Pagaidu versija
ĢENERĀLADVOKĀTA M. KAMPOSA SANČESA‑BORDONAS
[M. CAMPOS SÁNCHEZ‑BORDONA] SECINĀJUMI,
sniegti 2024. gada 11. janvārī (1)
Lieta C‑624/22
Société BP France
pret
Ministre de l’Économie, des Finances et de la Souveraineté industrielle et numérique
(Conseil d’État (Valsts padome, Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva (ES) 2018/2001 – No atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšana – Degvielas ražošana līdzapstrādes procesā – Pierādījumi par atbilstību ilgtspējības kritērijiem – Masas bilances metode – Hidrogenēto augu eļļu īpatsvara noteikšanas metode degvielai, kas ir saražota līdzapstrādes procesā ‑ Radioaktīvā oglekļa C14 datēšanas metode
1. Francijas likumdevējs ir noteicis nodokli (2), lai veicinātu zaļās degvielas (biodegvielas) izmantošanu. Tā mērķis ir panākt, lai transporta nozarē no atjaunojamiem resursiem saražotās enerģijas procentuāla daļa sasniegtu līmeni, kas atbilst Savienības ilgtspējas un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju efektīvas samazināšanas mērķiem.
2. Francijas regulējums paredz, ka, lai apliecinātu no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtās enerģijas daudzumu, kas tiek ņemts vērā, aprēķinot šo nodokli, importētajai biodegvielai ir jāveic radioaktīvā oglekļa C14 analīze (3). Šī analīze ļauj pārbaudīt faktisko bioloģiskas izcelsmes molekulu procentuālo īpatsvaru degvielā, kas iegūta līdzapstrādes procesā.
3. Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par aprakstītā valsts pasākuma atbilstību Savienības tiesībām, ciktāl tas varētu nebūt saderīgs ar direktīvās par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu noteiktajām pārbaudes metodēm un turklāt varētu būt pretrunā LESD 34. pantam.
4. Tiesa jau ir izveidojusi noderīgu judikatūru (4) par tā sauktās masas bilances metodes (turpmāk tekstā – “MB”) izmantošanu, lai pārbaudītu Direktīvas 2009/28/EK (5) 17. un 18. pantā paredzēto biodegvielas ilgtspējas kritēriju izpildi. Šo judikatūru var attiecināt arī uz jauno Direktīvu (ES) 2018/2001 (6), tomēr tā ir jāpapildina, lai atbildētu uz iesniedzējtiesas jautājumiem, kas ir uzdoti jomā, kurai ir ļoti tehnisks raksturs.
I. Atbilstošās tiesību normas
A. Savienības tiesības
1. Direktīva 2018/2001
5. Šīs direktīvas 25. panta “Atjaunojamās enerģijas plašāka izmantošana transporta nozarē” 1. punktā ir noteikts:
“Lai veicinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu transporta nozarē, katra dalībvalsts degvielas piegādātājiem nosaka pienākumu nodrošināt, lai atjaunojamās enerģijas īpatsvars galapatēriņam transporta nozarē līdz 2030. gadam būtu vismaz 14 % (minimālais īpatsvars) atbilstīgi indikatīvajai līknei, ko noteikusi dalībvalsts [..]”.
6. Tās 28. panta “Citi noteikumi attiecībā uz atjaunojamo enerģiju transporta nozarē” 5. punktā ir noteikts:
“Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija pieņem deleģētus aktus saskaņā ar 35. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, precizējot metodiku biomasas, ko pārstrādā kopīgā procesā ar fosilajiem resursiem, iegūtās biodegvielas un biogāzes transportam īpatsvara noteikšanai, un lai precizētu metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, ko dod no atjaunojamiem energoresursiem ražotas nebioloģiskas izcelsmes šķidrās vai gāzveida transporta degvielas un pārstrādāta oglekļa kurināmie/degvielas, un tas nodrošina, ka netiek dots kredīts par novērstām CO2 emisijām, kura novēršanai jau ir saņemts emisiju kredīts saskaņā ar citām tiesību normām.”
7. Saskaņā ar minētās direktīvas 29. pantu “Ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām”:
“1. No biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām iegūto enerģiju ņem vērā šīs daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst 2. līdz 7. punktā un 10. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem:
a) devums 3. panta 1. punktā izvirzītā Savienības mērķrādītāja un dalībvalstu atjaunojamās enerģijas īpatsvara sasniegšanā;
b) atjaunojamās enerģijas pienākumu, tostarp 25. pantā noteiktā pienākuma, izpildes novērtējums;
c) tiesības saņemt finanšu atbalstu par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu patēriņu.
[..]
Šā panta 2. līdz 6. un 7. punktā un 10. punktā noteiktos ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijus piemēro neatkarīgi no biomasas ģeogrāfiskās izcelsmes.
[..]
12. Dalībvalstis šā panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos un neskarot 25. un 26. pantu, pamatojoties uz citiem ilgtspējas apsvērumiem, neatsakās ņemt vērā biodegvielas un bioloģiskos šķidros kurināmos, kas iegūti saskaņā ar šo pantu. Šis punkts neskar publisko atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar atbalsta shēmām, kuras apstiprinātas pirms 2018. gada 24. decembra.
[..]”.
8. Saskaņā ar tās 30. pantu “Atbilstības verificēšana attiecībā uz ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem”:
“1. Ja 23. un 25. pantā un 29. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos jāņem vērā biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie vai citas degvielas, kuras ir tiesības ieskaitīt 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā skaitītājā, dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem pierādīt, ka ir izpildīti 29. panta 2. līdz 7. punktā un 10. punktā noteiktie ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji. Minētajos nolūkos uzņēmējiem prasa izmantot masas bilances sistēmu, kura:
a) ļauj apvienot sūtījumus, kuros ir izejvielas vai degvielas ar atšķirīgām ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma īpašībām, piemēram, konteinerā, pārstrādes vai loģistikas objektā, pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā;
b) ļauj turpmākas pārstrādes vajadzībām sūtījumos apvienot izejvielas ar atšķirīgu enerģijas saturu, ja sūtījuma apjoms tiek koriģēts atbilstīgi tā enerģijas saturam;
c) pieprasa, lai informācija par a) apakšpunktā minēto sūtījumu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma īpašībām un apjomiem aizvien būtu attiecināta uz maisījumu; un
d) nodrošina, ka visu no maisījuma izņemto sūtījumu kopumam ir tādi paši ilgtspējas rādītāji tādā pašā apmērā kā attiecīgajam visu maisījumam pievienoto sūtījumu kopumam, un prasa, lai šī bilance tiktu sasniegta atbilstīgā laikposmā.
Masas bilances sistēma nodrošina, ka katru sūtījumu ieskaita tikai vienu reizi 7. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) vai c) apakšpunktā, lai aprēķinātu no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas bruto galapatēriņu, un tajā iekļauj informāciju par to, vai minētā sūtījuma ražošanai ir ticis sniegts atbalsts, un, ja tā ir, – atbalsta shēmas tipu.
[..]
3. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji iesniedz ticamu informāciju par atbilstību 25. panta 2. punktā noteiktajām un saskaņā ar to pieņemtajām siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma robežvērtībām un 29. panta 2. līdz 7. punktā un 10. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem un pēc pieprasījuma attiecīgajai dalībvalstij dara pieejamus datus, kas izmantoti informācijas apkopošanai. Dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem nodrošināt atbilstīgu standartu to iesniegtās informācijas neatkarīgai revīzijai un pierādīt, ka tas ir izdarīts. [..]
[..]
4. Komisija var nolemt, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās noteikti standarti to biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu vai citu degvielu ražošanā, kuras ir tiesības ieskaitīt 27. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā skaitītājā, sniedz pareizus datus par siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumiem 25. panta 2. punkta un 29. panta 10. punkta nolūkos pierāda atbilstību 27. panta 2. punkta un 28. panta 2. un 4. punktam vai pierāda, ka biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu sūtījumi atbilst 29. panta 2. līdz 7. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem. [..]
