Lieta T‑402/12
Carl Schlyter
pret
Eiropas Komisiju
Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – 4. panta 2. punkta trešais ievilkums – Izņēmums par izmeklēšanas darbību mērķu aizsardzību – Regula (EK) Nr. 1367/2006 – 6. panta 1. punkts – Komisijas sīki izstrādāts atzinums par lēmumprojektu par vielu, ko veido nanodaļiņas, ikgadējo deklarāciju, par ko Francijas iestādes bija paziņojušas Komisijai atbilstoši Direktīvas 98/34/EK normām – Piekļuves atteikums
Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 16. aprīļa spriedums ?II – 0000
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 16. aprīļa spriedums
1. Tiesību aktu tuvināšana – Informācijas sniegšanas kārtība tehnisko standartu un noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā – Direktīva 98/34 – Dalībvalstu pienākums darīt Komisijai zināmus visus tehnisko noteikumu projektus – Piemērojamība – Pienākuma pārkāpums – Sekas
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/34, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/48, 8. panta 1. punkts)
2. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Šaura interpretācija un piemērošana – Iestādes pienākums veikt dokumentu konkrētu un individuālu pārbaudi – Piemērojamība – Piekļuves atteikums – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība
(LESD 296. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts)
3. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pārbaudes, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzība – Piemērojamība – Piemērošana Komisijas sīki izstrādātiem atzinumiem, kas sniegti atbilstoši Direktīvai 98/34 – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/34, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/48, 8. un 9. pants)
4. Tiesību aktu tuvināšana – Informācijas sniegšanas kārtība tehnisko standartu un noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā – Direktīva 98/34 – Dalībvalstu pienākums darīt Komisijai zināmus visus tehnisko noteikumu projektus – Paziņošanas procedūras un pienākumu neizpildes procedūras nošķīrums
(LESD 258. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/34, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/48, 8. un 9. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 38. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 49.–51. un 76. punktu)
3. Sīki izstrādāts atzinums, ko Komisija izdevusi Direktīvā 98/34, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā, paredzētās procedūras ietvaros, neietilpst izmeklēšanā Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta trešā ievilkuma izpratnē, proti, procedūrā, kurā iestāde apkopo informāciju un pārbauda atsevišķus faktus pirms lēmuma pieņemšanas.
Proti, pirmkārt, Direktīvā 98/34 paredzētajā procedūrā Komisijai nav jāapkopo informācija pirms detalizētā atzinuma izdošanas. Otrkārt, lai gan uz paziņojošās dalībvalsts nosūtītās informācijas pamata Komisija pārbauda atsevišķus faktus, tā pieņem nevis lēmumu, bet attiecīgā gadījumā izdod nesaistošu starpatzinumu. Proti, sīki izstrādāta atzinuma izdošana ir tikai Komisijas veiktās tehnisko noteikumu projekta analīzes rezultāts, pēc kuras tā uzskata, ka tehnisko noteikumu projektam piemīt aspekti, kas varētu radīt šķēršļus preču un pakalpojumu brīvai apritei vai pakalpojumu tirgus dalībnieku uzņēmējdarbības brīvībai iekšējā tirgū. Turklāt šis sīki izstrādātais atzinums var arī neatspoguļot Komisijas galīgo nostāju, jo pēc tā izdošanas attiecīgā dalībvalsts ziņo Komisijai par pasākumiem, ko tā piedāvā veikt saskaņā ar šo atzinumu, un Komisija izsaka savu viedokli par šo reakciju.
Direktīvā 98/34 paredzētajā procedūrā Komisijas izdotais sīki izstrādātais atzinums nav arī kompetentās iestādes veiktās izmeklēšanas pārkāpuma konstatēšanai rezultāts. Proti, pēc sava rakstura tehnisko noteikumu projekts ir sagatavojošs teksts, kas var tikt papildināts un grozīts. Kamēr šie tehniskie noteikumi nav pieņemti, ar tiem nevar tikt pārkāptas normas, kurās regulēta preču un pakalpojumu brīva aprite vai pakalpojumu tirgus dalībnieku uzņēmējdarbības brīvība iekšējā tirgū. Tādējādi šī atzinuma adresāte dalībvalsts nebūtu uzskatāma par vainojamu Savienības tiesību pārkāpumā, jo šī sīki izstrādātā atzinuma izdošanas brīdī atbilstoši Direktīvai 98/34 šie valsts tehniskie noteikumi ir tikai projekta stadijā.
