VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2011. gada 30. novembrī (*)
Dempings – Kazahstānas un Ķīnas izcelsmes silīcijmangāna imports – Prasība atcelt tiesību aktu – Eksporta cena – Eksporta cenas un normālās vērtības salīdzinājums – Cenu samazinājuma starpības aprēķins – Ārpuslīgumiskā atbildība
Lieta T‑107/08
Transnational Company “Kazchrome” AO, kas reģistrēta Aktjubinskā [Aktioubé] (Kazahstāna),
ENRC Marketing AG, kas reģistrēta Klotenā (Šveice),
ko sākotnēji pārstāvēja L. Rīsmans [L. Ruessmann] un A. Vilems [A. Willems], pēc tam – A. Vilems un S. de Knops [S. De Knop], advokāti,
prasītājas,
pret
Eiropas Savienības Padomi, ko sākotnēji pārstāvēja J. P. Hikss [J.‑P. Hix], pārstāvis, kam palīdz G. Berišs [G. Berrisch] un G. Volfs [G. Wolf], advokāti, pēc tam – J. P. Hikss un B. Drīsens [B. Driessen], pārstāvji, kuriem palīdz G. Berišs, advokāts,
un
Eiropas Komisiju, ko pārstāv H. van Vlīts [H. van Vliet] un K. Talabēra‑Rica [K. Talabér‑Ritz], pārstāvji,
atbildētājas,
ko atbalsta
Euroalliages, kas reģistrēta Briselē (Beļģija), ko pārstāv Ž. Buržuā [J. Bourgeois], Ī. van Gervens [Y. van Gerven] un N. Maknelisa [N. McNelis], avocats,
persona, kas iestājusies lietā,
par prasību, pirmkārt, atcelt Padomes 2007. gada 4. decembra Regulu (EK) Nr. 1420/2007, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Kazahstānas izcelsmes silīcijmangāna importam un izbeidz procedūru attiecībā uz Ukrainas izcelsmes silīcijmangāna importu (OV L 317, 5. lpp.), ciktāl tā attiecas uz Transnational Company “Kazchrome” AO ražota silīcijmangāna importu, un, otrkārt, atlīdzināt zaudējumus.
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs O. Cūcs [O. Czúcz] (referents), tiesneši I. Labucka un D. Gracijs [D. Gratsias],
sekretārs N. Rozners [N. Rosner], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2011. gada 18. maija tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2006. gada 24. jūlijā Euroalliages iesniedza Eiropas Kopienu Komisijai sūdzību, kas vērsta pret Ķīnas Tautas Republikas, Kazahstānas un Ukrainas izcelsmes silīcijmangāna (turpmāk tekstā – “SiMn”) importu.
2 2006. gada 6. septembrī Komisija publicēja paziņojumu par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas, Kazahstānas un Ukrainas izcelsmes [SiMn] importu (OV C 214, 14. lpp.).
3 Prasītājas Transnational Company “Kazchrome” AO (turpmāk tekstā – “Kazchrome”) un ENRC Marketing AG (turpmāk tekstā – “ENRC”) – attiecīgi saskaņā ar Kazahstānas tiesībām dibināta sabiedrība, kas ražo tieši ferosilīcijmangānu, un saskaņā ar Šveices tiesībām dibināta sabiedrība, kas darbojas šī produkta tirdzniecībā un pārdošanā, abas pieder grupai, ko kontrolē Eurasian Natural Resources Corporation plc, – ar 2006. gada 14. septembra vēstuli iebilda pret izmeklēšanas uzsākšanu, pamatojot it īpaši ar to, ka, pēc to uzskata, sūdzība nesaturot pietiekamus dempinga, kura objekts būtu Kazahstānas izcelsmes SiMn, un būtisku zaudējumu, ko tas rada Kopienu ražošanai, pastāvēšanas pierādījumus.
4 2007. gada 25. jūlijā Komisija paziņoja prasītājām savus pagaidu prasījumus. Ieinteresētajām personām tika noteikts termiņš apsvērumu par šo dokumentu iesniegšanai, kas beidzās 2007. gada 8. augustā. Prasītājas savus apsvērumus iesniedza 2007. gada 14. augustā.
5 2007. gada 5. oktobrī Komisija sagatavoja galīgo informācijas paziņošanas dokumentu. Tā noteica ieinteresētajām personām termiņu apsvērumu par šo dokumentu iesniegšanai, kas beidzās 2007. gada 15. oktobrī. Prasītājas savus apsvērumus iesniedza 2007. gada 15. oktobrī.
6 Ar 2007. gada 31. oktobra vēstuli Komisija nosūtīja labotu galīgo informācijas paziņošanas dokumentu prasītājām. Prasītājai un pārējām ieinteresētajām personām tika noteikts termiņš apsvērumu iesniegšanai, kas beidzās 2007. gada 12. novembrī plkst. 12.00. Prasītājas savus sākotnējos apsvērumus iesniedza 2007. gada 7. novembrī. 2007. gada 12. novembrī prasītājas iesniedza savus papildu apsvērumus par laboto galīgo informācijas paziņošanas dokumentu.
7 2007. gada 4. decembrī Eiropas Savienības Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 1420/2007, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Kazahstānas izcelsmes [SiMn] importam un izbeidz procedūru attiecībā uz Ukrainas izcelsmes [SiMn] importu (OV L 317, 5. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”).
8 Apstrīdētās regulas 1. panta 1. punktā ir noteikts:
“Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas un Kazahstānas izcelsmes [SiMn] (tostarp ferosilīcijmangāna) importu, ko klasificē ar KN kodiem 72023000 un ex81110011 (Taric kods 8111001110).”
9 Saskaņā ar apstrīdētas regulas 1. panta 2. punktu antidempinga maksājuma likme, ko piemēro tīrajai cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas importam no Kazahstānas, ir 6,5 %.
10 Ar Komisijas 2007. gada 4. decembra Lēmumu 2007/789/EK, ar ko aptur galīgo antidempinga maksājumu, kas Ķīnas Tautas Republikas un Kazahstānas izcelsmes [SiMn] importam noteikts ar [apstrīdēto regulu] (OV L 317, 79. lpp.), antidempinga maksājums tika apturēts uz deviņiem mēnešiem.