[..]
9. Ja uzņēmējs iesniedz pierādījumus vai informāciju, kas iegūta saskaņā ar shēmu, kurai piemēro saskaņā ar šā panta 4. vai 6. punktu pieņemtu lēmumu, ciktāl uz to attiecas minētais lēmums, dalībvalsts neprasa piegādātājam nodrošināt turpmākus pierādījumus par atbilstību 29. panta 2. līdz 7. punktā un 10. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem.
[..]”.
2. Deleģētā Regula (ES) 2023/1640 (7)
9. Lai gan Deleģētā Regula (ES) 2023/1640 nav piemērojama šajā lietā ratione temporis, tajā ir sniegtas atsevišķas norādes, kas var būt noderīgas šīs lietas atrisinājumam.
10. Saskaņā ar tās 4. apsvērumu:
“Lai panāktu līdzsvaru starp verifikācijas izmaksām un testu precizitāti, deleģētais akts ļauj uzņēmējiem vai nu izmantot kopīgu saskaņotu testēšanas metodi, kuras pamatā ir testēšana ar radioaktīvo oglekli (14C), vai izmantot savas testēšanas metodes, kas var būt specifiskas uzņēmumam vai konkrētam procesam. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tirgū tiek piemērota kopīga verifikācijas metode, uzņēmējiem, kas kā galveno testēšanas metodi izmanto citu metodi, nevis testēšanu ar radioaktīvo oglekli (14C), izlaides būtu regulāri jātestē ar radioaktīvo oglekli (14C), lai verificētu galvenās izmantotās testēšanas metodes pareizību. Turklāt, lai uzņēmēji pierastu izmantot testēšanu ar radioaktīvo oglekli (14C) apvienojumā ar citu testēšanas metodi kā galveno metodi, pirmajā šīs metodikas piemērošanas gadā ir pieļaujama zināma elastība attiecībā uz pieļaujamo procentuālo novirzi starp galveno un otro verifikācijas testu rezultātiem”.
B. Francijas tiesības
1. Muitas kodekss
11. Atbilstoši Muitas kodeksa 266.quindecies pantam (8):
“I — Nodokļa maksātāji, kas maksā 265. pantā paredzēto iekšējo patēriņa nodokli, maksā nodokli biodegvielu izmantošanas veicināšanai.
[..]
III.— Nodokli biodegvielu izmantošanas veicināšanai aprēķina, ņemot vērā attiecīgi benzīna un dīzeļdegvielas kopējo apjomu, par ko tas ir jāiekasē kalendārajā gadā.
Nodokļa apmēru aprēķina atsevišķi benzīnam, no vienas puses, un dīzeļdegvielai, no otras puses.
Šo summu aprēķina, šī III punkta pirmajā daļā definēto nodokļa bāzi reizinot to ar IV punktā noteikto tarifu, kuram piemēro koeficientu, kas ir vienāds ar starpību starp atjaunojamās enerģijas izmantošanas mērķi transportā, kas ir noteikts IV punktā, un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, ko satur nodokļa bāzē iekļautie produkti. Ja atjaunojamās enerģijas īpatsvars ir vienāds ar valstī noteikto atjaunojamās enerģijas izmantošanas mērķi transportā vai to pārsniedz, nodokļa likme ir nulle.
[..]
V. – A.– Atjaunojamās enerģijas īpatsvars ir no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas, attiecībā uz kuru nodokļa maksātājs var pierādīt, ka to satur nodokļu bāzē iekļautā degviela [..], īpatsvars, kas izteikts zemākajā siltumspējā. Biodegvielās iekļautā enerģija ir atjaunojama, ja minētās degvielas atbilst ilgtspējas kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 2009/28/EK, tās redakcijā, kas bija spēkā 2018. gada 24. septembrī, 17. pantā.
A bis. – Ņem vērā tikai tajos produktos esošo enerģiju, kuru izsekojamība ir nodrošināta kopš to ražošanas.
Dekrētā ir paredzēti izsekojamības noteikumi, ko piemēro katram produktam atkarībā no izejvielām, no kurām tas ir ražots, un enerģijas uzskaites noteikumi, ko piemēro saskaņā ar šo V punktu.
[..]”
2. Dekrēts Nr. 2019‑570 par nodokli biodegvielu izmantošanas veicināšanai (9)
12. Saskaņā ar minētā dekrēta 3. pantu nodokļa maksātājam Muitas kodeksa 266. quindecies panta V punkta A apakšpunkta piemērošanas nolūkā ir jāpierāda, ka ar nodokli apliekamās degvielas satur no atjaunojamiem energoresursiem saražotu enerģiju, it īpaši izmantojot krājumu uzskaiti atjaunojamās enerģijas uzraudzībai.
13. Saskaņā ar šī dekrēta 4. pantu šajā krājumu uzskaitē ir jāatspoguļo “atbilstošo produktu daudzumu ievešana un izvešana, ņemot vērā it īpaši ar sertifikātiem apliecināto iekļaušanu, nodošanu, iegādi un izvešanu”.
14. Saskaņā ar šī dekrēta 7. pantu šajā krājumu uzskaitē norāda atbilstošo atjaunojamās enerģijas produktu nosaukumus un apjomu, neatkarīgi no tā, vai tās ir ar nodokli apliekamas degvielas, un “atjaunojamās enerģijas uzraudzībai nepieciešamo informāciju, ko pieprasa Muitas un netiešo nodokļu administrācija”.
15. Saskaņā ar 8. pantu krājumu uzskaites veikšanu atjaunojamās enerģijas uzraudzībai apliecina muitas dienestu vīza.
3. 2020. gada 18. augusta apkārtraksts par TIRIB (10)
16. Šajā apkārtrakstā, kas adresēts ekonomikas dalībniekiem un atbildīgajām iestādēm, ir precizēti TIRIB piemērošanas noteikumi.
17. Tā IV nodaļā (“Atbilstošo produktu uzraudzības noteikumi, lai tos ņemtu vērā TIRIB likmes samazināšanas nolūkā”), ir iekļauts V punkts par krājumu uzskaites veikšanu, un tā A apakšpunkts (“Biodegvielu faktiska īpatsvara ņemšana vērā, reģistrējot tās saistībā ar TIRIB veiktajā krājumu uzskaitē”, ietver 109.–115. punktu, kuru redakcija ir šāda:
“[109] Atbilstošo produktu apjomam, kas reģistrēts saistībā ar TIRIB veiktajā krājumu uzskaitē, jāatbilst apjomam, ko konstatējuši muitas dienesti, kad produkti tika ievesti UE [(11)] vai EFS [(12)]. Principā tas ir pavaddokumentos norādītais apjoms (DAU, DAE, DSA vai DSAC).
Degvielām ar biodegvielu piejaukumu, kuras tiek ievestas UE vai EFS, ir jāveic laboratorijas analīze, izmantojot paraugu, kas izkraušanas brīdī ir ņemts no degvielas sūtījuma un kas ļauj noteikt biodegvielas faktisko īpatsvaru saņemtajā produktā. Šī analīze ir jāveic attiecībā uz visiem biodegvielu veidiem.
“[110] Degvielas ar biodegvielas piejaukumu piegādes pavaddokumentos ir jānorāda piegādātā produkta faktiskais apjoms, kā arī piegādātajā degvielā esošās biodegvielas faktiskais apjoms. Ja degvielas piegādes pavaddokumentos norādītais biodegvielas apjoms neatbilst laboratorijā veiktajai fizikālajai analīzei, krājumu uzskaitē var reģistrēt tikai saņemtajā degvielā faktiski esošo biodegvielas apjomu, kas tika noteikts ar fizikālo analīzi, ievedot produktu muitas noliktavā. [..].
