Lieta T‑110/12 R

Iranian Offshore Engineering & Construction Co.

pret

Eiropas Savienības Padomi

Pagaidu noregulējums – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu – Steidzamības neesamība – Interešu izsvēršana

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2013. gada 11. marta rīkojums

1.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Fumus boni juris – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Kumulatīvs raksturs – Visu attiecīgo interešu izsvēršana – Pagaidu noregulējuma tiesneša novērtējuma brīvība

(LESD 256. panta 1. punkts, 278. un 279. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 104. panta 2. punkts)

2.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Finansiāls kaitējums – Situācija, kas varētu apdraudēt prasītājas sabiedrības pastāvēšanu – Pierādīšanas pienākums – Nepieciešamība sniegt patiesu un vispārīgu apskatu par uzņēmuma finanšu situāciju

(LESD 278. un 279. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 104. panta 2. punkts)

3.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Pasākumi līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanai – Iesaldēšanas mērķa un nepieciešamības nodrošināt tās lietderīgo iedarbību ņemšana vērā

(LESD 278. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 104. panta 2. punkts; Padomes Regula Nr. 267/2012; Padomes Lēmums Nr. 2010/413)

4.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Finansiāls kaitējums – Kaitējums, kas var tikt atlīdzināts, piešķirot zaudējumu atlīdzību pamatprasības ietvaros – Neatgriezeniska rakstura neesamība

(LESD 268., 278., 279. un 340. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 104. panta 2. punkts)

5.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – Visu attiecīgo interešu izsvēršana – Lēmums par īpašuma iesaldēšanu terorisma apkarošanas nolūkā – Savienības tiesas kompetence atcelt tiesību aktu pirms apelācijas iesniegšanas termiņa beigām – Prasītāja intereses, ko nevar aizsargāt pagaidu noregulējuma tiesnesis

(LESD 278. pants; Tiesas statūtu 60. panta otrā daļa Vispārējās tiesas Reglamenta 107. panta 3. punkts; Padomes Regula Nr. 267/2012; Padomes Lēmums Nr. 2010/413)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 12.–14., 33. un 34. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 19.–21. punktu)

3.      Līdzekļu iesaldēšanas režīma mērķis ir attiecīgajām personām vai vienībām liegt pieeju saimnieciskajiem vai finanšu resursiem, kurus tās varētu izmantot ar kodolieročiem saistītu darbību, kas var radīt kodolieroču izplatīšanas risku, vai ar kodolieroču piegādes sistēmu attīstību saistītu darbību atbalstam. Lai šis aizliegums varētu saglabāt tā lietderīgo iedarbību un lai Savienības noteiktās sankcijas pret Irānas Islāma Republiku būtu efektīvas, ir jāizslēdz iespēja minētajām personām un vienībām izvairīties no to līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanas un turpināt atbalstīt Irānas kodolprogrammu. Šādā aspektā atbilstošās Savienības tiesību aktu normas, kurās paredzēta līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšana, pilnvaro atbildīgās un kompetentās valsts iestādes izņēmuma kārtā atļaut atcelt to atsevišķo līdzekļu iesaldēšanu, kuriem principā būtu jāļauj segt galvenos izdevumus un vajadzības vai izpildīt pirms minētās iesaldēšanas uzņemtās līgumsaistības.

Attiecīgi, pat ja ierobežojošie pasākumi būtiski ietekmē konkrēto personu, vienību un struktūru tiesības un brīvības, tomēr iepriekš minētās izņēmuma normas ļauj nodrošināt to personu, vienību un struktūru, uz kurām attiecināmi minētie pasākumi, izdzīvošanu un tādējādi novērst draudus to pastāvēšanai.

(sal. ar 25. un 26. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 30. punktu)

5.      Veicot dažādu iesaistīto interešu izsvēršanu, pagaidu noregulējuma tiesnesim tostarp ir jānosaka, vai lietas dalībnieka, kurš pieprasa piemērošanas apturēšanu, intereses panākt tās noteikšanu nav pārākas par interesēm tūlītēji piemērot apstrīdēto aktu, it īpaši pārbaudot, vai iespējamā šī akta atcelšana, ko veiks tiesnesis, kas izskatīs lietu pēc būtības, ļaus mainīt situāciju, ko varētu radīt tūlītēja šī tiesību akta izpilde, un otrādi – vai minētā tiesību akta piemērošanas apturēšana liks šķēršļus tā mērķu sasniegšanai, ja pamatprasība tiktu noraidīta.

Attiecībā uz līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas pasākumu apturēšanu, tā kā šādam aktam piemīt reglamentējoša daba un tā kā Tiesas statūtu 60. panta otrajā daļā ir noteikts, ka Vispārējās tiesas lēmumi, ar kuriem atceļ šādus tiesību aktus, stājas spēkā tikai pēc tam, kad ir beidzies apelācijas iesniegšanai paredzētais termiņš, vai, ja šajā termiņā iesniegta apelācija, pēc tam, kad Tiesa ir noraidījusi apelāciju apstrīdēto tiesību aktu, tā atcelšana neradītu tūlītējas sekas – prasītājas nosaukuma dzēšanu no minētajiem tiesību aktiem, – tādējādi tai noteiktie līdzekļu iesaldēšanas pasākumi tiktu atstāti spēkā pēc sprieduma, ar kuru tie atcelti, pasludināšanas datuma.

Līdz ar to, ja tiesvedībai par pagaidu noregulējumu ir tikai papildinoša nozīme attiecībā pret pamattiesvedību, uz ko tā balstīta, un tā ir paredzēta tikai, lai nodrošinātu pilnīgu nākotnē pieņemamā nolēmuma pēc būtības efektivitāti, un tā kā, pamatojoties uz Reglamenta 107. panta 3. punktu, jebkurš pagaidu noregulējuma tiesneša noteiktais pagaidu pasākums automātiski zaudē spēku, kad tiek pasludināts galīgais spriedums, no tā izriet, ka prasītājas interešu, lai tai tiktu noteikta līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas pagaidu atcelšana, mērķis ir tādu priekšrocību iegūšana, ko tā nevarētu iegūt pat ar atceļošu spriedumu. Šāds spriedums praktiskās sekas, kādas vēlas prasītāja, proti, tās nosaukuma izdzēšanu no to personu saraksta, kuru līdzekļi un saimnieciskie resursi ir iesaldēti, radītu tikai datumā, kas ir vēlāks par šī sprieduma pasludināšanas datumu, savukārt pagaidu noregulējuma tiesnesis pirmajā instancē šajā datumā pilnībā būtu zaudējis ratione temporis kompetenci un katrā ziņā prasītājas nosaukums varētu tikt saglabāts minētajā sarakstā, nosakot jaunu ierobežojošu pasākumu, ar kuru Tiesas statūtu 60. panta otrajā daļā noteiktajā termiņā tiktu aizvietoti atceltie pasākumi. Šādos apstākļos prasītājas intereses, kuru mērķis ir panākt līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas pagaidu atcelšanu, izmantojot pagaidu noregulējumu, pagaidu noregulējuma tiesnesim nav iespējams aizsargāt.

(sal. ar 33., 36., 39. un 40. punktu)