Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 21. jūlijā EnergieVerbund Dresden GmbH iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2023. gada 17. maija spriedumu lietā T-317/20 EnergieVerbund Dresden GmbH/Eiropas Komisija
(Lieta C-468/23 P)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: EnergieVerbund Dresden GmbH (pārstāvji: I. Zenke, advokāte, T. Heymann, advokāts)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Vācijas Federatīvā Republika, E.ON SE, RWE AG
Prasījumi
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2023. gada 17. maija spriedumu EnergieVerbund Dresden/Komisija (T-317/20) un Eiropas Komisijas 2019. gada 26. februāra lēmumu par “RWE/E.ON Assets” koncentrāciju (Lieta M.8871, OV 2020, C 111, 1. lpp.);
1a. pakārtoti un katrā ziņā, nodot lietu T-317/20 atpakaļ Vispārējai tiesai attiecīgā nolēmuma pieņemšanai;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp apelācijas sūdzības iesniedzējas advokāta palīdzības un ceļa izdevumus tiesvedībā T-317/20.
Pamati un galvenie argumenti
Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja pārmet Vispārējai tiesai, ka tā pārsūdzētajā spriedumā esot kļūdaini interpretējusi Eiropas Savienības tiesības – proti, LESD 101. pantu un Regulas (EK) Nr. 139/2004 1 21. panta 1. punktu.
Pirmām kārtām, Eiropas Savienības tiesības esot pārkāptas, nepiemērojot LESD 101. pantu, EK Apvienošanās Regulas 21. panta apgalvotās bloķējošās iedarbības dēļ (pārsūdzētā sprieduma 391. un nākamie punkti).
Otrām kārtām, apelācijas sūdzības iesniedzējas sniegtie pierādījumi attiecībā uz karteli starp RWE un E.ON LESD 101. panta izpratnē (pārsūdzētā sprieduma 391. un nākamie punkti).
Trešām kārtām apelācijas sūdzības iesniedzējas sniegto faktisko apstākļu neņemšana vērā formālu iemeslu dēļ esot uzskatāma par procesuālo tiesību pārkāpumu (pārsūdzētā sprieduma 392. un nākamais punkts., kā arī 405. un nākamie punkti).
Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka Komisijas veiktā koncentrāciju kontroles procedūra lietās M.8871 un M.8870, un Bundeskartellamt veiktā koncentrāciju kontroles procedūra lietā B8-28/19, neesot daļa no vienas koncentrācijas, kuru būtu bijis jāpārbauda vienā koncentrāciju procedūrā.
Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzēja, pirmkārt, pārmet Vispārējai tiesai, ka tā neesot ņēmusi vērā RWE dalību 16,67 % E.ON lietā B8-28/19 (pārsūdzētā sprieduma 64. un nākamie punkti).
Otrkārt, jēdziena “viena koncentrācija” interpretācija saskaņā ar EK Apvienošanās Regulas 3. pantu, lasot kopsakarā ar tās 20. apsvērumu, esot apšaubāma (pārsūdzētā sprieduma 73. un nākamie punkti).
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot arī pārkāpusi un esot nepareizi piemērojusi EK Apvienošanās Regulas 2. pantu, veicot kļūdainu tirgus analīzi lietā M.8871.
Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa esot nepamatoti apstiprinājusi, ka Komisija esot atstājusi tirgus definīciju “atvērtu” (pārsūdzētā sprieduma (pārsūdzētā sprieduma 219. un nākamie punkti).
Otrām kārtām, Vispārējā tiesa neesot apšaubījusi Komisijas veikto tirgus attīstības prognožu nepietiekamību (pārsūdzētā sprieduma 228. un nākamie punkti).
Trešām kārtām, apelācijas sūdzības iesniedzēja kritizē to, ka tās ieskatā ir veikts nepietiekams RWE tirgus ietekmes pieauguma perspektīvu novērtējums (pārsūdzētā sprieduma 259. un nākamie punkti).
Un ceturtām kārtām, Vispārējai tiesai tiekot pārmests konkurences attiecību starp RWE un E.ON esamības un E.ON izzušanas nepietiekams novērtējums (pārsūdzētā sprieduma (336. un nākamie punkti).
Visbeidzot, ar ceturto pamatu Vispārējai tiesai tiek pārmests, ka tā esot pārkāpusi pierādīšanas pienākuma sadales principu, pārsūdzētajā spriedumā apelācijas sūdzības iesniedzējai uzliekot pārmērīgas prasības pierādījumu jomā (pārsūdzētā sprieduma 272., 277. un nākamie punkti., 327., 340., 343. un 381. punkts).
____________
1 Eiropas Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās Regula) (OV 2004, L 24, 1. lpp.).