[111] Attiecībā uz hidrogenētajām augu eļļām benzīnā vai dīzeļdegvielā C14 laboratorijas fizikālajai analīzei ir jāatbilst pavaddokumentos norādītajam daudzumam +/– 10 %.
[..]
[114] Laboratorijas fizikālā analīze 2020. gadā ir obligāti jāveic attiecībā uz katru degvielas ar biodegvielas piejaukumu sūtījumu, kas pirmo reizi ir saņemts no jebkura piegādātāja, vēlāk no jebkura jauna piegādātāja. Ja fizikālajās analīzēs konstatē biodegvielu daudzumu, kas atbilst pavaddokumentā minētajam daudzumam, fizikālās analīzes attiecībā uz turpmākajām šī piegādātāja veiktajām piegādēm vairs nav obligātas, tomēr tās var tikt veiktas atbilstoši nejaušības principam pēc muitas dienesta pieprasījuma.
Šo laboratorijas analīzi veic degvielas ar biodegvielu piejaukumu importam, ievešanai Kopienas iekšienē, kā arī piegādēm valsts ietvaros, to saņemot pirmajā muitas noliktavā Francijā.
[115] Šīs fizikālās analīzes mērķis ir vienīgi noteikt UE vai EFS saņemto biodegvielu apjomus, lai tos reģistrētu TIRIB krājumu uzskaitē. Šī analīze nav paredzēta, lai noteiktu izejvielu, no kuras biodegviela ir ražota. Izejvielas ir jānorāda sūtījumam pievienotajos dokumentos un it īpaši ilgtspējas sertifikātā. Minēto izejvielu var noteikt, izmantojot masas bilances metodi, kas atzīta brīvprātīgajās ilgtspējas shēmās.”
II. Fakti, pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
18. Komercsabiedrība BP France importē Francijā degvielu, kas satur hidrogenētas augu eļļas (turpmāk tekstā – “HVO”) (13), ko ražo Spānijā līdzapstrādes procesā.
19. Līdzapstrāde izpaužas kā augu eļļu pievienošana fosilajām izejvielām rafinēšanas iekārtā pirms sēra atdalīšanas stadijas, lai šīs augu eļļas ūdeņraža iedarbības ietekmē pārvērstos par HVO.
20. Šādi saražota degviela, pirms tās nodošanas patēriņam, tiek saņemta Francijas muitas noliktavā.
21. BP France lūdza Conseil d’État (Valsts padome, Francija) atcelt apkārtrakstu TIRIB. It īpaši tā apstrīdēja, ka šajā apkārtrakstā HVO piemēro fizikālās analīzes laboratorijā, lai noteiktu, kāds ir faktiskais biobāzētu molekulu saturs brīdī, kad produkts tiek saņemts pirmajā Francijas muitas noliktavā.
22. BP France savas sūdzības pamatojumam būtībā ir norādījusi šādus argumentus:
– apkārtraksts TIRIB ir pretrunā Direktīvas 2009/28 un Direktīvas 2018/2001 mērķiem, jo tajā ekonomikas dalībniekiem ir noteikts pienākums sniegt pierādījumus par atbilstību (ilgtspējas kritērijiem biodegvielai, kas ir ietverta nodokļa bāzē), kuri atšķiras no tiem, kas ir paredzēti šajās direktīvās;
– pienākums veikt fizikālo analīzi brīdī, kad degviela, kas satur biodegvielu, ienāk Francijas muitas noliktavā, ir paredzēts, lai noteiktu biobāzētu molekulu faktisko īpatsvaru attiecīgajā produktu partijā (14);
– ņemot vērā biobāzētu molekulu nejaušo sadalījumu fosilā materiāla plūsmā, ko izraisa līdzapstrāde, izmērītais īpatsvars var atšķirties no tā, kas norādīts attiecīgās partijas pavaddokumentā, pārsniedzot apkārtraksta TIRIB 111. punktā atļautos 10 %. Ja tiek ņemts vērā izmērītais īpatsvars, nevis īpatsvars, kas ir norādīts pavaddokumentā, pastāv iespēja, ka TIRIB likme tiks samazināta mazākā apmērā;
– tā kā pārstrādes rūpnīca, kurā tiek ražotas biodegvielas, piedalās brīvprātīgā sistēmā, ko Eiropas Komisija ir atzinusi par pilnīgu shēmu, pietiek ar Direktīvā 2009/28 un Direktīvā 2018/2001 paredzēto MB metodi biobāzētu molekulu īpatsvara noteikšanai degvielās, kuras šī komercsabiedrība ieved Francijas muitas noliktavā, lai veiktu krājumu uzskaiti saistībā ar TIRIB.
23. Atbildētāja iestāde apgalvoja, ka vienīgais fizikālās analīzes izmantošanas mērķis ir noteikt Francijas pirmajā muitas noliktavā saņemtās biodegvielas daudzumu, pirms šis daudzums tiek reģistrēts īpašajā krājumu uzskaitē saistībā ar TIRIB. Tādējādi mērķis ir nodrošināt, lai produkti, kuriem var piemērot TIRIB samazinājumu, atbilstu Francijā faktiski piegādātajiem biodegvielas apjomiem.
24. Šādi, piebilst atbildētāja iestāde, Francijas valsts spēs sasniegt Direktīvā 2029/28 izvirzīto mērķi par biodegvielas izmantošanas veicināšanu transporta nozarē. Apkārtrakstā TIRIB noteiktās analīzes mērķis nav identificēt izejvielu, no kuras biodegviela ir ražota, ne arī pārbaudīt atbilstību Direktīvās 2009/28 un 2018/2001 noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem.
25. Šādos apstākļos Conseil d’État (Valsts padome) uzdeva Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:
“1) Vai Direktīvas 2009/28 [..] 17. un 18. panta un Direktīvas 2018/2001 [..] 30. panta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka masas bilances uzraudzības mehānismu un tajos paredzēto valsts vai brīvprātīgo sistēmu vienīgais mērķis ir novērtēt un pamatot izejvielu un biodegvielu, kā arī to maisījumu ilgtspēju, un tādējādi tie nav paredzēti, lai regulētu šajos produktos esošās atjaunojamās enerģijas īpatsvara uzraudzību un izsekojamību galaproduktos, kas iegūti līdzapstrādē, un tātad saskaņotu šādos produktos esošās enerģijas īpatsvara ņemšanu vērā Direktīvas 2009/28 [..] 17. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un Direktīvas 2018/2001 25. pantā, kā arī 29. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos?
2) Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir noliedzoša, vai šiem noteikumiem ir pretrunā tas, ka, lai noteiktu HVO daudzumu, kurš ir jāņem vērā krājumu uzskaitē, kas ir jāveic uzņēmējiem, lai aprēķinātu nodokli biodegvielu izmantošanas veicināšanai, ko iekasē šajā valstī, ja atjaunojamās enerģijas īpatsvars kalendārajā gadā apgrozībā laistajā degvielā ir mazāks par valstī noteikto atjaunojamās enerģijas izmantošanas mērķi transportā, dalībvalsts prasa, ka, ievedot pirmajā valsts muitas noliktavā degvielas, kas satur citā dalībvalstī līdzapstrādes procesā iegūtas HVO, tiek veikta šajā degvielā iekļauto HVO īpatsvara fizikāla analīze, tostarp arī tad, ja rūpnīca, kurā šī degviela tika saražota, izmanto masas bilances sistēmu, ko sertificējusi brīvprātīgā sistēma, kuru Komisija ir atzinusi par pilnīgu shēmu?