11 Ar 2007. gada 5. decembra vēstuli Komisija atbildēja uz prasītājas 2007. gada 7. un 12. novembra apsvērumiem.
12 No Lēmuma 2007/789 izrietošā apturēšana tika pagarināta līdz 2009. gada 6. septembrim ar Padomes 2008. gada 27. augusta Regulu (EK) Nr. 865/2008, ar ko pagarina apturēšanas termiņu galīgajam antidempinga maksājumam, kas ar [apstrīdēto regulu] noteikts Ķīnas Tautas Republikas un Kazahstānas izcelsmes [SiMn] importam (OV L 237, 1. lpp.).
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
13 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 29. februārī, prasītājas cēla šo prasību.
14 Ar 2008. gada 23. jūnijā Vispārējās tiesas kancelejā iesniegtajiem dokumentiem Euroalliages lūdza atļauju iestāties šajā lietā Padomes un Komisijas prasījumu atbalstam.
15 Ar 2009. gada 19. janvāra rīkojumu Vispārējās tiesas ceturtās palātas priekšsēdētājs atļāva šo iestāšanos attiecībā uz prasību atcelt tiesību aktu un noraidīja attiecībā uz zaudējumu atlīdzības prasību.
16 Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, tiesnesis referents tagad darbojas trešajā palātā, kurai attiecīgi tika nodota šī lieta.
17 Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa (trešā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu. 2011. gada 18. maija tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem.
18 Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:
– atcelt apstrīdēto regulu, ciktāl tajā ir noteikts antidempinga maksājums par to ražotā vai pārdotā SiMn importu;
– piespriest Padomei un Komisijai solidāri samaksāt tām zaudējumu atlīdzību un procentus par zaudējumu, kas tām nodarīts, uzsākot izmeklēšanu un pieņemot apstrīdēto regulu;
– piespriest Padomei un Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
19 Padomes prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
20 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:
– noraidīt kā nepieņemamas gan prasību atcelt tiesību aktu, gan zaudējumu atlīdzības prasību;
– pakārtoti – atzīt abas prasības par nepamatotām;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
21 Euroalliages prasījumi Vispārējai tiesai būtībā ir šādi:
– noraidīt prasību atcelt tiesību aktu;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
22 Tiesas sēdē, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumiem, prasītājas norādīja, pirmkārt, ka to prasība atcelt tiesību aktu attiecoties tikai uz apstrīdētās regulas atcelšanu, ciktāl tā attiecas uz Kazchrome ievesto SiMn, un, otrkārt, ka zaudējumu atlīdzības prasība esot vērsta tikai pret Padomi.
23 Turklāt, arī atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu, prasītājas precizēja, ka to pieteikums par konfidencialitāti attiecībā uz Euroalliages ir jāsaprot attiecībā uz prasību par zaudējumu atlīdzību kā tāds, kas attiecas uz šīs prasības faktiskajiem elementiem, nevis uz juridisko argumentāciju.
Juridiskais pamatojums
Par prasību atcelt tiesību aktu
24 Komisija apstrīd prasības atcelt tiesību aktu pieņemamību, ciktāl tā ir vērsta pret to, pamatojot, ka apstrīdēto regulu ir pieņēmusi Padome.
25 Prasītājas nav izteikušas argumentus šajā ziņā.
26 Ir jākonstatē, ka prasība atcelt apstrīdēto regulu ir nepieņemama, ciktāl tā ir vērsta pret Komisiju, jo minēto regulu pieņēma vienīgi Padome. Saskaņā ar judikatūru Komisijas loma antidempinga procedūrās iekļaujas Padomes lēmuma pieņemšanas procesā. Tai ir jāveic izmeklēšanas un jāizlemj, pamatojoties uz tām, slēgt procedūru vai, tieši otrādi, to turpināt, pieņemot pagaidu pasākumus un piedāvājot Padomei pieņemt tādus galīgus pasākumus kā apstrīdētā regula. Tomēr lemšanas tiesības ir Padomei, kas var atteikties no jebkāda lēmuma pieņemšanas, ja tā nepiekrīt Komisijai, vai, tieši otrādi, pieņemt lēmumu, pamatojoties uz tās priekšlikumiem (skat. Tiesas 1987. gada 11. novembra rīkojumu lietā 150/87 Nashua u.c./Padome un Komisija, Recueil, 4421. lpp., 6. un 7. punkts un tajos minētā judikatūra).
27 Savas prasības pamatojumam prasītājas izvirzīja 12 pamatus un pamatu grupas.
28 Vispirms ir jāpārbauda ceturtā pamatu grupa, kas attiecas uz salīdzinājumu starp normālo vērtību un eksporta cenu, kā arī piekto pamatu grupu, kas attiecas uz cenu samazinājuma aprēķinu.
Par ceturto pamatu grupu, kas attiecas uz eksporta cenu salīdzinājumu ar normālo vērtību
29 Prasītājas it īpaši apgalvo, ka Padome neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu un pārkāpusi Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.), ar grozījumiem (turpmāk tekstā – “Pamatregula”) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp.; labojums – OV 2010, L 7, 22. lpp.)) un tās 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts), Kazchrome eksporta cenas samazinājumu koriģējot atbilstoši apgalvotajām ENRC komisijas maksām, pamatojot ar to, ka tai bija līdzīgas funkcijas kā aģentam, kas strādā, saņemot par to komisijas maksu.
30 Padome apgalvo, ka apstrīdētajā regulā norādītais pamatojums esot pietiekams, it īpaši ņemot vērā faktus un [informācijas] apmaiņu starp Komisiju un prasītājām antidempinga procedūras laikā, un ka tās neesot pierādījušas, ka tā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, veicot apstrīdēto korekciju, un tātad pārkāpusi Pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.
31 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai EKL 253. pantā prasītajam pamatojumam ir jābūt pielāgotam attiecīgā akta būtībai un tam nepārprotami un viennozīmīgi jāatspoguļo iestādes – akta autores – argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām noskaidrot veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai īstenot kontroli. Prasība norādīt pamatojumu ir jāizvērtē, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, tostarp akta saturu, izvirzīto iemeslu būtību un akta adresātu vai citu personu, kuras šis akts skar tieši un individuāli, iespējamās intereses saņemt paskaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu precizēti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums, vai akta pamatojumā ir izpildītas EKL 253. panta prasības, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šī panta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tiesību normas, kas regulē attiecīgo jomu (skat. Tiesas 2003. gada 30. septembra spriedumu lietā C‑76/01 P Eurocoton u.c./Padome, Recueil, I‑10091. lpp., 88. punkts un tajā minētā judikatūra).
