Lieta T‑107/08
Transnational Company “Kazchrome” AO un ENRC Marketing AG
pret
Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju
Dempings – Kazahstānas un Ķīnas izcelsmes silīcijmangāna imports – Prasība atcelt tiesību aktu – Eksporta cena – Eksporta cenas un normālās vērtības salīdzinājums – Cenu samazinājuma starpības aprēķins – Ārpuslīgumiskā atbildība
Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2011. gada 30. novembra spriedums?II ‑ 0000
Sprieduma kopsavilkums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Padomes Regula, ar kuru noteikts galīgais antidempinga maksājums – Pret Komisiju vērsta prasība – Nepieņemamība
(EKL 230. pants; Padomes Regula Nr. 1420/2007)
2. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Regula, ar kuru noteikts antidempinga maksājums – Eksporta cenas koriģēšana, lai nodrošinātu parastās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzinājumu – Atbilstoša pamatojuma nenorādīšana
(EKL 253. pants; Padomes Regula Nr. 1420/2007)
3. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga maksājuma piemērošana – Apstākļi – Zaudējumi – Noteikšana – Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums – Cenu samazinājuma starpības aprēķins
(Padomes Regulas Nr. 384/96 3. panta 2. un 3. punkts; Regulas Nr. 1225/2009 3. panta 2. un 3. punkts; Regulas Nr. 1420/2007 preambulas 104. un 105. apsvērums)
4. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Zaudējumi – Cēloņsakarība – Regula, ar kuru noteikts antidempinga maksājums – Uzņēmuma, uz kuru attiecas šī regula, pārdošanas apjomu samazinājums – Cēloņsakarības neesamība
(EKL 288. pants; Padomes Regula Nr. 1420/2007)
5. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Zaudējumi – Cēloņsakarība – Izdevumi saistībā ar piedalīšanos prettiesiskā regulā noteiktā antidempinga procedūrā – Cēloņsakarības neesamība
(EKL 288. panta otrā daļa)
1. Komisijas loma antidempinga procedūrās iekļaujas Padomes lēmuma pieņemšanas procesā. Tai ir jāveic izmeklēšana un jāizlemj, pamatojoties uz to, slēgt procedūru vai, tieši otrādi, to turpināt, veicot pagaidu pasākumus un piedāvājot Padomei pieņemt tādus galīgus pasākumus kā regula, ar kuru noteikts antidempinga maksājums. Tomēr lemšanas tiesības ir Padomei, kas var atteikties no jebkāda lēmuma pieņemšanas, ja tā nepiekrīt Komisijai, vai, tieši otrādi, pieņemt lēmumu, pamatojoties uz tās priekšlikumiem. Šādos apstākļos prasība atcelt regulu, ko pieņēmusi vienīgi Padome, ir nepieņemama, ciktāl tā ir vērsta pret Komisiju.
(sal. ar 26. punktu)
2. EKL 253. pantā prasītajam pamatojumam ir jābūt pielāgotam attiecīgā akta būtībai un tam skaidri un nepārprotami jāatspoguļo iestādes – akta autores – argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām noskaidrot veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai īstenot kontroli. Prasība norādīt pamatojumu ir jāizvērtē, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, tostarp akta saturu, izvirzīto iemeslu būtību un akta adresātu vai citu personu, kuras šis akts skar tieši un individuāli, iespējamās intereses saņemt paskaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu precizēti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums, vai akta pamatojumā ir izpildītas EKL 253. panta prasības, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šī panta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tiesību normas, ar kurām tiek regulēta attiecīgā joma.
Runājot par Padomes regulu, ar kuru ir noteikts antidempinga maksājums, vērtējumam, saskaņā ar kuru sabiedrībai, kas pārdod ražojumus, kam noteikts antidempinga maksājums, ražotāja uzņēmuma pārdošanas apritē ir līdzīgas funkcijas kā aģentam, kas strādā, saņemot par to komisijas maksu, trūkst pamatojuma, jo, lai veiktu normālās vērtības un eksporta cenas taisnīgu salīdzinājumu un izdarītu eksporta cenas korekcijas it īpaši atbilstoši komisijas maksām, Padome vienīgi norāda, ka šiem uzņēmumiem ir normālos konkurences apstākļos izveidotas tirdzniecības attiecības un ka šādos apstākļos nevar uzskatīt, ka pārdevēja sabiedrība darbojas kā iekšējā tirdzniecības nodaļa, par spīti attiecīgo uzņēmumu izvirzītajiem pierādījumiem, lai pierādītu, ka attiecības starp tām ir attiecības starp sabiedrību un tās iekšējo tirdzniecības nodaļu.