3 Vai Savienības tiesībām, it īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. panta noteikumiem, ir pretrunā tāds dalībvalsts pasākums kā šī nolēmuma 14. punktā aprakstītais, ja, pirmkārt, šādai fizikālai analīzei nav pakļauta degviela ar biodegvielu piejaukumu, kas ir iegūta līdzapstrādē dalībvalsts teritorijā esošajā pārstrādes rūpnīcā, ja tā tiek laista apgrozībā šajā dalībvalstī tieši no šīs rūpnīcas, un ja, otrkārt, lai izvešanas no rūpnīcas vai valsts muitas noliktavas brīdī noteiktu biodegvielu īpatsvaru, ko nodokļa uzlikšanas vajadzībām var norādīt par konkrētu periodu izsniegtajos īpatsvara sertifikātos, šī dalībvalsts, pamatojoties uz uzņēmuma vai rūpnīcas vidējo ikmēneša biodegvielu piejaukumu, piekrīt novērtēt biodegvielu īpatsvaru eksportam vai to laišanai apgrozībā citās nozarēs, kas nav transports?”
III. Tiesvedība Tiesā
26. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesā reģistrēts 2022. gada 30. septembrī.
27. Rakstveida apsvērumus ir iesniegušas BP France, Austrijas, Francijas un Nīderlandes valdības, kā arī Eiropas Komisija. Tās visas piedalījās 2023. gada 25. oktobra tiesas sēdē.
IV. Izvērtējums
A. Ievada apsvērumi
1. Piemērojamā direktīva
28. Direktīva 2018/2001 stājās spēkā 2018. gada 24. decembrī, un ar to Direktīva 2009/28 tika atcelta no 2021. gada 1. jūlija (15). Iesniedzējtiesa ir uzdevusi jautājumus Tiesai par abu direktīvu interpretāciju, no kā es secinu, ka ar valsts tiesisko regulējumu saistītu iemeslu dēļ tā uzskata, ka strīdam ir piemērojama Direktīva 2018/2001.
29. Ja tas tā ir, manuprāt, pietiek, ja Tiesa izlemtu tikai par Direktīvu 2018/2001, kuras 29. un 30. pants būtībā ir identiski Direktīvas 2009/28 17. un 18. pantam. Katrā ziņā Tiesas sniegtā interpretācija par Direktīvas 2018/2001 normām būtu attiecināma arī uz atbilstošajām Direktīvas 2009/28 normām.
2. Biodegvielas ražošana
30. Labākai lietas izpratnei, pamatojoties uz lietā esošo informāciju, ir nepieciešams īsi paskaidrot, kā tiek ražota biodegviela (16), izmantojot līdzapstrādes metodi, un metodes biobāzētu molekulu procentuālā daudzuma noteikšanai galaproduktā.
31. Pastāv rūpnieciskās iekārtas, kas paredzētas vienīgi biodegvielas ražošanai (biorafinēšanas rūpnīcas), kurās biodegvielas sajaukšana ar fosilo degvielu nav aktuāla. Tomēr, kā tas ir Castellón (Kasteljona, Spānija) rūpnīcas gadījumā, no kuras BP France importē biodegvielu Francijā, pastāv arī tādas rūpnīcas, kurās izmanto līdzapstrādes tehnoloģiju, lai kopīgā procesā apstrādātu biomasu un fosilās izejvielas.
32. Līdzapstrādes procesā pārstrādes rūpnīcā biomasas izejvielas (17) apstrādā kopā ar fosilajām izejvielām (parasti iegūtām no naftas) un pārveido tās gatavā degvielā (18). Šādas līdzapstrādes procesā saražotas degvielas sastāvā ir jābūt noteiktai biodegvielas procentuālai daļai (19).
33. Līdzapstrādes procesā iegūtais galaprodukts tātad sastāv no fosilas izcelsmes molekulām un biobāzētām molekulām, kuras tehniski nav iespējams atdalīt. Tajā, protams, ir jābūt noteiktam biodegvielas īpatsvaram, taču ir grūti noteikt tās daudzumu.
34. Precīzu biomasas daudzumu rūpnieciskā procesa ievadā pārstrādes rūpnīcā var precīzi kontrolēt (veicot izejvielu uzskaiti), bet tikpat precīzi noteikt biomasas daudzumu konkrētajā partijā procesa izejā ir sarežģīti.
35. Iemesls, kādēļ tas ir sarežģīti, ir tāds, ka izejvielas plūsma rafinēšanas laikā izraisa biobāzētu molekulu nejaušu sadalījumu. Tādēļ noteiktā partijā, kas iegūta līdzapstrādes procesā, var būt vairāk biodegvielas nekā citā partijā.
36. Visprecīzākā zinātniskā metode biobāzētu molekulu daudzuma mērīšanai degvielās, kas saražotas līdzapstrādes procesā, šķiet, ir C14 metode. Tas izskaidro, kādēļ Komisija ir likusi izmantot šo metodi, pieņemot Deleģēto regulu 2023/1640, kura, kā es to jau paskaidroju, nav piemērojama ratione temporis šajā lietā.
B. Pirmais prejudiciālais jautājums
37. Iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2018/2001 30. pantā paredzētā MB metode a) ir izmantojama vienīgi, lai noteiktu izejvielu, biodegvielu un to maisījumu ilgtspēju; vai arī b) tā ir izmantojama arī tam, lai nodrošinātu līdzapstrādes rezultātā iegūtajā galaproduktā esošās atjaunojamās enerģijas daļas uzraudzību un izsekojamību.
38. Direktīvas 2018/2001 mērķis ir veicināt no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanu, un šajā nolūkā dalībvalstis:
– kopīgi nodrošina, ka no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 32 % (3. panta 1. punkts);
– “degvielas piegādātājiem” nosaka pienākumu nodrošināt, lai atjaunojamās enerģijas īpatsvars galapatēriņam transporta nozarē līdz 2030. gadam būtu vismaz 14 % (25. panta 1. punkts). Viens no veidiem, kā sasniegt šo slieksni, ir stimulēt biodegvielas izmantošanu.
39. Direktīvas 2018/2001 29. un 30. pantā attiecīgi ir ietverti ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām (29. pants) un šo kritēriju izpildes verificēšanas noteikumi (30. pants).
40. Direktīvā 2009/28 ir veikta izsmeļoša ilgtspējības kritēriju saskaņošana, kas ir saglabāta Direktīvā 2018/2001. Tātad dalībvalstis nevar ieviest papildu kritērijus, kā arī nevar pārtraukt izmantot kādu no Direktīvas 2009/28 17. pantā paredzētajiem kritērijiem (20).
41. Lai pierādītu šo ilgtspējības kritēriju izpildi, kad tas ir nepieciešams atbilstoši Direktīvas 2018/2001 30. pantam (21), Savienības likumdevējs ir izvēlējies MB metodi (22), ciktāl tā atbilst šajā normā paredzētajiem nosacījumiem.
42. Ar MB metodi ir ieviesta uzraudzības ķēde no ražošanas līdz tirdzniecībai, un tās pamatā ir dokumentācijas un uzskaites sistēma ar neatkarīgām pārbaudēm. Tādējādi tas ir viens no “verificēšanas mehānismiem, kas ļautu nodrošināt [Direktīvas 2009/28 17. panta,] [kas ir līdzvērtīgs Direktīvas 2018/2001 29. pantam,] pareizu piemērošanu” (23) vai, citiem vārdiem sakot, biodegvielām piemērojamo ilgtspējības kritēriju pareizu piemērošanu.
43. Tiesa atsaucās uz šo metodi spriedumā E.ON Biofor Sverige, uzsverot, ka šī metode tika izvēlēta, lai “lai nodrošinātu, ka saglabājas šāda fiziska saikne starp ilgtspējīgas biodegvielas saražošanas brīdi un tās patēriņa brīdi. [..] Savienības likumdevējs turklāt ir uzsvēris, ka masu bilances metodes izmantošanai būtu jānodrošina sistēmas integritāte, vienlaikus neradot nesaprātīgu slogu nozarei” (24).