32 Pamatregulas 2. panta 10. punktā ir paredzēts:
“Eksporta cenu un normālo vērtību salīdzina taisnīgi. Šo salīdzināšanu veic, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus un izvēloties laika ziņā pēc iespējas tuvākus pārdošanas apjomus, kā arī pienācīgu uzmanību pievēršot citām atšķirībām, kas ietekmē cenu salīdzināmību. [..] Ja izpilda konkrētos nosacījumus, var koriģēt šādus faktorus.
[..]
i) Komisijas maksa
Korekciju izdara, ņemot vērā atšķirības komisijas naudā, ko maksā saistībā ar apskatāmo noietu.
Termins “komisijas maksa” attiecas arī uz uzcenojumu, ko saņem izstrādājuma vai līdzīga izstrādājuma tirgotājs, ja šāda tirgotāja funkcijas ir līdzīgas tā pārstāvja funkcijām, kurš strādā, pamatojoties uz komisijas maksu.
[..]”
33 Šajā gadījumā no apstrīdētās regulas preambulas 67. apsvēruma izriet, ka, tā kā Kazchrome veica attiecīgā ražojuma eksportu uz Kopienu ar ENRC starpniecību, kas tiek uzskatīta par saistītu tirdzniecības sabiedrību, kura atrodas trešajā valstī, eksporta cenu šim uzņēmumam noteica, ņemot vērā ENRC tālākpārdošanas cenu pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienā.
34 Apstrīdētās regulas preambulas 73.–75. apsvērumā Padome norādīja, ka, lai veiktu normālās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzinājumu, ir jāveic eksporta cenas, kas ir noteikta 67. apsvērumā, korekcijas it īpaši atbilstoši komisijas maksām. Šajā ziņā tā apgalvo, ka Kazachrome tirdzniecībā ar Kopienu ENCR bija līdzīgas funkcijas kā aģentam, kas strādā, saņemot par to komisijas maksu, un ka ENRC neiejaucās Kazachrome iekšzemes tirdzniecībā.
35 Atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu tiesas sēdē, Padome apstiprināja, ka, kā tas, šķiet, izriet no apstrīdētās regulas preambulas 74. apsvēruma formulējuma, tajā minētā norāde uz to, ka ENRC neiejaucas Kazachrome iekšzemes tirdzniecībā, ir paredzēta tikai, lai norādītu iemeslu, kura dēļ tika uzskatīts, ka bija starpība starp iekšzemes tirdzniecību un eksportu, kas pamato korekcijas, un nevis lai pamatotu prasītāju savstarpējo attiecību kvalifikāciju kā tādu, kas ir pielīdzināmas attiecībām starp komitentu un komisionāru, un lai pamatotu “komisijas maksu” pastāvēšanu, kas iekļautas eksporta centā. Tātad šis elements attiecas tādējādi uz faktora cenas salīdzināmības ietekmi, pamatojoties uz kuru ir veikta korekcija, nevis uz tās pašas eksistenci.
36 Tātad ir jāatgādina, ka secinājums apstrīdētajā regulā, ka ENCR bija līdzīgas funkcijas kā aģentam, kas strādā, saņemot par to komisijas maksu, ir balstīts uz diviem apstrīdētās regulas preambulas 74. apsvērumā minētajiem elementiem: faktu, ka prasītājas ir atsevišķas juridiskas vienības, un faktu ka tās strādā, pamatojoties uz pircēja/pārdevēja attiecībām.
37 Turklāt no apstrīdētās regulas, kā arī no Vispārējā tiesā Padomes sniegtajiem precizējumiem izriet, ka šo iemeslu dēļ Padome vēlējās norādīt, ka prasītājas uztur tirdzniecības attiecības, kas izveidotas normālos konkurences apstākļos, un ka šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka ENRC darbojas kā iekšējā tirdzniecības nodaļa.
38 Tomēr ir jākonstatē, ka, tā kā apstrīdētajā regulā ir minēti tikai šie divi elementi, tā neietver faktiskus un juridiskus apsvērumus, kas pamatotu Padomes izdarīto secinājumu.
39 Pirmkārt, lai gan ir skaidrs, ka prasītājas ir atsevišķas juridiskas vienības un tādējādi ENCR nav iekšzemes tirdzniecības nodaļa, šis uzskats nav pietiekams, lai pamatotu secinājumu, ka ENRC nebija tādas funkcijas kā iekšzemes tirdzniecības nodaļai, bet gan tādas kā aģentam, kas strādā, saņemot par to komisijas maksu.
40 Otrkārt, vienkāršs apgalvojums, ka prasītāju “attiecību pamatā ir pircēja un pārdevēja saistības”, neļauj saprast iemeslus, kuru dēļ Padome uzskatīja, pretēji prasītāju norādītajiem pierādījumiem, ka to tirdzniecības attiecības bija nodibinātas normālas konkurences apstākļos un ka līdz ar to ENRC nebija tādas funkcijas kā iekšzemes tirdzniecības nodaļai, bet tādas kā aģentam, kas strādā, saņemot par to komisijas maksu. Ir jānorāda, ka visā izmeklēšanas laikā prasītājas izvirzīja elementus, lai pierādītu, ka ENRC nedarbojās kā saistīts pārdevējs, bet gan kā Kazachorome rūpnīcu iekšzemes tirdzniecības nodaļa.
41 Turklāt, ja ir pareizs un noteikts Padomes apgalvojums, ka jautājums par to, vai apstrīdētās regulas pamatojums atbilst EKL 253. panta prasībām, ir jāvērtē, ņemot vērā ne tikai tās tekstu (skat. iepriekš 31. punktu), bet arī ievērojot [informācijas] apmaiņu starp Komisiju un prasītājām antidempinga procedūras laikā, šis apsvērums neļauj konstatēt, ka šajā gadījumā ir ticis ievērots pienākums norādīt pamatojumu.
42 Ir jānorāda, ka ne savos rakstveida apsvērumos, ne tiesas sēdē Padome nav precizējusi lietas dokumentus par to, kur notika atbilstošā tirdzniecība. Papildu precizējumi attiecībā uz iemesliem, kuru dēļ Komisija piedāvāja Padomei uzskatīt, ka prasītājas uzturēja pārdevēja un pircēja attiecības, nav norādīti ne 2007. gada 5. oktobra galīgajā informācijas paziņošanas dokumentā (72. apsvērums), ne 2007. gada 31. oktobra labotajā galīgajā informācijas paziņošanas dokumentā (74. apsvērums). Šie divi dokumenti ir formulēti identiski apstrīdētajai regulai un neietver vairāk precizējumu. Papildu informācija nav ietverta arī dokumentos, kas attiecas īpaši uz prasītājām un ir nosūtīti vienlaikus ar iepriekš minētajiem dokumentiem vai vēlāk kā, piemēram, Komisijas 2007. gada 5. decembra vēstule, kas nosūtīta, atbildot uz prasītāju reakciju par laboto galīgo informācijas paziņošanas dokumentu.