Turklāt, pat ja tiktu pieņemts, ka sīki izstrādātais atzinums, ko Komisija ir izdevusi Direktīvā 98/34 paredzētajā procedūrā, pieder pie izmeklēšanas darbības Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešā ievilkuma izpratnē, šajā normā paredzētā izņēmuma mērķis nav aizsargāt izmeklēšanas darbības kā tādas, bet šo darbību mērķi. Šajā ziņā sīki izstrādātā atzinuma, ko Komisija izdevusi Direktīvā 98/34 paredzētā procedūrā, izpaušana status quo laikposmā var arī nekaitēt šīs procedūras mērķim. Proti, tas, ka Komisija izpauž savu sīki izstrādāto atzinumu, atbilstoši kuram kādi tehnisko noteikumu projekta aspekti var eventuāli radīt šķēršļus preču un pakalpojumu brīvai apritei, kā arī pakalpojumu tirgus dalībnieku uzņēmējdarbības brīvībai iekšējā tirgū, neapdraud mērķi panākt Savienības tiesībām atbilstošus valsts tehniskos noteikumus. Tieši pretēji, šādu izpaušanu attiecīgā dalībvalsts uztvers kā papildu mudinājumu nodrošināt tās tehnisko noteikumu saderīgumu ar Savienības normām, kurās regulētas šādas pamatbrīvības.
(sal. ar 55., 56., 58.–61., 63., 64., 84. un 87. punktu)
4. Komisijas veiktās kontroles raksturs Direktīvā 98/34, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā, paredzētās procedūras ietvaros, būtiski atšķiras no procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 258. pantam. Ar Direktīvu 98/34 izveidotā paziņošanas procedūra ir ex ante kontroles piemērs, kuras mērķis ir nodrošināties, lai tehnisko noteikumu projekti, kurus dalībvalstis ir iecerējušas pieņemt, atbilstu Savienības tiesībām. Šīs procedūras laikā attiecīgā dalībvalsts nevar tikt vainota jebkādā Savienības tiesību pārkāpumā, jo šīs procedūras mērķis tieši ir novērst iespējamo nesaderību starp tehnisko noteikumu projektu un Savienības tiesībām. Tādēļ Komisijas ieņemtā nostāja nevar būt saistoša un tās mērķis nevar būt sodīt par kādu rīcību.
Savukārt procedūra sakarā ar pienākumu neizpildi ir klasisks ex post kontroles piemērs, lai kontrolētu valsts pasākumus, kad dalībvalstis tos ir pieņēmušas, un tās mērķis ir atjaunot tiesiskās kārtības ievērošanu. Protams, ir tiesa, ka pirmstiesas fāze, kas paredzēta procedūrā sakarā ar pienākumu neizpildi, ietver arī dialoga starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti fāzi. Tomēr tās mērķis ir draudzīgi atrisināt Komisijas un attiecīgās dalībvalsts domstarpības un, ja tā nenotiek, paredzēt vēršanos Tiesā attiecībā uz spēkā stājušos valsts pasākuma, kas rada sekas iekšējā tirgū, nesaderīgumu.
Šajā ziņā sīki izstrādāts atzinums, ko Komisija izdevusi Direktīvā 98/34 paredzētā procedūrā, nav brīdinājuma izteikšana, jo šajā procesa posmā formāli nepastāv nekādas domstarpības starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti. Proti, ja tehniskais noteikums ir tikai iecere, tā iespējamā nesaderība ar Savienības tiesībām, ko Komisija ir norādījusi šādā sīki izstrādātā atzinumā, ir tikai konstatējums un šādā ziņā tā ir tikai hipotētiska. Turklāt nostāja, ko Komisija ir paudusi sīki izstrādātajā atzinumā, ir provizoriska tādā ziņā, ka atbilstoši šīs direktīvas 9. pantam runa ir par Komisijas sākotnējo nostāju. Šī sīki izstrādātā atzinuma provizoriskais raksturs nepieļauj, ka tas varētu kaitēt turpmākām sarunām procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi kontekstā. Proti, procedūrā sakarā ar pienākumu neizpildi ir paredzēts, pirmkārt, ka Komisija ieņem nostāju, izsakot brīdinājumu. Tā kā Komisijas nostāja netiek noteikta, tā nevar kaitēt sarunām.
(sal. ar 78.–81. punktu)