44. Direktīvas 2018/2001 30. panta 4. punktā ir atļauts, ka MB metodes piemērošanas uzraudzību veic atbilstoši Komisijas apstiprinātām brīvprātīgām valstu vai starptautiskām shēmām (25) un ka var paredzēt normas, ar ko var pierādīt, ka biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmā/degvielas ražošana atbilst 29. panta 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem (26).
45. Kā norāda Nīderlandes valdība, Komisija var atzīt šīs brīvprātīgās shēmas, ja tajās piemēro masas bilances metodi (27).
46. Šajā lietā pārstrādes rūpnīca, no kuras BP France importē biodegvielu, lai pierādītu Direktīvā 2018/2001 noteikto ilgtspējas kritēriju izpildi, piemēro brīvprātīgo (28) shēmu, kuru ir atzinusi Komisija (29).
47. Šī brīvprātīgā shēma izmanto MB metodi atbilstoši Direktīvas 2018/2001 30. panta 1. un 2. punkta prasībām. Šādi ir konstatēts Īstenošanas lēmuma 2022/602 6. apsvērumā. Tomēr minētajā lēmumā nekas nav norādīts par iespēju izmantot brīvprātīgo shēmu ISCC EU, lai noteiktu biobāzētu molekulu procentuālo daudzumu degvielā, kas ir saražota līdzapstrādes procesā.
48. Es piekrītu Komisijai un Francijas, Nīderlandes un Austrijas valdībām, ka Direktīvas 2018/2001 30. pantā ir vienīgi noteikts, ka masas bilances metode ir piemērota, lai pārbaudītu (attiecībā uz biodegvielu) atbilstību minētajā direktīvā paredzētajiem ilgtspējas kritērijiem, bet nav piemērota, lai pierādītu, cik daudz biobāzētu molekulu ir biodegvielā, kas ir saražota līdzapstrādes procesā.
49. Direktīvas 2018/2001 30. pantā nekas nenorāda uz to, ka MB metode ir jāizmanto, lai pārbaudītu biobāzētu molekulu procentuālo daudzumu līdzapstrādes procesā saražotā degvielā. Arī Komisijas lēmumos par brīvprātīgo shēmu atzīšanu MB metodes izmantošana šādā nolūkā nav pieminēta (30).
50. MB metode ļauj uzskaitīt biodegvielu, kas ienāk pārstrādes rūpnīcā, un attiecināt uz saražoto degvielu proporcionālu ilgtspējas procentuālo daļu. Atbilstoši Tiesai sniegtajai informācijai šī metode nav piemērota, lai noteiktu precīzu biobāzētu molekulu procentuālu daļu katrā līdzapstrādes procesā saražotajā partijā.
51. Ņemot vērā šo MB metodes ierobežojumu, Direktīvas 2018/2001 28. panta 5. pantā Komisijai ir uzdots pieņemt deleģēto aktu, kurā tiktu precizēta metodika, lai noteiktu tās transportam paredzētās biodegvielas un biogāzes īpatsvaru, kas ir iegūta no biomasas, kuru pārstrādā kopīgā procesā ar fosilajiem kurināmajiem.
52. Īstenojot šo pilnvarojumu, Komisija pieņēma Deleģēto Regulu 2023/1640, kura, kā jau tika minēts, lai gan nav piemērojama šajā lietā ratione temporis (tā stājās spēkā 2023. gada 8. septembrī), tomēr var sniegt dažas norādes par Direktīvas 2018/2001 interpretāciju.
53. Lai gan Deleģētajā regulā 2023/1640 ir ļauts ekonomikas dalībniekiem piemērot pašiem savas verifikācijas metodes (31), tomēr tiem ir pienākums regulāri pārbaudīt šo metožu pareizību, izmantojot testēšanu ar C14 (32). Turklāt verifikācija, izmantojot testēšanu ar C14, nepieciešama visām izlaidēm, kurām norāda oglekļbāzētu biosaturu (Deleģētās regulas 2023/1640 1. panta 5. punkts).
54. Ja ekonomikas dalībnieks izvēlas MB metodi, minētā prasība ir tāda, ka “[..] katrai izlaidei piemēro tādus atšķirīgus pārrēķina koeficientus, kas visprecīzāk atbilst izmērītajam biosaturam, izmantojot testēšanas ar radioaktīvo oglekli rezultātus [..]” (33).
55. Manā ieskatā Deleģētā regula 2023/1640 tādējādi apstiprina, ka viena pati MB metode nav piemērota, lai noteiktu biobāzētu molekulu saturu katrā līdzapstrādes procesā saražotajā biodegvielas partijā.
56. Rezumējot, es uzskatu, ka Direktīvas 2018/2001 30. pantā paredzētā masas bilances metode ir izmantojama, lai pārbaudītu izejvielām, biodegvielām un to maisījumiem piemērojamo ilgtspējas kritēriju izpildi, taču nav paredzēta, lai noteiktu biobāzētu molekulu īpatsvaru līdzapstrādes procesā saražotā biodegvielā.
C. Otrais prejudiciālais jautājums
57. Iesniedzējtiesa ir uzdevusi otro prejudiciālo jautājumu gadījumam, ja atbilde uz pirmo jautājumu būtu noliedzoša, kā es to piedāvāju.
58. Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2018/2001 30. pantam ir pretrunā tiesiskais regulējums, kurā tiek prasīts, ka “[..] ievedot pirmajā valsts muitas noliktavā degvielas, kas satur citā dalībvalstī līdzapstrādes procesā iegūtas HVO, tiek veikta šajā degvielā iekļauto HVO īpatsvara fizikāla analīze, tostarp arī tad, ja rūpnīca, kurā [degviela] tika saražota, izmanto masas bilances sistēmu, ko sertificējusi brīvprātīgā sistēma, kuru Komisija ir atzinusi par pilnīgu shēmu”.
59. Francija reglamentē TIRIB (kopš 2022. gada tas ir kļuvis par TIRUERT) ar Muitas kodeksa 266. quindecies pantu, ar Dekrētu Nr. 2019/570 un apkārtrakstu TIRIB. Nodokļa maksātāji, kas tirgo degvielu, maksā šo nodokli par starpību starp atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transportā, kas valstī noteikts kā mērķis, un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru tirgū izlaistajā degvielā.
60. Tā kā TIRIB ir balstīts uz gadā patēriņam laistās degvielas apjomu, apkārtrakstā tiek prasīts veikt C14 laboratorijas analīzi, lai noteiktu faktisko biobāzētu molekulu saturu Francijā saņemtajā biodegvielā.
61. BP France uzskata, ka prasība izmantot C14 metodi nav piemērota degvielai, kas ir saražota līdzapstrādes procesā. Šī prasība turklāt esot pretrunā MB metodei un brīvprātīgajām sertifikācijas shēmām, kuras ir atzinusi Komisija.
62. Turpinājumā izklāstīto iemeslu dēļ es nepiekrītu BP France argumentiem.
63. Pirmkārt, Deleģētajā regulā 2023/1640 veiktā saskaņošana nebūtu nepieciešama, ja MB metode un brīvprātīgās sertifikācijas shēmas būtu pietiekamas un piemērotas, lai izmērītu biobāzētu molekulu procentuālo daudzumu.
64. Tomēr, kā es to jau norādīju, MB metode, šķiet, nav piemērota, lai noteiktu minēto procentuālo daudzumu. Tas pats attiecas uz situāciju pirms Deleģētās regulas 2023/1640 stāšanās spēkā ar brīvprātīgajām sertifikācijas shēmām, kuru galvenais mērķis ir pierādīt, ka attiecībā uz biodegvielām ir ievēroti Direktīvas 2018/2001 29. pantā noteiktie ilgtspējas kritēriji.
65. Šo iemeslu dēļ, lai noteiktu biobāzētu molekulu procentuālo daudzumu degvielās, kas ir saražotas līdzapstrādes procesā, Deleģētajā regulā 2023/1640 C14 metode ir paredzēta kā vienīgā metode vai kā papildu metode, ja tiek izmantota cita metode (MB metode, enerģijas bilances metode, iegūtās produkcijas metode).