43 Tātad ir jākonstatē, ka Padomes vērtējumam, ka ENRC Kazachrome tirdzniecībā uz Kopienu bija līdzīgas funkcijas kā aģentam, kas strādā, saņemot par to komisijas maksu, trūkst pamatojuma.
44 Citi instances laikā Padomes izvirzītie argumenti nevar mainīt šo vērtējumu.
45 Tā apgalvo, ka tās vērtējuma pamatojums izrietot, pirmkārt, no pirkuma un pārdevuma līguma, kas saista prasītājas, [konfidenciāli] (1) apgalvoti augstā formālisma līmeņa un, otrkārt, no atsevišķiem tās prasībā norādītajiem faktiem ar mērķi pierādīt, ka ENRC nedarbojās kā aģents, kas strādā, saņemot par to komisijas maksu. Tādējādi tā apgalvo, ka ENRC funkcijas nevar uzskatīt par tādām, kas papildina Kazchrome funkcijas [konfidenciāli], un ka grupas struktūra, kurai pieder prasītājas, apliecina to, ka starp tām pastāvošās attiecības nevar tikt uzskatītas par attiecībām starp pilnvaras devēju un pilnvarnieku, kas strādā, saņemot par to komisijas maksu, līdzīgām attiecībām. Padome uzskata, ka tas, ka līgums, kas regulē attiecības starp prasītājām, pēc tās domām, ir īpaši formāls, esot acīmredzams fakts, kas nebija skaidri jānorāda.
46 Tomēr pat tad, ja tika pieņemts, ka līguma apgalvotais augstais formālisma līmenis bija acīmredzams, ir jānorāda, ka prasītājas antidempinga procedūras laikā ir izvirzījušas virkni elementu, kas attiecas uz attiecībām starp tām un ENRC funkcijām, kas, pēc tās domām, pierāda, ka pēdējai bija funkcijas, kas raksturīgas ražotāja iekšzemes tirdzniecības nodaļai. Ir jākonstatē, ka, lasot apstrīdēto regulu un lietas dokumentus, prasītājām – un Vispārējai tiesai – nav iespējams saprast nedz to, ka vērtējums, saskaņā ar kuru tās esot uzturējušas pircēja/pārdevēja attiecības, kas nodibinātas normālas konkurences apstākļos, ir balstīts uz tās saistošā līguma apgalvoto formālismu, nedz arī a fortiori, kādi bija iemesli, kuru dēļ tieši šis formālisms pamato apstrīdēto vērtējumu, pretēji citiem norādītajiem apstākļiem. Tādējādi it īpaši ir jānorāda, ka, atbildot uz Padomes iebildumu rakstā izdarīto atsauci uz līgumu, prasītājas replikas rakstā apgalvo, ka šis iespējamais formālisms atbilst ārējam spiedienam, kas nav saistīts ar to uzturēto attiecību raksturu.
47 Šādos apstākļos Padomes atsauce uz prasītājas saistošā līguma formālismu ir jāuzskata par strīdīgās prasības stadijā no jauna norādītu pamatojumu, kas nevar novērst iepriekš konstatēto pamatojuma trūkumu.
48 Tā tas ir arī attiecībā uz Padomes atsauci uz citiem prasītāju minētajiem elementiem, kas, kā apgalvo Padome, apstiprinot tās vērtējuma pamatotību (skat. iepriekš 45. punktu), bet kas nav minēti ne apstrīdētajā regulā, ne Komisijas administratīvās procedūras laikā izdotajos dokumentos. Padome nenorāda nevienu elementu, kas ļautu konstatēt, ka prasītājām noteikti vajadzēja saprast, ka šie elementi ir likuši pieņemt tās nostāju.
49 Tādējādi ir jāpieņem ceturtajā pamatu grupā prasītāju izvirzītais iebildums par pamatojuma trūkumu.
Par piekto pamatu grupu, kas attiecas uz cenu samazinājuma aprēķinu
50 Apstrīdētajā regulā ir noteikts, ka Kazahstānas izcelsmes ražojumu cenas bija kopumā par 4,5 % zemākas, pamatojoties uz vidējo svērto vērtību, tas ir, cenas, par kurām tās tika pārdotas Kopienā, bija par 4,5 % zemākas par Kopienas ražotāju cenām (104. apsvērums).
51 Atbilstoši apstrīdētajai regulai cenu samazinājuma līmenis tika aprēķināts visām valstīm, salīdzinot Kopienu ražošanas cenas “no rūpnīcas” ar ievesto preču cenām brīdī, kad tās tiek ievestas Kopienu fiziskajā teritorijā, veicot attiecīgas korekcijas attiecībā uz izkraušanas un muitošanas izmaksām (105. apsvērums).
52 Atsevišķi prasītāju ražojumi tika transportēti ar vilcienu no Kazahstānas uz Klaipēdas (Lietuva) vai Kaļiņingradas (Krievija) ostām, tās šķērsoja Lietuvu atbilstoši muitas režīmam “ārējais tranzīts” pirms iekraušanas un transportēšanas pa starptautiskajiem ūdeņiem līdz gala ostai, galvenokārt – Roterdamai (Nīderlande). Tādējādi saskaņā ar iepriekš 51. punktā minēto metodi šo prasītājas ražojumu cenas salīdzināšanai ar Kopienu ražošanas cenām tika aprēķinātas, samazinot eksporta cenas “līdz izkraušanai” par transporta no Baltkrievijas un Lietuvas robežpunkta, kurā ražojumi tika ievesti pēdējā valstī, uz galamērķa ostu izdevumiem.
53 Prasītājas apgalvoja, ka, cenu samazinājuma aprēķinu veicot, atsaucoties uz to ražojumu cenu to pirmās ieviešanas Kopienu sauszemes teritorijā brīdī, lai gan tās tika muitotas citur, Padome ir pārkāpusi it īpaši Pamatregulas 3. panta 2. punktu (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 3. panta 2. punkts) un pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Tās atgādina, ka Pamatregulas 3. panta 2. punktā ir prasīts objektīvi pārbaudīt importa ietekmi uz cenām Kopienas tirgū, un apgalvo, ka Padome ir pārkāpusi šo tiesību normu, jo izdarītās korekcijas ir acīmredzami netaisnīgas un diskriminējošas.
