VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS
(apelācijas palāta)

2011. gada 21. jūnijā

Lieta T‑452/09 P

Eckehard Rosenbaum

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Klasificēšana pakāpē, pieņemot darbā – Ieinteresētās personas profesionālās pieredzes ņemšana vērā – Civildienesta noteikumu 31. pants – Pienākums norādīt pamatojumu

Priekšmets Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2009. gada 10. septembra spriedumu lietā F‑9/08 Rosenbaum/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑299. un II‑A‑1‑1617. lpp.) un ar kuru tiek lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums Apelācijas sūdzību noraidīt. Eckehard Rosenbaum sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tos, kas šajā instancē radušies Eiropas Komisijai. Eiropas Savienības Padome, persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē Eiropas Komisijas prasījumu atbalstam, savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Pamati – Nepietiekams pamatojums – Civildienesta tiesas izmantots netiešs pamatojums – Pieļaujamība – Nosacījumi

(Tiesas Statūtu 36. pants un I pielikuma 7. panta 1. punkts)

2.      Tiesvedība – Spriedumu pamatojums – Apjoms

(Tiesas Statūtu 36. pants un I pielikuma 7. panta 1. punkts)

3.      Apelācija – Pamati – Civildienesta tiesas pierādījumu vērtējuma pārbaude Vispārējā tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

(Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts)

4.      Apelācija – Pamati – Pamats, kas vērsts pret Civildienesta tiesas lēmumu par tiesāšanās izdevumiem – Nepieņemamība pārējo pamatu noraidījuma gadījumā

(Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 2. punkts)

1.      Civildienesta tiesai nav pienākuma izsmeļoši izklāstīt vienu pēc otra lietas dalībnieku izteiktos argumentus. Tādējādi pamatojums var būt netiešs ar nosacījumu, ka tas ieinteresētajām personām ļauj uzzināt iemeslus, kādēļ tika pieņemts nolēmums, un kompetentajai tiesai – gūt pietiekamu informāciju pārbaudes veikšanai.

(skat. 26. punktu)

Atsauces: Tiesa, 2004. gada 7. janvāris, C‑204/00 P, C‑205/00 P, C‑211/00 P, C‑213/00 P, C‑217/00 P un C‑219/00 P Aalborg Portland u.c./Komisija, Recueil, I‑123. lpp., 372. punkts; 2007. gada 8. februāris, C‑3/06 P Groupe Danone/Komisija, Krājums, I‑1331. lpp., 46. punkts.

2.      Lai arī Vispārējās tiesas pienākums norādīt pamatojumu saviem nolēmumiem patiešām nav tik plašs, lai tai būtu jāatbild uz ikvienu apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzīto argumentu, it īpaši, ja šis arguments nebija pietiekami skaidrs un precīzs un nebija pietiekami pamatots ar pierādījumiem, tas tomēr prasa, lai tā pārbaudītu visus tajā apgalvotos tiesību pārkāpumus.

(skat. 35. punktu)

Atsauce: Vispārējā tiesa, 2009. gada 8. jūnijs, T‑498/07 P Krcova/Tiesa, Krājums-CDL, I-B-1-35. un II-B-1-197.  lpp., 34. un 35. punkts un tajos minētā judikatūra.

3.      Civildienesta tiesa vienīgā var spriest par iespējamo nepieciešamību papildināt informāciju, kas ir tās rīcībā par lietām, kuras tā izskata. Vai pierādījumi ir pārliecinoši, izvērtē vienīgi Civildienesta tiesa pati, un uz to netiek attiecināta pārbaude Vispārējās tiesas apelācijas tiesvedības ietvaros, izņemot Civildienesta tiesā iesniegto pierādījumu sagrozīšanas gadījumu vai ja Civildienesta tiesas veikto konstatāciju būtiska neprecizitāte izriet no lietas materiālos iekļautajiem dokumentiem.

(skat. 41. punktu)

Atsauce: Tiesa, 2001. gada 10. jūlijs, C‑315/99 P Ismeri Europa/Revīzijas palāta, Recueil, I‑5281. lpp., 19. punkts un tajā minētā judikatūra.

4.      No Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 2. punkta izriet, ka apelāciju nevar iesniegt tikai par izdevumu apjomu. No tā izriet, ka gadījumā, kad visi citi apelācijas sūdzības pamati ir tikuši noraidīti, piemērojot šo noteikumu, prasījumi par Civildienesta tiesas lēmuma par tiesāšanās izdevumiem iespējamo nelikumību jānoraida kā nepieņemami.

(skat. 46. punktu)

Atsauce: Vispārējā tiesa, 2009. gada 9 septembris, T‑375/08 P Nijs/Revīzijas palāta, Krājums-CDL, I-B-1-65. un II-B-1-413. lpp., 71. punkts un tajā minētā judikatūra.