66. Otrkārt, ir taisnība, ka saskaņā ar Direktīvas 2018/2001 30. panta 9. punktu, ja ekonomikas dalībnieks sniedz pierādījumus vai informāciju, kas iegūta saskaņā ar Komisijas apstiprinātu brīvprātīgo sertifikācijas shēmu, dalībvalsts neprasa piegādātājam nodrošināt turpmākus pierādījumus par atbilstību minētās direktīvas 29. panta 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem.
67. Tomēr šī norma liedz dalībvalstij pieprasīt papildu pierādījumus (papildus tiem, kas sniegti saskaņā ar brīvprātīgās sertifikācijas shēmu) attiecībā uz ilgtspējas kritēriju ievērošanu (34). Nekas nav teikts par šiem papildu pierādījumiem attiecībā uz biobāzētu molekulu procentuālo daudzumu degvielās, kas ir saražotas līdzapstrādes procesā.
68. Treškārt, Direktīvā 2018/2001 tiek aicināts izmantot brīvprātīgas sertifikācijas shēmas, uz kurām attiecas stingrākas prasības attiecībā uz uzticamību, caurskatāmību un neatkarīgu revīziju, lai novērstu krāpniecību, kas varētu tikt izdarīta, sniedzot pierādījumus un datus par biodegvielas atbilstību ilgtspējas kritērijiem (35).
69. Šie paši mērķi (iegūt uzticamus un caurskatāmus datus un novērst krāpšanu) (36) principā varētu attaisnot valsts tiesību normas, ar kurām tiek noteikts pienākums ievērot precīzāku metodi, tādu kā C14 metode, lai izmērītu biobāzētu molekulu procentuālo daudzumu degvielās, kas ir saražotas līdzapstrādes procesā.
70. Apkārtrakstā TIRIB prasītās C14 analīzes tomēr nebūtu pamatotas (jo tā būtu atkārtošanās), ja brīvprātīgajā sertifikācijas shēmā, ko ievēro ražotājs, kas izgatavo degvielu līdzapstrādes procesā, šāda veida analīzes jau būtu iekļautas no paša sākuma. Tas tā būtu tad, ja ar šādu shēmu tiktu pārbaudīts, ka biobāzētu molekulu procentuālais daudzums saražotajā degvielā ir precīzi izmērīts.
71. Tiesas sēdē:
– BP France paskaidroja, ka C14 analīze tiek piemērota pārstrādes rūpnīcās, kuras piemēro brīvprātīgo shēmu ISCC EU, taču nesniedza apstiprinājumu tam, ka konkrētajā lietā degvielas partijām, kas ir saražotas līdzapstrādes procesā un eksportētas uz Franciju no Castellón (Kasteljona, Spānija) pārstrādes rūpnīcas, tika veikta C14 analīze, kas būtu analoga tai, kas tiek pieprasīta Francijas tiesiskajā regulējumā;
– Francijas valdība darīja zināmu, ka līdz šim nevienai degvielas partijai, kas ir saražota līdzapstrādes procesā un importēta Francijā no citām dalībvalstīm, nav iesniegti sertifikāti, kas apliecinātu, ka tai ir veikta C14 analīze, lai pierādītu šajā degvielā esošo biobāzētu molekulu procentuālo daudzumu.
72. Katrā ziņā tā ir iesniedzējtiesa, kam ir jāizšķir strīds starp lietas dalībniekiem par to, vai brīvprātīgajā sertifikācijas shēmā, kurā piedalās BP France, ir iekļautas C14 analīzes, kas ļauj pārbaudīt biobāzētu molekulu procentuālo sastāvu importētajā degvielā.
73. No iepriekš izklāstītā var secināt, ka:
– Direktīvas 2018/2001 30. pants ļāva dalībvalstij pieņemt tādu tiesisko regulējumu, kāds pastāv Francijā, lai precīzi noteiktu biobāzētu molekulu procentuālo daudzumu biodegvielās, kas ir ražotas, izmantojot līdzapstrādes procesu, nolūkā piemērot nodokli, kura mērķis ir veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu;
– lai gan tas ir jānovērtē iesniedzējtiesai, Komisijas apstiprināto brīvprātīgo sertifikācijas shēmu, piemēram, ISCC EU, izmantošana, šķiet, nesniedz atbilstošus pierādījumus par biobāzētu molekulu procentuālo daudzumu importētajās degvielas partijās, kas ir saražotas līdzapstrādes procesā.
74. Kaut arī Deleģētā regula 2023/1640 nav piemērojama šajā lietā ratione temporis, tās pieņemšana maina iepriekšējo situāciju. Sākot no tās spēkā stāšanās, lai izmērītu biobāzētu molekulu procentuālo daudzumu degvielās, kas ir saražotas līdzapstrādes procesā, šajā regulā C14 analīze ir paredzēta kā vienīgā metode (vai kā papildu metode, ja tiek izmantotas citas metodes (MB metode, enerģijas bilances metode, iegūtās produkcijas metode)). Pēc šīs izsmeļošas saskaņošanas veikšanas dalībvalstīm vairs nav kompetences pieņemt valsts tiesību normas, kurās būtu paredzēta atšķirīga analīžu metode no tās, kas ir paredzēta minētajā regulā.
75. Turklāt, kā to apstiprināja Komisija tiesas sēdē, brīvprātīgās sertifikācijas shēmās, ko tā apstiprinās, sākot no Deleģētās regulas 2023/1640 spēkā stāšanās, būs jāiekļauj ne tikai masas bilances metode, lai pierādītu atbilstību ilgtspējas kritērijiem, bet arī C14 metode, lai pierādītu biobāzētu molekulu procentuālo daudzumu biodegvielās, kas ir saražotas ar līdzapstrādes metodi, saskaņā ar iepriekš minētās regulas noteikumiem.
76. Rezumējot, es piedāvāju uz otro prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka līdz Deleģētās regulas 2023/1640 spēkā stāšanās brīdim un piemērošanai Direktīvas 2018/2001 30. pants principā neliedz tādu valsts tiesisko regulējumu kā šajā lietā aplūkotais, kurā ir prasīta C14 analīze, lai precīzi izmērītu biobāzētu molekulu procentuālo daudzumu degvielā, kas ir saražota līdzapstrādes procesā, tostarp tad, ja ražošanas rūpnīcā izmanto MB metodi, kas ir sertificēta kā brīvprātīgā shēma, ko Komisija ir atzinusi par pilnīgu shēmu.
D. Trešais prejudiciālais jautājums
77. Trešā prejudiciāla jautājuma teksts ir komplekss. Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai LESD 34. pantam (brīva preču aprite) atbilst valsts tiesiskais regulējums, kura piemērošanā ir izceļamas divas raksturiezīmes:
– “fizikālai analīzei [C14] nav pakļauta degviela ar biodegvielu piejaukumu, kas ir [saražota] līdzapstrādē dalībvalsts teritorijā esošajā pārstrādes rūpnīcā, ja tā tiek laista apgrozībā šajā dalībvalstī [Francijā] tieši no šīs rūpnīcas”;
– “lai izvešanas no rūpnīcas [UE] vai valsts muitas noliktavas brīdī noteiktu biodegvielu īpatsvaru, ko [TIRIB] uzlikšanas vajadzībām var norādīt par konkrētu periodu izsniegtajos īpatsvara sertifikātos, pamatojoties uz uzņēmuma vai rūpnīcas vidējo ikmēneša biodegvielu piejaukumu, [Francija] piekrīt novērtēt biodegvielu īpatsvaru eksportam vai to laišanai apgrozībā citās nozarēs, kas nav transports”.
