Prasība, kas celta 2011. gada 19. maijā - Spānija/Komisija

(lieta T-260/11)

Tiesvedības valoda - spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis - N. Díaz Abad)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2011. gada 22. februāra Regulu (ES) 165/2011, ar ko paredz 2011. gadā un turpmākajos gados izdarīt atvilkumus no konkrētām Spānijai iedalītām makreles nozvejas kvotām 2010. gadā notikušās pārzvejas dēļ; un

piespriest atbildētājai iestādei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētās Regulas pielikumā Spānijai tiek uzlikts sods par 2010. gadā notikušo makreles pārzveju VIIIc, IX un X zonā un ES ūdeņos CECAF 34.1.1. ar 39 242 tonnu atvilkumu, no kurām 4500 tiek piemērotas 2011. gadam, 5500 - 2012. gadam, 9748 - 2013. gadam, 9747 - 2014. gadam, 9747 - 2015. gadam "un attiecīgā gadījumā turpmākajos gados".

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka tiekot pārkāpts Padomes 2009. gada 20. novembra Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (turpmāk tekstā - "Regula 1224/2009"), 105. panta 6. punkts, jo apstrīdētā Regula tika pieņemta pirms tam, kad Komisija pieņēma 105. panta 6. punktā paredzēto īstenošanas Regulu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, nepastāvot Pārvaldības komitejas ziņojumam, esot pārkāpta būtiska procesuālā prasība, jo līdz šīm brīdim visi sodi par kvotu pārsniegšanu dalībvalstij tika noteikti ar Komisijas Regulu pēc Pārvaldības komitejas iepriekšējā argumentētā atzinuma.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības uz aizstāvību, jo apstrīdētā Regula tika pieņemta bez Spānijas Karalistes uzklausīšanas.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts tiesiskās drošības princips, jo, uzliekdama apstrīdēto sodu, Komisija atstāj iespēju to paplašināt uz nenoteiktu laika periodu.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo apstrīdētā Regula stājās spēkā pēc makreles zvejas gada sākuma Spānijā.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts nediskriminācijas princips, jo sociālekonomisko seku riska kritēriju, salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem gadījumiem, Komisija esot piemērojusi atšķirīgi.

____________