vai saglabāšanu sarakstā pieņemšanu, ja sākotnēji atbilstošo Drošības padomes rezolūciju ietvaros Sankciju komiteja ir nolēmusi iekļaut šo personu savā sarakstā, tiesību uz aizstāvību un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ievērošana nozīmē, ka kompetentajai Savienības iestādei, lai pamatotu savu lēmumu, ir jāpaziņo attiecīgajai personai informācija, kas ir šīs iestādes rīcībā un kas ir vērsta pret šo personu, proti, vismaz Sankciju komitejas iesniegtais pamatojuma izklāsts, lai šī persona pēc iespējas labākos apstākļos varētu aizstāvēt savas tiesības un, zinot visus apstākļus, nolemt, vai ir lietderīgi vērsties Savienības tiesā. To paziņojot, kompetentajai Savienības iestādei šai personai ir jāļauj lietderīgi paust savus apsvērumus par pamatojumu, kas pret viņu ir vērsts. Tomēr, veicot sākotnējo iekļaušanu, pretēji tam, kā tas ir attiecībā uz procedūru personas vārda saglabāšanai sarakstā, šī divkāršā procesuālā pienākuma ievērošanai – atšķirībā no sākotnējās iekļaušanas – ir jānotiek pirms šā lēmuma pieņemšanas.

Turklāt Padomei savs lēmums ir jāpieņem, pamatojoties uz Sankciju komitejas sniegto pamatojuma izklāstu. Nav paredzēts, ka papildus šim pamatojuma izklāstam minētajai komitejai būtu spontāni jānodod Savienības kompetentās iestādes rīcībā esoša cita informācija, lai tā varētu pieņemt savu lēmumu. No tā izriet, ka Padomei nav, īstenojot Drošības padomes rezolūciju, jāpārbauda faktu un apstākļu, uz kuru pamata notikusi iekļaušana, precizitāte. Ja attiecīgā persona iesniedz apsvērumus par pamatojuma izklāstu, kompetentajai Savienības iestādei ir pienākums, ņemot vērā šos apsvērumus un tiem pievienotos iespējamos attaisnojošos pierādījumus, rūpīgi un objektīvi izvērtēt izvirzītā pamatojuma pamatotību.

(skat. 79.–81. un 86.–88. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 96.–99., 130., 132. un 133. punktu)