78. Strīda faktu norises laikā Savienība nebija izsmeļoši saskaņojusi metodes, ko var izmantot, lai noteiktu biobāzētu molekulu procentuālo daudzumu degvielās, kas ir saražotas līdzapstrādes procesā. Šī saskaņošana Savienībā ir veikta vēlāk ar Deleģēto regulu 2023/1640, kā es to jau norādīju.
79. Tātad dalībvalstīm bija iespēja paredzēt regulējumu šīm mērījumu metodēm, un Francija to ir izmantojusi. Īstenojot šādu kompetenci jomā, kurā nav veikta saskaņošana, dalībvalstīm ir jāievēro primārās tiesību normas (37), tostarp LESD 34. pants, ar kuru tirdzniecībā starp dalībvalstīm ir aizliegti importa kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.
80. Saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru (38) ikviens dalībvalsts pasākums, kas var tieši vai netieši, faktiski vai iespējami traucēt tirdzniecību Savienībā, ir jāuzskata par pasākumu ar kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību LESD 34. panta izpratnē. Šo pasākumu vidū ietilpst tādi, kas tieši vai netieši diskriminē importu, pasākumi attiecībā uz preču tirdzniecības noteikumiem un pasākumi, kas apgrūtina piekļuvi kādas dalībvalsts tirgum citu dalībvalstu izcelsmes precēm (39).
81. Saskaņā ar apkārtraksta TIRIB 114. punktu strīdīgais pasākums attiecas tikai uz biodegvielu, kas ir saražota līdzapstrādes procesā un importēta no citām dalībvalstīm. C14 fizikālā analīze tiek prasīta tikai importētajai degvielai, ievešanu Kopienas iekšienē un iekšzemes degvielas partiju piegādēm, kas satur biodegvielu, to saņemšanas brīdī pirmajā Francijas muitas noliktavā, taču ne Francijas pārstrādes rūpnīcās ražotajai degvielai. Iesniedzējtiesa to ir formulējusi šādi: “no mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanas izriet, ka biodegvielas, kas iegūtas līdzapstrādes procesā pārstrādes rūpnīcā Francijā, nav pakļautas šādai kontrolei, ja pirms to patēriņa tās netiek nogādātas muitas noliktavā” (40).
82. Tātad pastāv labvēlīgāka attieksme pret visu vai daļu no Francijā līdzapstrādes procesā saražotās degvielas, jo tā ir atbrīvota no C14 analīzes veikšanas. Turpretī šāda pat veida importētai degvielai ir jāveic šādas analīzes, lai noteiktu biobāzētu molekulu procentuālo daudzumu TIRIB piemērošanas nolūkā.
83. Ja tas tā būtu, pasākums apgrūtinātu piekļuvi [tirgum] Francijā no citām dalībvalstīm importētai pārstrādātai degvielai. Tam piekrīt šīs valsts valdība, atzīstot, ka C14 analīzes prasība varētu likt šķērsli degvielas importam no citām dalībvalstīm.
84. Francijas valdība tomēr apgalvo, ka C14 analīzes netiek piemērotas vienīgi importētai degvielai, bet arī valsts izcelsmes degvielai (41).
85. Tiesas sēdē atbildot uz jautājumu par šo aspektu, Francijas valdība atzina, ka tās interpretācija nesakrīt ar interpretāciju, kuru Conseil d’État (Valsts padome) ir izklāstījusi savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu. Minētās valdības ieskatā:
– vienlīdzīga attieksme pret visām degvielām (neatkarīgi no tā, vai degviela ir vai nav importēta), kas ir saražotas līdzapstrādes procesā, ir izsecināma no Muitas kodeksa 266. quindecies panta, kā arī no Dekrēta 2019–570 3. panta 3. punkta un apkārtraksta 20‑004 30. un 33. punkta attiecībā uz sistēmu, kas ir piemērojama usine exercée (42).
– Francijā ir divas pārstrādes rūpnīcas, kurās ražo degvielu līdzapstrādes procesā. Tajās, kā apgalvo šī valdība, tiek piemērots muitas režīms (usine exercée), kas ļauj līdzapstrādes procesā saražotās degvielas tiešu laišanu tirgū, bez vajadzības tai nonākt muitas noliktavā, jo muitas iestādes var veikt jebkurā laikā veikt šīs degvielas ražošanas pārbaudes (43).
86. Tiesai nav jāveic valsts tiesību normu interpretācija, tās pienākums ir turēties pie iesniedzējtiesas norādītajiem faktiem. Es uzsveru, ka Tiesai ir jāsniedz atbilde uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, pieņemot, ka atbilstošais juridiskais un faktiskais satvars ir tāds, kādu to izklāstījusi iesniedzējtiesa, pat ja kādam lietas dalībniekam ir cits viedoklis par to.
87. Balstoties uz šādu pieņēmumu, strīdīgās prasības raksturiezīmes, kā tās ir aprakstījusi iesniedzējtiesa, ļauj to kvalificēt kā pasākumu ar importa kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību, kas ir pretrunā LESD 34. pantam. No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka apkārtraksts TIRIB veicina Francijā līdzapstrādes procesā saražotas biodegvielas izmantošanu, vienlaikus apgrūtinot tādu pašu produktu tirdzniecību, ja to izcelsme ir citās dalībvalstīs.
88. Turklāt šis tiesiskais regulējums būtu uzskatāms par pasākumu, kam ir importa ierobežojumam līdzvērtīga iedarbība, pat ja to piemērotu nediskriminējošā veidā un vienādi gan attiecībā uz importētu biodegvielu, kas ir saražota līdzapstrādes procesā, gan arī Francijā saražotai biodegvielai: prasība veikt C14 analīzes katrā ziņā apgrūtinātu šādas biodegvielas importu Francijas teritorijā.
89. Tomēr ir iespējams, ka šim ierobežojoša rakstura pasākumam ir attaisnojums, kas to padara saderīgu ar Savienības tiesībām. Katrā ziņā būs daudz grūtāk sniegt argumentāciju par labu tāda pasākuma attaisnojumam, kas ir piemērojams vienīgi importētai līdzapstrādes procesā saražotai biodegvielai un nav piemērojam šādai valstī saražotajai degvielai.
1. Vai pasākums ir attaisnojams?
90. Valsts tiesiskais regulējums vai prakse, kas ir kvalificējama kā pasākums ar kvantitatīvajam ierobežojumam līdzvērtīgu iedarbību, var būt attaisnojams ar kādu no LESD 36. pantā uzskaitītajām vispārīgajām interesēm vai imperatīvajām prasībām. Saskaņā ar samērīguma principu abos gadījumos attiecīgajam pasākumam ir jābūt piemērotam, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu, un tas nedrīkst pārsniegt šī mērķa sasniegšanai nepieciešamo; minētā principa ievērošana ir jāattaisno dalībvalstij, kas ir noteikusi pasākumu (44).
91. Francijas valdība ierobežojošā pasākuma attaisnošanai atsaucas uz vides aizsardzības un cīņas pret krāpšanu imperatīvajām prasībām. Tā apgalvo, ka nodokļu priekšrocība, kas izpaužas kā TIRIB samazinājums, ir piemērojama vienīgi degvielai, kura ir nodota patēriņam valsts teritorijā un kuras sastāvā esošais faktiskais biobāzētu molekulu daudzums tik tiešām pārsniedz transporta nozarē paredzēto procentuālo slieksni, kas ir noteikts Muitas kodeksa 266. quindecies pantā.
92. Saskaņā ar tradicionālo Tiesas judikatūru (45) valsts pasākumus var attaisnot ar imperatīvajām prasībām vienīgi tad, ja tie ir vienādi piemērojami valsts izcelsmes un importētiem produktiem. Tādējādi, ja Francijas pasākums, kā to norāda iesniedzējtiesa, ir piemērojams līdzapstrādes procesā saražotajām importētajām biodegvielām, taču nav piemērojams valstī saražotajiem šāda veida produktiem, imperatīvās prasības par vides aizsardzību un krāpšanas novēršanu nevarētu izmantot šī pasākuma attaisnošanai.