54 Padome apgalvo, ka Pamatregulā nav detalizēti norādīts, kā ir jāveic cenu samazinājuma analīze, un apgalvo, ka līdz ar to tai ir plaša rīcības brīvība šajā ziņā. Tā uzskata, ka importa cenu aprēķināšanai izmantotā metode, lai aprēķinātu cenu samazinājumu, nav acīmredzami netaisnīga un diskriminējoša un līdz ar to atbilst Pamatregulas 3. panta 2. punktam.
55 Ir jānorāda, ka no lietas dalībnieku argumentiem izriet, ka visprecīzākais veids, kā aprēķināt cenu samazinājumu, būtu salīdzināt importa cenas ar Kopienas ražošanas cenām, ietverot visus izdevumus līdz klienta atrašanās vietai. Tā kā šāda pieeja nav praktizējama ar to saistīto aprēķinu lielā skaita dēļ, puses vienojās uzskatīt, ka taisnīgs salīdzinājums var notikt, salīdzinot Kopienu ražošanas cenas “no rūpnīcas” bez transporta izdevumiem ar importa cenām, ieskaitot daļu no minētajiem izdevumiem, lai ņemtu vērā, ka imports nekonkurē ar Kopienu ražojumu cenu “no rūpnīcas” un ka tie ir jātransportē lielākus attālumus, lai sasniegtu Kopienas klientu atrašanās vietu.
56 Tomēr puses nav vienisprātis par jautājumu, vai atsauces vieta, sākot no kuras importa transporta izdevumi nav jāiekļauj importa cenā, lai nodrošinātu salīdzinājuma ar Kopienu ražojumiem taisnīgumu, ir muitošanas vieta, kā to apgalvo prasītājas, vai vieta, kurā imports tiek pirmo reizi ievests Kopienu sauszemes teritorijā, kā to argumentē Padome.
57 Ir svarīgi norādīt, ka šajā lietā nav vajadzīgs ieņemt nostāju par atsauces vietu, kas vispārīgi būtu vispiemērotākā, un pietiek pārbaudīt, vai šīs lietas apstākļos Padomes izdarītā izvēle nebija acīmredzami neatbilstoša.
58 Vispirms ir jānorāda, ka Pamatregulas 1. panta 1. punktā (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 1. panta 1. punktā) ir noteikts, ka “antidempinga maksājumu var piemērot visām precēm par dempinga cenām, kuru brīva apgrozība Kopienā rada zaudējumus”. Šī tiesību norma, kas ir ņemta no 1. panta ar nosaukumu “Principi”, noteic antidempinga maksājumu noteikšanas būtiskos noteikumus, saskaņā ar kuriem nepietiek, ka importētajām precēm ir dempinga cenas, ir vajadzīgs arī, ka to brīva aprite rada zaudējumus. Tieši, lai noteiktu zaudējumu esamību, Pamatregulas 3. panta 2. un 3. punktā (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 3. panta 2. un 3. punkts) ir paredzēts, ka tiek objektīvi pārbaudīta importa ietekme uz līdzīgu preču cenām Kopienas tirgū un ka šādā nolūkā tiek pārbaudīts, vai importa par dempinga cenām cenu samazinājums salīdzinājumā ar līdzīgu ražojumu cenām ir bijis būtisks vai arī vai šis imports citādā veidā ir jūtami samazinājis cenas vai nozīmīgā apmērā kavējis cenu pieaugumu, kas citādi būtu noticis.
59 No minētā izriet, ka, it īpaši atsaucoties uz iespēju, ka imports par dempinga cenām varētu radīt zaudējumus, ir jāpārbauda jautājums, vai Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot atsauces vietu, attiecībā pret kuru šajā lietā ir jāaprēķina prasītāju ražojumu tā cena, kas ir jāsalīdzina ar Kopienas ražošanas cenām. Pati Padome atzīst arī starp cenas samazinājumu un cēloņsakarību pastāvošo saikni, jo tā apgalvo, ka “samazinājuma aprēķinam ir īpaša nozīme importa cenu pārbaudē, lai novērtētu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un konstatētajiem zaudējumiem”, un ka šī pamatu grupa “attiecas uz tehnisku aspektu, kas ir piemērots vienlaikus, lai noteiktu zaudējumus un cēloņsakarību”.
60 Prasītājas apgalvo, ka importa cenas esot bijis jāaprēķina, pamatojoties uz eksporta cenu “līdz izkraušanai”, un tātad muitošanas ostā, nevis vietā, kurā tās ir ievestas fiziskajā Kopienu teritorijā. Tās it īpaši apgalvo, ka pēdējās vietas izvēle ir netaisnīga, jo tā paredz, ka ražojumi, par kuriem klients maksā identisku cenu un kas tam tiek piegādāti tajā pašā vietā, rada vai nerada zaudējumus Kopienu ražošanai atkarībā no tā, vai to transportēšanas līdz muitošanas ostai gaitā ir vai nav pirmo reizi šķērsota Kopienu teritorija, un tas tā ir pat tad, ja tas notiek atbilstoši muitas režīmam “ārējs tranzīts”, kas neparedz ražojumu importu.
61 Padome iebilst, ka imports Kopienu tirgū notiek, kad ražojumi pirmo reizi tiek ievesti Kopienu teritorijā, bet Kopienu ražojumiem tas notiek, kad tie atstāj rūpnīcu, un ka tās tātad ir divas vietas, kurās var pieņemt, ka ražojumi tieši konkurē viens ar otru, tādējādi dodot iespēju taisnīgam salīdzinājumam.