(sal. ar 31., 34., 36., 37. un 40. punktu)
3. Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 1. panta 1. punktā (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 1. panta 1. punkts) ir noteikts antidempinga maksājumu noteikšanas būtisks noteikums, saskaņā ar kuru nepietiek, ka importētajiem ražojumiem ir dempinga cenas, bet ir arī vajadzīgs, ka to brīva aprite rada zaudējumus. Tieši, lai noteiktu zaudējumu esamību, minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktā (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 3. panta 2. un 3. punkts) ir paredzēts, ka tiek objektīvi pārbaudīta importa ietekme uz līdzīgu ražojumu cenām Savienības tirgū un ka šādā nolūkā tiek pārbaudīts, vai importa par dempinga cenām cenu samazinājums salīdzinājumā ar līdzīgu ražojumu cenām ir bijis būtisks, vai arī šis imports citādā veidā ir jūtami samazinājis cenas vai nozīmīgā apmērā kavējis cenu pieaugumu, kas citādi būtu noticis.
Šādos apstākļos Padome, aprēķinādama importēto preču samazinājumu Regulā Nr. 1420/2007, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Kazahstānas izcelsmes importam un izbeidz procedūru attiecībā uz Ukrainas izcelsmes importu, nolūkā salīdzināt importa un Savienības ražošanas cenas un noteikt, kādus zaudējumus radījis imports, kas ir dempinga priekšmets, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka, lai objektīvi salīdzinātu Savienības ražošanas cenas un importa cenas, atsauces vieta, attiecībā pret kuru ir jāaprēķina minētās cenas, ir pirmās ievešanas Savienības sauszemes teritorijā vieta, nevis muitošanas vieta, neraugoties uz attālumu, kas šķir šos abus punktus, tādējādi no to cenas izslēdzot būtiskas transporta starp minētajiem punktiem izmaksas.
Klientu lēmumu iegādāties eksportētāju sabiedrību ražojumus, nevis Savienības ražojumus varēja ietekmēt tās cenas, par kurām ir vienojušies eksportētājas sabiedrības un klienti, nevis Padomes aprēķinātās atsauces cenas transportēšanas starpposmā, kas notikusi Savienības teritorijā. Tomēr Padomei un Komisijai savas rīcības brīvības ietvaros ir jāņem vērā visi atbilstošie katras lietas elementi, tostarp norādes, kas ļauj uzskatīt, ka transporta ceļu izvēle un muitošanas vietas ir vērstas uz to, lai izkropļotu importa un Savienības ražojumu cenu salīdzinājumu.
(sal. ar 58., 63., 67. un 68. punktu)
4. Vienkārša atsauce uz uzņēmuma, kam tiek piemērota Regula Nr. 1420/2007, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Kazahstānas izcelsmes silīcijmangāna importam un izbeidz procedūru attiecībā uz Ukrainas izcelsmes silīcijmangāna importu, pārdošanas apjoma samazināšanos nevar būt pietiekama, lai pierādītu cēloņsakarību starp šī uzņēmuma peļņas samazināšanos un šīs regulas pārkāpumiem, t.i., saikne, kas tiek prasīta, lai iestātos Savienības ārpuslīgumiskā atbildība, tādēļ ka pārdošanas apjoms būtiski mainās katru gadu, neatkarīgi no minētās regulas pieņemšanas.
(sal. ar 76. un 77. punktu)
5. Savienības ārpuslīgumiskās atbildības jomā zaudējumiem ir tieši jāizriet no norādītā pārkāpuma, nevis no prasītāja izvēles, kā reaģēt uz apgalvoti nelikumīgo aktu. Tādējādi tikai fakts, ka nelikumīgā rīcība ir zaudējumu rašanās nepieciešams nosacījums tādā nozīmē, ka tie nerodas, ja nav šādas rīcības, nepietiek, lai konstatētu cēloņsakarību.
Tādējādi radušies izdevumi, lai uzņēmums piedalītos antidempinga procedūrā, nevar tikt uzskatīti par zaudējumiem, kas radušies nelikumīgas regulas pieņemšanas rezultātā, jo minētā piedalīšanās netiek prasīta no ražotājiem eksportētājiem vai jebkuras citas ieinteresētās personas, un tās var brīvi izvērtēt iespējas un intereses piedalīties, kā arī to piedalīšanās apmēru un šajā ziņā veicamos izdevumus. Turklāt nevar uzskatīt, ka šāda eksportētāja ražotāja personāla darba izmaksām ir tieša saikne ar izmeklēšanu, jo tā personāla alga būtu jāmaksā neatkarīgi no notiekošas antidempinga procedūras.
(sal. ar 80.–82. punktu)