93. Ir taisnība, ka šī tradicionālā Tiesas judikatūra vēlāk ir tikusi mīkstināta, analizējot pasākumu, kas tiek piemēroti diskriminējošā veidā, attaisnojumus, kuri izriet no kādas no imperatīvajām prasībām, vai arī ietverot šīs prasības zem kāda no LESD 36. pantā norādītajiem pamatiem (46).
94. Tādēļ es analizēšu iespēju paredzēt attaisnojumu no vides aizsardzības un krāpšanas novēršanas perspektīvas, kas ir Tiesas atzītas imperatīvās prasības saistībā ar Savienības iekšējo tirdzniecību (47).
95. Principā apkārtrakstam TIRIB varētu būt pietiekams attaisnojums, jo tas ir vērsts uz un piemērots, lai:
– pirmkārt, aizsargātu apkārtējo vidi, izmantojot atjaunojamos energoresursus. C14 analīzes izmantošana ļauj noteiktām degvielām piešķirt atvieglojumus (stimulus), samazinot tām piemērojamo nodokļu slogu atkarībā no biodegvielas procentuālās daļas;
– otrkārt, novērstu krāpšanas risku (48) līdzapstrādes procesā iegūto degvielu ražošanas ķēdē. C14 metode ļauj ar pārliecību noteikt faktisko HVO biobāzētu molekulu procentuālo daļu šajā degvielā un, balstoties uz šiem datiem, pareizi piemērot nodokli, ar kuru veicina biodegvielu izmantošanu.
2. Vai ir ievērots samērīguma princips?
96. Pieņemot, ka pastāv attaisnojumi, vēl ir jāpierāda, ka ierobežojošais pasākums atbilst samērīguma principam. Tas tā ir vienīgi tad, ja pasākums ir piemērots, lai garantētu izvirzītā mērķa sasniegšanu un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams tā sasniegšanai, jo nepastāv alternatīvi mazāk ierobežojoši līdzekļi.
97. No šādas perspektīvas raugoties, var piekrist, ka apkārtrakstā TIRIB noteiktā prasība ir piemērota, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, jo:
– noteikt biobāzētu molekulu procentuālo daļu līdzapstrādes procesā saražotajās degvielās, šķiet, nav iespējams ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem kā C14 analīzi;
– MB metodes lietderība šajā nolūkā ir ierobežota, un tā sniedz vienīgi aptuvenus rezultātus. Šī iemesla dēļ Deleģētajā regulā 2023/1640 C14 analīze ir noteikta par kopīgo verifikācijas metodi, lai izmērītu biobāzētu molekulu procentuālo daļu līdzapstrādes procesā saražotajās degvielās, kā arī tās regulāru (papildinošu) izmantošanu, ja ražotāji izmanto citas metodes (piemēram, MB metodi).
98. Par labu pasākuma samērīgumam turklāt ir jānorāda, ka apkārtrakstā TIRIB netiek prasīta C14 fizikālā analīze laboratorijā katrā atsevišķā gadījumā un visai importētajai līdzapstrādes procesā saražotai degvielai (49): ja pēc pirmās analīzes rezultāti sakrīt (10 % robežās) ar importētāja uzņēmuma deklarēto biobāzētu molekulu procentuālo daļu, atkārtotas C14 analīzes tiks veiktas vienīgi izlases veidā (50).
99. Tomēr ierobežojošs pasākums ir piemērots, lai nodrošinātu izvirzītā mērķa sasniegšanu, ja tas patiešām ir saskanīgs ar iecerēto mērķi saskanīgā un sistēmiskā veidā (51).
100. Iesniedzējtiesa lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu (52) uzsver trīs apstākļus, kas liedz atzīt šādu sistēmisku saskaņotību:
– C14 analīzes tiek prasītas vienīgi importam, ievešanai Kopienas iekšienē un iekšzemes degvielas partiju piegādēm, kas satur biodegvielu, to saņemšanas brīdī pirmajā Francijas muitas noliktavā;
– līdzapstrādes procesā saražotai biodegvielai, ko ražo pārstrādes rūpnīcā, kas atrodas Francijas teritorijā, nav jāpiemēro C14 analīze, ja to nodod patēriņam minētajā dalībvalstī tieši no rūpnīcas, tai nenonākot muitas noliktavā;
– Francija piekrīt pārbaudīt biodegvielas saturu eksportam vai precēm, ko nodod patēriņam citās nozarēs, kas nav transports, ņemot vērā ikmēneša biodegvielas īpatsvara sertifikātus un neizmantojot C14 analīzes.
101. Ievērojot šādu pat argumentāciju, BP France paskaidro (53), ka, lai saņemtu TIRIB (vai TIRUERT) nodokļa likmes samazinājumu, Francijas iestādes prasa, no vienas puses, pilnīgi pārliecinoši pierādīt, izmantojot C14 analīzes, ka brīdī, kad importētais produkts (biodegviela, kas saražota līdzapstrādes procesā) tiek laists tirgū, tā sastāvā tik tiešām ir atjaunojamās enerģijas resursi, bet, no otras puses, pietiek ar vienkāršu ikgadēju proporcionālu aprēķinu, kas negarantē nekāda veida izsekojamību, atšķirībā no masas bilances metodes, elektroenerģijai, kas tiek iegūta no atjaunojamajiem resursiem.
102. No šīs apstākļiem varētu secināt, ka strīdīgais pasākums nav saderīgs ar LESD 34. pantu, jo tas nav piemērots, lai saskanīgi un sistēmiski garantētu to mērķu sasniegšanu, ar kuriem šo pasākumu varētu attaisnot.
V. Secinājumi
103. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ierosinu atbildēt Conseil d’État (Valsts padome, Francija) šādi:
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 30. pants tiesiskajā situācijā pirms Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2023/1640 (2023. gada 5. jūnijs) par metodiku tādas transporta biodegvielas un biogāzes īpatsvara noteikšanai, ko ražo no biomasas, kuru pārstrādā kopīgā procesā ar fosilajām degvielām, spēkā stāšanās, kā arī LESD 34. pants
ir jāinterpretē tādējādi, ka:
– masas bilances metode ir izmantojama, lai pārbaudītu Direktīvas 2018/2001 29. pantā paredzēto ilgtspējas kritēriju izpildi, kas ir piemērojami izejvielām, biodegvielām un to maisījumiem, taču nav paredzēta, lai noteiktu biobāzētu molekulu īpatsvaru līdzapstrādes procesā saražotā biodegvielā;
– principā Direktīvas 2018/2001 30. pants, līdz Deleģētās regulas 2023/1640 spēkā stāšanās brīdim un piemērošanai, neliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir prasīta radioaktīvā oglekļa C14 analīze brīdī, kad pirmajā valsts muitas noliktavā tiek saņemta importēta biodegviela, kas ir saražota līdzapstrādes procesā, lai izmērītu atbilstošo biobāzētu molekulu procentuālo daudzumu degvielā, nolūkā aprēķināt nodokli par biodegvielas izmantošanas veicināšanu. Šādā ziņā nav nozīmes tam, ka pārstrādes rūpnīcā, kurā ir saražota minētā degviela, izmanto masas bilances metodi, kas ir sertificēta kā brīvprātīgā shēma, ko Komisija ir atzinusi par pilnīgu shēmu;
– LESD 34. pants liedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir prasīts veikt radioaktīvā oglekļa (C14) analīzi brīdī, kad pirmajā valsts muitas noliktavā tiek saņemta importēta biodegviela, kas ir saražota līdzapstrādes procesā, lai izmērītu atbilstošo biobāzētu molekulu procentuālo daudzumu degvielā, nolūkā aprēķināt nodokli par biodegvielas izmantošanas veicināšanu, ja šāda pat analīze netiek prasīta šajā valstī līdzapstrādes procesā saražotajai biodegvielai.