62 Ir jānorāda, ka, kā to uzsver prasītājas, Padomes izmantotās cenas neparāda tās cenas, par kādām notiek vienošanās ar klientiem Kopienā, proti, galvenokārt par CIF cenām (izmaksas, apdrošināšana un frakts) līdz muitošanas ostai, un ir vienīgi tās mākslīgi radīta vērtība. Lai gan ir taisnība, ka antidempinga procedūra paredz sarežģītus aprēķinus un bieži mākslīgi radītu vērtību ņemšanu vērā, tomēr Padomes izmantoto vērtību, lai pārbaudītu cenu samazinājumu, kas tika aprēķināta izmeklēšanas laikā, izmantojot prasītāju sniegto informāciju, klienti nevarēja ņemt vērā, lai izlemtu, vai tie pirks no Kopienu ražotājiem vai no prasītājām. Minētie klienti nevarēja pat aprēķināt šo vērtību, jo nekas neļauj uzskatīt, ka tie zināja precīzu ražojumu maršrutu pirms to nokļūšanas muitā un ka tie līdz ar to zināja, ka ražojumi daļā no to maršruta jau šķērsoja Kopienas teritoriju. Tādējādi Padome apstiprināja, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu tiesas sēdē, ka tā nezināja, vai klientiem bija zināms ražojumu maršruts, bet ka katrā ziņā maršruts tos neinteresēja, tiem svarīga bija tikai ražojuma galīgā cena, kad tas tiek ievests to ražotnē.
63 No minētā izriet, ka klienta lēmumu iegādāties prasītāju ražojumus, nevis Kopienu ražojumus varēja ietekmēt tās cenas, par kurām ir vienojušies prasītājas un klienti, un nevis cenas iepriekšējā transportēšanas līmenī, kas notikusi Kopienu teritorijā. Pat tad, ja, kā to apgalvo Padome, klientus interesētu ražojuma galīgā cena, kad tas sasniedz to ražotni, tomēr, kā to uzsver prasītājas atbildē uz Vispārējās tiesas jautājumu tiesas sēdē, klienti labi zina transporta izmaksas no muitošanas ostas līdz to ražotnei un tātad var viegli aprēķināt galīgo cenu, ņemot vērā CIF cenas muitošanas ostā, par ko tās ir vienojušās.
64 No tā izriet arī, ka, kā to apgalvo prasītājas, visi ražojumi, ko tās vai citu eksportētāju valstu citi ražotāji ir pārdevuši Kopienu klientiem, ir radījuši vienādus zaudējumus neatkarīgi no to transporta maršruta, ja tie ir pārdoti klientiem tajā pašā apvidū un par identisku vai ļoti līdzīgu cenu.
65 Turklāt ir jānorāda, ka prasītāju vai citu eksportētāju ražojumu gadījumā, kas ir ievesti Kopienu teritorijā muitošanas ostā, Padome uzskatīja, ka transporta izmaksas no ostas līdz klienta atrašanās vietai atbilda transporta izmaksām no Kopienu ražotāja ražotnes uz viņa paša atrašanās vietu. Padome nav konstatējusi, ka nozīmīgas transporta izmaksu daļas, kas bijušas pirms ierašanās muitošanas ostā, papildus samazināšana bija vajadzīga, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, proti, lai importa cenā neiekļautu izmaksas, kas nav iekļautas Kopienu ražošanas cenās, ja ražojumi ir šķērsojuši Lietuvu kā ārējs tranzīts vairāku simtu kilometru garumā pirms iekraušanas un transportēšanas starptautiskos ūdeņos.
66 Šo apsvērumu var ilustrēt atsauce uz pašas Padomes atbildē uz repliku piedāvāto piemēru. Tā jautā, kāda iemesla dēļ daļas prasītāju ražojumu cenas nav jāaprēķina atkarībā no tā, vai tās ir šķērsojušās robežu starp Lietuvu un Baltkrieviju, bet Polijas ražojumi arī ir jāpārvadā no to ražotnēm Polijā. Tomēr izmaksas no ražotnes Polijā tiek uzskatītas par vienlīdzīgām ar izmaksām no Roterdamas ostas importam, kas ir tieši ieradies un šajā vietā ir muitots, nav nekādi pierādīts, ka šajā lietā nozīmīgo izmaksu, kas saistītas ar transportu no Lietuvas un Baltkrievijas robežas uz Roterdamas ostu, samazinājums bija vajadzīgs, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp prasītājas ražojumu cenām un Polijas ražotāju cenām.
67 Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka Padome šajā lietā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka importa cenu un Kopienu ražošanas cenu objektīvs salīdzinājums šajā lietā prasa, ka atsauces vieta, lai noteiktu to cenu, ir Baltkrievijas un Lietuvas robeža prasītāju ražojumiem, kas ir transportēti caur Klaipēdas un Kaļiņingradas ostām.
68 Visbeidzot attiecībā uz Padomes argumentu, ka, uzskatot, ka atsauces vieta importa cenas noteikšanai ir muitošanas osta, tiktu izkropļota sistēma un eksportētāji iedrošināti vienoties ar saviem klientiem par muitošanu tuvāk to ražotnēm, ir jāatgādina, ka secinājums, kas izriet no iepriekš izdarītās pārbaudes, attiecas tikai uz šo lietu un ka Komisijai un Padomei savas rīcības brīvības ietvaros ir jāņem vērā visi atbilstošie katras lietas elementi, tostarp norādes, kas ļauj uzskatīt, ka atšķirībā no šīs lietas transporta ceļu izvēle un muitošanas vietas ir vērstas uz to, lai izkropļotu importa un Kopienu ražojumu cenu salīdzinājumu.
69 Tādējādi ir jāpieņem prasītāju izvirzītais iebildums, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, piektās pamatu grupas ietvaros.
70 Ir jānorāda, ka bez Kazachrome eksporta cenai piemērotās korekcijas, kas ir konstatēta apstrīdētās regulas preambulas 67. apsvērumā, prasītāju ražojumi nevar tikt uzskatīti par dempinga objektu vai katrā ziņā noteiktā dempinga robeža ir bijusi zemāka par apstrīdētajā regulā aprēķināto un tika izmantota, lai noteiktu uzlikto antidempinga maksājumu (170. apsvērums). No lietas materiāliem izriet, ka sekas tam, ka prasītāju eksporta uz Kopienu cenas tika aprēķinātas brīdī, kad tas šķērso Baltkrievijas un Lietuvas robežu, bija cenas samazinājums salīdzinājumā ar Kopienu industrijas cenu, kas ir pamatā secinājumam, ka prasītāju ražojumu imports bija iemesls Kopienu ražošanai nodarītajiem zaudējumiem (apstrīdētās regulas preambulas 145. apsvērums). No minētā izriet, ka divi Vispārējās tiesas pieņemtie iebildumi attiecas uz vērtējumiem, kas ir vajadzīgais pamats, lai noteiktu antidempinga maksājumus par Kazachrome ražotā SiMn importu.
71 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāatceļ apstrīdētā regula, ciktāl tā attiecas uz Kazachrome ražotā SiMn importu, nepieņemot lēmumu par pārējiem prasītāju izvirzītajiem pamatiem.
Par zaudējumu atlīdzības prasību
72 Ar šo prasību prasītājas vēlas saņemt atlīdzību par trīs veidu zaudējumiem, ko veido zaudētā peļņa, procedūras izmaksas un zaudējumi, kas radušies tās mātessabiedrības akciju kursa samazinājuma rezultātā 2007. gada 7. decembrī.
73 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība par tās iestāžu nelikumīgu rīcību ir pakļauta vairākiem nosacījumiem, proti, iestādēm pārmestajai rīcībai jābūt nelikumīgai, zaudējumiem ir patiesi jāpastāv un ir jāpastāv cēloņsakarībai starp attiecīgo rīcību un zaudējumiem (Tiesas 1982. gada 29. septembra spriedums lietā 26/81 Oleifici Mediterranei/EEK, Recueil, 3057. lpp., 16. punkts, un Vispārējās tiesas 1998. gada 16. jūlija spriedums lietā T‑199/96 Bergaderm un Goupil/Komisija, Recueil, II‑2805. lpp., 48. punkts). Ja nav izpildīts viens no nosacījumiem, lai iestātos Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība, zaudējumu atlīdzības prasība ir noraidāma, neizvērtējot abus pārējos nosacījumus (skat. Vispārējās tiesas 2002. gada 20. februāra spriedumu lietā T‑170/00 Förde‑Reederei/Padome un Komisija, Recueil, II‑515. lpp., 37. punkts un tajā minētā judikatūra.
74 Šajā lietā pārbaude ir jāsāk ar nosacījumu, kas saistīts ar cēloņsakarības starp apgalvotajiem pārkāpumiem un norādīto zaudējumu pastāvēšanu.
75 Attiecībā, pirmkārt, uz cēloņsakarību starp zaudēto peļņu un apgalvotajiem pārkāpumiem prasītājas apgalvo, ka, ja Komisija nebūtu izdarījusi pārkāpumu, uzsākot procedūru pret Kazahstānu, veicot procedūru un piedāvājot pasākumus, un Padome nebūtu izdarījusi pārkāpumu, pieņemot apstrīdēto regulu, tās būtu varējušas gūt lielāku peļņu, nekā tās faktiski guva Kopienas tirgū. Šajā ziņā tās apgalvo, ka ENRC pārdevumi Kopienai parāda kopš antidempinga procedūras uzsākšanas un līdz prasības celšanai samazinājumu, kas ir vērtējams kopējā vērtībā [konfidenciāli].
76 Ir jākonstatē, ka vienkārša atsauce uz pārdošanas apjoma samazināšanos nevar būt pietiekama, lai pierādītu judikatūrā prasīto cēloņsakarību un iestātos Kopienas atbildība. Ir jākonstatē, ka no lietas materiāliem izriet, ka importa apjomi un Kopienu ražošanas pārdevumi būtiski atšķiras katru gadu. Tādējādi, lai gan prasītājas apgalvo, ka atšķirība starp pārdošanas apjomu 2006. gadā un 2007. gadā ir pietiekama, lai pierādītu cēloņsakarību, no argumentiem, ko tās izvirza prasības atcelt tiesību aktu ietvaros, it īpaši no pamata, kas attiecas uz to importa un Ķīnas Tautas Republikas importa apvienošanu, izriet, ka to eksports uz Kopienu 2004. gada [konfidenciāli] bija mazāks nekā 2007. gadā [konfidenciāli], lai gan nekāda izmeklēšana, kas uz tām attiektos, tajā laikā nenotika. Turklāt 2006. gada eksporta skaitļu salīdzinājums [konfidenciāli] ar 2007. gada skaitļiem [konfidenciāli] un 2002. gada un 2003. gada eksporta skaitļiem [konfidenciāli] ar 2004. gadu [konfidenciāli] parāda, ka Kazahstānas izcelsmes importa būtiski samazinājumi nav tikai antidempinga procedūras uzsākšanas vai antidempinga maksājumu noteikšanas sekas.
77 Pārdošanas apjomu salīdzinājums, kas norādīts apstrīdētajā regulā, attiecībā uz citām valstīm apstiprina minēto apjomu mainīgumu ik gadu attiecīgajā tirgū. Tādējādi apstrīdētās regulas preambulas 137. apsvērumā norādītā tabula, kas attiecas uz importu uz Kopienu no Dienvidāfrikas, norāda uz 70 % pieaugumu 2003. gadā (81 330 tonnas) salīdzinājumā ar 2002. gadu (47 808 tonnas), kam sekoja samazinājums par 27,76 % 2004. gadā (58 753 tonnas) salīdzinājumā ar 2003. gadu. Tabula, kas ietverta apstrīdētās regulas preambulas 138. apsvērumā, attiecībā uz importu uz Kopienu no trešajām valstīm, izņemot Norvēģiju, Indiju, Dienvidāfriku un valstis, uz kurām attiecas izmeklēšana, norāda pieaugumu 28 % 2003. gadā (108 539 tonnas) salīdzinājumā ar 2002. gadu (84 904 tonnas), kam sekoja jauns pieaugums par 15,05 % 2004. gadā (124 872 tonnas) salīdzinājumā ar 2003. gadu, bet 2004. un 2005. gada skaitļu salīdzinājums (63 178 tonnas) parāda samazinājumu par 49,41 %.
78 Attiecībā, otrkārt, uz cēloņsakarību starp izdevumiem, kas veikti, lai piedalītos administratīvajā procedūrā, un norādītajiem pārkāpumiem prasītājas apgalvo, ka, ja Komisija nepamatoti nebūtu iekļāvusi Kazahstānu izmeklēšanā, tām nebūtu radušies šie izdevumi un ka, ja pēc procedūras uzsākšanas, Komisija nebūtu rīkojusies, rupji un acīmredzami pārsniedzot savu rīcības brīvību un/vai ļaunprātīgi izmantojot savas pilnvaras, to sadarbība un ar to saistītie izdevumi būtu novērsuši antidempinga maksājuma noteikšanu tām.
79 Pirmkārt, ir jānorāda, ka, kā apgalvo Padome, izdevumi, kas izdarīti, lai piedalītos administratīvajā procedūrā, varēja turklāt rasties saistībā tikai ar izmeklēšanas uzsākšanu un tās norisi, nevis ar pašas apstrīdētās regulas pieņemšanu.
80 Otrkārt, ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru zaudējumiem ir tieši jāizriet no norādītā pārkāpuma, nevis no prasītāja izvēles, kā reaģēt uz apgalvoti nelikumīgo aktu. Tādējādi tika uzskatīts, ka tikai fakts, ka nelikumīgā rīcība ir zaudējumu rašanās nepieciešams nosacījums (conditio sine qua non) tādā nozīmē, ka tie nerodas, ja nav šādas rīcības, nepietiek, lai konstatētu cēloņsakarību (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 12. decembra rīkojumu lietā T‑113/04 Atlantic Container Line u.c./Komisija, Krājumā nav publicēts, 31.–40. punkts).
81 Piedalīšanās antidempinga procedūrā netiek prasīta no ražotājiem eksportētājiem (vai jebkuras citas ieinteresētās personas) (Vispārējās tiesas 1996. gada 14. marta rīkojums lietā T‑134/95 Dysan Magnetics un Review Magnetics/Komisija, Recueil, II‑181. lpp., 27. punkts), un tās var brīvi izvērtēt iespējas un intereses piedalīties, kā arī to piedalīšanās apmēru un šajā sakarā veicamos izdevumus. Tostarp tās var brīvi it īpaši izvēlēties piedalīties tikai, lūdzot savu personālu savākt atbilstošos apgalvojumus, un likt sevi pārstāvēt to juridiskā dienesta personālam vai arī nolīgt advokātu pakalpojumus.
82 Katrā ziņā, kā to apgalvo Padome, norādītie izdevumi, kas atbilst prasītāju personāla darbam, nevar tikt uzskatīti par tādiem, kam ir tieša saikne ar izmeklēšanu, jo to personāla alga būtu jāmaksā neatkarīgi no notiekošas antidempinga procedūras. Turklāt prasītājas pat neapgalvo, ka personas, kas piedalījās procedūrā, ir pieņemtas darbā, lai sekotu tai, vai ir atlaistas no darba, nepastāvot papildu darbam, kas izriet no sekošanas izmeklēšanai.
83 Attiecībā uz advokātu honorāriem pietiek norādīt, ka prasītājas ir tikai norādījušas to izdevumus, pat necenšoties pierādīt, ka tie bija nepieciešami un neizriet no to izvēles attiecībā uz veidu, kā reaģēt uz izmeklēšanas uzsākšanu.
84 Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka prasītājas nepierāda, ka pastāv cēloņsakarība starp to apgalvoto pārkāpumu un diviem pirmajiem zaudējumu veidiem, ko tās norāda. Prasība atlīdzināt zaudējumus ir līdz ar to jānoraida attiecībā uz apgalvotajiem zaudējumiem, un nav nepieciešams pārbaudīt pietiekami nopietna pārkāpuma esamību vai apgalvoto zaudējumu esamību.
85 Treškārt, zaudējumi, kas radušies prasītāju mātessabiedrības akciju kursa samazināšanās dēļ 2007. gada 7. decembrī, ir jākonstatē, ka to argumentos nekādi nav norādīta cēloņsakarība. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 21. panta pirmo daļu, kas atbilstoši šo pašu statūtu 53. panta pirmajai daļai un Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktam ir piemērojama procesam Vispārējā tiesā, prasības pieteikumā jāietver arī strīda priekšmets, prasījumi un kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem. Šiem elementiem ir jābūt pietiekami skaidriem un precīziem, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un lai Vispārējā tiesa varētu lemt par prasību, ja iespējams, bez papildu informācijas iesniegšanas (Vispārējās tiesas 1993. gada 28. aprīļa rīkojums lietā T‑85/92 De Hoe/Komisija, Recueil, II‑523. lpp., 20. punkts; 1999. gada 21. maija rīkojums lietā T‑154/98 Asia Motor France u.c./Komisija, Recueil, II‑1703. lpp., 49. punkts, un Vispārējās tiesas 1999. gada 15. jūnija spriedums lietā T‑277/97 Ismeri Europa/Revīzijas palāta, Recueil, II‑1825. lpp., 29. punkts). Tādējādi zaudējumu atlīdzības prasība ir jānoraida kā nepieņemama attiecībā uz pēdējo apgalvoto zaudējumu.
86 Ņemot vērā iepriekš minēto, prasība atlīdzināt zaudējumus ir pilnībā jānoraida.
Par prasību par procesa organizatoriskajiem pasākumiem un izmeklēšanu
87 Prasītājas lūdza Vispārējo tiesu prasīt Padomei un Komisijai iesniegt virkni dokumentu par noteiktiem iebildumiem, ko tās izvirza, kā arī norīkot iecelt neatkarīgu ekonomikas ekspertu, lai tas izstrādātu ziņojumu par vairākiem strīda aspektiem.
88 Ņemot vērā iepriekš minēto, nav jāprasa nedz iesniegt prasītāju minētos dokumentus, nedz arī iecelt neatkarīgu ekonomikas ekspertu.
Par tiesāšanās izdevumiem
89 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājām spriedums ir nelabvēlīgs, ciktāl prasība bija vērsta pret Komisiju, tām jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem.
90 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 3. punktam, ja abiem lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, Vispārējā tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. Šajā lietā prasītājām ir jāpiespriež segt pusi no to pašu tiesāšanās izdevumiem un Padomei ir jāatlīdzina otra puse no to tiesāšanās izdevumiem un jāsedz savi tiesāšanās izdevumi pašai.
91 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 4. punkta trešajai daļai Vispārējā tiesa var nolemt, ka personai, kas iestājas lietā un kas nav šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētās personas, savi tiesāšanās izdevumi jāsedz pašai. Šīs lietas apstākļos Euroalliages ir jāpiespriež segt savi tiesāšanās izdevumi pašai.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) Padomes 2007. gada 4. decembra Regulu (EK) Nr. 1420/2007, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Kazahstānas izcelsmes silīcijmangāna importam un izbeidz procedūru attiecībā uz Ukrainas izcelsmes silīcijmangāna importu, atcelt, ciktāl tā attiecas uz Transnational Company “Kazchrome” AO ražota silīcijmangāna importu;
2) pārējā daļā prasību noraidīt;
3) Transnational Company “Kazchrome” AO un ENRC Marketing AG sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus;
4) Eiropas Savienības Padome atlīdzina pusi no Transnational Company “Kazchrome” AO un ENRC Marketing tiesāšanās izdevumiem, kā arī sedz savus tiesāšanās izdevumus;
5) Euroalliages sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2011. gada 30. novembrī.
[Paraksti]